Aizbrauc tur, nezin kur, apskati to — nezin ko 13.09.2017

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Talsiem ir savs īpašais mazpilsētas skaistums. Novada pašvaldība uzskata, ka mums nepieciešams radīt ko atšķirīgu. To, ka pilsētu nepieciešams atdzīvināt, šaubu nav, tomēr skaidrs arī, ka tas ir kopdarbs — uzņēmēju, tautas nama, tūrisma un informācijas centra un, protams, iedzīvotāju.
Talseniece Daina ir ļoti neapmierināta par to, ka svētdienās Talsos nav, ko darīt un kurp aiziet, kā vien apmeklēt lielveikalu. «Vismaz vasaras sezonā, kad cilvēkiem ir atvaļinājums, pilsētā ir vairāk tūristu un atpūtnieku, nedēļas nogalēs visam vajadzētu būt pieejamam! Augustā pie manis ciemos atbrauca radu pulciņš no Liepājas. Tā kā vienmēr sekoju mākslas aktualitātēm, zināju, kādas izstāde apskatāmas tautas namā un «Baložu pastā», biju ieplānojusi radus aizvest arī uz darbnīcām Radošajā sētā un tūrisma un informācijas centru, lai nopirktu kādu suvenīru. Svētdien 11.00 sākām staigāt — viss kā izmiris! Tūrisma un informācijas centrs slēgts, tautas nams slēgts, Radošajā sētā darbnīcas slēgtas. Atlika vien uzkāpt terasē un aiziet līdz ezera promenādei. Arī visas kafejnīcas bija ciet, nebija, kur pasēdēt! «Baložu pasts» bija slēgts, tāpēc devāmies uz evaņģēliski luterisko baznīcu, kur mūs sagaidīja baznīcas 450 gadu jubilejas svinības. Pēc tam devāmies uz «Art Gallery», kas bija vaļā, un Elita Blumbahas kundze mums visu izrādīja.
Vai jaunajai Talsu novada domei nevajadzētu ieviest pārmaiņas, lai pilsētas viesiem būtu, kur doties, ko apskatīt? Vai deputāti nevar kaut ko saplānot nākamajam gadam? Savos meklējumos Radošajā sētā satikām vēl pāris jaunu cilvēku un ārzemnieku pāri, kuri arī domāja, kur iet, ko apskatīt? Ja gribam reklamēt savu pilsētu, mums kaut kas ir jādara! Viesi taču nebrauc darba dienās, bet nedēļas nogalēs. Ja es, piemēram, dodos uz kādu citu pilsētu, vispirms dodos uz tūrisma un informācijas centru, lai noskaidrotu, ko varu apskatīt,» ar savu pieredzi dalās talseniece.
Informācijas pieejamība
Talsu novada tūrisma un informācijas centrā agrāko četru darbinieku vietā pašlaik strādā trīs. Piecus gadus centrs bija atvērts arī svētdienās, bet pēdējos divus gadus vairs ne. «Bija svētdienas, kad neienāca neviens cilvēks. Maksimāli — 12. Nonācām pie secinājuma svētdienās nestrādāt. Novada, pilsētas kartes un brošūras ir pieejamas kafejnīcās, viesnīcā, arī Pilsētas laukumā izvietotas divas lielas kartes. Tā kā esmu daudz ceļojusi, varu secināt, ka Latvijā ir vieni no labākajiem tūrisma centriem pasaulē. Protams, var jau ieguldīt pašvaldības līdzekļus un algot papildu cilvēku, lai mēs būtu atvērti arī svētdienās, bet vai ir vērts tam tērēt nodokļu maksātāju naudu?» spriež informācijas centra vadītāja Inese Roze. Vislielākais cilvēku pieplūdums centrā, kā izrādās, ir sestdienās un pirmdienās.
Iepazīstoties ar situāciju citos novados, aina paveras dažāda. Daļā Latvijas novadu tūrisma un informācijas centri vasarā strādā septiņas dienas nedēļā, tomēr ir arī vietas, kur svētdienās tie slēgti. Šis bija pirmais gads, kad savas durvis septiņas dienas nedēļā sezonas laikā vaļā vēra Rojas novada tūrisma un informācijas centrs. «Tā kā pirms tam strādāju viena pati, tas nebija fiziski iespējams. Pašvaldība akceptēja, ka nepieciešams arī otrs darbinieks. Varu teikt, ka šāds lēmums sevi attaisnojis, jo, it sevišķi jūlijā un augustā, bija liels cilvēku apmeklējums. Lai arī jaunās paaudzes cilvēki informāciju nereti atrod internetā, jārēķinās ar vecāka gadagājuma ļaudīm, kuri nelieto internetu. Kā arī ceļot vienmēr ir ērtāk ar skaidru un saprotamu karti rokās, nevis meklēt internetā to labāko variantu. It sevišķi tas attiecas uz ārzemniekiem, jo viņi nezina, kuros Latvijas portālos var iegūt nepieciešamo,» domā Rojas novada tūrisma un informācijas centra vadītāja Kristīne Voldemāre.
Runājot par to, kurās nedēļas dienās vērojams vislielākais cilvēku pieplūdums, nav viennozīmīgas atbildes, jo tas mēdz būt ļoti dažāds un neprognozējams. «Vasarā mums tomēr ir jābūt pieejamiem, cik vien iespējams, jo tas ir laiks, kad Latviju apceļo visvairāk tūristu un atpūtnieku. Sezona galu galā ir ļoti īsa. Protams, katrā novadā situācija ir atšķirīga, un kādam, iespējams, neatmaksājas būt atvērtam septiņas dienas nedēļā, un to katrs izvērtē pats,» spriež K. Voldemāre. Dati rāda, ka tūristu skaits, kas apmeklē Rojas novada tūrisma un informācijas centru, ik gadu pieaug. Ja pērn jūnijā, jūlijā un augustā tie bija 981 cilvēks, tad šogad 1371.
Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece attīstības, kultūras un sporta jautājumos Ilze Indriksone uzskata: tā kā Talsu novada tūrisma un informācijas centrs izvērtējis, ka svētdienās nelielās cilvēku plūsmas dēļ strādāt nav nozīmes, nepieciešams pilsētas apmeklētājiem sniegt iespēju iegūt informāciju bez maksas. «Varētu strādāt kāds informācijas punkts, kas administratīvo izmaksu ziņā būtu izdevīgāk. Tomēr jāņem vērā, ka svētdienās ir atvērts Talsu novada muzejs, kur iespējams iegūt karti, bukletus un uzzināt informāciju par interesējošiem jautājumiem no muzeja darbiniekiem,» teic I. Indriksone.
Talsu novada muzejs svētdienās strādā, un brīvdiena ir pirmdiena. Muzeja vadītāja Mirdza Jonele teic, ka apmeklētāju skaits ir ļoti neprognozējams, un nedēļas nogales ar lielāku cilvēku skaitu neizceļas. Iebraucēji nereti muzejā konsultējas par to, kur un ko apskatīt pilsētā un novadā.
Kā ar citām iespējām?
Brīvā mākslas telpa «Baložu pasts» Talsos svētdienās ir slēgts nepietiekamā apmeklētāju skaita dēļ. «Sākotnēji strādājām svētdienās, bet sapratām, ka tas nav tā vērts. Kopumā skatoties, protams, žēl, ka svētdienās Talsos nav īpašu iespēju, ko darīt,» teic «Baložu pasta» pārstāve Evita Šmithena. Apmeklētāji ir dažādi — gan tādi, kuri apzināti ierodas uz konkrētu izstādi vai tās atklāšanu, gan nejauši garāmgājēji.
Kafejnīca «Šarlote», kura uzsāka strādāt vasarā, ir gandrīz kā vientuļais vilks, kurš Talsu vecpilsētā ir atvērts arī svētdienās. Tās īpašniece Solvita Krīgere teic, ka mēdzot būt viesi, kuri sūdzas par to, ka svētdienā viss ir slēgts. «Protams, mēs visi esam cilvēki un arī gribam atpūsties. Arī mēs, sākoties nosacīti klusajai sezonai, apsveram iespēju svētdienās nestrādāt. Redzēsim. Iespējams, cilvēki uzzinās, ka esam atvērti un būs pietiekams apmeklētāju skaits,» stāsta S. Krīgere. Kā vēl viens faktors turpināt strādāt arī svētdienās varētu būt tas, ka pagājušajā nedēļā kafejnīca sāka piedāvāt nobaudīt siltu maltīti, jo līdz šim tie bija tikai konditorejas izstrādājumi. Ēdienkartē ir gan liellopa steiks, jērs, dažādi salāti, zivs, uzkodas, zupas un deserti, gan ierastā karbonāde ar frī kartupeļiem. Ar laiku tiek plānots ieviest arī senlatviešu ēdienus, piemēram, asinsdesu, pelēkos zirņus ar speķi, bukstiņu biezputru un citus.
Apmeklētību būtiski ietekmē laika apstākļi. Kad tie nelabvēlīgi, cilvēku vecpilsētā ir ārkārtīgi maz. Kafejnīcas īpašniece atzīst, ka pilsētas apmeklētāji nereti apvaicājas par to, ko iespējams apskatīt pilsētā. «Protams, pastāstu par promenādi un pakalniem, bet tas arī viss,» teic S. Krīgere. Viņa nenoliedz, ka aktivitāšu rīkošana Radošajā sētā atdzīvinātu vecpilsētu, līdz ar to arī kafejnīcā iegrieztos vairāk cilvēku. «Šeit taču ir tik skaisti! Vecpilsētu varam atdzīvināt tikai mēs paši, neviens cits! Kāds saka — izmirst vecpilsēta, izmirst Talsi, bet to jau veidojam un radām mēs paši! Ja paši nenāksim, tad nekas arī nemainīsies,» uzskata saimniece.
Kafejnīcas namiņš «Ie-pauzē» svētdienās ir slēgts. «Tā kā strādāju viena pati, tad svētdiena ir mana vienīgā brīvdiena. Diemžēl nedēļas nogalēs vecpilsēta ir ļoti tukša. Ja notiek kāds pasākums, tad ir citādāk, bet cik tad bieži tas ir? Par nožēlu, bet cilvēki nedēļas nogalēs vai nu dodas prom no Talsiem uz citām pilsētām, vai nu iet uz «Maximu»,» par skaudro realitāti stāsta kafejnīcas īpašniece Kristīne Kromane.
Diskusijas par Radošo sētu
Skaista vieta Talsos ir Radošā sēta. Bet — ko cilvēkiem tur darīt, izņemot audēju kopas «Talse» un ādas amatnieku darbnīcas apskati? Vaicājot Talsu tautas nama vadītājai Ievai Brūnai (viņa amatā ir kopš šī gada februāra) par dzīvības ieviešanu Radošajā sētā, viņa teic īsi un skaidri: lai Talsu kultūras mīlošajai publikai piedāvātu kvalitatīvus un profesionālus pasākumus, ir svarīgs papildu finansējums. «16. jūnijā sākām vasaras sezonu ar starptautiska mēroga portugāļu dziedātājas Viviane koncertu un šo tradīciju turpinājām ar Kārļa Kazāka koncertu Radošās sētas jumta terasē un Mārča Auziņa koncertu Radošajā sētā, kuriem budžetā nebija paredzēti finanšu līdzekļi. Savukārt pārējās nedēļas nogalēs notika plānotie pasākumi Radošajā sētā, Sauleskalna estrādē vai Talsu tautas nama telpās.
Šobrīd strādājam pie nākamā gada pasākumu plāna, kur tad arī plānojam sadaļu «Pasākumi Radošajā sētā» ar domu, ka tiks piešķirts papildu finansējums. Daudzi rosinājuši ideju par brīvdabas kino rīkošanu Radošajā sētā, bet jāsaprot, ka tam nepieciešama speciāla tehnika, kā tautas namam nav,» skaidro I. Brūna.
Lai atdzīvinātu Radošo sētu, tautas nama vadītāja teic, ka to varētu panākt ar radošajām darbnīcām ģimenēm, koncertiem un dažādu tematiku pasākumiem, mākslas plenēriem un citiem jauninājumiem. Viņa arī uzskata, ka ir jāpiesaista nopietns speciālists, kurš objektīvi redzētu situāciju, kāda tā ir, un varētu sniegt priekšlikumus. «Radošā sēta vienmēr bijusi sava veida apburtais loks, jo ir asociācija — ja tur nekas nenotiek, Talsos nav, ko darīt!» viņa pauž.
Talsu tautas nams ir struktūrvienība kultūras, sporta un tūrisma centram. Tā vadītāja Linda Sūniņa (šodien ir viņas pēdējā darba diena) neuzskata, ka Radošajā sētā nekas nenotiek. «Nav jau tā, ka tur ir tukšums. Nepiekrītu, ka Radošā sēta būtu atstāta novārtā, jo šī vieta ar dažādām radošām aktivitātēm tiek apdzīvota visos Talsu nozīmīgākajos svētkos,» stāsta L. Sūniņa.
Kā tas nākas, ka Radošā sēta darbojas jau vairākus gadus, bet tai jo­projām nav sava budžeta? «Esam par to runājuši budžeta plānošanas un pieņemšanas laikā, ka pasākumiem Radošajā sētā nepieciešami papildu līdzekļi. Budžetu neplānoju tikai es, bet arī tautas nama darbinieki, kuri piedalās budžeta plānošanā un aizstāvēšanā. Tomēr, ja ir labas idejas, vienmēr esam domājuši, kā tās īstenot. Atvērts ir jautājums, ko katrs saprot ar vārdiem «Radošās sētas atdzīvināšana» — vai tās būtu kādas radošās aktivitātes katru dienu, vai tie būtu koncerti. Uzskatu, ka piedāvājumam jāatbilst pieprasījumam,   nav jēgas rīkot kaut ko rīkošanas pēc,» uzskata L. Sūniņa.
Viņa vērš uzmanību, ka tas, kādu ceļu izvēlēties vispirms, ir tautas nama vadītāja lēmums un piedāvājums. «Esam vairākkārt rosinājuši diskusiju par šo tēmu ar tautas namu, kur apspriests arī tas, ka nav pietiekama finansējuma. Tomēr noteicošais ne vienmēr ir naudas līdzekļu apjoms, lai īstenotu radošas idejas. Piemēri tālu nav jāmeklē, tas redzams kaut vai tepat, Sabilē, kur kultūras nams spēj noorganizēt četru dienu svētkus, kuru laikā uz katra ielas stūra norit kāda aktivitāte,» spriež kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja. Viņa domā, ka tautas namam jāizveido un jāveicina labāka sadarbība ar citām pašvaldības iestādēm, dažādām organizācijām un tūrisma un informācijas centriem.
Kā pozitīvs piemērs tiek minēta pagājušajā gadā Ziemassvētku laikā rīkotā akcija Radošajā sētā kopā ar Talsu novada fondu un sociālo dienestu, kad vientuļiem senioriem tika ceptas piparkūkas un bija iespēja nodot mantas trūcīgām ģimenēm.
Pāri visam — politiski lēmumi
Talsu novada domes deputāts, bijušais priekšsēdētājs Aivars Lācarus uzskata, ka galvenie faktori Radošās sētas atdzīvināšanā ir plānošana un darbinieki. «Mēs [bijušais sasaukums] vienmēr vēlējāmies, lai Radošā sēta darbotos aktīvāk. Tajā pašā laikā ir faktori, kas ar pašvaldības darbu nesaistās, piemēram, kādam uzņēmējam atvērt kafejnīcu. Jāņem vērā, ka bijušas dažādas problēmas ar tautas nama vadību. Kamēr nav stabilas struktūras, ilgtspējīgi saplānot attīstību ir ļoti grūti. Un tagad tiek runāts, ka, iespējams, kultūras, sporta un tūrisma centru vajadzētu pārorganizēt. Kamēr nodarbosimies ar šādām puspolitiskām aktivitātēm, problēmas varētu būt darbu izpildītājiem. Kamēr jaunais kultūras, sporta un tūrisma centra vadītājs iestrādāsies un izstrādās ilgtermiņa plānus, būs grūti. Protams, mums jāskatās, lai būtu jauni pasākumi, jauni cilvēki, jaunas idejas, bet tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par vecajām un tradicionālajām.

Radošajā sētā vēlētos redzēt patiesi intensīvu, aktīvu dzīvi ne tikai atsevišķās reizēs, bet regulāri,» dalās A. Lācarus.
Vaicāts, vai, viņaprāt, to iespējams izdarīt ar esošo finansējumu, deputāts uzskata, ka vispirms viss ir jāizplāno un jāuzliek uz papīra. «Pēc tam deputāti idejas izvērtēs. Arī iepriekšējā sasaukumā deputāti nekad nav atteikuši dažādiem priekšlikumiem. Jautājums tikai — cik bieži tie bija uzlikti uz papīra? Ir jāsastāda plāns un ar to jānāk uz domi, lai deputāti priekšlikumus varētu izskatīt. Kā nekā tagad tieši uzsācies darbs pie nākamā gada budžeta plānošanas,» norāda A. Lācarus.
Jaunā domes vadība vairākkārt uzsvērusi, ka vēlas pilsētā ieviest jaunas vēsmas, ka darīs visu iespējamo, lai to panāktu.
«Sākot ar nākamo gadu, mēs ļoti vēlamies, lai Radošajā sētā būtu ne vien atvērti vārti, bet sezonas laikā tur noritētu dažādas aktivitātes. Protams, tas varētu radīt papildu izmaksas, bet, manuprāt, to iespējams atrisināt, lai vienlaicīgi nevajadzētu nodarbināt lielu darbinieku skaitu, bet risināt jautājumu radoši. Ceru, ka, plānojot nākamā gada pasākumu plānu, taps arī kas interesants Radošajai sētai. Tas ir mērķis, kas jāsasniedz. Ne vienmēr visu izsaka nauda, reizēm tā vienkārši ir organizēšana un cilvēku iesaistīšana,» pauž I. Indriksone.
Kā Talsiem piesaistīt tūristus?
Ko darīt, lai Talsi piesaistītu vairāk apmeklētāju un tūristu, nevis tie skrietu garām uz citām pilsētām? «Ir vairākas lietas, ko tūlīt arī sāksim aktualizēt, un pie tā strādāt. Piemēram, papildināsim un mainīsim jau ilgi apspriesto Talsu deviņu pakalnu koncepciju, kas būtu kā vizuāls piesaistes veids pilsētas viesiem. Ir jārod iespēja, lai cilvēki šeit var atrast kaut ko vairāk, nekā tas bijis līdz šim. Ļoti aktuāli, piemēram, ir vides objekti, kurus var apskatīt, aptaustīt un pie tiem nobildēties, lai ievietotu sociālajos tīklos. Nepieciešams sakopt un atdzīvināt šos pakalnus. Līdz šim ar to lēni gājis,» saka I. Indriksone.
Kā otru faktoru tūristu piesaistei viņa min Talsu vecpilsētas atdzīvināšanu. Vecpilsētās esošo māju īpašniekiem drīzumā būs iespējams piedalīties projektā, lai iegūtu pašvaldības līdzfinansējumu ēku sakārtošanai. Kā arī — tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss mazajiem uzņēmējiem «Dari Talsu novadam», ar ko būs iespējams iegūt pašvaldības atbalstu, kur papildu priekšrocība būs tiem, kuri plāno darboties vecpilsētas teritorijā.
«Savukārt vislabākais veids, kā pašvaldībai iespējams piesaistīt apmeklētājus pilsētai, ir pasākumu rīkošana. Kas tāds, ar ko mēs atšķirtos. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka visi nevar būt vienādi un mums nevajag konkurēt, piemēram, ar Ventspils atrakciju parkiem. Mums ir savs mazpilsētas šarms, kas jāizceļ. Domāju, ka «Māksla uzzied Talsos» ir viens no šāda veida labajiem piemēriem, kas izdevies. Tas ir jāturpina un jāattīsta. Varbūt arī mākslas skolai vajag vairāk iesaistīties, lai pilsētā radītu radošumu un māksliniecisko pusi,» stāsta I. Indriksone.
Vaicājot I. Rozei, kas būtu jādara, lai Talsiem piesaistītu tūristus, viņa nopūšas. «Jau vairāk nekā desmit gadu tiek spriests par deviņu pakalnu koncepciju. Esmu jau tik daudz runājusi par to, ka ir jābūt apskates objektiem, sakoptām vietām, kur pilsētas apmeklētājiem aiziet, apskatīties, nobildēties… Mums tādu vietu nav. Mēs kā tūrisma un informācijas centrs pievērsīsimies un turpināsim attīstīt projektu «Māksla uzzied Talsos», ko esam veiksmīgi uzsākuši kopā ar mākslinieci Gunu Millersoni. Šī ideja novērtēta arī valsts līmenī. Tas, manuprāt, ir labs variants, kā rīkoties, kamēr nonāksim pie kaut kā lielāka,» uzskata I. Roze.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: