Aktīva sabiedrība — labas pārvaldības pamatā 23.02.2017


Sestdien, 18. februārī, Saldū notika domnīcas «Providus»
un sabiedrības par atklātību «Delna» rīkotā konference «Kurzemes un
Zemgales pašvaldību pārvaldība». Viens no tās mērķiem — veicināt
sadarbību vietējo varu, mediju un iedzīvotāju starpā. Konferences
dalībniekiem daloties pieredzē, atklājās gan labas prakses piemēri,
gan problēmas, kam vēl jāmeklē risinājumi.
Veiksmes stāsti un izaicinājumi
Dienas pirmajā daļā par sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām
stāstīja un uz klausītāju jautājumiem atbildēja trīs Kurzemes
pašvaldību vadītāji — Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars
Lācarus, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa. Katrai pašvaldībai
ir sava pieeja darbam ar nevalstiskajām organizācijām un dažādām
domubiedru grupām. A. Lācarus uzsvēra sadarbību ar Talsu
komersantu klubu, kas ir vērtīgs resurss lēmumu pieņemšanas
procesā, kā arī Talsu novada fondu, kā aktivitātes raisa lielu
iedzīvotāju interesi.
Runājot par izaicinājumiem, visu trīs pašvaldību vadītāji minēja
komunikāciju ar iedzīvotājiem. Kaut arī informācija tiek publicēta
gan pašvaldību informatīvajos izdevumos un mājaslapās, gan arī
reģionālajos medijos, tā ne vienmēr laikus sasniedz adresātu.
«Bieži vien diskusijas ir novēlotas,» atklāja A. Lācarus,
«piemēram, Talsos tagad tiek apspriesta tirgus renovācija, kaut arī
projekts jau ir apstiprināts un tuvākajā laikā sāksies tā
realizācija. Tieši tāpēc informatīvais darbs ir ļoti
svarīgs.»
Dažreiz neapmierinātība rodas izpratnes trūkuma dēļ, piemēram,
iedzīvotāji nezina, ka viņus interesējošais jautājums pārsniedz
pašvaldības pilnvaras. «Arī sapulces, kurās uz deputātiem tiek
izdarīts emocionāls spiediens — tā var būt raudoša sieviete vai
vīrietis ar dusmās sarkanu seju — neveicina labu lēmumu pieņemšanu.
Protams, ja jautājums skar cilvēku personīgi, emocijas ir
saprotamas, taču deputātiem nav viegli,» atzina A. Lācarus.
Sarežģītas un, iespējams, sāpīgas informācijas skaidrošana ir viens
no lielākajiem izaicinājumiem pašvaldības darbā. «Visai sabiedrībai
jāstrādā pie veida, kā izsakām viedokli,» secināja
I. Rassa.
Iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem
Konferences otrajā daļā reģionālo mediju un nevalstisko
organizāciju pārstāvji dalījās savā pieredzē, kā sadarboties ar
vietējo varu un uzraudzīt tās darbu. Preses izdevumi priekšvēlēšanu
laikā vērtē četros gados paveikto, informē par partiju nākotnes
iecerēm, kā arī, ja nepieciešams, ziņo par skeletiem politiķu
skapjos. Kā norādīja «Tukuma Neatkarīgo Ziņu» galvenā redaktore
Ivonna Plaude, to paveikt kļūst arvien grūtāk. Informācijas apjoms
nemitīgi pieaug, bet resursi, tostarp finanšu līdzekļi, ir
ierobežoti, jo daudzu neatkarīgo mediju pastāvēšanu apdraud
pašvaldības informatīvie izdevumi, kas pieejami bez maksas.
Šajā priekšvēlēšanu laikā novērota satraucoša tendence — arvien
vairāk iedzīvotāju par politiku neinteresējas, daudziem nav zināms
pat vēlēšanu datums. «Sākoties priekšvēlēšanu periodam, veicām
iedzīvotāju aptauju, lai pārbaudītu viņu zināšanas. Ļoti daudzi
saka: «Politika neinteresē, neko nezinu.» Pirms četriem gadiem tik
daudz šādu atbilžu nebija, īpaši pensionāru vidū,» novērojumos
dalījās laikraksta «Bauskas Dzīve» galvenā redaktore Anita
Rozentāle. «Manuprāt, veidojas dramatiska situācija. Ja politika
neinteresē, tā pie tevis atnāk pati — un ne tajā labākajā veidā,»
viņa ir pārliecināta.
«Latvijā nav raksturīga liela sabiedriskā aktivitāte,» iepazīstinot
ar pētījumu «Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās»,
atzina viena no tā autorēm Iveta Kažoka. Pētījumā aptaujātas 18
pašvaldības, tostarp Talsu novada dome. Viens no secinājumiem —
nacionālā līmeņa medijiem nav ne intereses, ne kapacitātes
iedziļināties pašvaldību darbā, tāpēc izšķiroša loma ir
reģionālajiem medijiem, kā arī pašiem iedzīvotājiem. «Mans
ieteikums ir vērtēt, darboties, organizēt debates, sekot līdzi
partiju piedāvājumam, kā arī nepieļaut, ka administratīvie resursi
tiek izmantoti aģitācijai,» viņa iedrošināja.
Kaut arī Latvijas sabiedrība pašvaldībām lielākoties uzticas vairāk
nekā, piemēram, Saeimai, par to darbu iedzīvotājiem zināms
salīdzinoši maz, norādīts «Providus» pētījumā. Valda priekšstats,
ka svarīgākie lēmumi tiek pieņemti valsts mērogā, kur notiek īstā
politika, savukārt pašvaldību darbs reti tiek pakļauts līdzvērtīgai
uzraudzībai. Tomēr I. Kažoka pēc konferences atzina, ka
procesi, kas šobrīd notiek pašvaldībās, ir daudz interesantāki par
valsts līmeņa politiku.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: