Aktīva sabiedrība — labas pārvaldības pamatā 23.02.2017

Anna Ķīviča
anna@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Sestdien, 18. februārī, Saldū notika domnīcas «Providus» un sabiedrības par atklātību «Delna» rīkotā konference «Kurzemes un Zemgales pašvaldību pārvaldība». Viens no tās mērķiem ­— veicināt sadarbību vietējo varu, mediju un iedzīvotāju starpā. Konferences dalībniekiem daloties pieredzē, atklājās gan labas prakses piemēri, gan problēmas, kam vēl jāmeklē risinājumi.
Veiksmes stāsti un izaicinājumi
Dienas pirmajā daļā par sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām stāstīja un uz klausītāju jautājumiem atbildēja trīs Kurzemes pašvaldību vadītāji — Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa. Katrai pašvaldībai ir sava pieeja darbam ar nevalstiskajām organizācijām un dažādām domubiedru grupām. A. Lācarus uzsvēra sadarbību ar Talsu komersantu klubu, kas ir vērtīgs resurss lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī Talsu novada fondu, kā aktivitātes raisa lielu iedzīvotāju interesi.
Runājot par izaicinājumiem, visu trīs pašvaldību vadītāji minēja komunikāciju ar iedzīvotājiem. Kaut arī informācija tiek publicēta gan pašvaldību informatīvajos izdevumos un mājaslapās, gan arī reģionālajos medijos, tā ne vienmēr laikus sasniedz adresātu. «Bieži vien diskusijas ir novēlotas,» atklāja A. Lācarus, «piemēram, Talsos tagad tiek apspriesta tirgus renovācija, kaut arī projekts jau ir apstiprināts un tuvākajā laikā sāksies tā realizācija. Tieši tāpēc informatīvais darbs ir ļoti svarīgs.»
Dažreiz neapmierinātība rodas izpratnes trūkuma dēļ, piemēram, iedzīvotāji nezina, ka viņus interesējošais jautājums pārsniedz pašvaldības pilnvaras. «Arī sapulces, kurās uz deputātiem tiek izdarīts emocionāls spiediens — tā var būt raudoša sieviete vai vīrietis ar dusmās sarkanu seju — neveicina labu lēmumu pieņemšanu. Protams, ja jautājums skar cilvēku personīgi, emocijas ir saprotamas, taču deputātiem nav viegli,» atzina A. Lācarus. Sarežģītas un, iespējams, sāpīgas informācijas skaidrošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem pašvaldības darbā. «Visai sabiedrībai jāstrādā pie veida, kā izsakām viedokli,» secināja I. Rassa.
Iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem
Konferences otrajā daļā reģionālo mediju un nevalstisko organizāciju pārstāvji dalījās savā pieredzē, kā sadarboties ar vietējo varu un uzraudzīt tās darbu. Preses izdevumi priekšvēlēšanu laikā vērtē četros gados paveikto, informē par partiju nākotnes iecerēm, kā arī, ja nepieciešams, ziņo par skeletiem politiķu skapjos. Kā norādīja «Tukuma Neatkarīgo Ziņu» galvenā redaktore Ivonna Plaude, to paveikt kļūst arvien grūtāk. Informācijas apjoms nemitīgi pieaug, bet resursi, tostarp finanšu līdzekļi, ir ierobežoti, jo daudzu neatkarīgo mediju pastāvēšanu apdraud pašvaldības informatīvie izdevumi, kas pieejami bez maksas.
Šajā priekšvēlēšanu laikā novērota satraucoša tendence — arvien vairāk iedzīvotāju par politiku neinteresējas, daudziem nav zināms pat vēlēšanu datums. «Sākoties priekšvēlēšanu periodam, veicām iedzīvotāju aptauju, lai pārbaudītu viņu zināšanas. Ļoti daudzi saka: «Politika neinteresē, neko nezinu.» Pirms četriem gadiem tik daudz šādu atbilžu nebija, īpaši pensionāru vidū,» novērojumos dalījās laikraksta «Bauskas Dzīve» galvenā redaktore Anita Rozentāle. «Manuprāt, veidojas dramatiska situācija. Ja politika neinteresē, tā pie tevis atnāk pati — un ne tajā labākajā veidā,» viņa ir pārliecināta.
«Latvijā nav raksturīga liela sabiedriskā aktivitāte,» iepazīstinot ar pētījumu «Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās», atzina viena no tā autorēm Iveta Kažoka. Pētījumā aptaujātas 18 pašvaldības, tostarp Talsu novada dome. Viens no secinājumiem — nacionālā līmeņa medijiem nav ne intereses, ne kapacitātes iedziļināties pašvaldību darbā, tāpēc izšķiroša loma ir reģionālajiem medijiem, kā arī pašiem iedzīvotājiem. «Mans ieteikums ir vērtēt, darboties, organizēt debates, sekot līdzi partiju piedāvājumam, kā arī nepieļaut, ka administratīvie resursi tiek izmantoti aģitācijai,» viņa iedrošināja.
Kaut arī Latvijas sabiedrība pašvaldībām lielākoties uzticas vairāk nekā, piemēram, Saeimai, par to darbu iedzīvotājiem zināms salīdzinoši maz, norādīts «Providus» pētījumā. Valda priekšstats, ka svarīgākie lēmumi tiek pieņemti valsts mērogā, kur notiek īstā politika, savukārt pašvaldību darbs reti tiek pakļauts līdzvērtīgai uzraudzībai. Tomēr I. Kažoka pēc konferences atzina, ka procesi, kas šobrīd notiek pašvaldībās, ir daudz interesantāki par valsts līmeņa politiku.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: