Ko vēstī Kolkas ciema valdes sēžu protokoli 25.01.2016

Kolkas ciema valde strādā jau septīto gadu — to ievēlēja 2009. gada jūlijā. Tajā ir Kolkas iedzīvotāju kopsapulcē tiešās vēlēšanās ievēlēti septiņi cilvēki, kuriem ciema iedzīvotāji uzticējuši aizstāvēt savas intereses Dundagas novada pašvaldībā, jo ne vienmēr deputāti var zināt iedzīvotāju ikdienas vajadzības.
Lai arī ciema valdei nav
tiesību domes lēmumu pieņemšanā vai noraidīšanā, tai ir iespēja aktualizēt iedzīvotājiem būtiskus jautājumus un panākt pat pozitīvus rezultātus. Tā tas, piemēram, notika, iebilstot pret novadā plānotajām nepārdomātajām reformām.
2015. gadu mūsu ciema valde uzsāka ar valdes priekšsēdētāja vēlēšanām, jo ilggadējais valdes vadītājs Jānis Dambītis darbu valdē pārtrauca. Šo pienākumu uzticēja Aldim Tindenovskim. Par valdes locekli atkal kļuva zvejnieks Dainis Zvirbulis — nākamais kandidāts, atbilstoši ciema iedzīvotāju sapulces protokolam. Valdē ir arī skolotāji Dzintra Tauniņa un Oskars Sproģis, ģimenes ārste Ingrīda Liepa, pensionāre Velta Šteine un es — lībiešu kultūrvēstures pētniece.
Pārlapojot 2015. un 2016. gada Kolkas ciema valdes sēžu protokolus, labi pamanāmas galvenās problēmas, kuras dienas kārtībā ir vairākus gadus, kā arī jautājumi par svarīgākajām norisēm ciema dzīvē.
Pats sāpīgākais, protams,
ir ūdens apgāde Kolkā. Par to runā un runā gadu no gada, bet pagaidām patērētāji būtiskus uzlabojumus nejūt. Patiesības labad gan atgādinu, ka Kolka nekad nav varējusi lepoties ar labu dzeramo ūdeni. To vēl 19. gadsimta vidū norādījis somu akadēmiķis Andress Johans Šēgrēns, savā dienasgrāmatā ierakstīdams: «Devos uz Kolkas krogu padzert kafiju. Neko vakariņās, taču dzēru šīs vietas slikto ūdeni.»
Par ūdens apgādi ciema valdes sēdēs runāts bieži. Tajās piedalījies SIA «Kolkas ūdens» valdes vadītājs Aigars Kehers, kā arī Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns un deputāts Aldons Zumbergs. A. Kehers regulāri ir norādījis uz problēmām, ar kurām ikdienā saskaras viņa vadītais uzņēmums — augstās ūdens apgādes izmaksas, filtru sistēmas nespēja nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo ūdens apgādes caurules ir katastrofālā stāvoklī, skaitītāju uzrādītā ūdens patēriņa daudzuma nesakritība ar patieso patēriņu, ūdens izlietojums vasarās, kad iedzīvotāju skaits Kolkā ievērojami palielinās, bet maksātāju skaits paliek iepriekšējais, ūdens skaitītāju uzstādīšanas nepieciešamība katrā mājā un citas.
Situācija Kolkas ūdens apgādē
īpaši saasinājusies pēc iepazīšanās ar SIA «Kolkas ūdens» jaunizstrādāto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu, kas iesniegts novada pašvaldībā 2015. gada 3. decembrī. Plānotais tarifa pieaugums no 2016. gada 1. marta dzeramajam ūdenim būs 3,5 reizes — no 0,64 eiro par kubikmetru, bez PVN, tagad paredzēts 2,24 eiro par kubikmetru bez PVN! Tā būtu augstākā maksa par ūdeni visā valstī!
Šā gada pirmajā sēdē ciema valdes locekļi iepazinās ar aprēķiniem, uz kuru pamata, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju, izstrādāts jaunā tarifa projekts, uzklausīja Aigaru Keheru. Viņš gan ir iesniedzis lūgumu par atbrīvošanu no amata jau pagājušā gada novembrī, taču līdz jauna uzņēmuma valdes locekļa iecelšanai turpina rūpēties par ūdens apgādi Kolkā.
Novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns plaši stāstīja par novada pašvaldības iespējām atbalstīt SIA «Kolkas ūdens», dotējot noteiktas ūdens sagatavošanas izmaksu pozīcijas. Tagad notiek aktīvs darbs pašvaldības budžeta sastādīšanā 2016. gadam, un, saņemot no A. Kehera argumentētu skaitli par nepieciešamo finansiālo atbalstu, šo summu varētu iekļaut budžetā. Par to gan vēl jānobalso novada deputātiem.
Uz A. Tindenovska jautājumu — kāpēc kopš 2013. gada nekas nav darīts Kolkas ūdens apgādes uzlabošanā, kaut gan jau tolaik tika celta trauksme un pieņemti domes lēmumi situācijas risināšanai, G. Laicāns nespēja atbildēt. Viņš gan informēja, ka ir priekšlikums domes sēdē izskatīt jautājumu par pašvaldības vadītāja vietnieka amata vietas izveidi un to aicinās ieņemt deputātu Aldonu Zumbergu, kurš apstiprināšanas gadījumā varētu risināt pašvaldības kapitālsabiedrību darbības jautājumus.
Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens sēdes dalībniekus iepazīstināja ar tikko saņemtu vairāku iedzīvotāju vēstuli, kurā jautāts — kā var paaugstināt maksu par dzeramo ūdeni, ja tā kvalitāte ir tik slikta: pārtikai to nevar lietot, veļa mazgājot paliek brūngana.
Iedzīvotājiem ir papildu izmaksas, dzeramo ūdeni iegādājoties veikalā vai vedot no avota. Kā apstiprina Kolkas veikalos, iedzīvotāji dzeramo ūdeni pērk tāpat kā maizi…
Diskusijās izskanēja viedoklis, ka membrāna, kas uzstādīta ūdens attīrīšanas laikā, tagad ir pilnīgi bezjēdzīga, jo dzeramajam ūdenim, nonākot pie patērētājiem, kvalitāte maz atšķiras no neattīrīta ūdens. Ūdens caurules daudzo lietošanas gadu laikā ir aizaugušas — pa tām plūstošais ūdens līdzi paņem visus netīrumus. A. Pinkens mums parādīja, kāds izskatās ūdens apgādes caurules posms, kas nesen izgriezts kādas avārijas vietā. Pārliecinājāmies, ka pat Vīdales avota ūdens, plūstot pa šādu cauruli, iegūtu pamatīgu piesārņojumu.
Šajā sēdē nolēma:
neatbalstīt SIA «Kolkas ūdens» jaunā tarifa ieviešanu ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem no šā gada 1. marta;
neatbalstīt tarifa projektu dzeramā ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem Kolkas iedzīvotājiem, ko Dundagas novada dome pieņēma zināšanai 2015. gada 17. decembrī;
lūgt novada domi dzeramajam ūdenim saglabāt esošo maksas tarifu — 0,64 eiro par kubikmetru, kamēr nav būtiski uzlabota ūdens kvalitāte;
atbalstīt kanalizācijas pakalpojumu maksas tarifa paaugstināšanu līdz 50 procentiem, bet ne vairāk kā 1,01 eiro par kubikmetru, bez PVN, jo sistēmas sakārtošanā ieguldīti ievērojami līdzekļi;
pēc novada domes sēdes, kurā skatīs jautājumu par SIA «Kolkas ūdens» ūdens tarifu, sasaukt Kolkas iedzīvotāju sapulci, lai informētu par rezultātu.
Taču tarifu pārskatīšana ir tikai
ugunsgrēka dzēšana. Tā neatrisina pašu būtiskāko — kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi. Kā tikt pie jauna ūdensvada? Varbūt katru gadu zemē nometam ievērojamu naudas žūksni, uzturot neefektīvo attīrīšanas sistēmu — tā vietā, lai meklētu kardinālus risinājumus?
Liekas loģiski, ka risinājums būtu jāmeklē Dundagas novada domei, kas ir visu pašvaldības SIA īpašniece un lēmēja par to darbu un attīstību.
Gada laikā ir notikušas
sešas ciema valdes sēdes. Tajās izskatīta īpašuma «Jūras pērles» apsaimniekošana, uzklausīta informācija par zvejnieku iesniegumu zvejas tiesību nomas samazināt līdz 70 procentiem, spriests par pareizticīgo kapu teritorijas paplašināšanu, par Ministru kabineta plānoto naudas sadali starp piekrastes pašvaldībām kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, par iespējamo sadarbību starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldību teritorijas apsaimniekošanai no ūdens līdz kāpu zonai, kā arī daudzi citi jautājumi. Ik gadu ciema valde Ziemassvētkos ir centusies palīdzēt kādai iedzīvotāju grupai, novirzot savu atalgojumu par piedalīšanos sēdēs labdarībai. 2015. gada nogalē dāvanas, katru 15 eiro vērtībā, sarūpējām četriem jaundzimušajiem, kā arī sešiem 90 gadu vecumu sasniegušiem Kolkas pagasta iedzīvotājiem.
Ciema valde arī turpmāk centīsies sadzirdēt vietējo iedzīvotāju vajadzības, darīt tās zināmas mūsu novada lēmējvarai un izpildvarai, atgādināt deputātiem, ka iedzīvotāji gaida sev būtisku lietu sakārtošanu.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: