Amatu lamatas Deputāti dilemmas priekšā — atstāt darbu vai nolikt mandātu? 26.06.2017

Anna Ķīviča
anna@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Vēlēšanas mūsu četros novados aizvadītas, pirmajās domes sēdēs sadalīti amati. Varētu padomāt, ka varas pārejas periodam jāpieliek trekns punkts. Tomēr daži grūtāko lēmumu pieņem tikai šajās dienās, jo likums neļauj savienot deputāta pienākumus ar līdzšinējo amatu. Stāsti ir dažādi — kāds jau pirms vēlēšanām zinājis, ka mandātu noliks, cits neviennozīmīgu likuma skaidrojumu valgos sapinies neviļus. Zināms ir viens — jauno sasaukumu sastāvs vēl var mainīties.
Ar plusiņiem pret pārvaldniekiem
Valsts un pašvaldību amatpersonu vārdi vēlēšanu kandidātu sarakstos nav retums. Viņu vidū ir pilsētu un pagastu pārvaldnieki un darbinieki, izglītības un kultūras iestāžu vadītāji, pašvaldību kapitālsabiedrību pārstāvji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuru līdzšinējā darbība piesaista vēlētāju balsis gan pašiem, gan sarakstam kopumā. Diemžēl, iepazīstoties ar piedāvātajiem sarakstiem, vēlētājiem nav iespējas līdzās kandidāta vārdam izlasīt piebildi, ka ievēlēšanas gadījumā esošais amats būs jāatstāj. Daudziem ir pārsteigums uzzināt, ka, ievelkot plusiņu, ieredzētais kandidāts netiešā veidā tiek izbalsots no esošā amata.
Likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībās» liedz iespēju deputāta, domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu apvienot ar pilsētas vai pagasta pārvaldes vadīšanu. Talsu novada domē ievēlēts gan Stendes pilsētas pārvaldnieks Andis Āboliņš (Latvijas Zaļā partija), gan Talsu pilsētas pārvaldnieks Ģirts Kalnbirze («Talsu novada attīstībai»), kurš pretendēja arī uz domes priekšsēdētāja vietu. Šādos gadījumos deputātam nedēļas laikā pēc pirmās domes sēdes jāuzraksta iesniegums, norādot, kurš amats tiks atstāts, savukārt domes priekšsēdētājam iesniegums jāizvērtē mēneša laikā. Tā kā kopš pirmās domes sēdes pagājusi vien nedēļa, uz priekšsēdētāja gala lēmumu iedzīvotājiem vēl jāpagaida.
Ģ. Kalnbirzem lēmums bijis skaidrs jau pirms vēlēšanām, un nākamajā dienā pēc pirmās domes sēdes viņš uzrakstījis iesniegumu par aiziešanu no pārvaldnieka amata. Turpretim A. Āboliņš nevēlējās iepriekš atklāt izvēli. Viņš «Talsu Vēstīm» neslēpa, ka neesot viegli to izdarīt. «Pirms vēlēšanām nebiju izlēmis, kā rīkošos. Vēlētāji ir balsojuši, un tas ir jārespektē. Tagad saņemu daudz zvanu, iedzīvotāji saka, lai palieku Stendē. Ir cilvēki, kuri mani atbalstīja, bet tajā pašā laikā grib, lai palieku šeit. Tagad pārdomāju, kur būšu noderīgāks,» pirms lēmuma pieņemšanas sacīja Stendes pārvaldnieks.
Līdzīgā situācijā šobrīd atrodas arī Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika (Latvijas Zemnieku savienība), kurš ne vien ieguvis Mērsraga novada domes deputāta mandātu, bet arī ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Jauniegūtais amats ar ostas pārvaldnieka pienākumiem nav apvienojams, un līdzīgi kā pilsētu un pagastu pārvaldniekiem J. Bud­reikam sarežģītais lēmums jāpieņem nedēļas laikā. Uzrunāts neilgi pēc pirmās domes sēdes, viņš vēl nesteidzās komentēt turpmāko rīcību.
Vai nezināja pirms vēlēšanām?
Vienu no deviņām deputātu vietām Rojas novadā ieguvusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Liāna Bērziņa. Viņa ar pirmo kārtas numuru kandidēja no nacionālās apvienības ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» saraksta, saņemot gana lielu vēlētāju atbalstu un nieka septiņus svītrojumus. Deputāte «Talsu Vēstīm» atklāj, ka jau uzrakstījusi iesniegumu par mandāta nolikšanu. Viņa pirms vēlēšanām iepazinusies ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrojumiem, tāpēc zinājusi, ka esošo amatu pametīs tikai gadījumā, ja kļūs par domes priekšsēdētāju. L. Bērziņa neuzskata, ka ar savu kandidatūru būtu mānījusi vēlētājus. «Manuprāt, svarīgi ir arī tie darbi, kas uzsākti līdzšinējā amatā. Mēs partijā strādājam komandā un esam vienojušies, ka reizi pusgadā tiksimies. Sadarbība ar nacionālās apvienības deputātiem turpināsies. Tas, ka nepildīšu deputāta pienākumus, nenozīmē, ka no šī procesa norobežošos,» viņa apliecina un piebilst, ka labprāt apvienotu abus amatus, ja vien likums to ļautu. «Uzskatu, ka pēc būtības manā gadījumā interešu konflikta nav — dzimtsarakstu nodaļai nav atsevišķa budžeta, vienīgie lēmumprojekti, ko gatavoju, ir saistīti ar personām, kuras tiek izdeklarētas no dzīvesvietas. Bet likums ir viens,» norāda L. Bērziņa.
Tikmēr Talsu novada domē ievēlētajam ugunsdzēsējam glābējam Almantam Kalniņam (Latvijas Zemnieku savienība) amatu savienošanas aizliegums bijis nepatīkams pārsteigums. Ja likums «Par pašvaldībām», likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībās» un pat tiešā priekšniecība ļautu vienlaikus ieņemt abus amatus, dienesta gaitas likums šādu iespēju liedz. A. Kalniņš atklāj, ka par vainīgajām izmaiņām likumdošanā uzzinājis, priekšvēlēšanu laikam ritot pilnā sparā. «Kad stājos dienestā, ar priekšnieka atļauju darbu drīkstēja apvienot ar deputāta amatu. 2014. gadā stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredz, ka iekšlietu struktūru darbinieks nedrīkst būt ievēlēts pašvaldībā,» viņš skaidro. Izvēle, kuru amatu paturēt un kuru pamest, esot patiešām smaga. Darba stāžs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vēl neesot gana liels, lai varētu paņemt pārtraukumu un pēcāk atgriezties. Savukārt mandāta nolikšana, viņaprāt, pieviltu vēlētājus. «Daudzi būs neapmierināti un teiks: «Vai tad tu iepriekš nezināji?» It kā es būtu balsu ķērājs. Šobrīd, piesakot kandidatūru, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) nostāja ir, ka kandidēt nevienam nav liegts. Domāju, būtu ļoti labi, ja CVK sīkāk izskatītu katru kandidatūru un informētu gan kandidātu, gan vēlētājus par to, ka amatus apvienot nevarēs,» uzskata A. Kalniņš.
Likums pret likumu
Par daudziem amatiem likums izsakās skaidri, piemēram, pilsētas pārvaldnieks nedrīkst būt pašvaldības deputāts, bet skolas direktors drīkst. Ostas pārvaldnieks pašvaldību vadīt nedrīkst, bet ostas valdes priekšsēdētājam šāda iespēja nav liegta. Tomēr ir gana daudz amatu, par kuru savienošanu jāmeklē papildu skaidrojumi. Talsu novada pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja Guntra Tālberga skaidro, ka ierobežojumi uz pašvaldības administrācijas darbiniekiem, nodaļu un struktūrvienību vadītājiem attiecas tikai tad, ja pienākumos ietilpst domes lēmumu projektu sagatavošana, to tiesiskuma un lietderības pārbaude, kontrole un uzraudzība, kā arī padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām. Arī attiecībā uz pašvaldības kapitālsabiedrību darbiniekiem nav vienotas receptes, bet iespējamas dažādas amatu un pienākumu kombinācijas.
G. Tālberga nenoliedz, ka neatļauta amatu savienošana praksē var pastāvēt, ja neviens nevēršas ar sūdzību KNAB. «Ja neviens nesūdzas, bet pati persona nezina vai neteic, ka kaut ko pārkāpj, tas var turpināties gadiem.

Svarīgi pēc uzzināšanas rakstīt iesniegumu par amatu savienošanas atļaujas saņemšanu. Ja likums liedz savienot pat ar atļauju, tad pašai personai ir pienākums izbeigt šo stāvokli,» norāda speciāliste.
Iepriekšējā Rojas novada domes sasaukumā deputāta un domes priekšsēdētāja vietnieka amatu pildīja būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Ņemot vērā likumā noteiktos ierobežojumus, nolikumā, kas nosaka būvvaldes vadītāja pienākumus, tika iekļauti papildu noteikumi, kas neļāva A. Jansonam piedalīties lēmumu sagatavošanā. Kaut arī viņš uzskata, ka pēc būtības interešu konflikta nebija, KNAB saņēma kāda iedzīvotāja iesniegumu ar lūgumu izvērtēt amatu savienošanas gadījumu. «KNAB uzskatīja, ka būvvaldes vadītāja amats nav savienojams ar deputāta amatu. Man tika sniegts skaidrojums, kādu kaitējumu varu nodarīt, gatavojot lēmumus. Taču es to nedarīju! Piemēram, Rīgas domē deputātiem maksā algu, un viņi savus pienākumus veic kā ikdienas darbu. Savukārt novados, tostarp Rojā, deputāti saņem algu tikai par tām stundām, kas pavadītas komiteju un domes sēdēs. Domāju, ka likumdošana ir pieņemta vienam līmenim, bet attiecas uz visiem. Vajadzētu ievērot atšķirību. Galu galā, mēs risinām tehniskus, nevis politiskus jautājumus,» uz nepilnībām likumdošanā norāda būvvaldes vadītājs.
To, ka amatu savienošana nav viennozīmīgi vērtējama, atzīst arī Mērsraga ostas juriste Zigrīda Deisone. «Jautājums par amatu savienošanu bieži vien ir diskutabls. KNAB dod savu skaidrojumu, nevis saprotamu un negrozāmu likumu. Var vērsties arī Saeimā, kur juridiskā komiteja sniedz viedokli, taču jāņem vērā, ka viedokļi var būt atšķirīgi. Likumdošana nav tik sakārtota, lai visiem būtu maksimāla skaidrība. Ja ir jāiedziļinās vairākos likumos un jāmeklē skaidrojumi, kas prasa lielu darbu, tas nozīmē, ka ir diezgan liela birokrātija. Likumam vajadzētu pateikt tiešāk, kādus amatus drīkst savienot,» pauž juriste.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: