Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
 
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Ar izglītības budžetu nevar atrisināt visus nācijas izdzīvošanas jautājumus 05.04.2016

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Plaši apmeklēta Grāmatu svētkos bija laikraksta «Latvijas Avīze» publiskā diskusija «Kāds būs lauku skolu liktenis?», kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, brīžam bezkaislīgi, brīžam saprotoši un brīžam ar humoru runājot par problēmām un iespējamajiem risinājumiem izglītības jomā Latvijā, skarot daudz plašāku tēmu loku.
«Protams, šobrīd visiem prātā un mutē ir pedagogu algu reforma, kura sāksies no šī gada 1. septembra,» tikšanās sākumā atzina ministrs. «Rodas iespaids, ka ministrijas galvenās rūpes ir par pedagogu algām. Nē, tā tas nav! Ministrijas galvenās rūpes ir izglītības kvalitāte! Ja skatāmies uz tiem instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā kvalitātes celšanai, tad nenoliedzami viens no būtiskākajiem ir izglītības saturs. Šobrīd ministrija strādā pie jaunā koncepta par kompetencēs balstītu mācību saturu, ko jāsāk īstenot no 2018./2019. mācību gada, lai mūsu bērni un jaunieši nevis iekaltu faktus, zinātu dažādus gada skaitļus, formulas, likumus un beigās nesaprastu, kā tie dzīvē strādā, bet tieši otrādi — lai mēs nostiprinātu starppriekšmetu saiknes un skatītu katru jautājumu un problēmu kopsakarībās, kā tie ietekmē visas pārējās lietas un ko mums dod. Jau no bērnudārza sākot, ir svarīgi saprast, ko un kāpēc mācāmies, kur to varam izmantot, iemācīties kritiski domāt, apgūt vērtīborientējošos jautājumus.
Ja pirmais jautājums ir, ko māca, tad nākamie: kas un kā māca? Līdz ar to pedagogu atalgojums ir ārkārtīgi svarīgs kvalitātes kontekstā. Ja paskatāmies uz pašreizējo vidējo pedagogu algu valstī, tā ir apmēram 550 eiro; ja paskatāmies uz vidējo algu sabiedriskajā sektorā, tā ir apmēram 720 eiro. Skaidri un gaiši redzam, ka diez vai jaunietis, kurš dodas studēt, izraudzīsies pedagoga karjeru no finanšu pievilcības viedokļa. Protams, vienmēr būs entuziasti, kuriem — maksā vai nemaksā — ir aicinājums strādāt par skolotājiem, tomēr sistēma nevar balstīties uz entuziasmu. Ir skaidrs, ka pedagogam par labu darbu ir jāsaņem cienīgs atalgojums.
Ja pedagoga atalgojums būs lielāks nekā valstī vidējais, tad karjera būs finansiāli pievilcīga. Turklāt skolotājam jāredz sava izaugsmes perspektīva, kādā veidā, laikam ritot un pieaugot viņa kvalifikācijai jeb stāžam, atalgojums pieaugs. Mērķis, ko saskatām pārejas perioda beigās, ir nedaudz virs 1000 eiro par likmi,» skaidroja K. Šadurskis.
Kad pārejas periods beigsies,
gan labāk spēšot pateikt premjers, finanšu ministrs un pašvaldību vadītāji, tomēr ministrs uzsvēra, ka ir ļoti daudz iespēju rast papildu finansējumu izglītības sistēmas iekšienē. Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā Latvija esot starp trim vadošajām valstīm, rēķinot pēc tā, cik izmaksā izglītība vienam skolēnam, rēķinot procentuāli pret valsts budžeta kop­apjomu. «Tad jautājums ir, kāpēc mūsu skolotāji saņem tik maz? Atbilde ir ārkārtīgi vienkārša. Sakiet, 84 bērni skolā — tas ir normāli? Var iztikt! Bet mums ir kopumā 84 skolēni 12 mazākajās Latvijas skolās 7.—9. klašu posmā! Divi bērni 7. klasē, trīs bērni 8. klasē un pārītis 9. klasē… Ja paskatāmies uz mūsu mācību gada garumu, kas ir 175 vai 185 dienas atkarībā no klases, katru no šiem bērniem no rīta ar taksometru aizvedam uz skolu un dienas beigās aizvedam atpakaļ, pat nemēģinot komplektēt pa diviem un trim bērniņiem! Parēķināju, ka, apvienojot skolas, mēs šo 12 skolu bērnus ar taksi varam lētāk aizvest uz citām skolām, nekā mācīt šajās mazajās skolās. Caurmērā attālums būtu 15 kilometri, bet nekur nav tālāk par 24 kilometriem.
Mīlīši, mēs ārkārtīgi izniekojam savus resursus, un no tā diemžēl cieš izglītības kvalitāte! Ja skatāmies uz eksāmenu rezultātiem, piemēram, paņemu matemātikas testus un eksāmenus, sākot no 3. klases un beidzot ar 12. klasi, mazajās skolās sākam ar apmēram par sešiem procentiem sliktākiem rezultātiem 3. klasē, bet 12. klasē beidzam ar apmēram par desmit procentiem sliktākiem rezultātiem nekā lielajās skolās. Fizikā šī starpība ir pat 18 procenti! Padomājiet, par kādiem zaudējumiem mūsu kopējai izglītības un zināšanu telpai mēs šeit runājam! Nekad mazajās skolās nevarēs pietiekami noslogot un atalgot pedagogu, nekad nevarēs pietiekami labi un veiksmīgi iekārtot mācību kabinetus, un diemžēl, ja runājam par apvienotajām klasēm, mēs vienkārši nolemjam savus bērnus atbilstošam dzīvesveidam ar zemu izglītību, līdz ar to — zemiem ienākumiem un nabadzības slazdam. Mēs apzogam savus bērnus ar to!» pauda K. Šadurskis.
Pēdējo 16 gadu laikā
skolēnu skaits visās klasēs kopumā samazinājies par 41 procentu. «Ja 2000. gadā skolēnu un skolotāju attiecība bija 12,38 bērni uz vienu skolotāju, tad šobrīd — 9,28 uz vienu skolotāju. Jā, skolotāju skaits šajos gados ir samazinājies par 21 procentu. Esam centušies pārvarēt krīzi, būt kaut cik saudzīgi, bet diemžēl esam demogrāfiskā bedrē un nevaram atļauties tādu izglītības sistēmu, kādu Latvijā neesam spējuši reorganizēt.
Mans mērķis ir 14 bērni uz vienu skolotāju, kas ir mazāk nekā Eiropā vidēji, jo Latvijā ir mazāks iedzīvotāju blīvums. Šo bērnu skaitu mēs varētu ļoti viegli sasniegt, ja uzliktu saprātīgus nosacījumus lauku skolām.
Es negribētu aiztikt 1.—6. klasi, jo maziem bērniņiem garais ceļš un pietiekami ilga atrautība no ģimenes ir gana sarežģīta. Mazuļiem ir jāmācās ļoti tuvu dzīvesvietai. Domāju arī, ka skolu tīkls 1.—6. klasei mums ir normāls. Runājot par 10.—12. klasi, jau pagājušā gada rudenī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, kādam ir jābūt skolēnu skaitam. Manuprāt, vislielākais problēmposms šobrīd ir 7.—9. klase,» viņš vērtē.
Ministrijā veiktie aprēķini ļaujot secināt, ka šajā posmā lauku skolās jābūt ne mazāk kā septiņiem bērniem klasē, tātad 21 bērnam trijās klasēs kopā. Lielajām pilsētām un galvaspilsētas apkārtnei prasības būtu augstākas. «Nedomāju, ka tam jābūt kā imperatīvam: tik un ne mazāk! Bet tam vajadzētu būt kritērijam, vai šī skola kvalificējas jaunajam pedagogu algu modelim, vai ne. Tā lielā mērā būs pašvaldību izšķiršanās — vai to izdarīt, kurā brīdī izdarīt, skolas reorganizēt vai apvienot. Nav jau vienmēr jārunā par skolu slēgšanu! Ja ir pamatskola, kura neizpilda šo kritēriju, tad tā var kļūt par sākumskolu; var apvienot divas blakus esošas skolas, un šis ir tas resurss, ar kura palīdzību mēs salīdzinoši īsā laikā (apmēram trīs gados) varam aiziet uz šo pedagogu atalgojumu 1000 eiro apmērā un vairāk par likmi. Tas būs viens papildu koeficients, par cik procentiem vairāk saņems skolotāji tajās skolās, kurās būs šis kritērijs izpildīts,» skaidroja K. Šadurskis.
No nākamā mācību gada Latvijā tiks slēgtas deviņas skolas, ir izveidotas divas jaunas izglītības iestādes, bet astoņās skolās tiek veikta reorganizācija, mainot izglītības pakāpi. «Nav tik briesmīgi! Domāju, ka nākamajā gadā arī šie procesi nekļūs daudz skarbāki, jo būs pašvaldības vēlēšanas, tātad neviena pašvaldība negribēs slēgt skolu. Bet tas būs viens labs gads, lai adaptētos jaunajam modelim,» uzskata ministrs.
Esot padomāts arī par pedagogiem, kuri paliks bez darba. Zinot, ka pirmspensijas vecumā ir grūti pārkvalificēties, tiekot strādāts pie pabalsta, ko pedagogi varēs saņemt skolas slēgšanas gadījumā, gūstot iespēju mierīgi dzīvot līdz pensijai. Savukārt jaunāka gadagājuma pedagogi varēs izmantot kādu no Eiropas Savienības struktūrfondu instrumentiem jaunas kvalifikācijas iegūšanai.
Kā labo ziņu K. Šadurskis pauda atzinumu, ka 7.—9. klašu posmā neviena no Talsu novada skolām viņa sietā neesot aizķērusies. Te esot laba izglītības attīstības koncepcija, labi ceļi, kā arī radoša un strādāt griboša pašvaldība.
«Talsu Vēstis» uzdeva jautājumu,
vai ministrs saredz saistību starp lauku skolu pastāvēšanu un lauku apvidu spēju pastāvēt. «Nu, nevar būt lauki bez skolas! Tā ir tā lielā problēma, bet — ar izglītības budžetu nevar atrisināt visus mūsu nācijas izdzīvošanas jautājumus,» nevilcinoties atbildēja ministrs. «Izglītības naudai tomēr jāfokusējas uz izglītības procesu, kvalitāti, visiem tieši izglītības procesā iesaistītajiem. Dabiski — ja skola tiek slēgta, tad pagasts paliek tukšs… No otras puses, ja skatāmies uz attīstības, arī lauksaimniecības attīstības tendencēm, nekad mums laukos nedzīvos tik daudz cilvēku kā Ulmaņlaikos! Šobrīd tā realitāte ir lielsaimniecības, industriāla apstrāde, nav vairs sīkzemnieku, līdz ar to ar izglītības budžetu mēs nevaram turēties pretī kā barjera. Tas vienkārši nestrādā, bet mēs sevi apzogam izglītības jomā.
Man arī ir šausmīgi skumji, skatoties, kā iztukšojas mūsu pagasti! Tomēr tur vajadzīgi citi risinājumi. Man ir arī bail, paskatoties, ka mūsu iedzīvotāju blīvums ir četras reizes zemāks nekā Eiropā vidēji, ka mēs patiesībā esam tukša zeme… Vienīgo iespēju redzu intensīvā tautsaimniecības attīstībā, lai rodas labi apmaksātas darba vietas. Pirmais mērķis ir apturēt cilvēku izbraukšanu no Latvijas, bet reemigrācijas programma ir viena vienīga tautsaimniecības attīstība! Ar skaistiem vārdiem mēs cilvēkus atpakaļ neatsauksim. Otrais ir — radīt drošības izjūtu. Bez tās ģimenēs ir pa vienam bērniņam, bet mums vajag, kā minimums, trīs! Ja paši savu zemi neapdzīvosim, tad mums tās nebūs,» uzskata K. Šadurskis.
Kopā ar ministru
diskusijas dalībnieku priekšā stājās arī Talsu sākumskolas direktore Raimonda Belicka. Viņa dalījās Talsu sākumskolas pieredzē par piedzīvoto reorganizācijas procesu, brīdī, kad skolēnu skaits bija krietni sarucis, apvienojoties ar Talsu Valsts ģimnāziju un nu spējot mierīgi strādāt, redzot, ka skolēnu skaits ne vien ir pietiekams, bet pat nākas atteikt daļai pirmklasnieku. «Ne vienmēr vajag domāt, ka apvienošana vai reorganizēšana ir kaut kas slikts! Mazajām skolām ir dažādas priekšrocības, bet ne vienmēr mazās klases, mazais skolēnu skaits spēj sniegt to, kas skolēnam jāapgūst: saskarsmi, sadarbību, veselīgu konkurenci. Domāju, ka šim jautājumam — reorganizēt vai ne — nevar pieiet viennozīmīgi: būs tā un ne citādi! Bet ir jāsaprot, uz ko un kāpēc mēs ejam! Nevajadzētu domāt, ka tikai pilsētas skolām ir priekšrocības — zinu skolas, kas atrodas ārpus, bet klases ir piepildītas, jo uz tām vecāki izvēlas vest savus bērnus no pilsētas! Katra skola ir atbildīga par to, kāda ir tās nākotne,» pauda direktore.
R. Belicka atzina, ka ir ļoti grūti strādāt, kad izglītības jomā tik bieži mainās ministri. «Mēs nepārtraukti dzīvojam, «kā būs», bet nekad neredzam, «kā ir» vai «kas padarīts»!» viņa skaidroja. K. Šadurskim nācās atbildēt uz jautājumu, kas uzdots jau kādai no iepriekšējām izglītības un zinātnes ministrēm, nesaņemot apmierinošu atbildi, proti — iekļaujošajā izglītībā joprojām nākoties strādāt ar mācību grāmatām, kuras izdotas padomju Latvijas laikā, jo jaunu grāmatu nav! Iepriekš R. Belickai atbildēts, ka tā neesot ministrijas kompetence, jo šī joma ir atdota privātajam sektoram.
«Ir labi dot ārpakalpojumu, bet saglabāt kontroli par tā izpildi. Citādi nonākam situācijā, ka mēs kā ministrija vienkārši vērojam, ko mums piedāvās! Bet mēs ļoti labi zinām, kur mums trūkst un kur nav akūtas vajadzības pēc jaunas grāmatas,» piekrita K. Šadurskis. Viņš pauda uzskatu, ka ministrijai būtu jāizsludina konkursi par nepieciešamajām mācību grāmatām un jāpatur tiesības tajās veikt labojumus, vadot procesu no savas puses.
Klātesošajiem bija jautājumi
ministram. Viens no tiem skāra pirmsskolas pedagogu atalgojumu. K. Šadurskis piekrita, ka no 2017. gada janvāra situācijai būtu jāmainās, bet garantijas neesot. «Šobrīd ir tā: bērnudārzā ir ļoti mazas algas, skolā ir mazas algas un augstskolā arī ir ļoti mazas algas. Mēs tagad paceļam šo vidējo posmu, izdarām ļoti labu darbu, normalizējot algas skolas posmā, bet radām milzīgu disproporciju bērnudārzā un augstskolā. Ja mums bērnudārza audzinātājiem ir tieši tādas pašas prasības kā skolā, atmetot visas aritmētiskās viltības, ir skaidrs, ka par vienādu darbu ir apmēram līdzīgi jāsaņem. (..)
Nākamā problēma tūlīt rodas ar augstskolām. Ja pēc dažiem gadiem skolotājs pelnīs 1000 eiro, bet lektors augstskolās — pusi no šīs summas, tad nezinu, kas notiks ar augstāko izglītību. Ja attiecībā uz skolas posmu ir ļoti skaidri kritēriji atalgojumam, tad par augstskolām ir ļoti nopietni jādomā — nevar augstsskolniekiem tāpat vien iedot naudu! Līdz ar finansējuma pieaugumu jāmainās kvalitātes prasībām, kuras augstskolām būs nopietni jāizpilda, lai kvalificētos finansējuma pieaugumam,» viņš atzina.
Diskusijas laikā tika aktualizēta problēma, ka daudzi vidusskolu absolventi gan uzsāk studijas, bet vēlāk tās pamet. «Augstskolā jaunietis tiek uzsūkts kā ar putekļsūcēju! Ja agrāk augstskolas ņēma visus tos, kuri spēja atnākt un uzrakstīt iesniegumu, tagad augstskolas ņem visus tos, kuri spēj atnākt! Tas, ka ir daudz budžeta vietu, ir loģiski, jo mums valstī katastrofāli trūkst programmētāju, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistu! Bet te ir problēma — ja jaunietis izvēlas interesēm un spējām neatbilstošu programmu, tad varbūt labākais variants ir, ja viņš pirmajā kursā izkrīt! Varbūt notiek sliktāka lieta — augstskola viņu izvelk cauri visam, jo neslēpšu — kolēģiem ir bijušas problēmas, kad eksāmens tiek pieņemts un neapmierinošās atzīmes ir atbilstošas studentu zināšanām, pēc tam notiek saruna ar priekšniecību, kura saka: «Vai tu vispār saproti, ka ikviens izmests students ir nauda?!» Princips «Nauda seko skolēnam» ir ļoti sarežģīta lieta, bet ceru, ka to vismaz daļēji spēsim atrisināt ar kvalitātes kritērijiem. Tad augstskola vienkārši nevarēs atļauties ņemt jebkuru, citādi izkritīs ārā no finansējuma rāmja,» sprieda ministrs.
Kad tika skarts jautājums par
mācību gada pagarināšanu, K. Šadurskis sacīja: «Mācību gada pagarināšana ir objektīva realitāte, strādājot pie jaunā mācību satura, citādi visas nepieciešamās lietas nevaram iekļaut. Ir vajadzīgs izlīdzināt slodzi un pievienot daudz jaunu satura bloku.
Tas, ka vajadzīga trešā sporta stunda, vispār nav diskutējams jautājums! Mūsu bērnu veselība katastrofāli pasliktinās. Ja agrāk bērni bija jādzen pie grāmatām no futbola spēles pagalmā, tagad viņi ir jādzen no datora spēlēt futbolu, jo viņi tikai sēž pie datora! No sēdoša dzīvesveida pasaulē ir daudz vairāk veselības problēmu nekā no AIDS…»
R. Belicka arī piekrita, ka vasaras brīvlaiks ir pārāk garš, tāpēc būtu labi, ja uz tā rēķina mācību dienas tiktu padarītas īsākas, lai skolēniem ik dienu nav septiņu astoņu stundu ilga intensīva mācību darba slodze, nemaz nerunājot par mājasdarbiem.
«Vēl taču ir interešu izglītība un viss pārējais! Kurā laikā tad bērnam dzīvot, mazlietiņ atpūsties un būt bērnam? Tomēr neliels mājasdarbu apjoms ir absolūti nepieciešams. Protams, daudz ko var izdarīt klasē, grupu darbā, bet bērni ir dažādi — cits ātrāk sāk darbu, cits lēnāk iešūpojas, grupā vienmēr ir līderis, kurš izdara arī citu vietā… Ir jābūt situācijai, kad bērns ir viens pats ar problēmu. Kas būtu svarīgi — administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēt sodu vecākiem par mājasdarbu pildīšanu! Jo mājasdarbs ir tas indikators, kas skolotājam ļauj redzēt: izdarīja vai neizdarīja! Man nesen, pārkrāmējot vecus papīrus, gadījās atrast meitas 2. vai 3. klasē rakstīto eseju par brīvības cīņām. Ar interesi to izlasīju, jo biju jau aizmirsis daudz ko no tā, ko es tur biju rakstījis…» klātesošos smīdināja ministrs.
Izskanēja jautājums arī par cenzūru attiecībā uz mācību saturu. K. Šadurskis norādīja, ka skolā ļauj strādāt pedagogiem ar atbilstošu kvalifikāciju, kas paredz mācību priekšmeta zināšanas, pedagoģijas zināšanas, pasniegšanas metodikas zināšanas. Ja gadoties brīnumi, katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, bet nedrīkstot būt runa par cenzūru. «Ja mēs, nedod Dievs, iedzīsim pedagogus bailēs un pašcenzūrā, ko drīkst un ko nedrīkst, tad mēs dabūsim pelēku pedagogu, pelēku skolēnu, pēc tam — pelēku speciālistu un nabadzīgu sabiedrību!» ministrs brīdina.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Izglītība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----