Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
 
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Ar apņemšanos neaizmirst savu novadu 27.09.2014

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337
Dace Mieriņa
dace@talsuvestis.lv
63223336

4. oktobrī Latvijā notiks 12. Saeimas vēlēšanas, kurās kandidē arī mūsu novadnieki. Lai skaidrāku padarītu izvēli, par ko balsi atdot un kuriem turpmākos četrus gadus uzticēt pildīt deputāta pienākumus, «Talsu Vēstis» 24. septembrī rīkoja apaļā galda diskusiju ar tiem partiju pārstāvjiem, kuri ir mūsu novadnieki un atrodas partiju sarakstu augšgalā. Sarunā aicinājām piedalīties politiskos spēkus, kas pēc partiju reitingiem vēlēšanās varētu pārsniegt piecu procentu barjeru — «Vienotību», ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK», Zaļo un zemnieku savienību, kā arī divas jaunizveidotās partijas — «Vienoti Latvijai» un «No sirds Latvijai», kuru pārstāvji Zane Ģierte un Inese Lagzdiņa, atrunājoties ar citiem darbiem, diskusijā nepiedalījās. Šajās vēlēšanās neviens mūsu novadnieks nekandidē no partijas «Saskaņa».

Katram deputāta kandidātam bija jāatbild uz trīs redakcijas, vienu partijas programmas un diviem citu partiju pārstāvju uzdotajiem jautājumiem.

— Kāpēc kā pašvaldības deputāts, kuram vēlētājs uzticējies un devis iespēju četrus gadus strādāt vietējā pārvaldē, kandidējat 12. Saeimas vēlēšanās (motivācija, mērķi lielajā politikā)? Vai uzskatāt, ka šādi rīkoties ir pareizi un nepieviļat vēlētājus?

Normunds Tropiņš («Vienotība»): — Politikā esmu jaunizcepts, jo iepriekš daudzus gadus strādāju pašvaldības administrācijā. Atklāti sakot, ilgu laiku nebija domas, ka es varētu iet politikā. Tomēr mani pārliecināja, ka vajadzētu mēģināt un piedalīties. Politiķis esmu kopš pagājušā gada 1. jūnija, kad pašvaldību vēlēšanās ieguvu pietiekamu balsu skaitu, lai uzņemtos pašvaldības deputāta pienākumus. Saeimas vēlēšanās kandidēju, jo vietējā partijas nodaļa uzrunāja un pārliecināja, ka vajadzētu to darīt. Pārdomāju šo iespēju un sapratu, ka, ņemot vērā pieredzi, dotu pienesumu Saeimas darbā. Tāpēc kandidēju šajās vēlēšanās.

Emocionāli varu teikt, jā, redziet, vēlētāji man pašvaldību vēlēšanās uzticējās un tagad viņus pieviļu, taču, no otras puses, bez manis mūsu sarakstā bija arī citi cilvēki, kuri arī guva vēlētāju atbalstu un pilnvērtīgi varētu uzņemties pašvaldības deputāta pienākumus.

Kā politiķis es uz daudzām lietām tagad varu paskatīties citādāk, un ir daudz jautājumu, ko var risināt globālāk, nevis uztraukties par katru neaizbērtu bedri vai neieskrūvētu spuldzi. Viens no mērķiem, ko vēlos īstenot Saeimā, ir satuvināt valsti ar pašvaldībām, jo pašlaik katrs skatās uz savu pusi. Valstij jāsaprot, ka pašvaldības ir viens no stūrakmeņiem, kas ir vistuvāk tautai.

Pašlaik cenšos spert soli tālāk. Ja vēlētāji man uzticēsies, Saeimā būšu, ja ne, tad saprotu, ka mana vieta ir pašvaldībā.

Gundars Sebris (««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK»): — Esmu no tiem cilvēkiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Nacionālās apvienības programmā ietvertās idejas sakrīt ar manu pārliecību, kā vajadzētu attīstīties un funkcionēt valstij. Divas svarīgākās lietas, par kurām šajās vēlēšanās iestājās nacionālā apvienība, ir latviskums un taisnīgums. Cilvēkiem, kas par mani balsotu, būtu skaidrs, ka iestāšos par šīm idejām. Daudz ir lietu, ko var realizēt, šeit uz vietas novadā strādājot pašvaldībā, bet ir, kas risināmas valsts mērogā. Gan vienā, gan otrā lauciņā var domāt, kā valsti attīstīt vienmērīgi.

Kandidējot uz Saeimu, nepieviļu tos vēlētājus, kas par mani balsi atdeva pašvaldību vēlēšanās. Arī mūsu apvienībai kandidāti pašvaldību vēlēšanās bija pietiekami stipri, un katrs nākamais sarakstā, kas ieņemtu manu vietu, ir gana spēcīgs, lai iesāktos darbus pašvaldībā turpinātu.

Dainis Karols (Zaļo un zemnieku savienība): — Novadu gan attīstības, gan drošības ziņā nevar atdalīt no visas valsts. Startēšana Saeimas vēlēšanās ir nākamais solis. Esmu sasniedzis šo posmu, lai to darītu, jo Kurzemē vadu Jaunsardzes organizāciju un pārzinu šo reģionu. Esmu pateicīgs gan tiem vēlētājiem, kuri mani ievēlēja Talsu novada domē, gan Latvijas Zemnieku savienībai, kas deva iespēju startēt sarakstā. Mērķi, idejas un uzdevumi, ar kuriem startējām pašvaldību vēlēšanās, neatšķiras no tā, ko solām tagad. Kā viena no prioritātēm izvirzīta drošība par valsts un ģimenes nākotni. Esmu pārliecināts, ka Talsu novadam ir jābūt pārstāvētam nākamajā Saeimas sasaukumā, jo tas ir otrs lielākais Latvijā. Skatīsimies, kāds būs vēlēšanu rezultāts.

— Priekšvēlēšanu laikā izskan, ka nākamajos gados jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis pārtikai. Vai uzskatāt, ka to nepieciešams darīt? Uz kuriem pārtikas produktiem nodokļa samazinājums attiektos?

N. Tropiņš: — Klausoties pirms vēlēšanām notiekošas debates, arī vairākas partijas sola, ka pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme jāsamazina. Emocionāli tam varētu piekrist, taču, skatoties reāli, jāvērtē, kāda būs ietekme uz valsts budžetu. Partiju programmās daudz ir solījumu, ka paaugstinās, palielinās, kādam kaut ko iedos… Taču neviens konkrēti nav pateicis, vai PVN samazinājums pārtikai dos labumu tiem, kuriem tas reāli ir nepieciešams. Vai, samazinot PVN pārtikai, tā veikalu plauktos būs lētāka? Esmu dzirdējis diskusijas, kur viennozīmīgas atbildes no tirdzniecības pārstāvju puses nav. Taču šis ir jautājumus, par kuru ir jādiskutē, jo pateikt populistiski, ka PVN pārtikai jāsamazina, nedrīkst. Šis jautājums jāvērtē no visām pusēm.

G. Sebris: — Ja runājam par pārtiku un uzturu, pareizais ceļš ir Saeimas pieņemtais lēmums nodrošināt brīvpusdienas skolēniem līdz trešajai klasei. Tas nozīmē, ka šo klašu audzēkņi ir paēduši, var droši sēdēt skolā un mācīties. Salīdzinājumam Somijā, kas ir augsti attīstīta valsts un kur vecākiem nevajadzētu būt problēmām ar uzturu un bērnu pabarošanu, brīvpusdienas ir līdz devītajai klasei. Ja piedāvājam brīvpusdienas, varam sākt domāt par veselīgu uzturu, rādīt bērniem ieradumus veselīgi ēst un izvēlēties pusdienas. Ja tie izveidojas skolas laikā, sasniedzot vecumu, kad jaunietis pilnībā veido savu ēdienkarti, iespējams, viņš piedomās pie tā, ko lieto uzturā. Šis jautājums risināms valstiskā līmenī, lai skolēniem nodrošinātu brīvpusdienas līdz zināmam vecuma posmam.

Jautājums par PVN samazināšanu pārtikai ir diskutējams, bet samazināt to visai pārtikai? Noteikti, ne. Tas nozīmētu, ka no šī samazinājuma iegūtu gan turīgie, gan tie, kuriem ienākumi ir zemi. Lai radītu iespēju iedzīvotājiem nodrošināt ikdienas vajadzības, labāk ir palielināt neapliekamo minimumu, lai saglabātos vairāk ienākumu. Tāpat iestājos par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šobrīd situācija ir tāda, ka visu nodokļu smagumu pārsvarā iznes iedzīvotāji līdz 500 eiro ienākumiem mēnesī, kas ir 45 procenti no visiem darba ņēmējiem. Viņiem būtu svarīgi, ka ienākumi nesamazinās un paši pieņemtu lēmumu, kādus pārtikas produktus iegādāties.

D. Karols: — Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka par PVN samazināšanu pārtikai ir jādiskutē. Ir jānosaka, uz kuru pārtikas grupu samazinājums attiektos. Mēs iestājamies, ka tie varētu būt veselīgie produkti, kā piens, maize un dārzeņi. Taču šeit talkā vajadzētu nākt Veselības ministrijai, kurai tad arī būtu jāizstrādā veselīgo pārtikas produktu saraksts, uz ko PVN samazinājums attiektos.

Zaļo un zemnieku savienība nepiekrīt, ka PVN jāsamazina līdz pieciem vai sešiem procentiem. Uzskatām, ka samazinājums varētu būt uz pusi (pašlaik PVN pārtikai ir 21% — A. N.).

— Partijas sola, ka jābūt pieejamākai veselības aprūpei. Cik pieejama tā šobrīd ir Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada iedzīvotājiem; kur nepieciešami uzlabojumi?

N. Tropiņš: — Viens no jautājumiem par veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti ir speciālistu piesaiste. Pašvaldībām jābūt iespējām nodrošināt viņiem dzīvesvietu. Tāpat jādomā par iespējām samazināt līdzmaksājumus un attiecīgu cilvēku grupu atbrīvošanu no tiem vispār. «Vienotība» uzskata, ka ir jāsamazina kompensējamo zāļu daudzums un jātiecas uz to, ka valsts var finansēt daļu no zālēm simts procentu apmērā. Tāpat jāizvērtē pašvaldības sniegtais atbalsts cilvēkiem, kas nevar samaksāt par ārstniecības pakalpojumiem.

Domāju, ka mūsu novadu iedzīvotājiem ir pieejama veselības aprūpe, lai gan uzlabojumi ir nepieciešami. Tai pašā laikā domāju, ka nav lietderīgi katrā pilsētā veidot slimnīcu ar plašu pakalpojumu klāstu.

G. Sebris: — Pieejamība un veselības aprūpes kvalitāte ir divas lietas, kurām jābūt līdzsvarā. Ja palielināsim pieejamību, kvalitāte ies uz leju. Mediķiem ir ļoti labi zināms, cik liels apjoms nepieciešams, lai pakalpojumu piedāvātu. Protams, mēs vēlētos, lai Talsos būtu dzemdību nodaļa, kā tas bija pirms dažiem gadiem, bet, ja dzimstības rādītāji pašlaik nav tie augstākie, darbs ir jāorganizē tā, lai šos pakalpojumus kvalitatīvi un ātri varētu saņemt blakus pašvaldībās.

Pieejamība ir atkarīga arī no pacientu līdzmaksājuma. Ja tā nebūtu, pieprasījums pēc pakalpojuma tā tiektos uz bezgalību. Ja par to nav jāmaksā, pie ārsta iesim katru dienu. Taču nevar būt tāda situācija, ka šis maksājums ierobežo medicīnisko pakalpojumu saņemšanu. Tāpēc jāizvērtē esošā veselības sistēma, tās vājās vietas. Kad tas būs izdarīts, jārunā par finansēšanas modeļiem, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanu. Piemēram, viena no tādām varētu būt veselības apdrošināšana. Ir iestādes, kurās cilvēkiem ir iespējams slēgt līgumus par veselības apdrošināšanu, ko daļēji finansē darba devējs, daļu — pats darbinieks.

Šobrīd mūsu četros novados ir pieejami veselības pakalpojumi, taču jādomā, lai uzceltā jaunā slimnīca šos pakalpojumus sniegtu kvalitatīvi, cilvēkiem tie būtu pieejami, arī cena adekvāta.

D. Karols: — Uzskatām, ka jābūt pieejamai ne tikai veselības aprūpei, bet tā ir arī jāstiprina. Lai to realizētu, esam nosprauduši mērķus — samazināt rindas pie ārstiem un pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Domājot par ārstu un medicīnas personāla kvalifikāciju, un, lai mazinātu risku šiem speciālistiem aizbraukt, jāpalielina atalgojums, pašvaldībām speciālisti jānodrošina ar dzīvojamo platību.

Jaunā slimnīca, kas durvis vērs 30. septembrī, ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai Talsu novada iedzīvotājiem, bet arī pārējiem trīs novadiem. Ja šobrīd veselības pieejamība ir, mani uztrauc kvalitāte. Esmu par to, ka ne visiem pakalpojumiem, kas pieejami lielajās reģionālajās slimnīcās ar viņu tehniku un speciālistu iespējām, jābūt arī šeit. Ne vienmēr speciālisti, veicot mazu skaitu operāciju, var nodrošināt kvalitāti. Aktuālais jautājums par dzemdību nodaļas izveidi Talsos. Ja padomā, ka novadā pašlaik dzimstības līmenis nav tik liels, lai ārsti varētu uzturēt kvalifikāciju, vai mēs būtu gatavi atdot savus mīļos tādu speciālistu rokās, par kuru kvalifikāciju nebūtu pārliecināti.

— «Vienotība» programmā sola veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem. Konkrēti kādas pārmaiņas esošajos nodokļos plānojat?

N. Tropiņš: — Nākamo četru gadu laikā minimālo algu vajadzētu ik gadu palielināt par 40 eiro. Partijas līmenī ir runāts, ka līdz 2017. gadam jāpalielina neapliekamais minimums līdz 150 eiro algām, kas ir līdz 500 eiro. Algām, kas ir no 500 līdz 1500 eiro, tas paliktu 75 eiro robežās, bet ieņēmumiem, kas ir virs 1500 eiro, neapliekamā minimuma vispār nebūtu. Lai gan partijas programmā tas nav iekļauts, jādiskutē arī par progresīvo ienākuma nodokli, kā arī jāpārskata reinvestētās peļņas nodokļa likme.

— Jautājums nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!» - «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK». Priekšvēlēšanu programmā minat, ka ārvalstniekiem jāierobežo iespējas iegādāties Latvijā zemi. Kā to panāksiet?

G. Sebris: — Šobrīd galvenais iemesls, kāpēc ārvalstnieki iegādājas zemi Latvijā, ir uzturēšanās atļauju saņemšana uz pieciem gadiem. Ja sākotnēji likās, ka šī ideja nebūs tik ļoti atbalstīta, tad, kā redzams, tagad tā tiek aktīvi izmantota. Vidēji mēnesī uzturēšanās atļauju saņem ap 700 cilvēku. Tas nozīmē, ka Latvijā desmit gadu laikā imigrantu skaits ir pieaudzis par simts tūkstošiem. Tā sākotnējā doma, ka ikviens, kurš iegādājas zemi, dos arī kādu pienesumu, bija laba — vai tas ir uzņēmējs, kurš šeit attīsta biznesu, vai rada jaunas darba vietas. Taču ir redzams, ka tiek nopirkts dārgs īpašums, kurš labākā gadījumā tiek izīrēts vai turēts tukšs. Vienīgais ieguvums ir vienreizēja samaksa par īpašumu, ko iegūst celtnieks vai būvkompānija, kas to ir būvējusi. Vairākas reizes jau šis likums ir pārskatīts un šobrīd slieksnis, par kādu var iegādāties kādu īpašumu ir palielināts līdz 250 000 eiro. Nacionālās apvienības viedoklis ir, ka uzturēšanās atļauju tirgošana pret nekustamajiem īpašumiem nav pareiza un tā būtu jāpārtrauc. Mēs esam ieinteresēti, lai valstī ieplūst cilvēki, kuri gatavi dot kādu pienesumu un ir Latvijas valstij lojāli. Spilgtākie piemēri ir Jūrmalā, jo tur ir visdārgākie īpašumi. Lai gan Jūrmalas mērs apgalvo, ka no 50 000 iedzīvotāju tikai 3 000 ir tādu, kuri iegādājušies īpašumus, tomēr īpatsvars var pieaugt diezgan nekontrolēti un strauji. Latvijas valdības izveidotajām drošības struktūrām trūkst kapacitātes, lai rūpīgi pārbaudītu šo cilvēku naudas līdzekļu izcelsmi un viņu reputāciju. Līdz ar to bieži vien pastāv risks, ka cilvēki pērk īpašumu pilnīgi citiem mērķiem, nevis tādiem, kā mēs būtu sākotnēji domājuši un iecerējuši.

— Jautājums Zaļo un Zemnieku savienībai. Priekšvēlēšanu programmā solāt, ka pensiju indeksācijā ņemsiet vērā uzkrāto darba stāžu. Kā tas izdarāms un vai valsts budžetā tam pietiks līdzekļu? Vai ir veikti kādi aprēķini?

D. Karols: — Mēs ne tikai solām, bet arī esam vienmēr pastāvējuši par pensiju indeksācijas nepieciešamību. Indeksējot pensiju, ir jānodrošina tās pieaugums. Runājot par to, ka ņemsim vērā arī uzkrāto darba stāžu, tad ZZS to ir analizējusi. Lielākie speciālisti no ZZS ir Aija Barča, kura šos jautājumus regulāri risina, tiekoties ar iedzīvotājiem. Šis ir viens no sasāpējušiem jautājumiem, kurš pēdējos gados vispār nav risināts. Ņemot vērā visu uzkrāto darba stāžu, no valsts budžeta būtu nepieciešams ap 30 miljonu eiro. Protams, ir jautājums, kur šādu naudu ņemt un vai kādam ir jāņem nost? Mēs uzskatām, ka tā nevienam nav jāņem nost, bet ir jāpārskata prioritātes un funkcijas, lai veiktu finansējuma pārdali. Iestājamies pret to, ka finansējums būtu jāņem no sociālā budžeta, jo valsts budžetā šāda nauda ir.

— Varam pāriet pie savstarpējiem jautājumiem.

N. Tropiņš: — Jautājums Gundaram Sebrim. «VL - TB/LNNK» priekšvēlēšanu programmā rakstīts, ka saglabāsiet lauku skolu tīklu. Paskaidrojiet, kā to panāksiet?

G. Sebris: — Šobrīd skolēnu skaits ir stabilizējies. Talsu novadā un visā Latvijā tas vairs nesamazinās. Mums jāsaprot — katra lauku skola ir ne tikai mācību iestāde, bet arī kultūras centrs. Iestājamies par to, lai no 1. līdz 6. klasei svarīgākā prioritāte ir izglītības pieejamība. Valmierā biju kādā konferencē, kas notika Valsts ģimnāzijā, kur izskanēja doma par lauku skolu attīstības perspektīvām. Katrs bērns, kas šajā vecumposmā aiziet no laukiem, ir kā izravēts no apkaimes. Pastāv ļoti niecīga iespēja, ka, beidzot mācības, viņš atgriezīsies strādāt tajā vidē, kurā bija audzis. Mēs atbalstām lauku skolu pastāvēšanu, taču arī saprotam, ka lauku skolām ir jānodrošina arī vēl papildu funkcijas. Tie būtu kultūras centri, tā varētu būt bibliotēka. Skola kā kultūras centrs, kurā nodrošina arī tālākizglītību un mūžizglītību. Tāpēc, cik nu tas ir iespējams, lauku skolas būtu jāatbalsta.

N. Tropiņš: — Jautājums Dainim Karolam. ZZS priekšvēlēšanu programmā ir minēts, ka, konsultējoties ar vecāku organizācijām, Aizsardzības un Izglītības ministriju, iespējams, nākotnē Jaunsardzes kustība varētu būt obligāta visiem skolēniem.

D. Karols: — Esmu pateicīgs par to, ka visās partiju priekšvēlēšanu programmās Jaunsardzes stiprināšana minēta kā prioritāte. Tā ir lielākā jauniešu organizācija Latvijā. Protams, Jaunsardze ir piedzīvojusi dažādus laikus. Dižķibeles laikā trieciens Jaunsardzei bija ļoti smags, bet personāla sastāvs un sadarbība starp Jaunsardzi, pašvaldību un Latvijas Nacionāli bruņotajiem spēkiem organizācijai ļāva sekmīgi pārciest šo laiku. Tagad ir pienācis brīdis, kad jebkurš iedzīvotājs novērtē šīs organizācijas nepieciešamību. Protams, Jaunsardze nav tā, kas var atrisināt visas problēmas, kas ir skolās. Taču kādu laiku Jaunsardze bērniem un jauniešiem bija vienīgā pieejamā bezmaksas interešu izglītība. Runājot par šīs organizācijas tālāko attīstību, uzskatu, ka tai jāpaliek brīvprātīgai izvēlei, taču skolās jābūt Valsts aizsardzības mācībai. Tās programma izveidota sadarbībā ar Izglītības un Aizsardzības ministriju, vairākas skolas jau to ir izvēlējušās kā vienu apgūstamajiem priekšmetiem. Pagaidām tiek risinātas sarunas, kas būs tie cilvēki, kas šo programmu varēs īstenot. Būtiskākais ir valsts un Aizsardzības ministrijas devums, jo nepieciešams materiāltehniskās bāzes nodrošinājums. Tāpat ir vajadzīgas formas un algas instruktoriem. Uzskatu, ka jauniešu darbošanos Jaunsardzē jāatstāj kā brīvprātīga izvēle, kā jau tas bijis 20 gadu garumā. Taču Jaunsardzes programma jārealizē Valsts aizsardzības mācības stundās. Uzskatu, kas tas ir virzības ceļš, kas mums būtu ejams. Var jau mācību iestādēm programmas īstenošanu uzspiest, bet, ja skolas direktors nav ieinteresēts un mācību iestādes uzturētājs — pašvaldība — nav ieinteresēta, tad vēlamo rezultātu var nesasniegt. Pagājušajā gadā Talsu novadā gāja runa, ka Valsts aizsardzības mācības programmu varētu realizēt Virbu pamatskolā, savulaik tika izteikta varbūtība, ka arī Laidzes pamatskolā.

G. Sebris: — Jautājums Normundam Tropiņam. Līdzīgi, kā tas jau ir Latgalē, nākamās Saeimas laikā izstrādās attīstības programmas arī citiem reģioniem. Droši vien, strādājot un vadot Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju, ir nojausma, kas varētu būt kā prioritāte Kurzemes reģiona attīstības programmā un līdz ar to arī Talsu novadā.

N. Tropiņš: — Savā praksē esmu pārliecinājies — neskatoties uz to, ka arī citiem reģioniem ir daudz nepieciešamību, šobrīd atbalsts ir tikai vienam reģionam: Latgalei. Runājot par mūsu reģionu un mūsu novadu, uzskatu, ka viena no lietām, kas jāsakārto, ir infrastruktūra. Prioritāte ir ceļu tīkls. Otrs — pārdomāt jautājumu par investīcijām vides sakārtošanai, lai investoriem mēs kļūtu interesanti. Ir zināmi piemēri, varbūt ne mūsu reģionā, kad savulaik ir plānots, vide ir sakārtota, taču investori vienalga nenāk. Protams, ir arī vēl citas lietas, bet šīs divas ir galvenās. Uzskatu, ka, attīstot reģionus, vairāk ir jāizpaužas vienlīdzības principam, jo attīstībai jābūt sabalansētai.

G. Sebris: — Jautājums Dainim Karolam. ZZS priekšvēlēšanu programmā ir minēts, ka iestājaties par obligātu vidējo izglītību. Strādājot izglītības sistēmā, esmu secinājis, ka tas, kas ir obligāts, ne vienmēr labi darbojas. Arī statistika liecina, ka vislielāko bezdarbnieku skaitu sastāda skolēni, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas nav varējuši veikt izvēli. Svarīgi būtu, lai jaunietis apgūst gan amatu, gan mācības, Tāpēc — vai būtu svarīgi vidējo izglītību noteikt kā obligātu?

D. Karols: — Partijā, sastādot priekšvēlēšanu programmu, visas iepriekš minētās prioritātes pārrunājām. Vidējā izglītība nav tikai vispārējā, bet ir arī profesionālā. Šobrīd valdības dienas kārtībā un deklarācijā ir minēta obligāta vidējā izglītība. Mēs to izvirzām kā prioritāti, taču tikai tiem, kas spēj to sasniegt, jo ir jau arī dažādas situācijas, ir dažādi bērni. Ja mēs negribam zaudēt intelektuālo potenciālu un vēlamies to attīstīt, ja gribam būt konkurētspējīgi darba tirgū, tad vidējai izglītībai ir ļoti liela nozīme. Pēc statistikas datiem, Lietuvā vidējā izglītība ir ap 80 procentiem iedzīvotāju, Latvijā — 71 procentam. Četru gadu laikā arī Latvijā to vajadzētu attīstīt līdz 80 procentiem no kopējā skolēnu skaita. Nevēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji pārvērstos par mazkvalificēta darba darītājiem. Cik esmu piedalījies diskusijās, lielākā daļa skolu direktoru atbalsta šo principu. Uzskatu, ka par to ir ne tikai jārunā. Šobrīd bērns mācoties zina, ka viņam obligāti ir jāiegūst pamatskolas izglītība, taču, ja skolēnam, sākot mācības, ir apziņa, ka viņam jāpabeidz arī vidusskola, tad viņš uz to arī tieksies. Daudzi iegūtās zināšanas novērtē tikai pēc gadiem, nākotnē. Ja vidusskolas izglītība nav apgūta, pēc tam to apgūt ir grūtāk.

D. Karols: — Jautājums Normundam Tropiņam. Ja jūs tiekat ievēlēts Saeimā, tad ko vēlētos uzskaitīt kā jau paveiktu pēc aizvadītām 100 dienām?

N. Tropiņš: — Es būtu priecīgs, ja pēc 100 dienām varētu apgalvot, ka esmu sapratis procesu, kā tas darbojās, kā tiek virzīti un pieņemti lēmumi. Tagad man ir tikai nojausma, kā tas notiek. Protams, būtu ļoti priecīgs arī paziņot, ka valsts ir tuvinājusies pašvaldībai. Tā kā esmu jaunizcepts politiķis, kurš līdz šim strādājis administrācijā un darbojies praksē, tad viena no manām prioritātēm ir, lai pašvaldības vairāk tiktu sadzirdētas, saklausītas, un par to jau tiek runāts. Vairāk diezin vai es būtu paspējis.

D. Karols: — Jautājums Gundaram Sebrim. Vai atbalstat grozījumus izglītības likumā, kurš paredz audzināšanas stundās ieviest valstiskās audzināšanas patriotisma jautājumus?

G. Sebris: — Protams, atbalstu grozījumus. Līdz šim daudziem patriotisms ir ieaudzināts ģimenē, daudziem tas ir akcentēts kādā interešu izglītības sfērā un, protams, arī skolās ir bijušas tradīcijas, kur patriotisms tiek īstenots. Dzīvojot Talsu novadā, mums šķiet, ka patriotisma netrūkst, bet, ja paskatāmies valstiskā mērogā un citos reģionos, tad rodas bažas, ka visā valstī tomēr nav vienotas izpratnes par patriotismu. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji ir Latvijas valsts patrioti, nav gluži pašsaprotami, tāpēc par šo vērtību ir jāiestājas un jācīnās. Vispirms tas jāvairo jauniešos, jo viņi būs tie, kuri turpinās veidot valsti un paudīs savu attieksmi pret to. Ir virkne ļoti labu pasākumu, kas ir īstenoti gan Talsu novadā, gan Talsu Valsts ģimnāzijā, un arī tādu, ko ir atbalstījusi Aizsardzības ministrija. Vēl līdz 6. oktobrim var pieteikties spēlei «Jaunie Rīgas sargi», kur ļoti atraktīvā veidā tiek pastāstīts par Latvijas valsti, tās vēsturi, izspēlējot dažādas situācijas. Arī šādā veidā jauniešiem veidojas attieksme pret savu valsti. Man šķiet, ka beidzot ir jāsaprot — Latvijas valsts nav nejaušība, kā daži to apgalvo, bet vērtība, par ko jācīnās un katram Latvijas iedzīvotājam jāiestājas.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
politika, 12. Saeimas vēlēšanas
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----