Aivars Lācarus: «Talsi vienkārši ir mana pilsēta. Es te jūtos kā mājās» 27.01.2017
Noslēdzot rakstu sēriju, «Talsu Vēstis» tiekas ar Talsu
novada domes priekšsēdētāju Aivaru Lācaru. Lai arī tiekamies no
rīta, pirms intervijas viņš jau veicis operāciju. Divi nozīmīgi
amati, kas sevī ietver būtisku ietekmi uz cilvēku — ārsta profesijā
tā ir iespēja palīdzēt kādam uzlabot veselību vai pat glābt
dzīvību, domes priekšsēdētāja amatā iespēja strādāt visa novada
iedzīvotāju labā.
— Kādi ir galvenie darbi, kas paveikti, esot šajā amatā
pēdējā sasaukuma laikā?
— Pirmkārt, jāņem vērā, ka daudz kas pašlaik ir procesā.
Vislielākais prieks un gandarījums ir par to, ka sakārtota
pārvaldnieku sistēma — atrasts optimāls variants, cik pārvaldnieku
strādā novada teritorijā. Viņi savu darbu veic labi, kontrolējot
vajadzības un situācijas attiecīgajā teritorijā. Pašvaldībai vairs
nav jāanalizē tādi jautājumi, kā, piemēram, kurā skolā vajag mainīt
durvis vai logu; tā notika iepriekšējā sasaukuma laikā. Tagad ar
finansējumu, kas piešķirts pārvaldēm, jautājumus var sakārtot uz
vietas.
Nozīmīgi ir vairāki lieli projekti, kas pašlaik virzās uz priekšu.
Piemēram, savulaik iegādāts universālveikals, kur tiks ierīkota
Talsu Galvenā bibliotēka, iegūstot jaunas un modernas telpas.
Pašlaik strādājam pie Eiropas Savienības (ES) lauku ceļu programmas
(plānots sakārtot ceļus 4,1 miljona eiro apmērā), tāpat šogad būs
pabeigta ceļa posma «Talsi — Stende» rekonstrukcija. Tā kā projekti
sekos viens aiz otra, pastāv bažas par nepietiekamu būvnieku
resursu.
Sporta zāļu, manuprāt, novadā ir pietiekami, tāpēc nākamais solis
ir sporta laukumu atjaunošana. Jādomā arī par lielā stadiona
atjaunošanu. Sliktā ziņa ir tā, ka stadionam nevar piesaistīt ES
struktūrfondu finansējumu, bet ir jāstrādā un jācenšas, lai to
izdarītu. Katrs cilvēks stāv visaugstākajā vietā no Zemes centra,
bet tikpat augstu stāv jebkurš — tāpēc vajadzētu rēķināties ar to,
kādi ir citi. Visās jomās jācenšas atrast samērīgumu un
kompromisu.
— Kādas bijušas lielākās grūtības, ieņemot domes
priekšsēdētāja amatu?
— Grūtības var rasties jebkurā vietā un laikā. Dažreiz tās rodas,
saslimstot kādam darbiniekam, vai rodas iemesli, kādēļ nevaram ar
pilnu jaudu strādāt pie kāda projekta realizācijas, piemēram,
parādoties citām prioritātēm. Tomēr tie nav bijuši tik būtiski
iemesli, lai kaut kas īpaši kavētos. Viss ir virzījies uz priekšu
diezgan pamatīgi un tajā pašā laikā fleksibli.
Pašvaldības kredītportfelis nav izteikti pilns, tāpēc gadījumā, ja
iestātos nākamā krīze, mēs nenokļūtu zem kāda «stabilizācijas
āmura» Finanšu ministrijā. Patlaban ir diezgan lieli ierobežojumi
kredītu ņemšanai, lai realizētu projektus, liekot diskutēt, vai
iespējams atjaunot kādu ceļu vai ieguldīt naudu kādā katlumājā…
Tagad tie pārsvarā paredzēti izglītības sistēmas nodrošināšanai un
ES struktūrfondu līdzfinansēšanai, priekšfinansēšanai un
tamlīdzīgi. Nākotnē gan jādomā, kā varēsim paši dzīvot, lai varētu
pastāvēt pietiekami stabili ilgtermiņā.
— Vai joprojām praktizējat kā ārsts?
— Man vēl pirms intervijas bija viena operācija. Dežūras gan ir
reti, jo varu strādāt tikai nedēļas nogalēs, bet arī tās ļoti bieži
ir aizņemtas pasākumu dēļ.
— Cik grūti nākas ziedot savu sirdslietu — medicīnu —,
vairāk laika veltot domes priekšsēdētāja amatam?
— Protams, ārsta amats ir sirdslieta, bet tā nav izprieca. Tas ir
ļoti atbildīgs darbs, kas savā veidā atslēdz domāšanu no ikdienas,
lai gan negulētās stundas neviens nevar aizvietot. Bonuss un
patīkami mirkļi ir tad, kad palīdzi cilvēkam. Tas dod patīkamu
apziņu. Pašvaldībā savukārt strādājam gadiem ilgi, bet par to
saņemam vien komentārus: «Nu tad beidzot esat to izdarījuši!» Katrs
paveiktais darbs tiek panākts ar smagu darbu, nenovēršoties no
mērķa un pārvarot dažādas grūtības; to paveic liels kolektīvs.
Novērtējums abos gadījumos nav salīdzināms.
— Vai gribētu ieņemt domes priekšsēdētāja amatu arī
turpmāk?
— Novada domei un pašvaldībai noteikti jādomā par to, lai mums būtu
pēc iespējas vairāk cilvēku, kas ir pietiekami profesionāli
sagatavoti atbildīgiem amatiem. Tam jānotiek pakāpeniski, jo steiga
var novest pie dīvainiem rezultātiem.
Domāju turpināt darbu kā domes priekšsēdētājs, tāpēc kandidēšu.
Protams, tā ir arī vēlētāju izvēle. Noteikti jāskatās uz to, kā
stiprināt jaunos deputātus, viņiem jābūt sagatavotiem.
— Kā vērtējat šī sasaukuma domes deputātu
darbu?
— Ceru, ka būs tikai labāk. Ja salīdzinu ar citiem sasaukumiem,
virzība iet uz priekšu. Iepriekšējā sasaukuma laikā tika pieļautas
dažas radikālas kļūdas, līdz ar to daudz kas netika paveikts, kā
deputāti vēlējās. Pašreizējā sastāvā iespējas ir krietni
palielinājušās, tomēr vienmēr ir iespēja tiekties uz kaut ko
labāku.
— Ja būtu iespēja kaut ko radikāli mainīt Talsu novadā, kas
būtu pirmā un galvenā lieta?
— Jāmaina būtu nevis Talsu novadā, bet Latvijā. Latvijas
likumdošanas dēļ bieži nevaram kaut ko izdarīt, jo, tāpat kā
zirgam, tiek uzliktas sava veida klapes. Darbs 90. gados bija
krietni brīvāks — lai gan ar pieļautām kļūdām, bet tas bija
pašvaldības darbs. Tagad visam velk līdzi ar pirkstu — kā likumā
rakstīts, tā pildām. Man šķiet, ka Dobeles gadījums (trīs mazi
bērni pavada nedēļu slēgtā dzīvoklī ar mirušiem vecākiem un mirušu
deviņus mēnešus vecu meitenīti — M. J.) to tikai apstiprina —
it kā viss izpildīts, bet tajā pašā laikā rezultāts ir ļoti bēdīgs.
Un Labklājības ministrs (Jānis Reirs — M. J.) nāk klajā ar
paziņojumu, ka būs jauna instrukcija, pēc kā vadīties. Atkal jauns
dokuments, tomēr rodas jautājums: ja neuzkāps uz tā paša grābekļa,
varbūt uz kāda cita?
— Kā vērtējat uzņēmējdarbību Talsu novadā? Kā mūsējiem
sokas?
— Tas, vai uzņēmēju skaits samazinās vai palielinās, pat īsti nav
vienīgais rādītājs. Kvalitāte un kvantitāte ir dažādi jēdzieni.
Formāli uzņēmēju skaits novadā ir samazinājies, bet, ja skatāmies
tādu rādītāju kā pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācija, tā ir
ievērojami samazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu kāpumu.
Tas norāda, ka tuvojamies vidējam rādītājam, cik tiek iekasēts
(summu pārsvarā veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis — 80 procentu
apmērā). Tas nozīmē, ka uzņēmēji sākuši maksāt lielākas algas. Tas
gan ir tikai pirmais grūdiens šajā virzienā, jāskatās, kas notiks
tālāk.
— Kādu redzat Talsu novada nākotni pēc vairākiem
gadiem?
— Protams, varu tikai fantazēt, bet domāju, ka atgriezīsies daļa
cilvēku no ārzemēm — nevis kā darbaspēks, bet kā iedzīvotāji.
Proti, tie, kuri ārzemēs būs sev nopelnījuši pensiju. Domāju, ka
šāda tendence varētu parādīties visā Latvijā.
Ja runājam par tuvākajiem gadiem, ceru, ka iedzīvotāju skaits vairs
tik ļoti nemazināsies. Arī skolu slēgšana ir atkarīga tikai un
vienīgi no sabiedrības pašas lēmumiem, jo pašvaldība var reaģēt uz
konkrētu situāciju. Te kā piemēru var minēt pirmsskolas izglītības
iestādes (PII) — daudzi cilvēki, kuri dzīvo laukos, savus bērnus
ved nevis uz vietējo, tuvāko PII, bet uz Talsiem, līdz ar to
daudziem talseniekiem savus bērnus nākas vest uz bērnudārziem ārpus
pilsētas. Kaut kā jocīgi sanāk. Cilvēki parāda savu attieksmi, kā
risināt jautājumus, un to nevar nerespektēt, jo likums nosaka:
vecāki var izvēlēties, kurā mācību iestādē laist savu bērnu.
— Vai, jūsuprāt, Talsu novads nākotnē varētu tikt apvienots
ar Rojas, Dundagas un Mērsraga novadu?
— Tas ir tas, kas man ļoti nepatīk — nemitīga nodarbošanās ar
pusslimām fantāzijām, kas nav reālā dzīve. Diemžēl daudz kas
ierakstīts likumos, un tad esam spiesti nodarboties ar «prāta
vētru», lai saprastu, kā kaut ko realizēt un izdarīt. Dzīve rāda
kaut ko citu.
— Ko pašvaldība plāno darīt ar kinoteātri
«Auseklis»?
— Šo projektu nevērtēju kā prioritāru, bet plāns ir kinoteātri
uzlabot, piedaloties pārrobežu Latvijas un Lietuvas projektā. Ar tā
palīdzību ceram atjaunot visu ēku. Bija piedāvājums esošo
kinoteātri slēgt un pārvietot uz tirdzniecības centru, kur atrodas
lielveikals «Maxima», otrajā stāvā. Tā ka ir uzņēmēji, kuriem ir
cita domāšana un virzība. Mēs kā pašvaldība kinoteātri neplānojam
slēgt.
— Vai plānots tuvākajā laikā Talsos izveidot
peldbaseinu?
— Solījums izveidot peldbaseinu bijis atsevišķu partiju solījumu
programmās. Partija «Talsu novada attīstībai» to nav solījusi. Es
nekad nenostātos pret tā būvniecību, ja būtu kāds, kas to realizē.
Uzskata, ka tai jābūt privātai, nevis pašvaldības rīcībai.
Pašvaldība varētu ieguldīt finansējumu nevis būvniecībā, bet
uzturēšanā, konkrēti pasūtot skolēniem mācību stundas peldēšanas
apguvei. Savulaik arī tika izstrādāts biznesa plāns. Pastāvēja
risks par iedzīvotājiem, kuri nodarbotos ar ūdens procedūrām pārējā
laikā. Mūsu uzņēmēji par šādu risku neizšķīrās. Domāju, ka pašlaik
tas ir vēl augstāks, jo iedzīvotāju skaits tikai samazinās, un
uzturēt baseinu tikai skolēnu vajadzībām nebūtu iespējams.
Mani uzmanīgu dara jaunās vēsmas, proti, Latvijas Peldēšanas
federācija ir nosūtījusi visām pašvaldībām vēstuli, kurā norāda, ka
Latvijā nav neviena starptautiskiem standartiem atbilstoša
peldbaseina, tāpēc aicina visas pašvaldības, kas plāno veikt
peldbaseina būvniecību, saskaņot savu darbību ar viņiem. Tas
izklausās pēc varianta, ka valsts neko nedarīs, tāpēc tie, kuri
dara, ievērojiet mūsu prasības!
— Vai uzskatāt, ka Talsu tautas namā, Radošajā sētā un
Sauleskalna estrādē norit pietiekami daudz
aktivitāšu?
— Vienmēr var vēlēties vairāk. Jāsaprot, ka tas viss būvēts
cilvēkiem, nevis profesionāļiem, kas nodarbojas ar aktivitātēm.
Pašlaik šāda profesionāļa pat nav. Darbojas aptuveni 30 pulciņi,
kas ir pietiekami liels skaitlis. Cik intensīvi viss norit un kāda
ir atdeve — jautājums paliek atvērts. Vakara stundas ir ļoti
aizņemtas. Pieļaujot, ka vasaras dzīvei cilvēku piesaistīšanai
Radošajā sētā vajadzētu ierīkot kafejnīcu, mēs nevaram pieprasīt
uzņēmējiem to darīt.
Lai intensīvi izmantotu estrādi, nepieciešami pietiekami liela
apjoma pasākumi. Tur nevar rīkot, piemēram, viena danču kolektīva
pasākumu. Noslogojumu vienmēr varam gribēt lielāku, bet noteikti
atceraties neizdevušos pasākumu pērn, vasarā, kur nebija ieradies
pietiekams apmeklētāju skaits, tāpēc pašvaldībai bija jāsedz
neiegūtais finansējums (13 523,31 eiro — M. J.) no
biļetēm. Tauta par to šūmējas un droši vien to darīs vēl ilgi, tajā
pašā laikā pasākumus, kas izdevušies, neviens nepiemin. Domes
darbinieki nevar kafijas biezumos uzminēt, kurš pasākums izdosies
un kurš — ne.
— Kā vērtējat Jura Kārkla publikācijas, kas tiek ievietotas
iedzīvotāju pastkastītēs, kā arī publicētas
internetā?
— Tas ir ļoti melns pasākums, melu kampaņa. Ļoti ceru, ka cilvēki
saprot: kādam cilvēkam vai cilvēku grupai es ļoti nepatīku, un
tāpēc tas viss arī notiek. Patlaban esam nodevuši izmeklēšanas
struktūrām visus dokumentus, kas tālāk to arī izskatīs. Tur
informācija ir ne tikai pieļaujamā formā, bet uzrādīti kā fakti.
Ceru, ka cilvēki saprot — tas ir pilnīgs neprāts. Uzskatu, ka šādas
personas sabojā kopējas sabiedrības izjūtu. Ja parādās šādi
materiāli, neviens nevar būt drošs, kurš to dara. Cilvēki vairs
nevar uzticēties cits citam. Totalitārismā nerunāja, jo baidījās no
soda. Šajā gadījumā nerunā tāpēc, ka nevar zināt, vai tavi vārdi
netiks izmantoti Jura Kārkla materiālā; vienalga, vai tās būtu
būšanas vai nebūšanas, bet parādītos interpretētā veidā.
— Ko jums nozīmē Talsi?
— Talsi vienkārši ir mana pilsēta. Es te jūtos kā mājās. Talsi ir
vērtība pati par sevi. Kāda pazīstama persona teikusi, ka Talsos ir
deviņi pakalni un divi ezeri, un mēs ar to lepojamies. Tas ir Dieva
dots — par ko tad lepojamies? Tomēr tā nav. Viss atkarīgs no tā, kā
cilvēks to uztver, jo tikpat labi Talsi varētu būt mežā. Cilvēki ir
apmetušies šajā vietā, to novērtējuši un paturējuši par savu
dzīvesvietu. Viņi te dzīvojuši, mīlējuši, savulaik klājies arī
grūti. Tagad viņu vairs nav, bet palikuši, piemēram, akmensdārzi,
kompozīcijas. To stimulu, ko savulaik devis Talsu birģermeistars
Vilhelms Rode (pirms tam viņš bija dārznieks), tas ir palicis, un
domāju, būs vēl ilgi. Cerams, mūžīgi.
CV
Izglītība: no 1976. līdz 1982. gadam mācības Rīgas
Medicīnas institūtā, Vispārējās ārstniecības fakultātē; no 1982.
līdz 1983. gadam internatūra ķirurģijā, bāze Rīgas pilsētas 4.
klīniskajā Sarkanā Krusta slimnīcā (pašlaik — Rīgas pilsētas 4.
slimnīca). Regulāri piedalās dažādos ar medicīnu saistītos
semināros, tajā skaitā Talsos, Latvijas un Šveices starptautiskajos
semināros, Ķirurgu asociācijas organizētajos pasākumos. Apguvis
papildu zināšanas medicīnā, grāmatvedībā, pašvaldības darbā un
psiholoģijā dažādos kursos.
Darba pieredze: no 1974. gada līdz šai dienai
strādā medicīnā — bijis sanitārs, medicīnas māsa, ārsts —
ordinators, nodaļas vadītājs, urologs, galvenais ārsts, virsārsts
un vēl šodien praktizē kā ķirurgs. Kopš 1989. gada bijis Talsu
pilsētas un rajona domes un padomes priekšsēdētājs, deputāts, kopš
2013. gada — Talsu novada domes priekšsēdētājs. Personīgi
organizējis un piedalījies dažādos sabiedriskos projektos, kā arī
darbojies Latvijas Pašvaldību savienībā un Finanšu ministrijā.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: