Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2020
 
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Ar iedzimtu mazpilsētnieces šarmu 26.02.2014

Inita Fedko
goldgrebere@inbox.lv
63223336

Mazpilsētas meitene Daina Zalamane dzimto pusi Sabili pēc pārcelšanās uz krāšņo galvaspilsētu nav aizmirsusi. Patiesībā mazpilsētas stāsts viņā mīt arī ikdienā — strādājot Latvijas Radio par žurnālisti, viņa veido raidījumu «Viensētas stāsti» un katru nedēļu apciemo Latvijas uzņēmīgos un radošos lauku ļaudis. Arī Talsu novadā viņa ir biežs viesis.

— Vai jūtaties kā rīdziniece?

— Absolūti nē. Joprojām visiem saku — esmu no Sabiles. Kaut gan nu jau lielāko mūža daļu, no 18 gadu vecuma, kad sāku mācīties Latvijas Universitātē, dzīvoju Rīgā. Kurš gan sevi uzskata par rīdzinieku? Vienmēr lepojos ar Sabiles skaistajiem Vīna svētkiem — lielākais panākums, ka tos rada nevis nopirkti mākslinieki, bet gan pašu aktīvi darbojošies cilvēki. Pagājušajā vasarā arī dziedāju Vīna svētku korī, pat iekļuvu «Talsu Vēstīs» publicētajā fotogrāfijā — stāvēju blakus mūziķim Vilnim Bumbieram.

Sabilē joprojām dzīvo mamma, kuru, ziemā varbūt retāk, bet vasarā bieži apciemoju. Mammai ir dārziņš, nedaudz jāpalīdz darbos, kaut gan viņa ir kārtīga latviešu sieviete, kas spēku smeļas no zemes.

— Mācījāties Sabilē?

— Jā. Tad vēl nebija mode no laukiem braukt uz it kā labākām skolām. Bērniem šī braukāšana ir milzīga slodze. Tā arī atceros mācības Kandavas mūzikas skolā — tā bija gara pēcpusdiena, mājās vienmēr atgriezos tumsā, tomēr kaut kas bija jādara. Tāpat vēl pietika spēka braukt ar ragaviņām pa kalnu. Sabile tādā ziņā ir brīnišķīga vieta. Vēl joprojām vasarās tur braucu ar riteni. Man pašai ir savs maršruts — caur Veģiem un Abavciemu.

Sabilē bija ļoti laba darba audzināšana, to atceros kā šodien, kad vasaras brīvlaikā gāju uz rūpnīcu pelnīt brīvpusdienas. Mani piesēdināja pie konveijera, kur bija jāskrūvē vāciņi burkām. Uz rokas bija pulkstenītis — sēdēju un skatījos tajā, skaitīju laiku, kā riebās to darbu darīt. Sapratu, ka nekad dzīvē negribu sēdēt pie konveijera. Tas arī ir labi — saprast, ko negribi darīt.

Atceros — bērnībā adīju un klausījos Latvijas Radio raidlugas. Tolaik pat nevarēju iedomāties, ka strādāšu radio.

— Esat nedaudz strādājusi arī «Talsu Vēstīs». Kā šeit nonācāt?

— Tolaik, ja gribēji stāties žurnālistos, bija nepieciešamas vismaz trīs publikācijas. Patiesībā izvēli iespaidoja arī tas, ka mana māsīca bija žurnāliste. Šķita, ka tas varētu būt interesanti. Ar šodienas prātu domājot, tā bija nejaušība, ka nonācu žurnālistikā, bet ļoti laba nejaušība.

Pirmie rakstiņi «Talsu Vēstīs» noteikti bija par skolu. Joprojām «Talsu Vēstis» atceros ar siltumu. Kad esmu Sabilē, tās vienmēr izšķirstu un izlasu, lai gan daudz žurnālistu vairs nepazīstu. Saprotu, ka nav viegli ar zaļajiem gurķiem, kas cenšas ko rakstīt. Joprojām atceros Maiju Brūveri, Birutu Driķi, kas mani ļoti labestīgi uzņēma un iedrošināja. Tas ir ļoti svarīgi — kādi ir tavi pirmie soļi un kā tevi sagaida. Novada avīzē, manuprāt, attiecības ir mīļākas. Piederības izjūta ir palikusi.

Atceros, toreiz mani aizsūtīja pie kāda darba pirmrindnieka. Cilvēks bija nerunīgs, tādēļ, kad rakstīju interviju, pašai bija izjūta, ka pusi piedzejoju klāt, lai tikai skaistāk izklausītos. Tad arī sapratu, ka darbs presē laikam nebūs domāts man.

Viss notiek pa apli — tagad sēžu kabinetā, kur kādreiz Latvijas Radio gāju praksē lauksaimniecības nodaļā.

— Mūsdienās nereti dzirdēta kritika par žurnālistikas studiju kvalitāti. Vai jūs ar to bijāt apmierināta?

— Bija liels konkurss, siets, lai tiktu uzņemta. Pirmajā gadā neizturēju atlasi uz klātienes kursu, jo bija apnicis mācīties. Goda vārds! 11. klasē bija jāliek septiņi eksāmeni, turklāt vēl trīs, iestājoties augstskolā. Pirmo kursu pabeidzu neklātienē un tad pārgāju uz klātieni.

Izglītība bija virspusēja, bet, salīdzinot ar tagadējo, tā, manuprāt, bija vispusīgāka. Mums bija daudz jāapgūst, piemēram, valodniecībā, kas tagad studentiem tiek pasniegta vien ļoti īsu laiku. Radio tiešām seko līdzi tam, kā cilvēki runā ēterā. Mums ir dažādi kursi, varam mācīties pie pasniedzējiem, tiek vērtēti arī raidījumu vadītāji. Tagad uz radio nāk strādāt ļoti maz cilvēku tieši ar žurnālistikas izglītību, strādā ģeogrāfi, politologi, dažādu citu profesiju pārstāvji. Uzskatu, tiem, kas strādā sabiedriskajos medijos — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā — ir ļoti jādomā par pareizu runu. To uztveru par lielu privilēģiju, ka ir cilvēki, kas klausās, kā runāju, un labo manas kļūdas. Varbūt nevaru teikt, ka šo kļūdu ir ļoti daudz, bet ir, par ko īpaši piedomāju. Par valodu ir jādomā.

— Kāds bija darbs televīzijā?

— Tas nekad nav bijis mans sapņu darbs. Zinu, ka tagad meitenes bieži vēlas būt ekrānā, bet man sākumā nemaz negribējās savu seju afišēt. Tas, ka cilvēki sāk atpazīt, nemaz nav patīkami. Latvieši reizēm šķiet noslēgti, bet, kad ierauga ko pazīstamu, tad baksta viens otram sānā. Televīzijā ir lielāks sāncensības gars, to varēja just. Radio ir mazāks kolektīvs, visi cits citu pazīst. Krīzes laikā arī radio ļoti cieta, daudz cilvēku aizsūtīja pensijā. Kaut arī vecums radio nav izšķirošais. Reiz smējāmies — galvenais, lai ir labas protēzes. Televīzijā vairāk jādomā, cik daudz krunciņu un kā izskaties. Latvijā televīzijā pastāv jaunības kults, bet varbūt, ka vecie cilvēki arī nav pietiekami atraktīvi.

Televīzija vairāk ir komandas darbs, viens tur neko nevar izdarīt. Brīžam tas ir jauki, brīžam ne.

— Labāk paļaujaties uz sevi?

— Jā, tā varētu teikt. Protams, ir labi, ja izdodas atrast ideālo komandu, ja visi strādā vienā virzienā ar vienu mērķi. Dažiem attieksme bija — kā maksā, tā strādā. Tas droši vien ir jāpieņem, nevar gaidīt, ka visi degošām acīm taisīs tavu raidījumu. Protams, žurnālistikā tā vajadzētu būt. Labas lietas var rasties tikai tad, ja ir mērķis, uz ko virzās visi. Citādi tas paņem daudz laika un spēka, turklāt rezultāts nav tāds, kāds tam vajadzētu būt.

— Cik ilgi nostrādājāt televīzijā?

— Sāku 1987. gadā pēc augstskolas, bet uz radio atnācu jau 2003. vai 2004. gadā.

Radio visu ir vieglāk samontēt. Bieži cilvēkiem ir kādi parazītvārdiņi, radio tos var labi izmontēt ārā, ko televīzijā nevar. Tā jau ir visiem — vieglāk runāt garāk, nekā pateikt īsi un koncentrēti.

Radio uzreiz sāku strādāt ar laukiem saistītā jomā. Jutu, ka pilsētniekiem par laukiem stāstīt ir grūti. Kā no laukiem, mazpilsētas nākusi, pie šiem cilvēkiem braucu kā pie savējiem.

«Viensētu stāsti» Latvijas Radio ir sadarbības projekts ar «Latvijas Avīzi». Uz saimniecībām braucam reizē, intervija norit kopīgi. Bieži vien secinu, ka ir grūti aprakstīt cilvēku, lai izjustu viņa būtību. Radio cilvēks ar savu balsi uzbur citu ainu. Mūsu raidījuma formāts paredz pusstundu laika vienai viensētai, tā ir iespēja cilvēkam vairāk atklāties. Presē pazūd visas intonācijas, kas ir īpaši žēl, ja gadās labs stāstnieks.

Ar gadiem aizvien vairāk paļaujos uz intuīciju. Protams, ir bijuši gadījumi, kad pēdējā brīdī tikšanās tiek atcelta, bet tad palīdz žurnālistikas pieredze. Jāmēģina ātri ko sarunāt vietā. Žurnālistam svarīgas ir saites — ja zini, kam piezvanīt, kuru cilvēku spriedumam vari uzticēties.

— Kā jūsu ģimene vērtē žurnālista profesiju?

— Kuram gan tagad ir maz jāstrādā? Meita Anna ir studente, viņai būs 21 gads, bet viņa vēl meklē savu ceļu. Nezinu, vai ir atradusi īsto. Domāju, jauniešiem tiešām ir grūti. Mūsu izglītības sistēmas absurds — cilvēks studē grieķu valodu un tagad strādā «Rimi» par vecāko kasieri. Protams, varam teikt, ka cilvēks ir paaugstinājis savu inteliģences līmeni, bet vai tāpēc būtu jātērē valsts budžeta nauda? Vislabāk ir, ja dari, kas patīk, un par to vēl saņem naudu, — tas ir ideāls savienojums. Nekad neesmu nožēlojusi, ka kļuvu par žurnālisti. Esmu pastrādājusi darbā, kur bija jābūt «no — līdz». Tas šķita šausmīgi. Atnāk lieli cilvēki uz darbu, noliek fraciņas, ieslēdz datoru un iet savās darīšanās. Žurnālistika ir radošs darbs, kas nav viegls. Vienu labu raidījumu uztaisīt vai uzrakstīt vienu labu rakstu nav grūti, bet jāmēģina sasniegtajā līmenī turēties vai pat virzīties uz augšu.

— Esat izbraukājusi Latviju krustu šķērsu?

— Gandrīz. Iesākumā radio veidoju raidījumu «Pagastu stāsti», tad gadu gatavoju «Mazpilsētu stāstus», bet tagad ir «Viensētu stāsti». Cenšos, lai katrā, arī mazākajā, novadā viesotos kaut reizi.

— Cik reizes esat bijusi Talsu novadā?

— Ļoti daudz, jo Talsos ir tik daudz interesantu saimnieku! Mūs pārsteidza Ieva Liepiņa no Laucienes, kuras vīrs ir vācietis. Viņi dzīvo mājā, kas celta no laukakmeņiem. Tā ir cilvēku uzņēmība — izveidot uzņēmumu un ražot cidoniju sīrupu, lai gan viņas vīrs esot kādreiz sapņojis kļūt par brokeri. Ieva ļoti daudz zināja par mājas vēsturi, lai gan tā nebūt nav viņas dzimtā māja. Domāju, ka daudzi, kuriem tās būtu dzimtas mājas, tik daudz nevarētu pastāstīt kā viņa. Šoruden bijām Talsu paugurainē pie Sudakovu ģimenes.

Nebraucam pie tiem, kas čīkst, bet pie tiem, kas dara. Raidījums skan sestdienās, kad negribas uzbāzties ar problēmām, gribam ļaudis iedvesmot. Varbūt arī citiem rodas kāda laba ideja, ko laukos darīt.

— Vai laukos saredzat perspektīvu?

— Jābūt ļoti gudriem saimniekiem. Trīs gadu laikā ir bijušas saimniecības, kas radikāli nomainījušas darbošanās veidu. Ir jāiet laikam līdzi, nemitīgi jādomā — vai darbs atmaksājas. Arī pilsētnieki pārceļas uz laukiem. Viņi šeit ienāk ar neparastām idejām, uz laukiem skatās citādi. Lauku viensētā jābūt kārtīgai ģimenei, blakus jābūt vīrietim ar zelta rokām, kurš var mājās visu izdarīt — ar tehniku izbraukt, cauruli salabot un to pieskrūvēt. Jābūt spēcīgai dzimtai.

— Kāds iespaids palicis, braucot pa Latviju? Kādi esam?

— Ļoti dažādi, bet tā tam arī vajadzētu būt. Labi, ka nav tikai tūkstoš hektāru saimniecības, ka ir mazās saimniecības, kur cilvēki izdomājuši, ar ko nodarboties un kā pelnīt naudu. Kāda saimniece Madonas novadā dienā strādāja par medicīnas māsu bērnudārzā, tad gāja uz kūti, kur bija cūciņas un dažas gotiņas, katru dienu taisīja un tirgoja sieru, turklāt vēl nodarbojās ar tūrismu. Laukos, lai izdzīvotu, ir daudz jāstrādā. Cilvēkiem ir jābūt ļoti čakliem.

Ir arī jaunieši, kas izmēģinājuši laimi ārzemēs, atgriežas. Tomēr atgriežas tie, kuriem ir saknes, kuru vecākiem ir saimniecības, kas jāpārņem. Bijām Kuldīgas pusē pie 25 gadus veca puiša, kurš izveidojis saimniecību, darbojas jauno zemnieku klubā, audzē gaļas lopus. Viņš bija ļoti optimistisks par Latvijas nākotni un neraudāja par to, ka visi ir aizbraukuši. Tomēr bijušas vietas, kur saimnieki norāda, ka apkārtējās mājas ir tukšas. Kolhozu iekārta daudziem sabojājusi domāšanu, bet tā ir bijis visos laikos — ir bijuši kalpi un ir bijuši saimnieki.

— Vai varat iedomāties, ka jūs pārceltos atpakaļ uz mazpilsētu?

— Pensijas gados — kāpēc gan ne? Talsos ir brīnišķīgs pensionāru klubs ar dažādiem novirzieniem. Pensionāri visur ir ļoti aktīva sabiedrības daļa. Matkulē bijām pie ģimenes, kas mani pārsteidza ar dažādajām interesēm. Nereti sabiedrību gribam par daudz rāmjos ielikt — nabaga pensionāri, kas ir slimi, ar mazām pensijām un zemiem ienākumiem. Tādas balles, kā pensionāri rīko, nerīko neviens, tā, kā dejo pensionāri, nedejo neviens! Šī ģimene stāstīja: Kandavas novadā notiek pīrādziņu slēpojums — ja apslēpo apli, dabū pīrādziņu. Vīrs braucot mājās, ja viņš nopelnījis vismaz 20 pīrādziņus. Nevajag sabiedrībai potēt priekšstatus, ir vairāk jākustas, jārosās un jāmeklē aktīvi cilvēki.

Tāpat vairāk jārunā par vēsturiskajiem notikumiem. Nav labi, kad no daudziem dzirdu, — cik labi bija padomju laikos. Vispirms jāatceras, kas tad bija padomju laiki — milzīgās izsūtīšanas. Kāda būtu Latvija, ja to nebūtu? Gandrīz katrs, kurš stāsta, ka viņš 90. gados ir atguvis dzimtas īpašumu, atminas par nolaistajām mājām, kur dzīvoja gucuļi vai iebraucēji no plašās Padomju Savienības. Cik šausmīgi tur izskatījies — bijušas stiklu un konservu kārbu kaudzes. Tāpēc var apbrīnot cilvēkus, kas to visu ir atguvuši un sakopuši. Ielikuši tur milzīgu darbu.

Vienmēr pārņem dusmas, kad saka — laukos visi ir nodzērušies. Tā taču nav. Cilvēki lamā valsti, bet nevar gaidīt, kad valsts tavā vietā visu izdarīs. Jāsāk ar sevi. Gatavoju sižetus arī par ekonomiku raidījumam «Eiro spogulī». Kādas cilvēkiem ir biznesa idejas! Var tikai pabrīnīties, kā viņi tās nosapņo, kur ņem spēku tās īstenot.

Arī žurnālistikā — nezini, kā ies. Kā kaķēnu iemet — izpeldēsi vai neizpeldēsi? Svarīgi, kā spēj ar cilvēkiem kontaktēties, vai viņi interesē. Ja man būtu tikai lauku tēma, darbs droši vien jau būtu apnicis. Atnākot uz radio, sāku taisīt raidījumu arī par ekonomiku. Vēl šodien atceros, kad taisīju pirmo raidījumu par trim pensiju līmeņiem. Kamēr visam izej cauri — tas ir ļoti interesanti, jo liek smadzenēm darboties pilnīgi citā virzienā. Uzņēmējdarbība vispār ir ļoti interesanta. Tie, kas kļūst par uzņēmējiem, ir īpaši cilvēki. Tur ir pilnīgi cits domu gājiens, tādēļ ir vienreizēji ar šiem cilvēkiem runāties un kontaktēties.

Neviens jau par meistaru nepiedzimst, katrs sāk ar savām kļūdām. Žurnālista personībai arī ir liela loma, jo Latvija ir tik maza, ka slava un reputācija iet pa priekšu. Ja cilvēkiem patīk, to, ko dari, ja novērtē, tad ir citāda attieksme.

— Vai saspringtajā ritmā atrodat brīvo laiku?

— Veselības uzturēšanas nolūkos eju vingrot, apmeklēju baseinu. Labprāt baudu Rīgas dzīvi — koncertus, teātra izrādes. Tā ir galvaspilsētas priekšrocība. Tāpat piederu pie grāmatu lasītājiem. Esmu iestājusies bibliotēkā — Pie VEF tilta ir ļoti skaista koka bibliotēka. Patīk lasīt arī lubenes, bet tagad esmu aizrāvusies ar Filipas Gregorijas grāmatām. Aizrauj kriminālromāni, piemēram, Aleksandra Mariņina. Patiesībā grāmatu pasaulē ir tik daudz, ka vajag ko tādu, kas atšķiras, kas aizrauj, kur nav remdenības.

Vaļasprieks ir arī ceļojumi. Vismaz reizi gadā atvaļinājuma laikā cenšos izbraukt ārpus Latvijas, uz Eiropu, lai dzīve nebūtu tikai rēķinu maksāšana. Tā ir mana alga par gada darbu.

— Cilvēkus ir viegli pazīt?

— Žurnālistam ar laiku attīstās intuīcija. Arī pirmais iespaids ir noteicošais. Aizbraucot pie sveša cilvēka, jāpanāk, lai viņš jūtas brīvi. Svarīgi, lai cilvēks pajoko, lai nejūtas kā pie prokurora. «Viensētu stāstu» formāts ļauj cilvēkam parunāt, viņš spēj atklāties kā personība. Cilvēkiem tas ir pārdzīvojums un uztraukums, to vienmēr respektēju. Mums šķiet — kārtējais raidījuma varonis, bet ne viņiem.

Ir, protams, gadījumi, kad, prom braucot, uzdāvina kādu cimdu vai zeķu pāri, cits iedod līdzi dzērvenes. Tomēr visbiežākais cienasts ir medus burciņa. Aizvien vairāk cilvēku sāk turēt bites. Lielo bitenieku nav daudz, bet ir tādi, kuriem ir pāris saimītes pašu vajadzībām.

— Arī pati uz augstskolu no Sabiles braucāt ar pilnu mugursomu?

— Ar burciņām pilnu. Reiz pie mums Tālivalža ielas kopmītnēs ienāca kādi puiši, bet mēs sēdējām un dzērām tēju, katra uzlikusi uz galda savu ievārījuma burciņu. Puišiem bija acis uz kātiem, viņi jautāja, vai mēs tikai no ievārījuma vien pārtiekam? Arī kopmītnes laikus vajag piedzīvot, iemācīties sadzīvot ar cilvēkiem. Tagad gan gribu savu telpu, reizēm nepieciešams miers un klusums. Darbs prasa nemitīgu sasprindzināšanos.

— Ko šajā nedēļā dzirdēsim «Viensētu stāstos»?

— 22. februārī 16.05 skanēs raidījums par Kocēnu novada Vaidavas pagasta «Krēslinieku» sētu. Tur keramiķe Īrisa Vainovska kopā ar vīru Imantu izveidojusi muzeju kā atmiņu par amatniekiem, kas bija Vidzemes pusē — starp Valmieru un Cēsīm — un kas gatavoja īpašus meldru krēslus.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Daina Zalamane, Latvijas Radio
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----