Aleksandra Pelēča prēmija atgādina, kas ir tauta un kas ir tās gods 14.04.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

10. aprīlī Talsu Galvenajā bibliotēkā tikās Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai izvirzīto darbu autori. Gan žūrijas, gan lasītāju spriedums šogad bija vienāds: abas galvenās balvas saņēma Zigurda Kalmaņa, Daces Alsbergas un Imanta Tamsona grāmata «Talsu namu stāsti».
Prēmijas laureātu godināšana ik gadu notiek Aleksandra Pelēča dzimšanas dienā. Šogad viņam apritētu 98 gadi, bet dzejnieka un prozaiķa vārdā nosauktā prēmija tika pasniegta jau 12. reizi. Muzikāli pasākumu bagātināja Kaspara Ulmaņa izpildītās dziesmas, pie taustiņinstrumenta sēstoties Gunitai Pauliņai, bet prēmijai izvirzītās grāmatas lielīja un slavēja paši autori vai citi cilvēki, kuriem bija uzticēts šis pienākums.
Talsi, Dundaga un teātra ļaudis
Šajā reizē uz prēmiju pretendēja septiņi darbi. Par grāmatu «Dievu ugunīs. K. Valdemāra Talsu Tautas teātris» stāstīja tās sastādītāji Ausma Zute un Maksimilians Kvite. A. Zute teātri dēvē par savu pirmo mīlestību, kas palikusi uz mūžu. Zinot mūsu visu īso atmiņu, viņa uzsvēra: «Gribējās, lai grāmata top, lai mēs neaizmirstam cilvēkus.» «Grāmata ir mūsu kopīgi taisītais bērniņš… Garīgais!» smējās M. Kvite.
«Ir dižistaba, dižrausis un tagad arī «Diždundaga»!» atzinīgi vērtējot Janīnas Kursītes sastādītos apcerējumus par Dundagas novadu, priecājās agrākais Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns. Apcerējumus Latvijas Universitātes pētnieku un folkloras studentu grupa vākusi divas vasaras. «Dundžiņus ir grūti atvērt, bet, kad viņi atveras, tad ir problēma, kā viņus aizvērt!» jokoja G. Laicāns, kurš lielā mērā līdzdarbojies grāmatas tapšanā no idejas līdz pat tās īstenošanai. Nerunājot nemaz par citiem ieguvumiem no šāda monogrāfiskā rakstu krājuma, Dundagas novads ieguvis vērtīgu dāvanu, ko pasniegt citiem.
«Bija ļoti liels pulks talsenieku, kuri sarakstīja šo grāmatu, jo iesaistījās vai puse pilsētas! Katrs kaut ko pienesa klāt, pasacīja kādu ziņu, kas noderēja vai nenoderēja, bet vienalga uzkrājās materiālos grāmatas sagatavošanas procesā,» atzina Zigurds Kalmanis, ar abiem pārējiem kolēģiem vēstot par grāmatas «Talsu namu stāsti» tapšanas gaitu. Tas bijis mēģinājums organizēt kopdarbu starp dažādām pilsētas iestādēm, aktīvāk iesaistoties novadpētniekiem ne vien sarunās ar cilvēkiem, bet arī cilājot arhīva materiālus, kuri iepriekš, iespējams, nemaz dienasgaismu īsti nebija redzējuši.
«Informācijas apjoms ir tik ļoti liels, ka domāju — savas dzīves laikā pa vienam ar to netiktu galā. Ļoti priecājos, ka tas mums izdevās kā komandas darbs,» apliecināja Dace Alsberga.

Imanta Tamsona daļa grāmatā bija darbs ar ārkārtīgi plašo foto materiālu — viņam nācās apzināt un aprakstīt vairāk nekā 2000 fotogrāfiju! Pa Talsiem nu vairs nebūšot jāmaldās — vismaz pa tām ielām, kuras izdevās plašajā darbā aprakstīt. Novadpētnieki gan cer, ka varētu rasties izdevība iesākto darbu turpināt, un apliecināja gatavību to darīt.
Vēsture, piemiņa, autobiogrāfija
Par Toma Altberga, Andra Biedriņa, Daiņa Puncula un Artūra Tukiša grāmatu «Lauku platuma dzelzceļi. Mazbānītis de facto» pastāstīt bija ieradies Artūrs Tukišs. Pēc atklāsmes, ka informācija par mazbānīša vēsturi nav apkopota, un secinājuma, ka pa vienam šī darba veikšana īsti neveicas, četri autori nolēmuši pa visiem ieguldīt spēkus, lai vismaz viena Latvijas dzelzceļa lappuse būtu daļēji kļuvusi no melnas par baltu. «Nolēmām, ka nerakstīsim akadēmisku darbu, jo tad cilvēkiem nebūs interesanti, bet gan populārzinātnisku, lai visur, kur mazais bānītis ir gājis, būtu interesanti par to lasīt,» skaidroja A. Tukišs.
Prēmijai tika izvirzīta arī Luānas Loinertes grāmata «Filadelfija. Imants Mežaraups — dzīvē un mūzikā», ko iecerēts tulkot arī angļu valodā un izdot Amerikā. I. Mežaraupa piemiņu celt godā bija ieradusies diriģente Benita Paegle un Imanta skolnieks Matīss Cinis. «Šī nelielā grāmatiņa stāsta par Amerikā dzimušu latvieti, kurš pārceļas uz Latviju un visu savu enerģiju, zināšanas un prātu atdod, strādājot par pedagogu Latvijas Mūzikas akadēmijā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, kā arī Doma kora skolā, Talsu mūzikas skolā un piecus gadus — ar Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes kori «Amenda»,» atgādināja B. Paegle. Korim «Amenda» komponists veltījis vairākas dziesmas. «Tā bija liela veiksme — strādāt kopā ar Imantu,» apliecināja B. Paegle. Savukārt M. Cinis klātesošajiem atskaņoja gan vienu I. Mežaraupa skaņdarbu, gan paša komponētu veltījumu savam agrākajam skolotājam.
Grāmatas «Lībiešu krasts. No Ovišiem līdz Melnsilam» autore Baiba Šuvcāne nebija varējusi uz pasākumu ierasties, toties, kā allaž, gaumīga humora pilns, ar savu veikumu grāmatā «Klusā daba ar tauri» iepazīstināja Jānis Lagzdiņš. «Kad ieraudzīju Talsu avīzē, ka arī mana grāmata tajā [A. Pelēča prēmijai izvirzīto grāmatu] kompānijā iekļauta, domāju — laikam tāpēc, ka ļoti krāsaina!» viņš jokoja. Viens no iemesliem grāmatas tapšanai bijis apaļas jubilejas tuvošanās. «Skatos, klausos, ka neviens par mani neko neraksta… Domāju — cik ilgi gaidīšu? Jubileja tuvojas, ķeros klāt!» apsvērumos dalījās J. Lagzdiņš. Rakstot autobiogrāfiju, viņš vēlējies arī daudziem pateikt paldies, bet, kā pats sacīja, lai grāmata nebūtu vienmuļa, izskaistināja to arī ar saviem zīmējumiem. «Pirms gada nevarēju iedomāties, ka stāvēšu tik skaistā pasākumā,» atzina mākslinieks.
Nākotnē tautas gods nav ienācies
Prēmijai izvirzītos darbus šajā reizē vērtēja Talsu novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Dainis Karols, pašvaldības izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos Inguna Kaļinka, kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja pienākumu izpildītāja Sanita Arciševska, Talsu Galvenās bibliotēkas direktore Vija Nagle, Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvis Andris Akmentiņš un Talsu literātu apvienības pārstāvis Andžejs Beļevičs.­ Savukārt lasītāji varēja par grāmatām balsot gan internetā, gan klātienē bibliotēkā, un šo iespēju izmantoja 1151 balsotājs. Par labāko gan komisija, gan lasītāji bija atzinuši grāmatu «Talsu namu stāsti», bet SIA «Kurzemes sēklas» simpātiju balvu saņēma grāmata «Klusā daba ar tauri».
Sveikt prēmijas ieguvējus bija ieradies Talsu novada domes priekšsēdētājs Edgars Zelderis un viņa vietniece attīstības, kultūras un sporta jautājumos Ilze Indriksone. E. Zelderis pateicās visiem vērtīgo grāmatu autoriem un sprieda, ka balvu jau saņēmis katrs no viņiem, piedzīvojot to, ka viņu darbs nonāk pie lasītājiem. Grāmatu «Talsu namu stāsti» novada domes priekšsēdētājs dēvēja par enciklopēdiju, pilsētu pilsētā, jo tā ietver ļoti daudz informācijas par Talsiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu nākotnē.
Z. Kalmanis, pateicoties par saņemto atzinību, teica, ka ieguldītais darbs bijis milzīgs un licis visiem trim autoriem apēst krietnu pudu sāls. Viņš arī citēja Andas Līces eseju, uzsverot A. Pelēča prēmijas vērtību. «Aleksandra paaudze savā laikā tika nodota. Vai tagad viņus nenododam arī mēs? Pasaule mūs aicina skatīties tikai uz priekšu, taču tur tautas gods vēl nav ienācies. Pēc šī zelta jālūkojas atpakaļ, uz iepriekšējām paaudzēm, un, kas to nedarīs, paliks tukšiniekos, lai cik arī miljonu nebūtu sarausis,» raksta A. Līce.
«Tas ir spēks, kas mums ir jāmeklē mūsu vēsturē, tajā, kas aizgājis. Tautas gods veidojas tās vēsturē, un man šķiet, ka tas arī bija galvenais uzdevums tam, ko šodien darām, un galvenais nosacījums, kādēļ A. Pelēča prēmija ir tik ļoti nepieciešama, — lai tā katru gadu atgādinātu to, kas ir tauta un kas ir tautas gods,» vērtēja Z. Kalmanis.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: