Aizbrauc tur, nezin kur, apskati to — nezin ko 13.09.2017


Talsiem ir savs īpašais mazpilsētas skaistums. Novada
pašvaldība uzskata, ka mums nepieciešams radīt ko atšķirīgu. To, ka
pilsētu nepieciešams atdzīvināt, šaubu nav, tomēr skaidrs arī, ka
tas ir kopdarbs — uzņēmēju, tautas nama, tūrisma un
informācijas centra un, protams, iedzīvotāju.
Talseniece Daina ir ļoti neapmierināta par to, ka svētdienās Talsos
nav, ko darīt un kurp aiziet, kā vien apmeklēt lielveikalu. «Vismaz
vasaras sezonā, kad cilvēkiem ir atvaļinājums, pilsētā ir vairāk
tūristu un atpūtnieku, nedēļas nogalēs visam vajadzētu būt
pieejamam! Augustā pie manis ciemos atbrauca radu pulciņš no
Liepājas. Tā kā vienmēr sekoju mākslas aktualitātēm, zināju, kādas
izstāde apskatāmas tautas namā un «Baložu pastā», biju ieplānojusi
radus aizvest arī uz darbnīcām Radošajā sētā un tūrisma un
informācijas centru, lai nopirktu kādu suvenīru. Svētdien 11.00
sākām staigāt — viss kā izmiris! Tūrisma un informācijas
centrs slēgts, tautas nams slēgts, Radošajā sētā darbnīcas slēgtas.
Atlika vien uzkāpt terasē un aiziet līdz ezera promenādei. Arī
visas kafejnīcas bija ciet, nebija, kur pasēdēt! «Baložu pasts»
bija slēgts, tāpēc devāmies uz evaņģēliski luterisko baznīcu, kur
mūs sagaidīja baznīcas 450 gadu jubilejas svinības. Pēc tam
devāmies uz «Art Gallery», kas bija vaļā, un Elita Blumbahas kundze
mums visu izrādīja.
Vai jaunajai Talsu novada domei nevajadzētu ieviest pārmaiņas, lai
pilsētas viesiem būtu, kur doties, ko apskatīt? Vai deputāti nevar
kaut ko saplānot nākamajam gadam? Savos meklējumos Radošajā sētā
satikām vēl pāris jaunu cilvēku un ārzemnieku pāri, kuri arī
domāja, kur iet, ko apskatīt? Ja gribam reklamēt savu pilsētu, mums
kaut kas ir jādara! Viesi taču nebrauc darba dienās, bet nedēļas
nogalēs. Ja es, piemēram, dodos uz kādu citu pilsētu, vispirms
dodos uz tūrisma un informācijas centru, lai noskaidrotu, ko varu
apskatīt,» ar savu pieredzi dalās talseniece.
Informācijas pieejamība
Talsu novada tūrisma un informācijas centrā agrāko četru darbinieku
vietā pašlaik strādā trīs. Piecus gadus centrs bija atvērts arī
svētdienās, bet pēdējos divus gadus vairs ne. «Bija svētdienas, kad
neienāca neviens cilvēks. Maksimāli — 12. Nonācām pie
secinājuma svētdienās nestrādāt. Novada, pilsētas kartes un
brošūras ir pieejamas kafejnīcās, viesnīcā, arī Pilsētas laukumā
izvietotas divas lielas kartes. Tā kā esmu daudz ceļojusi, varu
secināt, ka Latvijā ir vieni no labākajiem tūrisma centriem
pasaulē. Protams, var jau ieguldīt pašvaldības līdzekļus un algot
papildu cilvēku, lai mēs būtu atvērti arī svētdienās, bet vai ir
vērts tam tērēt nodokļu maksātāju naudu?» spriež informācijas
centra vadītāja Inese Roze. Vislielākais cilvēku pieplūdums centrā,
kā izrādās, ir sestdienās un pirmdienās.
Iepazīstoties ar situāciju citos novados, aina paveras dažāda. Daļā
Latvijas novadu tūrisma un informācijas centri vasarā strādā
septiņas dienas nedēļā, tomēr ir arī vietas, kur svētdienās tie
slēgti. Šis bija pirmais gads, kad savas durvis septiņas dienas
nedēļā sezonas laikā vaļā vēra Rojas novada tūrisma un informācijas
centrs. «Tā kā pirms tam strādāju viena pati, tas nebija fiziski
iespējams. Pašvaldība akceptēja, ka nepieciešams arī otrs
darbinieks. Varu teikt, ka šāds lēmums sevi attaisnojis, jo, it
sevišķi jūlijā un augustā, bija liels cilvēku apmeklējums. Lai arī
jaunās paaudzes cilvēki informāciju nereti atrod internetā,
jārēķinās ar vecāka gadagājuma ļaudīm, kuri nelieto internetu. Kā
arī ceļot vienmēr ir ērtāk ar skaidru un saprotamu karti rokās,
nevis meklēt internetā to labāko variantu. It sevišķi tas attiecas
uz ārzemniekiem, jo viņi nezina, kuros Latvijas portālos var iegūt
nepieciešamo,» domā Rojas novada tūrisma un informācijas centra
vadītāja Kristīne Voldemāre.
Runājot par to, kurās nedēļas dienās vērojams vislielākais cilvēku
pieplūdums, nav viennozīmīgas atbildes, jo tas mēdz būt ļoti dažāds
un neprognozējams. «Vasarā mums tomēr ir jābūt pieejamiem, cik vien
iespējams, jo tas ir laiks, kad Latviju apceļo visvairāk tūristu un
atpūtnieku. Sezona galu galā ir ļoti īsa. Protams, katrā novadā
situācija ir atšķirīga, un kādam, iespējams, neatmaksājas būt
atvērtam septiņas dienas nedēļā, un to katrs izvērtē pats,» spriež
K. Voldemāre. Dati rāda, ka tūristu skaits, kas apmeklē Rojas
novada tūrisma un informācijas centru, ik gadu pieaug. Ja pērn
jūnijā, jūlijā un augustā tie bija 981 cilvēks, tad
šogad 1371.
Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece attīstības, kultūras un
sporta jautājumos Ilze Indriksone uzskata: tā kā Talsu novada
tūrisma un informācijas centrs izvērtējis, ka svētdienās nelielās
cilvēku plūsmas dēļ strādāt nav nozīmes, nepieciešams pilsētas
apmeklētājiem sniegt iespēju iegūt informāciju bez maksas. «Varētu
strādāt kāds informācijas punkts, kas administratīvo izmaksu ziņā
būtu izdevīgāk. Tomēr jāņem vērā, ka svētdienās ir atvērts Talsu
novada muzejs, kur iespējams iegūt karti, bukletus un uzzināt
informāciju par interesējošiem jautājumiem no muzeja darbiniekiem,»
teic I. Indriksone.
Talsu novada muzejs svētdienās strādā, un brīvdiena ir pirmdiena.
Muzeja vadītāja Mirdza Jonele teic, ka apmeklētāju skaits ir ļoti
neprognozējams, un nedēļas nogales ar lielāku cilvēku skaitu
neizceļas. Iebraucēji nereti muzejā konsultējas par to, kur un ko
apskatīt pilsētā un novadā.
Kā ar citām iespējām?
Brīvā mākslas telpa «Baložu pasts» Talsos svētdienās ir slēgts
nepietiekamā apmeklētāju skaita dēļ. «Sākotnēji strādājām
svētdienās, bet sapratām, ka tas nav tā vērts. Kopumā skatoties,
protams, žēl, ka svētdienās Talsos nav īpašu iespēju, ko darīt,»
teic «Baložu pasta» pārstāve Evita Šmithena. Apmeklētāji ir
dažādi — gan tādi, kuri apzināti ierodas uz konkrētu izstādi
vai tās atklāšanu, gan nejauši garāmgājēji.
Kafejnīca «Šarlote», kura uzsāka strādāt vasarā, ir gandrīz kā
vientuļais vilks, kurš Talsu vecpilsētā ir atvērts arī svētdienās.
Tās īpašniece Solvita Krīgere teic, ka mēdzot būt viesi, kuri
sūdzas par to, ka svētdienā viss ir slēgts. «Protams, mēs visi esam
cilvēki un arī gribam atpūsties. Arī mēs, sākoties nosacīti
klusajai sezonai, apsveram iespēju svētdienās nestrādāt. Redzēsim.
Iespējams, cilvēki uzzinās, ka esam atvērti un būs pietiekams
apmeklētāju skaits,» stāsta S. Krīgere. Kā vēl viens faktors
turpināt strādāt arī svētdienās varētu būt tas, ka pagājušajā
nedēļā kafejnīca sāka piedāvāt nobaudīt siltu maltīti, jo līdz šim
tie bija tikai konditorejas izstrādājumi. Ēdienkartē ir gan
liellopa steiks, jērs, dažādi salāti, zivs, uzkodas, zupas un
deserti, gan ierastā karbonāde ar frī kartupeļiem. Ar laiku tiek
plānots ieviest arī senlatviešu ēdienus, piemēram, asinsdesu,
pelēkos zirņus ar speķi, bukstiņu biezputru un citus.
Apmeklētību būtiski ietekmē laika apstākļi. Kad tie nelabvēlīgi,
cilvēku vecpilsētā ir ārkārtīgi maz. Kafejnīcas īpašniece atzīst,
ka pilsētas apmeklētāji nereti apvaicājas par to, ko iespējams
apskatīt pilsētā. «Protams, pastāstu par promenādi un pakalniem,
bet tas arī viss,» teic S. Krīgere. Viņa nenoliedz, ka
aktivitāšu rīkošana Radošajā sētā atdzīvinātu vecpilsētu, līdz ar
to arī kafejnīcā iegrieztos vairāk cilvēku. «Šeit taču ir tik
skaisti! Vecpilsētu varam atdzīvināt tikai mēs paši, neviens cits!
Kāds saka — izmirst vecpilsēta, izmirst Talsi, bet to jau
veidojam un radām mēs paši! Ja paši nenāksim, tad nekas arī
nemainīsies,» uzskata saimniece.
Kafejnīcas namiņš «Ie-pauzē» svētdienās ir slēgts. «Tā kā strādāju
viena pati, tad svētdiena ir mana vienīgā brīvdiena. Diemžēl
nedēļas nogalēs vecpilsēta ir ļoti tukša. Ja notiek kāds pasākums,
tad ir citādāk, bet cik tad bieži tas ir? Par nožēlu, bet cilvēki
nedēļas nogalēs vai nu dodas prom no Talsiem uz citām pilsētām, vai
nu iet uz «Maximu»,» par skaudro realitāti stāsta kafejnīcas
īpašniece Kristīne Kromane.
Diskusijas par Radošo sētu
Skaista vieta Talsos ir Radošā sēta. Bet — ko cilvēkiem tur
darīt, izņemot audēju kopas «Talse» un ādas amatnieku darbnīcas
apskati? Vaicājot Talsu tautas nama vadītājai Ievai Brūnai (viņa
amatā ir kopš šī gada februāra) par dzīvības ieviešanu Radošajā
sētā, viņa teic īsi un skaidri: lai Talsu kultūras mīlošajai
publikai piedāvātu kvalitatīvus un profesionālus pasākumus, ir
svarīgs papildu finansējums. «16. jūnijā sākām vasaras sezonu
ar starptautiska mēroga portugāļu dziedātājas Viviane koncertu un
šo tradīciju turpinājām ar Kārļa Kazāka koncertu Radošās sētas
jumta terasē un Mārča Auziņa koncertu Radošajā sētā, kuriem budžetā
nebija paredzēti finanšu līdzekļi. Savukārt pārējās nedēļas nogalēs
notika plānotie pasākumi Radošajā sētā, Sauleskalna estrādē vai
Talsu tautas nama telpās.
Šobrīd strādājam pie nākamā gada pasākumu plāna, kur tad arī
plānojam sadaļu «Pasākumi Radošajā sētā» ar domu, ka tiks piešķirts
papildu finansējums. Daudzi rosinājuši ideju par brīvdabas kino
rīkošanu Radošajā sētā, bet jāsaprot, ka tam nepieciešama speciāla
tehnika, kā tautas namam nav,» skaidro I. Brūna.
Lai atdzīvinātu Radošo sētu, tautas nama vadītāja teic, ka to
varētu panākt ar radošajām darbnīcām ģimenēm, koncertiem un dažādu
tematiku pasākumiem, mākslas plenēriem un citiem jauninājumiem.
Viņa arī uzskata, ka ir jāpiesaista nopietns speciālists, kurš
objektīvi redzētu situāciju, kāda tā ir, un varētu sniegt
priekšlikumus. «Radošā sēta vienmēr bijusi sava veida apburtais
loks, jo ir asociācija — ja tur nekas nenotiek, Talsos nav, ko
darīt!» viņa pauž.
Talsu tautas nams ir struktūrvienība kultūras, sporta un tūrisma
centram. Tā vadītāja Linda Sūniņa (šodien ir viņas pēdējā darba
diena) neuzskata, ka Radošajā sētā nekas nenotiek. «Nav jau tā, ka
tur ir tukšums. Nepiekrītu, ka Radošā sēta būtu atstāta novārtā, jo
šī vieta ar dažādām radošām aktivitātēm tiek apdzīvota visos Talsu
nozīmīgākajos svētkos,» stāsta L. Sūniņa.
Kā tas nākas, ka Radošā sēta darbojas jau vairākus gadus, bet tai
joprojām nav sava budžeta? «Esam par to runājuši budžeta
plānošanas un pieņemšanas laikā, ka pasākumiem Radošajā sētā
nepieciešami papildu līdzekļi. Budžetu neplānoju tikai es, bet arī
tautas nama darbinieki, kuri piedalās budžeta plānošanā un
aizstāvēšanā. Tomēr, ja ir labas idejas, vienmēr esam domājuši, kā
tās īstenot. Atvērts ir jautājums, ko katrs saprot ar vārdiem
«Radošās sētas atdzīvināšana» — vai tās būtu kādas radošās
aktivitātes katru dienu, vai tie būtu koncerti. Uzskatu, ka
piedāvājumam jāatbilst pieprasījumam, nav jēgas rīkot kaut
ko rīkošanas pēc,» uzskata L. Sūniņa.
Viņa vērš uzmanību, ka tas, kādu ceļu izvēlēties vispirms, ir
tautas nama vadītāja lēmums un piedāvājums. «Esam vairākkārt
rosinājuši diskusiju par šo tēmu ar tautas namu, kur apspriests arī
tas, ka nav pietiekama finansējuma. Tomēr noteicošais ne vienmēr ir
naudas līdzekļu apjoms, lai īstenotu radošas idejas. Piemēri tālu
nav jāmeklē, tas redzams kaut vai tepat, Sabilē, kur kultūras nams
spēj noorganizēt četru dienu svētkus, kuru laikā uz katra ielas
stūra norit kāda aktivitāte,» spriež kultūras, sporta un tūrisma
centra vadītāja. Viņa domā, ka tautas namam jāizveido un jāveicina
labāka sadarbība ar citām pašvaldības iestādēm, dažādām
organizācijām un tūrisma un informācijas centriem.
Kā pozitīvs piemērs tiek minēta pagājušajā gadā Ziemassvētku laikā
rīkotā akcija Radošajā sētā kopā ar Talsu novada fondu un sociālo
dienestu, kad vientuļiem senioriem tika ceptas piparkūkas un bija
iespēja nodot mantas trūcīgām ģimenēm.
Pāri visam — politiski lēmumi
Talsu novada domes deputāts, bijušais priekšsēdētājs Aivars Lācarus
uzskata, ka galvenie faktori Radošās sētas atdzīvināšanā ir
plānošana un darbinieki. «Mēs [bijušais sasaukums] vienmēr
vēlējāmies, lai Radošā sēta darbotos aktīvāk. Tajā pašā laikā ir
faktori, kas ar pašvaldības darbu nesaistās, piemēram, kādam
uzņēmējam atvērt kafejnīcu. Jāņem vērā, ka bijušas dažādas
problēmas ar tautas nama vadību. Kamēr nav stabilas struktūras,
ilgtspējīgi saplānot attīstību ir ļoti grūti. Un tagad tiek runāts,
ka, iespējams, kultūras, sporta un tūrisma centru vajadzētu
pārorganizēt. Kamēr nodarbosimies ar šādām puspolitiskām
aktivitātēm, problēmas varētu būt darbu izpildītājiem. Kamēr
jaunais kultūras, sporta un tūrisma centra vadītājs iestrādāsies un
izstrādās ilgtermiņa plānus, būs grūti. Protams, mums jāskatās, lai
būtu jauni pasākumi, jauni cilvēki, jaunas idejas, bet tajā pašā
laikā nedrīkst aizmirst par vecajām un tradicionālajām.
Radošajā sētā vēlētos redzēt patiesi intensīvu, aktīvu dzīvi ne
tikai atsevišķās reizēs, bet regulāri,» dalās
A. Lācarus.
Vaicāts, vai, viņaprāt, to iespējams izdarīt ar esošo finansējumu,
deputāts uzskata, ka vispirms viss ir jāizplāno un jāuzliek uz
papīra. «Pēc tam deputāti idejas izvērtēs. Arī iepriekšējā
sasaukumā deputāti nekad nav atteikuši dažādiem priekšlikumiem.
Jautājums tikai — cik bieži tie bija uzlikti uz papīra? Ir
jāsastāda plāns un ar to jānāk uz domi, lai deputāti priekšlikumus
varētu izskatīt. Kā nekā tagad tieši uzsācies darbs pie nākamā gada
budžeta plānošanas,» norāda A. Lācarus.
Jaunā domes vadība vairākkārt uzsvērusi, ka vēlas pilsētā ieviest
jaunas vēsmas, ka darīs visu iespējamo, lai to panāktu.
«Sākot ar nākamo gadu, mēs ļoti vēlamies, lai Radošajā sētā būtu ne
vien atvērti vārti, bet sezonas laikā tur noritētu dažādas
aktivitātes. Protams, tas varētu radīt papildu izmaksas, bet,
manuprāt, to iespējams atrisināt, lai vienlaicīgi nevajadzētu
nodarbināt lielu darbinieku skaitu, bet risināt jautājumu radoši.
Ceru, ka, plānojot nākamā gada pasākumu plānu, taps arī kas
interesants Radošajai sētai. Tas ir mērķis, kas jāsasniedz. Ne
vienmēr visu izsaka nauda, reizēm tā vienkārši ir organizēšana un
cilvēku iesaistīšana,» pauž I. Indriksone.
Kā Talsiem piesaistīt tūristus?
Ko darīt, lai Talsi piesaistītu vairāk apmeklētāju un tūristu,
nevis tie skrietu garām uz citām pilsētām? «Ir vairākas lietas, ko
tūlīt arī sāksim aktualizēt, un pie tā strādāt. Piemēram,
papildināsim un mainīsim jau ilgi apspriesto Talsu deviņu pakalnu
koncepciju, kas būtu kā vizuāls piesaistes veids pilsētas viesiem.
Ir jārod iespēja, lai cilvēki šeit var atrast kaut ko vairāk, nekā
tas bijis līdz šim. Ļoti aktuāli, piemēram, ir vides objekti, kurus
var apskatīt, aptaustīt un pie tiem nobildēties, lai ievietotu
sociālajos tīklos. Nepieciešams sakopt un atdzīvināt šos pakalnus.
Līdz šim ar to lēni gājis,» saka I. Indriksone.
Kā otru faktoru tūristu piesaistei viņa min Talsu vecpilsētas
atdzīvināšanu. Vecpilsētās esošo māju īpašniekiem drīzumā būs
iespējams piedalīties projektā, lai iegūtu pašvaldības
līdzfinansējumu ēku sakārtošanai. Kā arī — tuvākajā laikā tiks
izsludināts konkurss mazajiem uzņēmējiem «Dari Talsu novadam», ar
ko būs iespējams iegūt pašvaldības atbalstu, kur papildu
priekšrocība būs tiem, kuri plāno darboties vecpilsētas
teritorijā.
«Savukārt vislabākais veids, kā pašvaldībai iespējams piesaistīt
apmeklētājus pilsētai, ir pasākumu rīkošana. Kas tāds, ar ko mēs
atšķirtos. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka visi nevar būt vienādi un
mums nevajag konkurēt, piemēram, ar Ventspils atrakciju parkiem.
Mums ir savs mazpilsētas šarms, kas jāizceļ. Domāju, ka «Māksla
uzzied Talsos» ir viens no šāda veida labajiem piemēriem, kas
izdevies. Tas ir jāturpina un jāattīsta. Varbūt arī mākslas skolai
vajag vairāk iesaistīties, lai pilsētā radītu radošumu un
māksliniecisko pusi,» stāsta I. Indriksone.
Vaicājot I. Rozei, kas būtu jādara, lai Talsiem piesaistītu
tūristus, viņa nopūšas. «Jau vairāk nekā desmit gadu tiek spriests
par deviņu pakalnu koncepciju. Esmu jau tik daudz runājusi par to,
ka ir jābūt apskates objektiem, sakoptām vietām, kur pilsētas
apmeklētājiem aiziet, apskatīties, nobildēties… Mums tādu vietu
nav. Mēs kā tūrisma un informācijas centrs pievērsīsimies un
turpināsim attīstīt projektu «Māksla uzzied Talsos», ko esam
veiksmīgi uzsākuši kopā ar mākslinieci Gunu Millersoni. Šī ideja
novērtēta arī valsts līmenī. Tas, manuprāt, ir labs variants, kā
rīkoties, kamēr nonāksim pie kaut kā lielāka,» uzskata
I. Roze.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: