Atceroties Ernu Veisbergu 13.06.2017
Šogad atzīmējam Talsu skolotājas Ernas Veisbergas
105. dzimšanas dienu. Viņa dzimusi 1912. gada
18. maijā (pēc jaunā stila) Talsu apriņķa Vandzenes pagasta
«Muižkalnos».
Tēvs Ernests Vendts Veisbergs
dzimis 1885. gada 8. septembrī Lubezeres pagastā Ezeres
(Lubezeres) muižā, Johana un Šarlotes, dzimusi Blumberga, ģimenē.
Johans Veisbergs tajā laikā bija vietējās muižas barona
P. Hāna spirta dedzinātavas, kas dibināta 1881. gadā,
pārvaldnieks. Hānu dzimtas pārstāvjiem, sākot no 19. gadsimta
vidus, īpašumā bija spirta dedzinātavas Aizupes, Vānes, Pastendes,
Kalešu un Lubezeres muižā. Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes
baznīcas grāmatā minēts, ka Ernesta Veisberga krustvecāki bija
barons Artūrs fon Hāns no Lubezeres, barons Ernests fon Firkss no
Virbiem, kura īpašumā atradās Lielvirbu, Strazdes un Nogales muižas
spirta dedzinātavas, un kalējs Kārlis Briedis. Ernests Veisbergs
pārņēma sava tēva spirta deģa amatu. Viņš apprecēja Šķēdes muižas
«Muižkalnu» mājas saimnieku Reiņa un Kristīnes Trautmaņu meitu
Ievu. Viņa dzimusi 1884. gada 31. oktobrī tēva mājās.
Aizgāja mūžībā 1938. gadā; apbedīta Virbu pagasta Kāroņu
kapsētā.
Pirms 105 gadiem —
1912. gada 5. maijā (pēc vecā stila) — nāca pasaulē abu vienīgā
meita Erna Marga Marija. Kristīta Talsu evaņģēliski luteriskās
draudzes baznīcā 1912. gada 15. jūlijā. Kā krustvecāki
minēti krodzinieks Jānis Kleinhofs ar sievu Ernu un Ievas māsa
Minna Matilde Traukmane. Arī otra māsa Madlēna baznīcas grāmatā
minēta ar uzvārdu Traukmane.
Ernas vecāki Ieva un Ernests Veisbergi Mērsraga pagastā nopirka
māju «Brīvnieki», kura celta 1802. gadā. Mācīties Erna sāka
Mērsraga četru klašu pamatskolā. Pēc skolas beigšanas viņa pārcēlās
uz Rīgu un turpināja mācības Rīgas 16. pamatskolā. Jau agrā
bērnībā viņa bija iecerējusi kļūt par skolotāju. Atceros no viņas
brālēna Friča Strautiņa stāstītā, ka Erna, būdama vecāka par
vietējiem bērniem, jau no mazotnes iejutusies skolotājas lomā un
mazākos radu bērnus gandrīz ar varu piespiedusi lasīt un rakstīt.
1931. gadā Erna absolvēja Rīgas skolotāju institūtu.
Skolotāja vietu bija grūti atrast,
tādēļ kā «inteliģentā bezdarbniece» viņa ieskaitīta rezerves
skolotāju rindās Talsu un Ventspils apriņķī. Neilgi strādāja par
skolotāju Talsu Valsts pamatskolā, bet pastāvīgu skolotājas vietu
ieņēma tikai 1935. gadā Virbu sešu klašu pamatskolā. Ernas
vecāki šķīra laulību, un tēvs nodibināja jaunu ģimeni. Erna man
vēlāk stāstīja, ka šo faktu esot ļoti pārdzīvojusi. Viņas tēvs
aizgāja mūžībā 1944. gada 8. novembrī ar sirdstrieku medību laikā.
Apbedīts Maķu kapsētā.
1938. gadā atbrīvojas skolotāja vieta Vandzenē, kur Erna strādāja
par skolotāju sešu klašu pamatskolā līdz 1950. gadam. Pēdējos gados
pildīja arī skolas direktora pienākumus. No 1950. līdz 1956. gadam
strādāja Talsu rajona Tautas izglītības nodaļā par skolu
inspektori, vienlaikus mācot latviešu un vācu valodu Talsu
2. septiņgadīgajā skolā. Šeit viņa darbojās arī kā režisore,
iestudējot bērnu lugas. Ar apbrīnojamu degsmi viņa iestudēja Annas
Brigaderes lugas «Sprīdītis» un «Lolitas Brīnumputns». 1954. gadā,
kad mācījos 5. klasē, skolotāja sāka iestudēt lugu «Vārnu ielas
republika». Šī luga dienas gaismu neieraudzīja, acīmredzot
skolotājas lielās darba slodzes dēļ. 1960. gadā skolotāja Erna
Veisberga iestudēja Valijas Grundmanes lugu «Ilonas vijole»,
piedaloties Talsu vidusskolas vienpadsmitās klases audzēkņiem.
1956. gadā viņu pārcēla darbā uz Talsu vidusskolu par mācību daļas
vadītāju. Vienlaikus mācot vācu un latviešu valodas, šo amatu
skolotāja pildīja līdz 1960. gadam.
Savā darbā bija ļoti prasīga,
konsekventi ievērojot tā laika noteikumus, ka skolēniem obligāti
jānēsā formas tērpi. Visvairāk šajā ziņā cieta meitenes. Viņām bija
jānēsā priekšauti — ikdienā melnā, bet sarīkojumos tikai baltā
krāsā. Ja skolā parādījās meitenes ar ieveidotiem matiem vai
kaprona zeķēm kājās, tūlīt sekoja izraidījums no klases, samazinot
atzīmi uzvedībā, vai arī lika ieveidotos matus turpat skolā
izmazgāt. Es zinu, ka tādi gadījumi bija. Man skolotāja mācīja vācu
valodu no pirmās līdz piektajai klasei. Vācu valoda man padevās
gluži labi. Pirmie vārdi vācu valodā, ko mums lika iemācīties, cik
atceros, bija der Rabe (krauklis), der Affe (pērtiķis), die Puppe
(lelle). Vācu valodas stundas man likās ļoti interesantas. It
sevišķi ceturtajā un piektajā klasē, kad skolotāja mums mācīja
lasīt un rakstīt vecajā ortogrāfijā. Par to viņai varu pateikties
vēl šodien. Jāatzīstas, ka lasīt tā saucamajā «vecajā drukā»
latviešu valodā iemācījos patstāvīgi, jo pēckara gados vēl bija
saglabājušies romāni burtnīcu veidā no Latvijas pirmās brīvvalsts
laikiem. Tās grāmatas gāja no rokas rokā. Kādam mājās bija grāmata
«Reiz dzīvoja laupītājs Lips-Tuliāns», citam «Transvāles varone».
Gadījās arī visas burtnīcas par Fantomasu — kā žurnālists Žeroms
Fandors un inspektors Živs seko nenotveramajam Fantomasam. Pēc tām
izveidojās liela rinda. Atceros epizodi no kādas vācu valodas
stundas ceturtajā klasē. Līdz stundas beigām bija palikušas kādas
piecpadsmit minūtes, un skolotāja izdomāja uzdot mums uz nākamo
stundu iemācīties divus pantus no Latvijas PSR himnas. Kurš līdz
stundas beigām iemācīsies pirmo pantu, tas saņems atzīmi pieci. Es
ātri pārlasīju šo pantu, vairākas reizes pie sevis atkārtoju un,
paceldams roku, noskaitīju to no galvas. Piecinieku saņēmu. Tā kā
līdz stundas beigām bija palicis vēl pietiekami daudz laika, lai to
aizpildītu, skolotāja sacīja: «Kurš no jums iemācīsies abus pantus
no galvas, saņems piecinieku. Es atkal samācījos, atkārtoju pie
sevis un cēlu roku: «Skolotāj, es zinu!» Es, protams, abus himnas
pantus noskaitīju no galvas, bet otru piecinieku nesaņēmu. Kā saka:
«Solīts makā nekrīt.» Toties skolotāja man atteica, ka es mācību
vielu uz nākamo stundu esmu sagatavojis. Vienīgais mans
mierinājums.
No 1963. līdz 1971. gadam skolotāja mācīja latviešu valodu Talsu 1.
astoņgadīgajā skolā. 1960. gadā
E. Veisberga neklātienē absolvēja Daugavpils Valsts pedagoģisko
institūtu ar izcilību. Par skolotāju strādāja līdz aiziešanai
pensijā 1971. gadā. Viņas aizraušanās un lielā mīlestība bija
teātris. Teātri sākusi spēlēt no 1928. gada. Pabeigusi trīsgadīgos
režisoru kursus, jau no 1959. gada bija teātru režisore, bet no
1977. gada — rajona teātru virsrežisore. Darbojusies kā režisore
arī Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātrī. 1997. gada 7. maijā
Erna Veisberga aizgāja mūžībā. Apbedīta Virbu pagasta Kāroņu
kapsētā.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: