Aleksandra Pelēča prēmija atgādina, kas ir tauta un kas ir tās gods 14.04.2018


10. aprīlī Talsu Galvenajā bibliotēkā tikās Aleksandra
Pelēča literārajai prēmijai izvirzīto darbu autori. Gan žūrijas,
gan lasītāju spriedums šogad bija vienāds: abas galvenās balvas
saņēma Zigurda Kalmaņa, Daces Alsbergas un Imanta Tamsona grāmata
«Talsu namu stāsti».
Prēmijas laureātu godināšana ik gadu notiek Aleksandra Pelēča
dzimšanas dienā. Šogad viņam apritētu 98 gadi, bet dzejnieka
un prozaiķa vārdā nosauktā prēmija tika pasniegta jau
12. reizi. Muzikāli pasākumu bagātināja Kaspara Ulmaņa
izpildītās dziesmas, pie taustiņinstrumenta sēstoties Gunitai
Pauliņai, bet prēmijai izvirzītās grāmatas lielīja un slavēja paši
autori vai citi cilvēki, kuriem bija uzticēts šis pienākums.
Talsi, Dundaga un teātra ļaudis
Šajā reizē uz prēmiju pretendēja septiņi darbi. Par grāmatu «Dievu
ugunīs. K. Valdemāra Talsu Tautas teātris» stāstīja tās
sastādītāji Ausma Zute un Maksimilians Kvite. A. Zute teātri
dēvē par savu pirmo mīlestību, kas palikusi uz mūžu. Zinot mūsu
visu īso atmiņu, viņa uzsvēra: «Gribējās, lai grāmata top, lai mēs
neaizmirstam cilvēkus.» «Grāmata ir mūsu kopīgi taisītais bērniņš…
Garīgais!» smējās M. Kvite.
«Ir dižistaba, dižrausis un tagad arī «Diždundaga»!» atzinīgi
vērtējot Janīnas Kursītes sastādītos apcerējumus par Dundagas
novadu, priecājās agrākais Dundagas novada domes priekšsēdētājs
Gunārs Laicāns. Apcerējumus Latvijas Universitātes pētnieku un
folkloras studentu grupa vākusi divas vasaras. «Dundžiņus ir grūti
atvērt, bet, kad viņi atveras, tad ir problēma, kā viņus aizvērt!»
jokoja G. Laicāns, kurš lielā mērā līdzdarbojies grāmatas
tapšanā no idejas līdz pat tās īstenošanai. Nerunājot nemaz par
citiem ieguvumiem no šāda monogrāfiskā rakstu krājuma, Dundagas
novads ieguvis vērtīgu dāvanu, ko pasniegt citiem.
«Bija ļoti liels pulks talsenieku, kuri sarakstīja šo grāmatu, jo
iesaistījās vai puse pilsētas! Katrs kaut ko pienesa klāt, pasacīja
kādu ziņu, kas noderēja vai nenoderēja, bet vienalga uzkrājās
materiālos grāmatas sagatavošanas procesā,» atzina Zigurds
Kalmanis, ar abiem pārējiem kolēģiem vēstot par grāmatas «Talsu
namu stāsti» tapšanas gaitu. Tas bijis mēģinājums organizēt
kopdarbu starp dažādām pilsētas iestādēm, aktīvāk iesaistoties
novadpētniekiem ne vien sarunās ar cilvēkiem, bet arī cilājot
arhīva materiālus, kuri iepriekš, iespējams, nemaz dienasgaismu
īsti nebija redzējuši.
«Informācijas apjoms ir tik ļoti liels, ka domāju — savas
dzīves laikā pa vienam ar to netiktu galā. Ļoti priecājos, ka tas
mums izdevās kā komandas darbs,» apliecināja Dace Alsberga.
Imanta Tamsona daļa grāmatā bija darbs ar ārkārtīgi plašo foto
materiālu — viņam nācās apzināt un aprakstīt vairāk nekā
2000 fotogrāfiju! Pa Talsiem nu vairs nebūšot jāmaldās —
vismaz pa tām ielām, kuras izdevās plašajā darbā aprakstīt.
Novadpētnieki gan cer, ka varētu rasties izdevība iesākto darbu
turpināt, un apliecināja gatavību to darīt.
Vēsture, piemiņa, autobiogrāfija
Par Toma Altberga, Andra Biedriņa, Daiņa Puncula un Artūra Tukiša
grāmatu «Lauku platuma dzelzceļi. Mazbānītis de facto» pastāstīt
bija ieradies Artūrs Tukišs. Pēc atklāsmes, ka informācija par
mazbānīša vēsturi nav apkopota, un secinājuma, ka pa vienam šī
darba veikšana īsti neveicas, četri autori nolēmuši pa visiem
ieguldīt spēkus, lai vismaz viena Latvijas dzelzceļa lappuse būtu
daļēji kļuvusi no melnas par baltu. «Nolēmām, ka nerakstīsim
akadēmisku darbu, jo tad cilvēkiem nebūs interesanti, bet gan
populārzinātnisku, lai visur, kur mazais bānītis ir gājis, būtu
interesanti par to lasīt,» skaidroja A. Tukišs.
Prēmijai tika izvirzīta arī Luānas Loinertes grāmata «Filadelfija.
