Amatu lamatas Deputāti dilemmas priekšā — atstāt darbu vai nolikt mandātu? 26.06.2017

Vēlēšanas mūsu četros novados aizvadītas, pirmajās domes
sēdēs sadalīti amati. Varētu padomāt, ka varas pārejas periodam
jāpieliek trekns punkts. Tomēr daži grūtāko lēmumu pieņem tikai
šajās dienās, jo likums neļauj savienot deputāta pienākumus ar
līdzšinējo amatu. Stāsti ir dažādi — kāds jau pirms vēlēšanām
zinājis, ka mandātu noliks, cits neviennozīmīgu likuma skaidrojumu
valgos sapinies neviļus. Zināms ir viens — jauno sasaukumu
sastāvs vēl var mainīties.
Ar plusiņiem pret pārvaldniekiem
Valsts un pašvaldību amatpersonu vārdi vēlēšanu kandidātu sarakstos
nav retums. Viņu vidū ir pilsētu un pagastu pārvaldnieki un
darbinieki, izglītības un kultūras iestāžu vadītāji, pašvaldību
kapitālsabiedrību pārstāvji un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki,
kuru līdzšinējā darbība piesaista vēlētāju balsis gan pašiem, gan
sarakstam kopumā. Diemžēl, iepazīstoties ar piedāvātajiem
sarakstiem, vēlētājiem nav iespējas līdzās kandidāta vārdam izlasīt
piebildi, ka ievēlēšanas gadījumā esošais amats būs jāatstāj.
Daudziem ir pārsteigums uzzināt, ka, ievelkot plusiņu, ieredzētais
kandidāts netiešā veidā tiek izbalsots no esošā amata.
Likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībās» liedz iespēju deputāta, domes priekšsēdētāja vai viņa
vietnieka amatu apvienot ar pilsētas vai pagasta pārvaldes
vadīšanu. Talsu novada domē ievēlēts gan Stendes pilsētas
pārvaldnieks Andis Āboliņš (Latvijas Zaļā partija), gan Talsu
pilsētas pārvaldnieks Ģirts Kalnbirze («Talsu novada attīstībai»),
kurš pretendēja arī uz domes priekšsēdētāja vietu. Šādos gadījumos
deputātam nedēļas laikā pēc pirmās domes sēdes jāuzraksta
iesniegums, norādot, kurš amats tiks atstāts, savukārt domes
priekšsēdētājam iesniegums jāizvērtē mēneša laikā. Tā kā kopš
pirmās domes sēdes pagājusi vien nedēļa, uz priekšsēdētāja gala
lēmumu iedzīvotājiem vēl jāpagaida.
Ģ. Kalnbirzem lēmums bijis skaidrs jau pirms vēlēšanām, un nākamajā
dienā pēc pirmās domes sēdes viņš uzrakstījis iesniegumu par
aiziešanu no pārvaldnieka amata. Turpretim A. Āboliņš
nevēlējās iepriekš atklāt izvēli. Viņš «Talsu Vēstīm» neslēpa, ka
neesot viegli to izdarīt. «Pirms vēlēšanām nebiju izlēmis, kā
rīkošos. Vēlētāji ir balsojuši, un tas ir jārespektē. Tagad saņemu
daudz zvanu, iedzīvotāji saka, lai palieku Stendē. Ir cilvēki, kuri
mani atbalstīja, bet tajā pašā laikā grib, lai palieku šeit. Tagad
pārdomāju, kur būšu noderīgāks,» pirms lēmuma pieņemšanas sacīja
Stendes pārvaldnieks.
Līdzīgā situācijā šobrīd atrodas arī Mērsraga ostas pārvaldnieks
Jānis Budreika (Latvijas Zemnieku savienība), kurš ne vien ieguvis
Mērsraga novada domes deputāta mandātu, bet arī ievēlēts par domes
priekšsēdētāju. Jauniegūtais amats ar ostas pārvaldnieka
pienākumiem nav apvienojams, un līdzīgi kā pilsētu un pagastu
pārvaldniekiem J. Budreikam sarežģītais lēmums jāpieņem
nedēļas laikā. Uzrunāts neilgi pēc pirmās domes sēdes, viņš vēl
nesteidzās komentēt turpmāko rīcību.
Vai nezināja pirms vēlēšanām?
Vienu no deviņām deputātu vietām Rojas novadā ieguvusi
dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Liāna Bērziņa. Viņa ar pirmo kārtas
numuru kandidēja no nacionālās apvienības ««Visu Latvijai!» —
«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» saraksta, saņemot gana lielu vēlētāju
atbalstu un nieka septiņus svītrojumus. Deputāte «Talsu Vēstīm»
atklāj, ka jau uzrakstījusi iesniegumu par mandāta nolikšanu. Viņa
pirms vēlēšanām iepazinusies ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem
un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)
skaidrojumiem, tāpēc zinājusi, ka esošo amatu pametīs tikai
gadījumā, ja kļūs par domes priekšsēdētāju. L. Bērziņa
neuzskata, ka ar savu kandidatūru būtu mānījusi vēlētājus.
«Manuprāt, svarīgi ir arī tie darbi, kas uzsākti līdzšinējā amatā.
Mēs partijā strādājam komandā un esam vienojušies, ka reizi pusgadā
tiksimies. Sadarbība ar nacionālās apvienības deputātiem
turpināsies. Tas, ka nepildīšu deputāta pienākumus, nenozīmē, ka no
šī procesa norobežošos,» viņa apliecina un piebilst, ka labprāt
apvienotu abus amatus, ja vien likums to ļautu. «Uzskatu, ka pēc
būtības manā gadījumā interešu konflikta nav — dzimtsarakstu
nodaļai nav atsevišķa budžeta, vienīgie lēmumprojekti, ko gatavoju,
ir saistīti ar personām, kuras tiek izdeklarētas no dzīvesvietas.
Bet likums ir viens,» norāda L. Bērziņa.
Tikmēr Talsu novada domē ievēlētajam ugunsdzēsējam glābējam
Almantam Kalniņam (Latvijas Zemnieku savienība) amatu savienošanas
aizliegums bijis nepatīkams pārsteigums. Ja likums «Par
pašvaldībām», likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts
amatpersonu darbībās» un pat tiešā priekšniecība ļautu vienlaikus
ieņemt abus amatus, dienesta gaitas likums šādu iespēju liedz.
A. Kalniņš atklāj, ka par vainīgajām izmaiņām likumdošanā
uzzinājis, priekšvēlēšanu laikam ritot pilnā sparā. «Kad stājos
dienestā, ar priekšnieka atļauju darbu drīkstēja apvienot ar
deputāta amatu. 2014. gadā stājās spēkā likuma grozījumi, kas
paredz, ka iekšlietu struktūru darbinieks nedrīkst būt ievēlēts
pašvaldībā,» viņš skaidro. Izvēle, kuru amatu paturēt un kuru
pamest, esot patiešām smaga. Darba stāžs Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienestā vēl neesot gana liels, lai varētu paņemt
pārtraukumu un pēcāk atgriezties. Savukārt mandāta nolikšana,
viņaprāt, pieviltu vēlētājus. «Daudzi būs neapmierināti un teiks:
«Vai tad tu iepriekš nezināji?» It kā es būtu balsu ķērājs. Šobrīd,
piesakot kandidatūru, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) nostāja
ir, ka kandidēt nevienam nav liegts. Domāju, būtu ļoti labi, ja CVK
sīkāk izskatītu katru kandidatūru un informētu gan kandidātu, gan
vēlētājus par to, ka amatus apvienot nevarēs,» uzskata
A. Kalniņš.
Likums pret likumu
Par daudziem amatiem likums izsakās skaidri, piemēram, pilsētas
pārvaldnieks nedrīkst būt pašvaldības deputāts, bet skolas
direktors drīkst. Ostas pārvaldnieks pašvaldību vadīt nedrīkst, bet
ostas valdes priekšsēdētājam šāda iespēja nav liegta. Tomēr ir gana
daudz amatu, par kuru savienošanu jāmeklē papildu skaidrojumi.
Talsu novada pašvaldības juridiskās nodaļas vadītāja Guntra
Tālberga skaidro, ka ierobežojumi uz pašvaldības administrācijas
darbiniekiem, nodaļu un struktūrvienību vadītājiem attiecas tikai
tad, ja pienākumos ietilpst domes lēmumu projektu sagatavošana, to
tiesiskuma un lietderības pārbaude, kontrole un uzraudzība, kā arī
padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām. Arī
attiecībā uz pašvaldības kapitālsabiedrību darbiniekiem nav
vienotas receptes, bet iespējamas dažādas amatu un pienākumu
kombinācijas.
G. Tālberga nenoliedz, ka neatļauta amatu savienošana praksē
var pastāvēt, ja neviens nevēršas ar sūdzību KNAB. «Ja neviens
nesūdzas, bet pati persona nezina vai neteic, ka kaut ko pārkāpj,
tas var turpināties gadiem.
Svarīgi pēc uzzināšanas rakstīt iesniegumu par amatu
savienošanas atļaujas saņemšanu. Ja likums liedz savienot pat ar
atļauju, tad pašai personai ir pienākums izbeigt šo stāvokli,»
norāda speciāliste.
Iepriekšējā Rojas novada domes sasaukumā deputāta un domes
priekšsēdētāja vietnieka amatu pildīja būvvaldes vadītājs Agris
Jansons. Ņemot vērā likumā noteiktos ierobežojumus, nolikumā, kas
nosaka būvvaldes vadītāja pienākumus, tika iekļauti papildu
noteikumi, kas neļāva A. Jansonam piedalīties lēmumu
sagatavošanā. Kaut arī viņš uzskata, ka pēc būtības interešu
konflikta nebija, KNAB saņēma kāda iedzīvotāja iesniegumu ar lūgumu
izvērtēt amatu savienošanas gadījumu. «KNAB uzskatīja, ka būvvaldes
vadītāja amats nav savienojams ar deputāta amatu. Man tika sniegts
skaidrojums, kādu kaitējumu varu nodarīt, gatavojot lēmumus. Taču
es to nedarīju! Piemēram, Rīgas domē deputātiem maksā algu, un viņi
savus pienākumus veic kā ikdienas darbu. Savukārt novados, tostarp
Rojā, deputāti saņem algu tikai par tām stundām, kas pavadītas
komiteju un domes sēdēs. Domāju, ka likumdošana ir pieņemta vienam
līmenim, bet attiecas uz visiem. Vajadzētu ievērot atšķirību. Galu
galā, mēs risinām tehniskus, nevis politiskus jautājumus,» uz
nepilnībām likumdošanā norāda būvvaldes vadītājs.
To, ka amatu savienošana nav viennozīmīgi vērtējama, atzīst arī
Mērsraga ostas juriste Zigrīda Deisone. «Jautājums par amatu
savienošanu bieži vien ir diskutabls. KNAB dod savu skaidrojumu,
nevis saprotamu un negrozāmu likumu. Var vērsties arī Saeimā, kur
juridiskā komiteja sniedz viedokli, taču jāņem vērā, ka viedokļi
var būt atšķirīgi. Likumdošana nav tik sakārtota, lai visiem būtu
maksimāla skaidrība. Ja ir jāiedziļinās vairākos likumos un jāmeklē
skaidrojumi, kas prasa lielu darbu, tas nozīmē, ka ir diezgan liela
birokrātija. Likumam vajadzētu pateikt tiešāk, kādus amatus drīkst
savienot,» pauž juriste.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: