Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Apmetis dzīves loku, Andris atgriežas mājās 01.09.2014

Ingrīda Avotiņa
ingrida.avotina@inbox.lv
63222048

Vairāk nekā 350 000 Latvijas iedzīvotāju devušies strādāt uz ārzemēm, izmantojot Eiropas Savienības piedāvāto darba tirgus atvēršanu. Valstij tas ir liels zaudējums, jo tik daudz cilvēku darbspējīgā vecumā atrodas ārpus Latvijas un visi nemaz nedomā par atgriešanos, jo citas Eiropas valstis piedāvā labāku algu pat par visvienkāršāko darbu. Un nevienam nav nekādu tiesību neļaut jaunajiem cilvēkiem izmēģināt laimi citur, ja savā zemē nevar nopelnīt cienīgu algu vai darba vispār nav. Talsenieks Andis Laiva arī bija Lielbritānijā, nu viņš ir atgriezies un «Talsu Vēstīm» pastāstīja, kā viņam svešajā zemē klājies.

Andris Laiva ir vidzemnieks,

kurš piedzimis un līdz dienestam armijā, kurā devās divdesmit gadu vecumā, jo līdz tam mācījās Rīgas celtniecības tehnikumā, nodzīvojis Cēsīs. Kad puisis atgriezās no dienesta, sākās viņa Talsu posms. Viss sākās tā — mācoties tehnikumā, Andris vasarā strādāja studentu celtniecības vienībā, kas Kandavā būvēja Popova radiorūpnīcas filiāles noliktavu. Tai laikā Rojā notika Zvejnieku svētki, studenti, jautra tauta, devās turp. Vidzemniekam tas viss bija jauns un neparasts. Liktenīgi — Andris Rojas ballītē iepazinās ar savu nākamo sievu. Puisis pirmo reiz mūža dzirdēja tādu sieviešu vārdu — Zeltīte. Un meitene arī bija skaista, īsta princesīte. Viņa strādāja telefonu centrālē, tāpēc jaunieši jau vēlāk varēja ilgi un gari sarunāties pa telefonu. Zeltīte pavadīja Andri dienestā, pēc tam abi cītīgi sarakstījās, lai gan toreiz vēl nekādu nopietnu domu par turpmāko nebija. Kad Andris atgriezās no armijas, tūlīt devās pie Zeltītes ciemos. Un tieši tad arī sākās jauniešu nopietnās attiecības, Andris pārnāca dzīvot uz Talsiem, kļūdams par kurzemnieku. Darbu puisis atrada kolhoza «Draudzība» būvbrigādē pie vīriem, kam ir asā kurzemnieku mēle. Ienācēju ik pa laikam tikai paķēra un paķēra. Sākumā Andrim sametās dusmas un radās niknums par to, bet ko tu darīsi? Kurzemnieku asā daba Andrī iesūcās līdz pat dvēselei, viņš ātri iemācījās brigādes vīriem turēties pretī. Tajā pašā 1981. gadā Andris un Zeltīte apprecējās.

Vīrs strādājis dažādās darbavietās,

izmēģinājis roku daudz kur. Tehniskās inventarizācijas birojā bija labs darbs, jau zināms, jo Cēsīs Andra tēvs bija vadījis tādu biroju, un puisim rasēšana nebija nekas neparasts, padevās viegli. Tomēr dzīve prasīja izmaiņas, jo piecus gadus jaunā ģimene bija apmetusies pie sievas vecākiem, vajadzēja savu mājokli, jo piedzima dēls. Andrim nācās pāriet uz Talsu starpsaimniecību celtniecības organizāciju, jo tur strādājošiem solīja dzīvokli. Pēc pusgada Laivu ģimene to arī dabūja Lauktehnikā, sešstāvu namā. Apvienojot amatus, Andris ir strādājis par ugunsdzēsēju, gadu — zemnieku saimniecības «Madaras» kokzāģētavā. Kādu laiku Zeltīte bija apkopēja Talsu tipogrāfijā, un Andris Hariju Poļevski, direktoru, pazina kopš darbojās inventarizācijas birojā. Lāčplēša dienā, kad Harijs Poļevskis pie tipogrāfijas kāra Latvijas karogu, Andris pienāca pie viņa un ieminējās, vai nevajag kādu strādnieku. Harijs piekrita — lai nākot par mācekli pie iespiedmašīnas. Un tipogrāfijas laiki Andrim ieilga vairāk nekā desmit gadu — līdz 2009. gadam. Vienā jūnija dienā Harijs pienāca un teica — atvaino, vecīt, saproti, ir krīze, un darba tev vairs nebūs. Strādnieks un direktors šķīrās bez jebkāda naida, jo abi saprata, kāda situācija valda Latvijā. «Harijs, lai viņam vieglas smiltis, bija vecis uz goda,» uzsver Andris.

Protams, Andris gāja meklēt

palīdzību kā bezdarbnieks. «Sāku meklēt Talsos kādu darbu, bet tas bija pilnīgs bezceris,» atceras vīrs. «Ja sākās kādas sarunas, tikko darba devējs uzzināja, ka man ir pāri piecdesmit gadiem, viss beidzās. Tas, ka man ir darba pieredze un zināšanas, nevienam neinteresēja. Nevarēju atrast itin nekādu darbu. Un bija jāsāk domāt, ko lai dara. Nonācu pie secinājuma, ka jāmet acis pāri robežām. Pameklēju iespējas internetā. Dabūju Rīgas darbā iekārtošanas biroja adresi, aizbraucu uz galvaspilsētu un uzzināju, ka viens piedāvājums ir labs — darbs Holandē. Kantorim kaut kas nojuka, gaidīju, gaidīju, bet nekas neizdevās, kaut biju iemaksājis jau kādus divsimt latus. Tos gan dabūju atpakaļ.»

Andris turpināja meklēt darbu internetā un atrada sludinājumu, ka vajadzīgi strādnieki veco māju nojaukšanā Londonā. Iespējams, to darīja, jo tuvojās vasaras olimpiskās spēles. Pēc daudzsološas sarakstes, Andris sagrabināja naudu — arī aizņēmās no viena otra — un devās ceļā. Vīru sagaidīja divi paplukuši vīrieši — latvietis un lietuvietis — ar alkohola dvaku un aizveda atbraukušo uz māju. Andrim bija līdzi pusstops, to visi izdzēra. Abi vīri lietoja alkoholu katru brīdi, pēc divām dienām Andri aizsūtīja pie kaut kādas polietes, lai viņš tur meklē mājvietu tādā aizdomīgā rajonā, kur staigāja melni, brūni un dzelteni cilvēki. Balto ieraudzīt bija tikpat kā svētki. It kā jau neviens Andri neaiztika, bet tomēr tur bija neomulīgi, sevišķi vakaros. Vīrs gaidīja, kad viņam piezvanīs par darbu, bet tā arī nesagaidīja. Nauda arī kusa kā sniegs pavasarī. Protams, prātā ienāca doma — ko lai tagad dara?

Solījumi lietas nokārtot

palika tukši vārdi. Un nav brīnums, ka Andris jau gatavojās doties mājās, vīri gan iebilda, jo, visticamāk, viņiem atlēktu nauda, ja atbraukušo iekārtotu kādā darbā. Viņi nekaunējās pat draudēt, ka redz, viņiem esot gali visās lidostās, ka vienalga dabūšot rokā. Andris gan par to neuztraucās, un kāds paziņa palīdzēja — nopirka lidmašīnas biļeti. «Atbraucu mājās ar asti starp kājām,» atceras Andris. «Diezgan laba nauda bija iztērēta biļetei un dzīvošanai Londonā. Un nekādu rezultātu. Ilgu laiku mans garastāvoklis bija uz nulles. Staigāju pa Talsiem, meklēju darbu, bet — nekā. Kaut kur citur braukt arī nebija nekādas jēgas, jo ceļš turp un atpakaļ maksā. Mazpilsētās nav nekādu cerību, ja nu vienīgi Ventspilī vai Rīgā. Tā pagāja astoņi mēneši, runājot ar paziņām, meklējot iespēju internetā. Mans noskaņojums bija galīgi slikts, jo nebija itin nekādu cerību. Un tad kāda paziņa uzaicināja uz Angliju, sak, būšot darbs un dzīvesvieta. Nolēmu, ka riskēšu atkal, jo pazīstams cilvēks taču nekrāps. 2010. gada maijā atkal devos uz Angliju. Biju kļuvis 51 gadu vecs. Aizbraucu, līdzi paņemdams veselu kaudzi ar CV. Šoreiz brauciens bija sarežģīts, jo aizlidoju līdz Mančesterai, pēc tam devos tālāk ar trim vilcieniem. Galapunktā — Vindermīrā — paziņa sagaidīja.» Andrim bija iedota mājvieta uz divām nedēļām, bet pa šo laiku vajadzēja ko atrast sev pašam.

Vīrs ļoti nopriecājās,

ka bija atbraucis uz šo pilsētiņu, jo te bija ārkārtīgi skaisti. Vindermīras ezers ir lielākais Anglijā. Visā Lielbritānijā varenākais gan ir Skotijā atrodošais Lohnesa ezers. Vindermīra, kas atrodas nacionālajā parkā, ir tūristu pilsēta, kurā pārsvarā atrodas viesnīcas un hoteļi, restorāni un krogi, kuros pilns ar ārzemju viesiem. Sevišķi daudz te ir japāņu, kas ir kā traki uz Hariju Poteru, un Vindermīrā dzīvojusi šo populāro grāmatu autore Džoanna Ketlīna Roulenda, kuras māja ir ļoti iecienīts tūrisma objekts. Un šajā mazajā pasaulē bija nokļuvis talsenieks Andris. Jau no otrās dienas viņš visur skraidīja un dāļāja savus CV, jo paziņa brīdināja, pašam darbs jāatrod, jo klāt neviens neko nenesīs. Angļi ir laipni, katrā vietā teica, ka padomās, ka noteikti piezvanīs. Andris apgāja visu apkārtni, un kaut viens darba devējs būtu piezvanījis atpakaļ! Neviens no piecdesmit vai sešdesmit vietām neatsaucās, ka vajag darbinieku. Divas noteiktās nedēļas gāja uz beigām, un talsenieks jau nonāca izmisumā, jo viņu izmeta no dzīvesvietas. Vienu nakti Andris pat nogulēja parkā zem koka ar visiem koferiem. Labi, ka bija vasaras vidus un laiks pieturējās silts.

Tad paziņa bija satikusi

kādu angļu draugu, kurš strādā par šoferi lielā servisa mājā, kas apkārtnes viesnīcām, viesu mājām un hoteļiem mazgā veļu. Uzņēmums ir liels un nopietns. Tas šoferis savā darbavietā, kas atrodas padsmit kilometru no Vindermīras, sarunāja vietu Andrim. Viņš, protams, nebija divas reizes jāaicina, tūlīt ieradās servisa mājā, kur talsenieku arī pieņēma darbā. Taču dzīvot viņam nebija kur. Iznākot no servisa mājas, viņš pamanīja sludinājumu, ka vīrietis, kas pats strādā šajā uzņēmumā, izīrē dzīvokli. Jā, kāds ungārs bija gatavs izīrēt dzīvokli, bet Andris uzreiz pateica, ka viņam nav naudas, lai par īri samaksātu divas nedēļas uz priekšu, tā te pieņemts. Problēma radās, jo dzīvoklis nepiederēja ungāram, bet kādai citai sievietei, pie kuras Andris tika aizsūtīts. Tā izrādījās jauna poliete, kura sacīja, ka vīram tic, ka izīrēs dzīvokli, kas sastāvēja no trim istabām un virtuves. Andris nu gandrīz vai lidinājās gaisā un priecīgs zvanīja uz mājām, ka sarunāts gan darbs, gan mājvieta. Latvijā visi nopriecājās.

Veļas mazgātavā Andris nostrādāja

visus trīsarpus gadus. Pirmajā dienā viņu pielika pie palagu mašīnas, kur savu pieredzi apgūst ikviens, kurš uzņēmumā tikko sāk strādāt. Dažādu izmēru izmazgāti palagi jāpiekarina, lai tie automātiski nonāk vietā, kur tos gludina, saloka un nogādā tālāk pie strādnieka, kurš palagus saliek pa izmēriem un firmām. Nākamais karjeras solis Andrim bija pakošanas mašīna, kur pa izmēriem sakārtotie palagi, dvieļi, segu pārvalki, spilvendrānas tiek iepakoti celofāna plēvē. Un talseniekam bija šie iepakojumi precīzi jāsašķiro pa kastēm uz ritentiņiem. Sajaukt neko nedrīkst, jo tūlīt jau nākamie vīri savāc ratiņus un veļu sadala pa viesnīcām. Smago fizisko darbu, kuru pilnīgi apgūt izdevās vien pēc kāda mēneša, pie konveijera lentes Andris tā arī veica līdz savas karjeras beigām Anglijā. «Jā, tas fiziski pavisam nebija viegli,» tagad smej Andris. «Tolaik no sava svara nometu divdesmit kilogramus. Kādas diētas, kādi līdzekļi notievēšanai. Atnāc un pastrādā pie konveijera lentes, neko tādu nevajadzēs. Būsi tik slaids, ka prieks. Turklāt viss process notiek karstumā un tvaikā, kā jau veļas mazgātavā. Un ventilācija varēja būt labāka. Turklāt mašīna, kas līmē plastikātu, izdala 120—130 grādu karstumu. Ziemā, var teikt, ka tur bija patīkami, bet vasarā — gatavā pirts. Visu laiku esi nosvīdis, jo nevar jau čāpot gliemeža gaitā, jāskrien, lai visu paveiktu laikus. Un tā astoņas stundas dienā. Darbs nav nepārtraukts, pēc divām stundām pienākas desmit minūšu pārtraukums, vēl pēc divām stundām — pusstundas pusdienlaiks, vēl pāris stundu, atkal desmit minūšu pārtraukums. Ja kāds grib, var strādāt virsstundas. Sākumā to mēģināju, bet tad atteicos, jo galīgi nebija spēka dienā strādāt četrpadsmit stundas. Tas nekas, ka alga tolaik bija 400 angļu mārciņas nedēļā. Ja strādā astoņas stundas dienā, nedēļā varēja saņemt 250 mārciņas. Sanāca ap tūkstoti mārciņu mēnesī.

Septiņdesmit mārciņas nedēļā

maksāju par īri, neteikšu, ka ēšana būtu dārgāka kā Latvijā. Ja aiziet uz lielveikalu dienas beigās, produkti ir lētāki. Angļi ļoti stingri ievēro produktu derīguma termiņu un preces noceno. Jā, cigaretes gan tur dārgas, un es smēķēju. Pārsimts mārciņu mēnesī varēju atsūtīt uz mājām. Kāds teiks, ka tas nav daudz, jā, bet Anglijā man ļoti patika. Laikam tai pilsētā bija laba aura. Pie manis atbrauca strādāt arī dēli, vienu iekārtoju pie sevis, otru — viesnīcā. Pēc pusgada ieradās arī sieva. Lielākais puika aizbrauca atpakaļ uz Latviju, palikām trijatā. Ar laiku mazais puika atrada sev citu mājvietu, dzīvoklī mitām abi ar sievu. Sieva nestrādāja, un nevar teikt, ka arī man nebūtu brīvā laika. Kas mums nekaitēja tur dzīvot! Arī medicīna, ja ir apdrošināšanas karte, un bez tādas darbā neņēma, bija par velti, izņemot kaut kādas sarežģītas manipulācijas. Cilvēki visapkārt laipni, pajautā, kā jūtos. Cilvēki staigā ar suņiem, un kustoņi perfekti klausa. Katram saimniekam līdzi maisiņš, lai savāktu aiz sava dzīvnieka. Ja to nedara, sods — līdz piecsimt mārciņām.»

2012. gadā Zeltīte aizbrauca

uz Latviju, lai koptu vecākus un māju, kā arī divus suņus un kaķi. Andris palika Anglijā viens vēl gadu. Servisa mājā strādāja 70 procentu poļu, pārdesmit ungāru, līdz divdesmit latviešu, daži pakistānieši un indieši. Latviešus nelika pie pavisam prastiem darbiem, jo uzskatīja, ka latvieši māk un grib strādāt, ka labi un apzinīgi pilda savus pienākumus. Andris neteic, ka pret viņu kaut kā īpaši izturētos, pats svarīgākais bija tas, kā sevi parādi, citi tikai novērtē un atzīst par labu esam. Protams, Vindermīrā bija arī citi latvieši, bet pārsvarā viņi bija ļoti jauni, un ko gan Andris savos gados ar viņiem runās?

Pagājušā gada rudenī

Andris atbrauca uz Latviju atvaļinājumā, bet atpakaļ uz Angliju nu tā negribējās braukt… Vīrs tomēr saņēmās un devās ceļā. Tomēr pēc kāda laika sarunā ar sievu skaipā abi nosprieda, ka pienācis laiks pārtraukt darbu Anglijā un jāsāk domāt par atgriešanos, lai gan bija gan bažas, gan šaubas, ko te Andrim darīt. Mājās vīrs atbrauca ar pasta kurjeriem divās dienās. Daudz jau bija ko vest, pa trijiem gadiem — sakrājies.

Mājās Andris sabija vien pāris nedēļu, tad gāja pie jaunā Talsu tipogrāfijas direktora Valda Poļevska. «Paldies viņam par sapratni! Savos piecdesmit piecos gados diez vai kādu citu darbu atrastu. Vispirms trīs mēnešus biju par mācekli, jo ar locīšanas mašīnu nebiju agrāk strādājis, vien redzējis, kā to dara citi. Vēl tagad ir daudz jāmācās, bet man ir ļoti labs skolotājs, kurš nekad padomu neliedz. Latvijā esmu jau gandrīz gadu. Mājās man patīk, bet, ja sieva dotos līdzi, brauktu atpakaļ uz Angliju, lai gan droši zinu, ka to nekad nedarīšu. Man jau no bērnības patika viss angliskais, un arī klimats tur bija man atbilstošs, nepiemetās pat iesnas. Tas nekas, ka katru otro dienu līst un viss apkārt izskatās drūmi. Vasaras nav karstas, un ziemas nav aukstas. Ja uzsnieg, visiem braucējiem tā ir jau traģēdija.

Tiem, kas grib doties strādāt uz Angliju, jāsaprot, ka vispirms jāatrod dzīvesvieta un darbs, jāpaņem līdzi nauda sākumam, jāprot arī valoda. Un vēl — nevar cerēt, ka tur dzīvosi kā kungs, ka naudas būs līdz kaklam. Var strādāt un labi iztikt, bet nopelnīt tik daudz, lai atbrauktu mājās un sāktu savu biznesu, diez vai vienkārša darba veicējam izdosies. Ja strādā pāris, tad vienu algu var nolikt priekšdienām. Mūsu valsts teic, lai cilvēki nebrauc projām, bet neko nedara, lai tas nenotiktu,» pieredzētajā dalās Andris.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
aizbraucēji atgriežas
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----