Aivaram Freimanim izdota jauna grāmata — «Katls» 22.11.2017

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Kad pērn tikos ar izcilo kinorežisoru un rakstnieku Aivaru Freimani, viņš sacīja, ka pabeidzis rakstīt romānu «Katls», un darbs atrodas izdevniecībā. Trešdien, 15. novembrī, Rojas kultūras centra telpās notika grāmatas atvēršanas svētki.
Skanot aplausu vētrai no piepildītās zāles puses, telpā ienāca autors. «Es jūs apsveicu Kurzemes vēstniecībā — Rojā!» ar sev raksturīgo humoru sacīja A. Freimanis. Ar krietnu humora devu, kas mijas ar patīkamu raupjumu, patiesumu, precīzu dokumentalitāti un fantastisku valodu tapis romāns. Tajā ir brīži, kad smieties, kad raudāt vai gluži vienkārši pārņem šausmas. Šie tikai daži raksturojumi, kas izskanēja no tiem, kuriem jau bijusi iespēja iepazīties ar darbu «Katls».
Apgāda «Zvaigzne ABC» vadītāja Vija Kilbloka sacīja, ka reti gadās grāmatas, kuras ir grūti nolikt malā. Šī esot viena no retajām. «Katls» ir milzīgs baudījums dvēselei, ārkārtīgi spēcīgs darbs, viņa sacīja. Apgāds darbu raksturo: «Mīlestība un apmātība, draudzība un nodevība, leģionāri un padomju armijas kareivji, brīvie un gūstekņi, likteņa ironija un pārsteigumi mijas sulīgā Aivara Freimaņa literārajā darbā «Katls». Autors spilgti attēlo Kurzemes piekrastes cilvēku likteņus uz Otrās pasaules kara un tam sekojošo politisko notikumu fona, katram lasītājam klusi jautājot: kā rīkotos mēs?» Darbā tiek atspoguļots laiks, kas sākās 1944. gadā (tajā laikā A. Freimanim bija desmit gadu). Protams, romānā ir arī mīlestības līnija, jo, kā sacīja autors: kas tā par filmu vai grāmatu, ja tur nav meitenes!
Lai taptu šis 445 lapaspušu apjomīgais darbs, aizvadīti aptuveni četri gadi, regulāri vakaros sēžot pie virtuves galda vairāku stundu garumā (kā pačukstēja dzīvesbiedre Brigita, citkārt pat līdz vieniem naktī!), lai ar pildspalvu rokā uz papīra piefiksētu savu domu un fantāzijas lidojumu. Pēc tam rakstīto digitālā veidā datora «papīrā» uzlika A. Freimaņa mazdēls Ingmārs un viņa sieva Santa. Grāmatas tapšanas laikā aprakstītie tēli viesojušies pie autora arī sapņos. «Tas, protams, bija nogurdinoši, jo no rīta nejūties izgulējies, arī sievai neļauj gulēt, jo esmu bļaustījies,» smejot sacīja A. Freimanis. Vairākas tēlu rīcības esot pārrakstītas, jo, tuvojoties grāmatās beigām, autors nodomājis: redz kā, vieni riebekļi vien aprakstīti, vai tad nav neviena laba cilvēka? Vaicāts, kas ir galvenais, ko autors vēlējies pateikt cilvēkiem ar grāmatas starpniecību, viņš norāda — par māku izdzīvot dažādu pārmaiņu laikos.
«Grāmata varēja arī neiznākt, jo divas dienas pēc grāmatas izrediģēšanas man pie rīkles pieķērās «tā melnā», un mani uz divām nedēļām aizveda uz Stradiņiem (Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca — M. J.). Kamēr tur gulēju, Kilblokas kundze nodrukāja grāmatu,» par dramatisko pirmsizdošanas laiku klātesošajiem stāstīja autors.
Ideja grāmatas sižetam tapusi, uzņemot vienu no daudzajām filmām par zvejniekiem un lībiešiem. Kādā zvejnieku mājā Kolkā saimniece rādīja skaistas Ziemassvētku kartītes ar stirniņām un zeltītiem burtiem, ko atsūtīja dēls no Amerikas. Viņa pastāstīja, ka 1944. gadā dēls kopā ar citiem jauniešiem slēpās mežā. Daži vietējie cilvēki viņus nodeva, un vācu armija jauniešus saņēma ciet. Viņi pazuda. «Pēc daudziem gadiem mātei atnāca vēstule ar kartītēm no dēla. Pēc kāda laika dēls slepus (jo te bija aizliegtā zona, kā jūs labi zināt) atbrauca apciemot māti. Vakarā viņam bija jābrauc prom, kas nozīmēja, ka māte dēlu vairs neredzēs. Tas ir tikpat kā dzīvu cilvēku aprakt! Tas mani ļoti aizkustināja, un sāku gudrot par šo situāciju,» pauda A. Freimanis.
«Pasaule balstās uz stipriem cilvēkiem. Mums šodien ir gods būt kopā ar šo stipro cilvēku. Es jau smējos, ka viņš kļuvis par «divi vienā» — gan «lielgabarīta» rakstnieku, gan īstenu kino vīru. Jāteic, ka Aivars dzīvo tādā vietā, kur nevar nerakstīt,» sacīja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Kāda no viesiem, kura jau izlasījusi jauno grāmatu, sacīja: «Man ļoti patika precizitāte, patiesums un dokumentalitāte. Tas, kas man tika stāstīts bērnībā, sakrita ar grāmatā rakstīto. Ļoti baudīju lielisko humoru, valoda — brīnišķīga. Ļoti uzrunāja grāmatā aprakstītais cūkas un ņurņika tēls.» A. Freimani sveikt bija ieradušies daudzi, tajā skaitā operators un režisors Ivars Seleckis, kino kritiķis Agris Redovičs un citi.

Aivars Freimanis
Režisors un scenārija autors neskaitāmām filmām, publicējies laikrakstos un žurnālos, kā arī izdevis vairākas stāstu grāmatas, tagad tapis romāns «Katls». A. Freimanis 1987. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, 1989. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru, kopš 1964. gada — Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs, 2003. gadā — apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis vairākas Lielā Kristapa balvas, tajā skaitā 2012. gadā par mūža ieguldījumu.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: