Ko vēstī Kolkas ciema valdes sēžu protokoli 25.01.2016

Kolkas ciema valde strādā jau septīto gadu — to ievēlēja 2009.
gada jūlijā. Tajā ir Kolkas iedzīvotāju kopsapulcē tiešās vēlēšanās
ievēlēti septiņi cilvēki, kuriem ciema iedzīvotāji uzticējuši
aizstāvēt savas intereses Dundagas novada pašvaldībā, jo ne vienmēr
deputāti var zināt iedzīvotāju ikdienas vajadzības.
Lai arī ciema valdei nav
tiesību domes lēmumu pieņemšanā vai noraidīšanā, tai ir iespēja
aktualizēt iedzīvotājiem būtiskus jautājumus un panākt pat
pozitīvus rezultātus. Tā tas, piemēram, notika, iebilstot pret
novadā plānotajām nepārdomātajām reformām.
2015. gadu mūsu ciema valde uzsāka ar valdes priekšsēdētāja
vēlēšanām, jo ilggadējais valdes vadītājs Jānis Dambītis darbu
valdē pārtrauca. Šo pienākumu uzticēja Aldim Tindenovskim. Par
valdes locekli atkal kļuva zvejnieks Dainis Zvirbulis — nākamais
kandidāts, atbilstoši ciema iedzīvotāju sapulces protokolam. Valdē
ir arī skolotāji Dzintra Tauniņa un Oskars Sproģis, ģimenes ārste
Ingrīda Liepa, pensionāre Velta Šteine un es — lībiešu
kultūrvēstures pētniece.
Pārlapojot 2015. un 2016. gada Kolkas ciema valdes sēžu protokolus,
labi pamanāmas galvenās problēmas, kuras dienas kārtībā ir vairākus
gadus, kā arī jautājumi par svarīgākajām norisēm ciema dzīvē.
Pats sāpīgākais, protams,
ir ūdens apgāde Kolkā. Par to runā un runā gadu no gada, bet
pagaidām patērētāji būtiskus uzlabojumus nejūt. Patiesības labad
gan atgādinu, ka Kolka nekad nav varējusi lepoties ar labu dzeramo
ūdeni. To vēl 19. gadsimta vidū norādījis somu akadēmiķis Andress
Johans Šēgrēns, savā dienasgrāmatā ierakstīdams: «Devos uz Kolkas
krogu padzert kafiju. Neko vakariņās, taču dzēru šīs vietas slikto
ūdeni.»
Par ūdens apgādi ciema valdes sēdēs runāts bieži. Tajās piedalījies
SIA «Kolkas ūdens» valdes vadītājs Aigars Kehers, kā arī Dundagas
novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns un deputāts Aldons
Zumbergs. A. Kehers regulāri ir norādījis uz problēmām, ar
kurām ikdienā saskaras viņa vadītais uzņēmums — augstās ūdens
apgādes izmaksas, filtru sistēmas nespēja nodrošināt kvalitatīvu
dzeramo ūdeni, jo ūdens apgādes caurules ir katastrofālā stāvoklī,
skaitītāju uzrādītā ūdens patēriņa daudzuma nesakritība ar patieso
patēriņu, ūdens izlietojums vasarās, kad iedzīvotāju skaits Kolkā
ievērojami palielinās, bet maksātāju skaits paliek iepriekšējais,
ūdens skaitītāju uzstādīšanas nepieciešamība katrā mājā un
citas.
Situācija Kolkas ūdens apgādē
īpaši saasinājusies pēc iepazīšanās ar SIA «Kolkas ūdens»
jaunizstrādāto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas
iesniegts novada pašvaldībā 2015. gada 3. decembrī. Plānotais
tarifa pieaugums no 2016. gada 1. marta dzeramajam ūdenim būs 3,5
reizes — no 0,64 eiro par kubikmetru, bez PVN, tagad paredzēts 2,24
eiro par kubikmetru bez PVN! Tā būtu augstākā maksa par ūdeni visā
valstī!
Šā gada pirmajā sēdē ciema valdes locekļi iepazinās ar aprēķiniem,
uz kuru pamata, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju, izstrādāts
jaunā tarifa projekts, uzklausīja Aigaru Keheru. Viņš gan ir
iesniedzis lūgumu par atbrīvošanu no amata jau pagājušā gada
novembrī, taču līdz jauna uzņēmuma valdes locekļa iecelšanai
turpina rūpēties par ūdens apgādi Kolkā.
Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns plaši stāstīja par
novada pašvaldības iespējām atbalstīt SIA «Kolkas ūdens», dotējot
noteiktas ūdens sagatavošanas izmaksu pozīcijas. Tagad notiek
aktīvs darbs pašvaldības budžeta sastādīšanā 2016. gadam, un,
saņemot no A. Kehera argumentētu skaitli par nepieciešamo
finansiālo atbalstu, šo summu varētu iekļaut budžetā. Par to gan
vēl jānobalso novada deputātiem.
Uz A. Tindenovska jautājumu — kāpēc kopš 2013. gada nekas nav
darīts Kolkas ūdens apgādes uzlabošanā, kaut gan jau tolaik tika
celta trauksme un pieņemti domes lēmumi situācijas risināšanai,
G. Laicāns nespēja atbildēt. Viņš gan informēja, ka ir
priekšlikums domes sēdē izskatīt jautājumu par pašvaldības vadītāja
vietnieka amata vietas izveidi un to aicinās ieņemt deputātu Aldonu
Zumbergu, kurš apstiprināšanas gadījumā varētu risināt pašvaldības
kapitālsabiedrību darbības jautājumus.
Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens sēdes dalībniekus
iepazīstināja ar tikko saņemtu vairāku iedzīvotāju vēstuli, kurā
jautāts — kā var paaugstināt maksu par dzeramo ūdeni, ja tā
kvalitāte ir tik slikta: pārtikai to nevar lietot, veļa mazgājot
paliek brūngana.
Iedzīvotājiem ir papildu izmaksas, dzeramo ūdeni iegādājoties
veikalā vai vedot no avota. Kā apstiprina Kolkas veikalos,
iedzīvotāji dzeramo ūdeni pērk tāpat kā maizi…
Diskusijās izskanēja viedoklis, ka membrāna, kas uzstādīta ūdens
attīrīšanas laikā, tagad ir pilnīgi bezjēdzīga, jo dzeramajam
ūdenim, nonākot pie patērētājiem, kvalitāte maz atšķiras no
neattīrīta ūdens. Ūdens caurules daudzo lietošanas gadu laikā ir
aizaugušas — pa tām plūstošais ūdens līdzi paņem visus netīrumus.
A. Pinkens mums parādīja, kāds izskatās ūdens apgādes caurules
posms, kas nesen izgriezts kādas avārijas vietā. Pārliecinājāmies,
ka pat Vīdales avota ūdens, plūstot pa šādu cauruli, iegūtu
pamatīgu piesārņojumu.
Šajā sēdē nolēma:
neatbalstīt SIA «Kolkas ūdens» jaunā tarifa ieviešanu ūdens un
kanalizācijas pakalpojumiem no šā gada 1. marta;
neatbalstīt tarifa projektu dzeramā ūdens un kanalizācijas
pakalpojumiem Kolkas iedzīvotājiem, ko Dundagas novada dome pieņēma
zināšanai 2015. gada 17. decembrī;
lūgt novada domi dzeramajam ūdenim saglabāt esošo maksas tarifu —
0,64 eiro par kubikmetru, kamēr nav būtiski uzlabota ūdens
kvalitāte;
atbalstīt kanalizācijas pakalpojumu maksas tarifa paaugstināšanu
līdz 50 procentiem, bet ne vairāk kā 1,01 eiro par kubikmetru, bez
PVN, jo sistēmas sakārtošanā ieguldīti ievērojami līdzekļi;
pēc novada domes sēdes, kurā skatīs jautājumu par SIA «Kolkas
ūdens» ūdens tarifu, sasaukt Kolkas iedzīvotāju sapulci, lai
informētu par rezultātu.
Taču tarifu pārskatīšana ir tikai
ugunsgrēka dzēšana. Tā neatrisina pašu būtiskāko — kvalitatīva
dzeramā ūdens piegādi. Kā tikt pie jauna ūdensvada? Varbūt katru
gadu zemē nometam ievērojamu naudas žūksni, uzturot neefektīvo
attīrīšanas sistēmu — tā vietā, lai meklētu kardinālus
risinājumus?
Liekas loģiski, ka risinājums būtu jāmeklē Dundagas novada domei,
kas ir visu pašvaldības SIA īpašniece un lēmēja par to darbu un
attīstību.
Gada laikā ir notikušas
sešas ciema valdes sēdes. Tajās izskatīta īpašuma «Jūras pērles»
apsaimniekošana, uzklausīta informācija par zvejnieku iesniegumu
zvejas tiesību nomas samazināt līdz 70 procentiem, spriests par
pareizticīgo kapu teritorijas paplašināšanu, par Ministru kabineta
plānoto naudas sadali starp piekrastes pašvaldībām kultūras un
dabas mantojuma saglabāšanai, par iespējamo sadarbību starp Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldību
teritorijas apsaimniekošanai no ūdens līdz kāpu zonai, kā arī
daudzi citi jautājumi. Ik gadu ciema valde Ziemassvētkos ir
centusies palīdzēt kādai iedzīvotāju grupai, novirzot savu
atalgojumu par piedalīšanos sēdēs labdarībai. 2015. gada nogalē
dāvanas, katru 15 eiro vērtībā, sarūpējām četriem jaundzimušajiem,
kā arī sešiem 90 gadu vecumu sasniegušiem Kolkas pagasta
iedzīvotājiem.
Ciema valde arī turpmāk centīsies sadzirdēt vietējo iedzīvotāju
vajadzības, darīt tās zināmas mūsu novada lēmējvarai un
izpildvarai, atgādināt deputātiem, ka iedzīvotāji gaida sev būtisku
lietu sakārtošanu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: