Aivaram Freimanim izdota jauna grāmata — «Katls» 22.11.2017


Kad pērn tikos ar izcilo kinorežisoru un rakstnieku
Aivaru Freimani, viņš sacīja, ka pabeidzis rakstīt romānu «Katls»,
un darbs atrodas izdevniecībā. Trešdien, 15. novembrī, Rojas
kultūras centra telpās notika grāmatas atvēršanas
svētki.
Skanot aplausu vētrai no piepildītās zāles puses, telpā ienāca
autors. «Es jūs apsveicu Kurzemes vēstniecībā — Rojā!» ar sev
raksturīgo humoru sacīja A. Freimanis. Ar krietnu humora devu,
kas mijas ar patīkamu raupjumu, patiesumu, precīzu dokumentalitāti
un fantastisku valodu tapis romāns. Tajā ir brīži, kad smieties,
kad raudāt vai gluži vienkārši pārņem šausmas. Šie tikai daži
raksturojumi, kas izskanēja no tiem, kuriem jau bijusi iespēja
iepazīties ar darbu «Katls».
Apgāda «Zvaigzne ABC» vadītāja Vija Kilbloka sacīja, ka reti gadās
grāmatas, kuras ir grūti nolikt malā. Šī esot viena no retajām.
«Katls» ir milzīgs baudījums dvēselei, ārkārtīgi spēcīgs darbs,
viņa sacīja. Apgāds darbu raksturo: «Mīlestība un apmātība,
draudzība un nodevība, leģionāri un padomju armijas kareivji,
brīvie un gūstekņi, likteņa ironija un pārsteigumi mijas sulīgā
Aivara Freimaņa literārajā darbā «Katls». Autors spilgti attēlo
Kurzemes piekrastes cilvēku likteņus uz Otrās pasaules kara un tam
sekojošo politisko notikumu fona, katram lasītājam klusi jautājot:
kā rīkotos mēs?» Darbā tiek atspoguļots laiks, kas sākās
1944. gadā (tajā laikā A. Freimanim bija desmit gadu).
Protams, romānā ir arī mīlestības līnija, jo, kā sacīja autors: kas
tā par filmu vai grāmatu, ja tur nav meitenes!
Lai taptu šis 445 lapaspušu apjomīgais darbs, aizvadīti
aptuveni četri gadi, regulāri vakaros sēžot pie virtuves galda
vairāku stundu garumā (kā pačukstēja dzīvesbiedre Brigita, citkārt
pat līdz vieniem naktī!), lai ar pildspalvu rokā uz papīra
piefiksētu savu domu un fantāzijas lidojumu. Pēc tam rakstīto
digitālā veidā datora «papīrā» uzlika A. Freimaņa mazdēls
Ingmārs un viņa sieva Santa. Grāmatas tapšanas laikā aprakstītie
tēli viesojušies pie autora arī sapņos. «Tas, protams, bija
nogurdinoši, jo no rīta nejūties izgulējies, arī sievai neļauj
gulēt, jo esmu bļaustījies,» smejot sacīja A. Freimanis.
Vairākas tēlu rīcības esot pārrakstītas, jo, tuvojoties grāmatās
beigām, autors nodomājis: redz kā, vieni riebekļi vien aprakstīti,
vai tad nav neviena laba cilvēka? Vaicāts, kas ir galvenais, ko
autors vēlējies pateikt cilvēkiem ar grāmatas starpniecību, viņš
norāda — par māku izdzīvot dažādu pārmaiņu laikos.
«Grāmata varēja arī neiznākt, jo divas dienas pēc grāmatas
izrediģēšanas man pie rīkles pieķērās «tā melnā», un mani uz divām
nedēļām aizveda uz Stradiņiem (Paula Stradiņa Klīniskā
universitātes slimnīca — M. J.). Kamēr tur gulēju, Kilblokas
kundze nodrukāja grāmatu,» par dramatisko pirmsizdošanas laiku
klātesošajiem stāstīja autors.
Ideja grāmatas sižetam tapusi, uzņemot vienu no daudzajām filmām
par zvejniekiem un lībiešiem. Kādā zvejnieku mājā Kolkā saimniece
rādīja skaistas Ziemassvētku kartītes ar stirniņām un zeltītiem
burtiem, ko atsūtīja dēls no Amerikas. Viņa pastāstīja, ka
1944. gadā dēls kopā ar citiem jauniešiem slēpās mežā. Daži
vietējie cilvēki viņus nodeva, un vācu armija jauniešus saņēma
ciet. Viņi pazuda. «Pēc daudziem gadiem mātei atnāca vēstule ar
kartītēm no dēla. Pēc kāda laika dēls slepus (jo te bija aizliegtā
zona, kā jūs labi zināt) atbrauca apciemot māti. Vakarā viņam bija
jābrauc prom, kas nozīmēja, ka māte dēlu vairs neredzēs. Tas ir
tikpat kā dzīvu cilvēku aprakt! Tas mani ļoti aizkustināja, un sāku
gudrot par šo situāciju,» pauda A. Freimanis.
«Pasaule balstās uz stipriem cilvēkiem. Mums šodien ir gods būt
kopā ar šo stipro cilvēku. Es jau smējos, ka viņš kļuvis par «divi
vienā» — gan «lielgabarīta» rakstnieku, gan īstenu kino vīru.
Jāteic, ka Aivars dzīvo tādā vietā, kur nevar nerakstīt,» sacīja
Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Kāda no viesiem,
kura jau izlasījusi jauno grāmatu, sacīja: «Man ļoti patika
precizitāte, patiesums un dokumentalitāte. Tas, kas man tika
stāstīts bērnībā, sakrita ar grāmatā rakstīto. Ļoti baudīju
lielisko humoru, valoda — brīnišķīga. Ļoti uzrunāja grāmatā
aprakstītais cūkas un ņurņika tēls.» A. Freimani sveikt bija
ieradušies daudzi, tajā skaitā operators un režisors Ivars
Seleckis, kino kritiķis Agris Redovičs un citi.
Aivars Freimanis
Režisors un scenārija autors neskaitāmām filmām, publicējies
laikrakstos un žurnālos, kā arī izdevis vairākas stāstu grāmatas,
tagad tapis romāns «Katls». A. Freimanis 1987. gadā
saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda
nosaukumu, 1989. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku
savienības biedru, kopš 1964. gada — Latvijas
Kinematogrāfistu savienības biedrs, 2003. gadā —
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis vairākas Lielā Kristapa
balvas, tajā skaitā 2012. gadā par mūža ieguldījumu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: