1. vieta valsts konkursā. Atkal. Kas ir Dundagas Mākslas un mūzikas skolas panākumu atslēga? 30.04.2014
Augstas vietas un atzinības dažāda mēroga konkursosnDundagas Mākslas un mūzikas skolā ir ierasta lieta. Mākslas nodaļasnskolēnu nu jau kārtējais ievērojamais panākums bija pamudinājums,nlai tiktos ar skolotājām. Reiz taču ir jāpavaicā — kā viņas unnskolēni to paveic?
Iemesls sarunai bija 17. martā Saldus mākslas skolā notikušaisnLatvijas mākslas skolu audzēkņu konkurss «Es. Telpa. Vide», kasnšoreiz bija vērsts arhitektūras virzienā. Proti, skolēniem bijanjāveido ēku maketi. Augstāko vietu šoreiz ieguva skolotājas SandrasnDadzes un Daces Čoderas sagatavotais audzēkņu tandēms KristersnBurnevics un Kristīne Emerberga (vecuma grupā līdz 12 gadiem). Viņunizgatavotais nams bija ārpus konkurences, jo visi trīs žūrijasnlocekļi visās vērtēšanas kategorijās viņiem ielika desmit, un tasnļāva viņiem vienīgajiem iegūt 1. vietu (jāpiebilst, ka vēl trīsnmūspuses mākslas skolu audzēkņi — Rojas, Sabiles un Talsu — šajānkonkursā ieguva 2. vietu). Vecākās grupas (no 13 līdz 16 gadiem)naudzēknēm Mārai Elīzai Silai un Helēnai Emerbergai gan šoreiz tikainmorāls gandarījums par piedalīšanos konkursā un prieks, ka darbsnpaveikts pēc labākās sirdsapziņas.
Konkursa tēma bija arhitektūra. Par to ikdienas mācību vielānpraktiski netiek runāts, tāpēc, iespējams, vairāk nekā citās reizēsnarī pašām skolotājām nācās apgūt ko jaunu. «Tēmā mums palīdzējaniedziļināties arhitektu grupa «Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks.»,nkas darbojas Rīgā. Viņi aicināja skolotājus uz kursiem, kur mēsniejutāmies arhitektu lomā,» stāsta S. Dadze. Pēc trīs nedēļuncītīga darba papildu mākslas skolas mācību stundām notika konkursanpirmā kārta skolā, kuras uzvarētāji arī devās uz Saldu — konkursanotro kārtu. «Gatavojoties stāstījām bērniem, kāda ir arhitektūrasnmākslas valoda, kādi ir specifiskie termini. Tai ir cieša saikne arnkompozīcijām plaknē, tāpat tur «darbojas» apjoms, tonalitāte.nKonkursā bija jāgatavo māja kādam iemītniekam. Lai to pagatavotu,nbija jāzina, kas ir iemītnieks, piemēram, zīmulis; viņa vārds,npiemēram, Aivars; jāpiedēvē viņam vaļasprieks, nodarbošanās,nīpašības. Un tikai tad, kad bija precīzi definēts iemītnieks,nvarēja zīmēt mājas skici, veidot maketu un pēc tam — arī darbanaprakstu,» stāsta D. Čodera. Skolēni strādāja pa pāriem,ntādējādi papildinot viens otru. Skolotājas neslēpj — arī viņāmnšķitis, ka Kristera un Kristīnes gatavotā māja bijusi īpaša.nOrganiska, dizainiski veiksmīga, lakoniska dzīvesvieta dzēšgumijai.nIzmantotais materiāls — koka dakšiņas. Citi izlozes ceļā kānizejmateriālus ieguva koka nazīšus, zobu bakstāmos kociņus, kokanirbulīšus. «Lai viņi uzvarētu, veiksmīgi sakrita daudzi faktori.nVarētu teikt — pareizi bija sastājušās zvaigznes,» ar smaidu teicnskolotāja S. Dadze.
Vecākās grupas dalībniekiem bija jāveido divstāvu savrupmāja arnmēbelēm. «Skolā bērni varēja izvēlēties, no kādiem materiāliemngatavot. Konkursa organizatori piedāvāja ļoti mazu materiālundaudzumu — sloksnīti puskartona un vēl mazāku sloksnīti putunkartona. Ar tik mazu materiāla daudzumu arī es nevarētu uztaisītniecerēto. Man bija izjūta, ka bērni bija centušies izpildīt visusnnosacījumus, mazliet piemirstot par radošo pusi. Tomēr nelielaisnmateriālu daudzums meitenēm lika domāt radošāk. Viņas bijanizveidojušas perforētu otrā stāva grīdu — sloksnīte puskartona,ntukšums, sloksnīte puskartona, tukšums, — bet aprakstā minējušas,nka grīda veidota no lamināta un stikla. Kad pēc konkursa arhitektunmājaslapā skatījos dalībnieku darbus, man šķita, ka citiem bijisnvairāk materiāla. Taču jāņem vērā, ka dažu bērnu darbi dažāsnpozīcijās netika vērtēti, kas nozīmē, ka tikuši izmantoti neatļautinmateriāli. Tāpēc mūsu sirdsapziņa ir tīra — darīts viss iespējamaisnpēc labākās sirdsapziņas ar piedāvātajiem materiāliem. Mansnsecinājums pēc šī konkursa — mēs varējām būt radošāki, mums vēl irnvieta izaugsmei. Lielajiem bērniem šoreiz ir, ko pamācīties nonmazajiem. Es no tik maza materiāla daudzuma arī uztaisīt maketunnevarētu. Arhitekti droši vien varētu,» prāto D. Čodera.nSkolotājas gandarītas, ka atzinīgus vārdus par pareizi izvēlētundarbības virzienu un bērnu talantu izteicis arī arhitekts, Dundagasnbūvvaldes vadītājs Uģis Kaugurs, kas ar savu profesionāļa padomunarī palīdzējis veiksmīgāk sagatavoties konkursam.
Skolotājas ir vienisprātis — valsts konkursi ir sarežģīti. Agrākntie bijuši diezgan klasiski — zīmēšana, gleznošana —, vairāknsalāgoti ar izglītības programmu. Tagad tie paliek arviennvisaptverošāki, iesaistot gandrīz visus mācību priekšmetus. «Neretintie pierāda — jo mazāks mākslinieks, jo vajag labākus instrumentusnun materiālus. Bet, manuprāt, konkursu virziens ir pareizs, jonrezultāts ir sasniegts — gan bērni, gan skolotāji apguvuši kaut konjaunu,» teic S. Dadze. Direktora vietniece un pedagoģe LindanCelma prāto, ka panākumi konkursos, iespējams, ir pamudinājumsnpievērsties mākslai arī pēc vidējās izglītības iegūšanas.nSkolotājas gandarītas min vairākas Dundagas Mākslas skolasnabsolventes, kas tagad Rīgā turpina apgūt mākslu padziļināti — jaunkā profesiju.
Zinot, ka godalgotas vietas un atzinības konkursos Dundagasnmūzikas un mākslas skolas audzēkņi saņem visai regulāri, jautāju —nar ko tas skaidrojams? Talantīgi bērni? Prasīgas skolotājas? «Vienanno mūsu priekšrocībām ir tā, ka pašvaldība ļoti atbalsta skolu.nMums ir pieejami visi darbam nepieciešamie materiāli unninstrumenti. Citviet vecāku līdzfinansējums ir daudz lielāks unnbērniem vēl jāņem līdzi pašiem sava krāsu kaste un zīmulis.nOtrkārt, mēs ļoti cenšamies. Esam ļoti kritiskas, prasām maksimumunno sevis un bērniem. Tad, ja pasakām, ka ir labi, visiem ir lielsnpārsteigums,» teic D. Čodera. Skolotāja L. Celmanpiebilst: «Reizēm mums teic, ka vajag palaist mazliet vieglāk. Irnbijusi iespēja salīdzināt, un redzam, ka mūsu pēdējo klašu skolēninzīmē tādā pašā līmenī, kā, piemēram, Rīgas Dizaina un mākslasnvidusskolas 2. kursā. Tādos brīžos man šķiet, ka vajadzētu mazlietnatkāpties no mūsu augstajām prasībām. Taču tad, kad notiek valstsnkonkursi un jāgatavo skolas noslēguma darbi, mēs sastopamies arnmilzīgām prasībām.»
Mākslas un mūzikas skola dala gandrīz visu Dundagas pils trešonstāvu. Mākslas nodaļas bērnu darbi mājīgāku vērš arī mūzikasnnodaļas gaiteni. Cauri šīm telpām gada laikā iziet apmēram 5000nsvešu acu pāru, kas tiek vesti ekskursijā pa pili un pie vienanapskata mazo mākslinieku darbus. Mūzikas un mākslas skolasndirektore Linda Pavlovska teic, ka panākumu atslēga ir izcilintalantīgais pedagogu kolektīvs: «Mēs patiesi lepojamies ar saviemnskolotājiem.»
Staigājot pa mākslas nodaļas kabinetiem un aplūkojot bērnundarbus, ik pa brīdim neticībā grozās galva — vai tiešām to paveicnbērni? Telpiski objekti, reālistiski un precīzi vai neparastinzīmējumi, rūķu namiņi un savrupmāju maketi, pašportreti, mandalas,nsienas dekori, austi gobelēni un grīdceliņi un vēl, un vēl. Darbi,nkas prasa iztēli, un darbi, kas prasa smalku un precīzu pirkstunveiklību un lielu pacietību. Prasīgi pedagogi, centīgi un talantīginskolēni un atsaucīgi vecāki — pēc sarunas secinu, ka tie ir trīsnpanākumu «vaļi», kas dundadzniekiem ik gadu nes panākumus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: