Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Ar dzīvību apdāvinātā 08.10.2013

Inita Fedko
goldgrebere@inbox.lv
63223336

Zaldāti, šautenes stobru mugurā grūzdami un rupji lamājot, izstumj pa mājas durvīm. Pēc kauliem secina, ka vispirms vilku saplosīšanai izmests zīdainis, tad sieva, bet tad saplosīts pats jātnieks. Astoņgadīga meitene divus gadus ik nakti kasa un masē lielā vīrieša muguru, spiež matos neesošas utis. Tēvs ar zirga nosperto puiku uz rokām skrien apkārt dārzam un skaļi kliedz. Viņam 17, bet mātei — 37 gadi, ne zīmītes, nekā. Ar rugājiem noaudzis, izdilis vīrietis katru dienu peld pāri Čumalītes ezeram, gribot, bet nevarot noslīkt. Varīte ieiet iekšā, pastiepj glāzīti un nosaka: «Še, iedzer, un pēc gada mani apprecēsi!» Varītes Tebernieces traģisma, dramatisma un mīlestības stāsts.

1949. gada marts. Bēnē dzīvojošo Olgu ar diviem dēliem un zīdainīti uz rokas, kā arī jaunās sievietes māti zaldāti, šautenes stobru mugurā grūzdami un rupji lamājot, izstumj pa mājas durvīm.

Varītes mātes Olgas oficiālais vīrs Krūmiņš un pirmā dēla Jāņa tēvs, kas jau trīs gadus bija pazudis un ģimenei acīs nebija rādījies, bija iemesls, kādēļ viņus vilciena vagonā izsūtīja uz Sibīriju. Cilvēki runāja, ka Krūmiņš bijis šucmanis, šāvis cilvēkus. Par to arī Olgu un līdz ar to pārējos tuviniekus varas režīms sodīja.

1947. gadā, kad Bēnē ienāca krievi,

Olga iepazinās ar Anatoliju, krievu oficieri. Pat viņš nespēja paglābt Olgu un viņu abus bērnus Atvaru un Varīti no izsūtīšanas. Jauniņie zaldāti Anatoliju pagrūda malā, mātei pieteica, lai paņem ko zīdainim līdzi, kas tāpat, tāds maziņš un zils, līdz galapunktam neizdzīvos. Tā lopu vagonā iesēdās Krūmiņa māte, Olgas māte, Olga, Anatolijs, kas labprātīgi, ģimeni nevēlēdamies pamest un Olgu neprātīgi mīlēdams, brauca līdzi, Krūmiņa dēls Jānis un Anatolija bērni — Atvars un Varīte.

Omskas apgabalā ģimene ilgu laiku dzīvoja zemnīcā, ko no aukstuma sargāja bieza lāčāda, — koridors, neliela virtuvīte un lielāka istaba. Tajā — pie sienām stalažas, kur uz salmu maisiem gulēt. Stalažu galā — kaziņa, pie kuras bērni mūždien gājuši un kas blējusi ikreiz, kad kāds nācis iekšā. «Ziemā, lai no zemnīcas ārā tiktu, vispirms vajadzēja izrakties. Krievijā māte mēģināja puķu dārzu pie zemnīcas iekopt, kartupeļu mizas ar actiņām uz augšu likām, tā stādot kartupeļus. Tuvumā dzīvoja kirgīzi; tā kā mēs vienmēr bijām badā, viņi mums nesa no zirga piena sietus sierus. Iemācījos kumisu dzert. Mums bija vienalga, ka tikai ko mutē bāzt. Reiz atnesa lielu, dzeltenu kukurūzas miltu maizi. Neko tik garšīgu vēl šodien neesmu ēdusi,» atceras Varīte.

Viņa smej, ka māte katru gadu bijusi stāvoklī, ģimenē deviņi bērni auguši. Liels bars, kas ēst prasījis. Kukurūzu gājuši zagt. Vēl tagad Varīte ar brāli atceras, ka viņus pa lauku melni jātnieki melnos zirgos vajājuši. Joprojām sieviete nezina — tā realitāte vai tikai iedomas.

Kad Varītes vecāmāte nomira, bērnu auklēšana nu bija sešus gadus vecās meitenes pienākums. Lielākās grūtības sagādāja māsa Raisa, kas savu dvīņubrāli Mišu ne pa jokam apcēla. «Raisa brāli vienmēr mocīja. Ja viņa nevarēja zīst viņa degunu, tad zīda viņa kājas. Mūždien Mišam uzvēlās virsū, mūždien ēst gribēja. Kad nevarēju citādi izdarīt, devu lūpu zīst. Pašai tikai seši gadi bija, neko nesajēdzu. Knupja vietā devu bērniem rupjmaizi un cukuru, kas ietīti marlē. Reiz marle pazuda, uztraucos, ka būs kāds no bērniem norijis!»

Uz pilsētu, kas atrodas vairākus simtus kilometru tālu, cilvēki brauca ar kamanām un jāja zirgiem. Reiz kāds vīrs devās uz slimnīcu pēc sievas un jaundzimušā bērniņa. Sādžā ieskrēja tikai satrakojies zirgs. Pēc kauliem secināja, ka vispirms vilku saplosīšanai izmests zīdainis, tad sieva, bet tad saplosīts pats jātnieks.

«Sibīrijā vīri bez šautenēm vispār nestaigāja.

Uz ciemu ziemā nāca vilki un lāči, arī tie gribēja ēst. Vasarā vilki bija miermīlīgi. Bieži, kad gāju mātei līdzi, uz ceļa gulēja kas mīksts. Māte to pačamdīja un pastūma malā — izrādās, vilks. Vasarā tie neaiztika, bet ziemā gan,» stāsta Varīte.

Kad Omskā izveidojies kolhozs, Anatolijs iecelts par tā priekšnieku. Viņiem pirmajiem ciemā uzcelta jauna māja. No pazemes izlīduši saulītē. «Kā paradīzē iegājām. No loga uz grīdas spīdēja saule — vizēja gaismas taciņa. Un mēs, bērni, pa to uz saulīti gājām.» Rūgtus brīžus bērnu sirsniņām sagādājusi Krūmiņa māte, vecākā brāļa Jāņa vecāmāte. Viņa bija bagāta, dzīvoja atsevišķi un vienmēr Jānim nesa konfektes. «Ko tajos laikos Sibīrijā nozīmēja konfektes!» iesaucas Varīte. Jāņa vecāmāte vienmēr puiku piekodinājusi: «Tikai tiem krieveļiem nedod!» Un viņš nedevis arī.

Pie slimnieka gultas sēž Varīte. Astoņus gadus veca meitene ar garām bizēm un nogurušu seju. Ik nakti viņa kasa lielā vīrieša muguru, spiež matos neesošas utis. Bet skolas solā snauduļo.

1957. gadā ģimene varēja doties uz Latviju. Tēvs pierunāja vispirms aizbraukt uz savu dzimteni, Tulu, lai gan Olga uzreiz pateikusi — Krievijā viņa nedzīvos. Kādu laiku dzīvoja gan, Anatolijs iecelts par kolhoza priekšnieku arī Tulā. Reiz uz mājām atjājis ar zirgu, ko nekad iepriekš nebija darījis, un piesējis to sētā. Raisas dvīņubrālis, trīs gadus vecais Miša, ar zariņu tam no mugurpuses tuvojies. «Zirgs Mišu nospēra. Tēvs ar puiku uz rokām skrēja apkārt dārzam un skaļi kliedza. Pēc dēla nāves viņš sabruka,» atminas Varīte. Vēzis Anatoliju un līdztekus arī Varīti mocīja divus gadus. «Viņš nevienu citu negribēja redzēt, tikai lai es pie viņa sēžu. No astoņu līdz desmit gadu vecumam blakus nosēdēju. Naktis bija vistrakākās, viņš nekad neļāva gulēt. Muguru kasīju un masēju, meklēju utis, kuru, protams, nebija. Pamēģini tikai tās nekaut! Iemācījos ar nagiem sist, lai skan it kā utis kautu. Tēvam bija lokaini, biezi mati. Tie bija jāķemmē, bet mati krita ārā. Tēvs uz mani bļāva, ka plēšot. Kā gulošam matus var izķemmēt! Tie divi gadi bija šausmīgi. Viņš nedomāja, ka nodara man pāri.»

Uz gultas gulošajam tēvam

blakus vienmēr stāvēja koks, ar ko puišeļus, kad vajadzēja, pārmācīt. Reiz arī Varīte ar to dabūja. Visām meitenēm skolā bizes jau bija nogrieztas, tikai Varītei ne. Māte un tēvs neļāva. Meitene paņēma šķēres un pati nogrieza. Rītā, kad uz skolu bija jāiet, uzsēja lakatu, sakot: galva sāp. «Kā tēvs norāva lakatu un ieraudzīja, ka viena puse īsāka par otru, tā dabūju ar koku,» viņa pasmaida, piebilstot, ka māte vēlāk tos pielīdzinājusi. Lai arī tēvu vairākas reizes uz Maskavu veda operēt, pēc diviem gadiem viņš nomira. Augumā bija ražens vīrs, bet, kad 40 gadu vecumā nomira, pēc Varītes teiktā, gultā tikai skelets gulēja.

Skaistajai sievietei Olgai, kurai pat pusmūžā vīrieši skatījās nopakaļ, pie rokas 16 gadus vecais Jānis un 11 gadus sasniegusī Varīte. Visi trīs izkāpj no vilciena un ierodas Bēnē, kur dzīvo tante ar audžudēlu, 17 gadus veco Aivaru. Pārējie bērni palika Krievijā, bērnunamā.

«Arī es nezinu, ko darītu, ja paliktu viena Krievijā ar tik daudz bērniem. Visus atvest uz šejieni māte nevarēja,» nosaka sieviete. Olga, lai arī daudzkārt viņai vaicāts, nekad nav paskaidrojusi, kādēļ paņēma tikai Jāni un Varīti, vien noteikusi, ka citādi nevarēja. Viņa domāja iekārtoties un arī pārējos atvest uz Latviju. Iznāca citādi.

Kādu rītu pamodusies, Varīte mātes istabā ieraudzīja tukšu gultu un tikpat tukšu skapi. Arī tantes audžudēls Aivars aizbrauca, kā vēlāk noskaidrojās, uz Krieviju. Viņam 17, bet Olgai — 37 gadi. «Ne zīmītes, nekā. Šausmīgi raudāju. Ar tanti aizgājām uz staciju, tā atradās trīs kilometrus no mājām. Stacijas darbinieks apstiprināja, ka māte ar Aivaru no rīta aizbraukuši uz Rīgu. Biju kā no laivas izmesta.» Jānis uzreiz aizgāja prom, bet Varīti līdzi neņēma. Sibīrijā piedzīvotais radīja plaisu starp brāli un māsu. Tomēr laika gaitā viņi atrada ceļu viens pie otra. Jānis kļuva par Varītes dēla krusttēvu, bieži apciemoja un vienmēr lūdza piedošanu par pagājušo.

Dzīve pēc mātes aiziešanas turpinājās,

un meitene sāka apmeklēt skolu Bēnē. Uz dzimteni Varīte atbrauca, ne vārda vairs nezinot latviski. Gada laikā iemācījusies ne tikai runāt, bet arī rakstīt. Kad skolotāja teikusi, ka parasti krieviem esot problēmas ar garumzīmju apguvi, Varīte atcirta, ka neesot krievene, bet gan latviete. «Nekad neesmu jutusies kā krieviete. Māsai Raisai un brālim Atvaram runājot ir krieviskā pieskaņa, bet man tādas nav. Mani velk uz Krieviju, gribētu uz turieni aizbraukt, bet nav tādu ilgu, kā, piemēram, Atvaram,» Varīte paskaidro.

No skolas laikiem Bēnē viņai vēl tagad prātā palikuši kādi puikas, uzvārdā Tolstiki. Tie vienmēr meitēnu spieda stūrī, grūstīja, spaidīja, par šucmani un krieveni saukāja. Skolotāja aukstā laikā reiz lika galvu aukstā ūdenī mazgāt — neticēja, ka lokainie mati Varītei no Dieva doti. «No rītiem, kad uz skolu bija jāiet, vienmēr raudāju. Tante nevarēja saprast, kāpēc. Neteicu. Viņa arī neuzstāja, jo bija izdevīgi, ka nemācos. Varēju strādāt — ganīju aitas, kaplēju bietes. Tādu dzīvi nevienam nenovēlu. Varu tikai paldies teikt Bēnes skolas direktoram, kurš mani ar miliciju aizveda uz Rubes internātskolu. Nezinu, kas no manis citādi būtu iznācis. Skolotāji Rubē mani ātri iemīlēja, jo labi mācījos.

Uz mammu nedusmojos. Kad uznāca ilgas pēc viņas, staigāju gar skolu un dziedāju — «tec, saulīte, tecēdama, māmuliņa tālu, tālu». Tad asaras bira, un sāpēja sirds, ka viņas nav.»

Tieši Rubē Varīte jutās kā ģimenē. Visi bērni ar prieku palīdzēja uzcelt jauno Rubes internātpamatskolas ēku — nesa ķieģeļus, krāsoja logus, ierīkoja dobes.

Īrēta maza istabiņa un virtuve Talsos, Linduļa ielā. Pie durvīm stāv Olga ar Aivaru un visu bērnu baru. Arī ar jaunāko, Olgas un Aivara kopīgo meitu Oļu. 18 gadus jaunā Varīte, durvis atvērdama, stāv kā sastingusi.

Pēc Rubes internātskolas, Varīte neilgu laiku mācījās Kandavā. Vidusskolu pēcāk pabeidza neklātienē, jo sāka strādāt «Talsu tipogrāfijā», bija pielicēja, tad piedalījās avīzes iespiešanā. «Vienā jaukā dienā, iepriekš ne rakstot, ne brīdinot, pie manām durvīm ieradās vesels bars — māte ar Aivaru un visiem bērniem. Pašai tikai viena istabiņa ar gultu un galdu bija, vēlāk lūdzu, lai māte pati meklē, kur dzīvot un strādāt. Bet saimniece, kas man dzīvesvietu izīrēja, nespējot paciest lielo baru, izlika mani no dzīvoklīša,» stāsta Varīte. Latvijā neatgriezās Varītes māsa Tamāra, savukārt ātri atpakaļ uz Krieviju, nespējot šeit iedzīvoties, aizbrauca brālis Koļa.

Tomēr tās dienas prieku

par ģimenes ierašanos aizēnoja cits notikums. Varīte bija sākusi draudzēties ar Egīlu, neticēdama kolēģes teiktajam, ka jaunajam vīrietim ir problēmas ar alkoholu. Kad pati Varīte par to dzīvē pārliecinājās, viņa, iepriekš Krievijā redzēdama, ko nozīmē dzīvot ar dzērājvīru, Egīlu pameta. Puisis, to pārdzīvodams, pazudis. «Dienā, kad atgriezās māte, saņēmu no Egīla atvadu vēstuli. Viņš mani mīlot, bet es viņu negribot, tāpēc taisīšot pašnāvību. Tikko biju izlasījusi vēstuli, kā nāca māte ar brāļiem un māsām, bet aiz viņiem stāvēja milicija un Egīla māte. Pagāja vairākas dienas, līdz Egīls atradās. Ar rugājiem noaudzis, izdilis, vājš — visu šo laiku nodzīvojis pie Čumalītes ezera. Katru dienu peldējis pāri, jo gribējis noslīkt, bet nevarējis — pārāk labs peldētājs bija.

Man neviens tā arī neprasīja, vienkārši sarunāja kāzu datumu. Nejautāja, vai gribu vai negribu precēties. Tā kā muļķe apprecējos. Lielu lomu nospēlēja, ka mani meta ārā no dzīvokļa un nebija, kur iet. Toreiz viss tā sakrita. Domāju, ka viņu nemaz nemīlēju. Egīls bija labs cilvēks, bet dzērājs. Septiņus gadus nodzīvojām kopā, divus dēlus — Daumantu un Mārtiņu — dzemdēju. Tomēr tādu dzīvi nevienam nenovēlu. Mans tagadējais vīrs Māris nekad nav algu nodzēris, bet Egīls naudu nekad neatnesa mājās. Viena pati vilku dzīvi. Reiz viņu vienkārši ar visām lupatām izmetu ārā, jo vairs nevarēju izturēt. Sāku kārtot šķiršanās dokumentus, tomēr viņš turpināja pie manis nākt. Nāca piedzēries, tad iedzinu viņu vannā, izmazgāju drēbes, izžāvēju, izgludināju un palaidu, lai iet tālāk. Vienā dienā darba kolēģi pateica, ka Egīls miris — strāva darbā nosita. Dievs mūs izšķīra. Manī nebija nekāda naida, nebija arī ko nožēlot. No Egīla piedzima divi dēli — veseli un tiešām labi puikas,» nosaka Varīte.

Darbu «Talsu tipogrāfijā», ko Varīte ļoti mīlēja, nācās pamest. Kad piedzima dēli, nespēja bērnu audzināšanu apvienot ar darbu maiņās. Tolaik izpildkomitejā bija nepieciešama grāmatvede, un Varīte piekrita. Līdz pat pensijas gadiem nostrādājusi Talsu pilsētas pašvaldībā. «Es, kura necieš kantora darbu, 40 gadus nostrādāju par grāmatvedi. Vienmēr esmu teikusi — lai nu kas es būšu, tikai ne kantora žurka,» viņa smejas par sevi.

To, ka nekad nedrīkst teikt «nekad», Varītei dzīve vairākkārt atgādinājusi. Kad māte ar ģimeni atgriezās Latvijā, Varīte pajautāja, kādēļ viņa ar tik jaunu vīrieti sagāja kopā. Olga tikai novilkusi: «Meitiņ, nerunā! Tu vēl savu dzīvi neesi nodzīvojusi!» To nācās atcerēties, kad Varīte apprecējās ar 11 gadus jaunāko Māri Tebernieku. Bet Aivars ar māti 20 gadus nodzīvoja kopā, līdz pat Olgas nāvei. Arī visas Varītes māsas precējušās ar jaunākiem vīriešiem. «Mēs kā nolēmētas uz jaunākiem vīriem,» pasmaida Varīte.

1. jūnijs, malkas talka. Ar taksometru mājās pārrodas 20 gadus jaunais zaldāts Māris Tebernieks. Viņš ārā no mājas nenāk, talkā nepiedalās. 31 gadu vecā Varīte ieiet iekšā, pastiepj glāzīti un nosaka: «Še, iedzer, un pēc gada mani apprecēsi!»

Māsa Raisa dzīvoja kaimiņos Tebernieku ģimenei, kurā bija divi dēli. Viņa Varītei nemitīgi skandināja: «Tikai ne ar vienu nekulies, pagaidi Māri Tebernieku mājās no armijas!» Varīte smīkņāja, atgādināja, cik viņai gadu un ka divus bērnus audzina. 1. jūnija malkas talkā ar Māri iepazinās, jokojot pateica, ka viņš viņu pēc gada apprecēs, un nākamā gada 14. jūnijā abi svinēja kāzas. Nupat kā pagājuši jau 34 gadi. Kad Māris atnācis pie Varītes, viņas dēlam Daumantam jau bija desmit, bet Mārtiņam seši gadi. Māris abus puišus izaudzināja. Nekad neviens nav licis viņu saukt par tēti, tā bija Daumanta un Mārtiņa izvēle. Reizēm Māris prasīgāks bija pret savu, Varītes un viņa kopīgo, dēlu Nauri. «Kad bērni auga, mājās bija trīs ģitāras un divas bungas. Puikas ar draugiem sēdēja uz balkona, kopīgi rakstīja dzeju, sacerēja mūziku, dziedāja un tad sauca mani novērtēt, kā iznācis. Mārtiņš ar draugiem dauzīja bungas, tad spēlēja novusu, bet Nauris aizrāvās ar hokeju. Visiem bija savas nodarbošanās,» atklāj Varīte. Tagad Daumants un Mārtiņš ar ģimenēm dzīvo Talsos, bet Nauris — Īrijā. Īrijā aug viens no pieciem Varītes un Māra mazbērniem — Daniels.

«Katrai sievietei tādu vīru

kā mans Māris novēlētu. Aizbraucu ekskursijā pa Gruzijas kara ceļiem, sapirkos garās cigaretes, ko viņam atvest, bet nezināju, ka viņš nepīpē! Tā viņš iesāka pīpēt. To Māris vienmēr visiem stāsta: «Varucis mani pavedināja uz pīpēšanu!» viņa smaida. Vecāmāte Varītei mācījusi — vīrietis jātur pavadā, bet tā jāatlaiž, lai iet tālāk. Ja redz, ka dodas par daudz tālu, tad jārauj atpakaļ.

«Mums, kas auguši internātskolā, ir pavisam citāda domāšana, nav kā mājas bērniem. Tāpēc tagad krītu un ceļos par savējiem. Būtu gatava viņus pārmācīt, ja nebūtu par cilvēkiem izauguši. Saviem bērniem un mazbērniem saku, ka viņi nezina, ko nozīmē, kad nav ne tēva, ne mātes. Ģimene man ir svēta,» stingri nosaka Varīte Teberniece.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Varīte Teberniece
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----