Imants Mežaraups — dzīvē un mūzikā», ko iecerēts tulkot arī
angļu valodā un izdot Amerikā. I. Mežaraupa piemiņu celt godā
bija ieradusies diriģente Benita Paegle un Imanta skolnieks Matīss
Cinis. «Šī nelielā grāmatiņa stāsta par Amerikā dzimušu latvieti,
kurš pārceļas uz Latviju un visu savu enerģiju, zināšanas un prātu
atdod, strādājot par pedagogu Latvijas Mūzikas akadēmijā, Jāzepa
Mediņa mūzikas vidusskolā, kā arī Doma kora skolā, Talsu mūzikas
skolā un piecus gadus — ar Talsu evaņģēliski luteriskās
draudzes kori «Amenda»,» atgādināja B. Paegle. Korim «Amenda»
komponists veltījis vairākas dziesmas. «Tā bija liela
veiksme — strādāt kopā ar Imantu,» apliecināja B. Paegle.
Savukārt M. Cinis klātesošajiem atskaņoja gan vienu
I. Mežaraupa skaņdarbu, gan paša komponētu veltījumu savam
agrākajam skolotājam.
Grāmatas «Lībiešu krasts. No Ovišiem līdz Melnsilam» autore Baiba
Šuvcāne nebija varējusi uz pasākumu ierasties, toties, kā allaž,
gaumīga humora pilns, ar savu veikumu grāmatā «Klusā daba ar tauri»
iepazīstināja Jānis Lagzdiņš. «Kad ieraudzīju Talsu avīzē, ka arī
mana grāmata tajā [A. Pelēča prēmijai izvirzīto grāmatu]
kompānijā iekļauta, domāju — laikam tāpēc, ka ļoti krāsaina!»
viņš jokoja. Viens no iemesliem grāmatas tapšanai bijis apaļas
jubilejas tuvošanās. «Skatos, klausos, ka neviens par mani neko
neraksta… Domāju — cik ilgi gaidīšu? Jubileja tuvojas, ķeros
klāt!» apsvērumos dalījās J. Lagzdiņš. Rakstot autobiogrāfiju,
viņš vēlējies arī daudziem pateikt paldies, bet, kā pats sacīja,
lai grāmata nebūtu vienmuļa, izskaistināja to arī ar saviem
zīmējumiem. «Pirms gada nevarēju iedomāties, ka stāvēšu tik skaistā
pasākumā,» atzina mākslinieks.
Nākotnē tautas gods nav ienācies
Prēmijai izvirzītos darbus šajā reizē vērtēja Talsu novada domes
izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Dainis
Karols, pašvaldības izpilddirektora vietniece administratīvajos un
finanšu jautājumos Inguna Kaļinka, kultūras, sporta un tūrisma
centra vadītāja pienākumu izpildītāja Sanita Arciševska, Talsu
Galvenās bibliotēkas direktore Vija Nagle, Latvijas Rakstnieku
savienības pārstāvis Andris Akmentiņš un Talsu literātu apvienības
pārstāvis Andžejs Beļevičs. Savukārt lasītāji varēja par grāmatām
balsot gan internetā, gan klātienē bibliotēkā, un šo iespēju
izmantoja 1151 balsotājs. Par labāko gan komisija, gan
lasītāji bija atzinuši grāmatu «Talsu namu stāsti», bet
SIA «Kurzemes sēklas» simpātiju balvu saņēma grāmata «Klusā
daba ar tauri».
Sveikt prēmijas ieguvējus bija ieradies Talsu novada domes
priekšsēdētājs Edgars Zelderis un viņa vietniece attīstības,
kultūras un sporta jautājumos Ilze Indriksone. E. Zelderis
pateicās visiem vērtīgo grāmatu autoriem un sprieda, ka balvu jau
saņēmis katrs no viņiem, piedzīvojot to, ka viņu darbs nonāk pie
lasītājiem. Grāmatu «Talsu namu stāsti» novada domes priekšsēdētājs
dēvēja par enciklopēdiju, pilsētu pilsētā, jo tā ietver ļoti daudz
informācijas par Talsiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu
nākotnē.
Z. Kalmanis, pateicoties par saņemto atzinību, teica, ka
ieguldītais darbs bijis milzīgs un licis visiem trim autoriem apēst
krietnu pudu sāls. Viņš arī citēja Andas Līces eseju, uzsverot
A. Pelēča prēmijas vērtību. «Aleksandra paaudze savā laikā
tika nodota. Vai tagad viņus nenododam arī mēs? Pasaule mūs aicina
skatīties tikai uz priekšu, taču tur tautas gods vēl nav ienācies.
Pēc šī zelta jālūkojas atpakaļ, uz iepriekšējām paaudzēm, un, kas
to nedarīs, paliks tukšiniekos, lai cik arī miljonu nebūtu
sarausis,» raksta A. Līce.
«Tas ir spēks, kas mums ir jāmeklē mūsu vēsturē, tajā, kas
aizgājis. Tautas gods veidojas tās vēsturē, un man šķiet, ka tas
arī bija galvenais uzdevums tam, ko šodien darām, un galvenais
nosacījums, kādēļ A. Pelēča prēmija ir tik ļoti
nepieciešama, — lai tā katru gadu atgādinātu to, kas ir tauta
un kas ir tautas gods,» vērtēja Z. Kalmanis.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: