Aizsargāt sabiedrības drošību 22.02.2018
Gan nepilngadīgi bērni, gan cilvēki gados. Zagšana,
vardarbība, miesas bojājumu nodarīšana un citi likumpārkāpumi ir
Valsts probācijas dienesta klientu profili. Dienestam šogad aprit
15 gadi. vadītāja Ineta Kēla atzīst, ka dienests ievērojami
audzis un attīstījies. Darbs nav viegls, turklāt ārkārtīgi
atbildīgs un nozīmīgs.
I. Kēla ir izteikti gaišs un smaidīgs cilvēks ar pozitīvu
skatījumu gan uz dienesta klientiem, gan dzīvi kopumā. Viņa šajā
amatā strādā kopš 2009. gada, dienestā — kopš
2006. gada. Cilvēku rotācija Talsos nav liela, te strādā
vairāki ilggadēji darbinieki. «Esam stabils un zinošs kolektīvs
sešu personu sastāvā,» teic I. Kēla. Izrādot telpas, nonākam
līdz skapjiem ar milzu atvilktnēm, kurās atrodas dienesta
uzraudzībā esošo cilvēku lietas jeb portfolio. Protams, bez vārdiem
un uzvārdiem. Vadītāja parāda, cik atšķirīgs ir šo mapju biezums.
Kāds dienesta redzeslokā bijis vienu reizi, kādam citam mape tik
bieza, ka jāsaņem abām rokām…
15 attīstības gadi
Vaicāta par dienesta 15 gadu pastāvēšanas laiku, I. Kēla
uzsver vārdu «attīstība». Pieredze darbam aizgūta no Kanādas,
Norvēģijas, Lielbritānijas, Īrijas un citām attīstītām pasaules
valstīm. Personālam notiek regulāras apmācības, līdz ar to
aizvadītais darbības laiks vērtējams kā ļoti dinamisks, uz izaugsmi
vērsts. «Darbs ar cilvēkiem visās jomās ir smags. Gadiem ejot, ir
apgūts profesionāls skatījums, lai spētu analizēt, saskatīt cēloņu
un seku sakarības. Mūsu klienti, ar kuriem strādājam, ir nākuši no
sabiedrības, nevis pēkšņi nokrituši no debesīm. Šajā dienestā var
strādāt tie, kas tic cilvēkiem un izmaiņām,» uzskata
vadītāja.
Laba sadarbība ir izveidojusies ar novadu (Talsu, Mērsraga,
Dundagas un Rojas) sociālajiem dienestiem, Valsts un pašvaldības
policiju, un tas ir ļoti labi, jo visi strādā sabiedrības labā.
«Vidējais» Valsts probācijas dienesta mūsu puses (Talsu, Dundagas,
Rojas un Mērsraga novada) klients ir persona no 30 līdz
45 gadu vecumam, kas veicis zādzības un kuram ir atkarību
(alkohola, narkotiku) problēmas. Dominējoši: vīriešu dzimuma
pārstāvji. Saknes šādam dzīves ceļam rodamas jau ģimenē, jo ne jau
pēkšņi vienā dienā jaunietis izlemj attiecīgi rīkoties. Tas
izveidojas laika gaitā. Probācijas dienesta uzraudzībā ir cilvēki
no 14 gadiem līdz sirmam vecumam.
Izvērtēt un sniegt atbalstu
Valsts probācijas dienestam jāveic visnotaļ daudz un komplicētu
funkciju. Viena no tām: sagatavot izvērtēšanas ziņojumu par
probācijas klientu. Ziņojuma mērķis ir sniegt vispusīgu, objektīvu
informāciju, uz kuras pamata tiek izlemts jautājums par probācijas
klientam nosakāmo sodu vai par klienta nosacītu pirmstermiņa
atbrīvošanu no soda izciešanas. Būtiska uzmanība tiek pievērsta
cietušajai pusei, viņu tiesībām un vajadzībām. Talsos
2016. gadā izstrādāti 16 izvērtēšanas ziņojumi,
pērn — 14. Tie lielākoties ir par nepilngadīgām personām un
cilvēkiem, kuri veikuši dzimumnoziegumus, netiklas darbības vai
īpaši vardarbīgus noziedzīgus nodarījumus.
Dienests nodrošina arī probācijas programmu izstrādi un licencētu
programmu īstenošanu. Tās realizē klientiem, kuri atrodas dienesta
uzraudzībā. Pērn programmās mūsu pusē iesaistīti 24 cilvēki.
2017. gadā realizētas divu veidu programmas: «Motivācija
izmaiņām» (vairāk jauniešiem) un «Emociju menedžments» (cilvēkiem,
kuri veikuši vardarbīgus noziedzīgus nodarījumus, un viņiem
nepieciešams strādāt ar emocijām dusmu savaldīšanai). Šīs
nodarbības jāapmeklē reizi nedēļā, kopskaitā 12 nodarbības.
Apmeklējums ir obligāts. «Lai notiktu pilnvērtīgs resocializācijas
darbs, ir jāapmeklē visas nodarbības, to paredz arī normatīvie
akti. Pienākums piedalīties programmās ir uzraudzības sastāvdaļa.
Rezultāts ir atkarīgs no paša klienta, cik viņš uzņem pretī.
Programmās apgūto viņi pārrunā ar saviem lietu vadītājiem, lai
nostiprinātu zināšanas. Mūsu iestādei ir ļoti liela atbildība, jo
esam veidoti, lai uzturētu drošību sabiedrībā,» stāsta
I. Kēla.
Resociālizācija
Ļoti būtiska ir uzraudzības funkcija. Tā tiek veikta nosacīti
notiesātām personām, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas
atbrīvotām personām un tiem, pret kuriem izbeigts kriminālprocess,
tos nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī papildsodu
probācijas uzraudzība, kuru īsteno, tiekot atbrīvotam no cietuma.
Ar 2015. gada 1. februāri ir paplašinātas dienesta pilnvaras,
paredzot, ka dienests uzraudzības ietvaros nosaka pienākumus
atbilstoši klienta novērtētajam riskam. Iespēja visā probācijas
klienta uzraudzības procesa laikā noteikt un pilnīgi vai daļēji
atcelt pienākumus ļauj nodrošināt elastīgu un efektīvu probācijas
klientu uzraudzību un operatīvi reaģēt uz pozitīvām vai negatīvām
pārmaiņām klientā. Tas ievērojami sekmē soda mērķa sasniegšanu, tai
skaitā padara efektīvāku cietušo interešu aizstāvību un stimulē
notiesātās personas iesaistīties resocializācijas procesā.
Uzraudzības ietvaros klienti tiek vērtēti. Riska un vajadzību
novērtēšana ir būtisks instruments darbā ar probācijas klientiem,
jo ļauj prognozēt atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas
varbūtību un tā novēršanas nolūkā izvēlēties tādu intervences
(iejaukšanās probācijas klienta dzīvē) veidu un līmeni, kas
efektīvi ietekmētu probācijas klientu uzvedību nākotnē. Atbilstoši
riska un vajadzību novērtējumam probācijas klienti tiek iedalīti
trīs riska līmeņos: zema, vidēja un augsta. Jo augstāks ir recidīva
riska līmenis, jo augstāka ir uzraudzības intensitāte, tikšanās
dienestā.
«Uzraudzības ietvaros atbalstoši motivējam, konsultējam un
iesaistām dažādos pasākumos, piemēram, sūtām uz Nodarbinātības
valsts aģentūru, sociālo dienestu, pie dažādiem speciālistiem,
anonīmajiem alkoholiķiem u.c. Šādā veidā cenšamies panākt, lai
persona kļūst sociāli atbildīga un iesaistās savas situācijas
uzlabošanā. Ļoti būtiski — katru klientu vērtējam un ar viņu
strādājam individuāli,» skaidro vadītāja. Kā izrādās, šāds
uzraudzības periods personai var būt noteikts no sešiem mēnešiem
līdz pat pieciem gadiem. 2016. gadā visā valstī dienesta
uzraudzībā bija 6492 personas, no tiem mūsu pusē — 139
(viens no tiem nepilngadīgs). Šo klientu skaits ik gadu samazinās,
tomēr pieaug to, kuriem noteikts piespiedu darbs.
Pērn mūsu pusē dienesta uzraudzībā nonāca piecas personas, kuru
aktuālā vai kāda no iepriekšējām sodāmībām bija saistīta ar
dzimumnoziegumu (izvarošana, pedofilija, bērnu pornogrāfija). Šis
skaitlis Latvijā pieaug katru gadu. «Tas nenozīmē, ka šādu
noziegumu pēdējos gados tiek veikts vairāk, bet gan to, ka vairāk
atklāj un vainīgos sauc pie atbildības. Tagad par to ziņo un
nebaidās runāt,» skaidro vadītāja. Ar dzimumnoziedzniekiem strādā
īpaši apmācīti darbinieki, kas apguvuši teorētiskās un praktiskās
zināšanas un metodes dzimumnoziedznieku uzvedības korekcijai.
Strādāt sabiedrības labā, un kā ar
izlīgumu?
«Mūsu dienests ir ļoti atvērts. Labprāt ciemos uzņemam skolēnus,
kuriem stāstām par savu darbu, noziedzīgiem nodarījumiem,
atvainošanos, piedošanu, izlīgumu, ļaujam iepūst alkometrā un
tamlīdzīgi. Dodamies arī uz skolām, lai audzināšanas stundās rīkotu
«miera apļus». Tā ir dziedinoša saruna nepilnu divu stundu garumā.
Ar jauniešiem sasēžamies aplī, līdzi paņemam oli no jūras, kuru
padodam cits citam, runājot par konkrētajā klasē aktuālajām
problēmām. Galvenais nosacījums: konfidencialitāte. Tas ir arī mūsu
dienesta pamats,» pauž I. Kēla.
Dienests organizē arī kriminālsoda, proti, piespiedu darba,
izpildi. 2016. gadā Latvijā piespiedu darbu veikuši
8920 klienti, no kuriem mūsu pusē 117, savukārt pērn —
104 personas (veica 8479 stundas darba sabiedrības labā).
Darba devēji šiem klientiem ir nevalstiskās organizācijas,
pašvaldības un valsts institūcijas, piemēram, skolas, patversmes,
krīžu centrs u.c. Pienākumi visdažādākie: lapu grābšana, zāles
pļaušana, malkas sagatavošana, telpu remontdarbi, uzkopšana utt.
«Esmu priecīga par katru noslēgto līgumu ar darba devēju. Diemžēl
mūsu pusē trūkst sadarbības ar reliģiskajām organizācijām.» Kā
izrādās, piespiedu darbu vienai personai var piemērot pat līdz
420 stundām.
Sabiedriskais darbs nepilngadīgajiem ir kā viens no audzinoša
rakstura piespiedu līdzekļiem, kuru nosaka tiesa. Gadiem ejot, to
skaits samazinās. Pērn mūsu pusē bija tikai viens klients, Latvijā
2016. gadā — 49, un to piemēro no 11 gadu vecuma.
«Ir jaunieši, kuri pēc tam atgriežas mūsu redzeslokā, bet ne visi,
jo kādam tā bijusi izšķiroša mācība. Visā darbā ir svarīgi saprast,
ka tiesas piemērotais sods nepazemo. Jo, ja tā būs, nenotiks
resocializācija un nebūs cilvēcīgas attieksmes. Mēs iespēju robežās
piemeklējam darba vietas soda izpildei, lai to varētu veikt
atbilstoši katra prasmēm,» pauž I. Kēla.
Cietušais un likumpārkāpējs var arī brīvprātīgi izlīgt. Izlīgums ir
brīvprātīga cietušā un likumpārkāpēja tikšanās un iesaistīšanās
sarunā ar starpnieka palīdzību, lai kopīgi runātu par notikušo un
kopā meklētu pieņemamu un savstarpēji taisnīgu risinājumu. Izlīguma
pamatā tiek izmantota taisnīguma atjaunošanas pieeja, ko pasaulē
izmanto noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos seku mazināšanā.
Mūsu pusē izlīguma funkcija kļuvusi populāra, pie mums dienestā tas
ir bezmaksas. Latvijā 2016. gadā noslēgti 1265 izlīgumi,
no kuriem mūsu pusē 22 gadījumi. Pērn mūsu pusē kārtotas
62 lietas, vienošanās panākta deviņos gadījumos. Šāds
skaitlis, jo pagājušajā gadā daudzus iesniegumus rakstījušas
personas, kuras atrodas cietumā, un īsti nemaz nevēlējās izlīgt,
bet gan izrādīt labo gribu. Tāpat arī daudzi gadījumi, kad
cietušais nevēlas izlīgt un satikt pāri darītāju.
«Situācija nākotnē būs atkarīga no iedzīvotāju skaita valstī, no
pilsoniskās atbildības. Kopīgs darbs starp institūcijām veido
drošāku nākotni sabiedrībai,» spriež I. Kēla.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: