Ar pašvaldību vēlas veidot veiksmīgu sadarbību 06.11.2018
24. oktobrī «Talsu Vēstis» publicēja pašvaldību
viedokļus un skatījumu, kā Dundagas, Mērsraga, Rojas un Talsu
novadā būtu attīstāma uzņēmējdarbība un kādi ir priekšnoteikumi,
lai to katrā no teritorijām darītu. Šoreiz sarunā ar sešiem Talsu
komersantu kluba pārstāvjiem «Talsu Vēstis» noskaidroja uzņēmēju
redzējumu, kas būtu darāms, lai uzņēmējiem un potenciālajiem
investoriem iespējas darboties Talsu novadā interesētu. Viedokļus
pauda Talsu komersantu kluba pārstāvji: a/s «Ingrid D» valdes
priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis, a/s «Talsu autotransports»
valdes priekšsēdētāja Jana Kalēja, SIA «PRO invest» vadītāja
Lienīte Skaraine, SIA «Janvāri» īpašniece Ieva Bērziņa,
SIA «Zoocentrs Elva» īpašniece Eliko Bērziņa un
SIA «A.K.V.A.» īpašnieks Viktors Miķelsons.
Vietvarai trūkst ambīciju
Jautājumā par uzņēmējdarbības attīstības iespējām Talsu novadā,
komersantu vidū izskanēja dažādi viedokļi. A/s «Ingrid D» valdes
priekšsēdētājs Jānis Grahoļskis pauda, ka nevar uzņēmējdarbības
vidi skatīt atrauti no pašvaldības. «Vienmēr esmu teicis: nav
nekādas starpības, vai vadi lielu uzņēmumu vai saldējumu kiosku, jo
naudas plūsma visur ir vienāda. Jautājums ir tikai ciparos un
izpratnē par biznesa lielumu. Kas attiecas par attīstības iespējām
novadā un sadarbību ar pašvaldību, katrs komersants veido savu
attīstību un domā par iespējām, riskiem… Komersantu uzdevums ir
veidot savu darbinieku labklājību uzņēmumā. Tas ir konkurētspējīgs
atalgojums, nodokļi, darba apstākļi un visas pārējās lietas. Kad
darba laiks beidzas, cilvēks pāriet ģimenes un pašvaldības pārziņā.
Mūsu darbinieki un viņu ģimenes ir atkarīgas no pašvaldības spējas
piedāvāt kvalitatīvu vidi, kurā dzīvot. Ja šī mijiedarbība ir
pozitīvā gaismā veidota un uz attīstību vērsta, uzņēmumi un
pašvaldība attīstās. Pašlaik šķiet, ka pašvaldībai trūkst kopējās
vīzijas, redzējuma tālākai attīstībai. Šodien pieņemtie lēmumi mūs
ietekmēs nākamos desmit un divdesmit gadus. Neaizmirsīsim, ka pati
galvenā vērtība ir cilvēks. Vēlos, lai mani un manu darbinieku
bērni mācās konkurētspējīgā izglītības iestādē, sporto, dzied un
attīsta savas spējas konkurētspējīgā interešu izglītībā.
Pašvaldībai ir jābūt ambīcijām par savu attīstību. Tas ir tas, kas
mums vajadzīgs no pašvaldības. Pašlaik es nejūtu, ka tā būtu,»
viedokli pamatoja uzņēmējs.
SIA «PRO invest» vadītāja Lienīte Skaraine ir mazā uzņēmēja un
uzskata, ka šobrīd pašvaldības un arī valsts līmenī ir pazudis
fokuss uz uzņēmējdarbības attīstību. «Mērķis, kā agrāk veidoja
pašvaldības un kādas tās ir tagad, ir mainījies,» viņa saka. «Kad
veidojās pirmās pašvaldības, toreiz apvienojās kapitāla turētāji,
lielie zemnieki, kas domāja, kā lokālā vidē attīstīt
uzņēmējdarbību. Visas lietas bija vērstas, lai attīstītu ražošanu
un būtu ārējā tirdzniecība. Domāja, kā veidot ceļus, piedāvāt
izglītības iespējas, sociālo atbalstu. Šobrīd pašvaldības fokuss ir
vairāk vērsts uz sociālo jautājumu risināšanu, nevis
uzņēmējdarbības attīstību. Tas nav tikai pašvaldības, bet arī
valsts līmenī. Pašvaldība ir vietējais stāsts, no kura to var sākt
attīstīt, un tālāk nest valstiskā līmenī. Mani tracina pašvaldības
teiktais, ka tā var minimāli iesaistīties uzņēmējdarbības
veicināšanā. Pašvaldībai šis fokuss ir jāpagriež par
180 grādiem un jādomā, kā savā teritorijā veicināt, lai
attīstītos ražošana, ārējā tirdzniecība, uzņēmējdarbība. Tad arī
būs vieglāk organizēt sociālos jautājumus, izglītību, būs vairāk
naudas ceļiem… Ja būs spēcīgi uzņēmumi, pieļauju, ka nevajadzēs tik
daudz domāt arī par sociālajiem jautājumiem, no uzņēmējdarbības
līdzekļiem būs sakārtoti objekti. Šobrīd ir izjūta, ka pašvaldības
darbinieki nodrošina, lai paši var labi pastāvēt. Pašvaldība ar
uzņēmējiem nerunā vienā valodā. Šī izpratne šo daudzo gadu laikā tā
arī nav izveidojusies,» teic uzņēmēja. Viņasprāt, pašvaldībai ir
jābūt kā mārketinga aģentūrai, radot stāstus, cik novadā ir labi un
piemērota vide investīcijām. Jādomā par kapitāla piesaisti, nevis
pašai jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, konkurējot ar vietējiem
uzņēmējiem.
Viņas paustajam piekrīt arī SIA «Janvāri» īpašniece Ieva
Bērziņa. «Ir nepieciešama izpratnes maiņa. Liela daļa uzņēmēju
dzīvo un pat neiedomājas, ka viņi no pašvaldības var arī kaut ko
vēlēties. Dažbrīd šķiet, ka pašvaldībai uzņēmēji ir kā
traucēklis.»
Labus piemērus, kā vietvaras spējušas atrast fokusu uz
uzņēmējdarbības sekmēšanu, var atrast citos Latvijas novados,
uzskata SIA «Zoocentrs Elva» īpašniece Eliko Bērziņa.
Diskusijā izskanēja Valmieras, Jelgavas un Kuldīgas vārds. «Runājot
par Talsu novadu, ir izjūta, ka pašvaldības dzīve ir atdalīta no
uzņēmējdarbības vides,» saka E. Bērziņa. «Es nerunāju par
lielajiem uzņēmumiem. No 1995. gada strādāju kā mazā uzņēmēja.
Cik pati to esmu veidojusi, tik arī ir. Tā bijusi manis pašas vēlme
to darīt. Šo gadu laikā izveidojies priekšstats, ka pašvaldība ļoti
maz pārzina savas pārraudzītās teritorijas uzņēmējdarbības vidi,
kas ir komersantu prioritārie darbības virzieni un kas būtiski ir
pašvaldībai. Saskatu, ka šajā jautājumā varētu piesaistīt
pārvaldniekus, kuriem tad būtu jānoskaidro, kādi un ar ko
konkrētajā teritorijā komersanti nodarbojas, uzzināt viņu
vajadzības un tālāk nest šo vēsti novadam. Pietrūkst informācijas
apmaiņas. Pieļauju, ka novadā varētu būt arī uzņēmējdarbības
centrs, kas domātu par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Ir
vajadzīgi cilvēki, kas uztur saikni starp pašvaldību un uzņēmējiem.
Mums daudz kā ir, tikai jāatrod veids, kā to efektīvi izmantot. Ir
jārada uzņēmējiem izjūta, ka viņi šeit ir svarīgi un piederīgi,»
uzskata E. Bērziņa.
SIA «A.K.V.A.» īpašnieks Viktors Miķelsons uzņēmējdarbību
attīstījis Jaunpagastā. Agrāk viņam uzņēmums bijis Rīgā, Jūrmalā,
bet tagad Talsu novadā. Par līdzšinējo sadarbību ar pašvaldību viņš
ir apmierināts un uzskata, ka uzņēmējs ir tas, kas iet un
vajadzīgās lietas ar pašvaldību kārto, protams, saņemot pretī
pieklājīgu attieksmi.
Savukārt a/s «Talsu autotransports» valdes priekšsēdētāja Jana
Kalēja teic, ka daudz kas ir sadrumstalots un trūkst komunikācijas.
Viņa saskata, ka šo gadu laikā ar pašvaldības atbalstu izdarītas
arī pozitīvas lietas. Talsos veiksmīgi darbojas biznesa inkubators
jaunajiem uzņēmējiem, Pieaugušo izglītības centrs, Talsu komersantu
klubs iesaistās pašvaldības rīkotajā konkursā «Ieaud savu stāstu»,
kur tiek vērtētas pagastu sakoptākās vietas, dalība Talsu pilsētas
svētkos. Taču darāmā savstarpējās sadarbības veicināšanā vēl ir
daudz. Viņas ieskatā būtu nepieciešams pārskatīt arī teritorijas
plānojumu, izvērtēt un aktualizēt, kur jānotiek rūpnieciskajai
ražošanai, kur ir privātmāju apbūve un kur nepieciešams izbūvēt
infrastruktūru ražošanas attīstībai.
Nepieciešamība pēc uzņēmējdarbības
koordinatora
Pašlaik Talsu novada pašvaldība izsludinājusi vakanci, kurā meklē
uzņēmējdarbības koordinatoru. Arī šajā jautājumā par šādas štata
vietas izveidi pašvaldībā uzņēmēju viedokļi ir dažādi, bet to, ka
komunikācijai un sadarbībai ar pašvaldību jābūt ciešākai, nenoliedz
neviens. «Viens ir izsludināt vakanci, otrs — lai šo vietu
ieņemtu cilvēks, kas reāli darītu šo darbu,» saka E. Bērziņa.
Savukārt J. Grahoļskis pauž viedokli, ka lielāku lomu viņš
saskata Talsu komersantu kluba iesaistē dažādu ierosināto ideju
izvērtēšanā. «Mums varbūt nevajag uzņēmējdarbības koordinatoru, bet
pietiek, ka pašvaldība izrāda interesi un vēlas jautājumos, kas
saistīti ar investīcijām, uzklausīt arī uzņēmēju viedokli. Talsu
komersantu klubs nav privāts kantoris, tās biedriem ir uzkrāta
milzīga pieredze. Domāju, ka par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar
investīcijām, klubs savu viedokli un redzējumu varētu sniegt,»
uzskata J. Grahoļskis. Tiesa, to jau iespējams varētu darīt
tagad, jo 2010. gadā Talsu komersantu klubs ar pašvaldību
noslēdzis sadarbības līgumu. Tajā abu pušu norādītās saistības
paredz informācijas apmaiņu un citas apņemšanās. Taču uzņēmēji
norāda, ka tas ne vienmēr tiekot darīts.
SIA «A.K.V.A.» īpašnieks V. Miķelsons paliek pie sava iepriekš
paustā: ja uzņēmējam ir jautājumi, viņš tos risina un šāda papildu
amata vieta pašvaldībā nav nepieciešama.
Savukārt atbalstu uzņēmējdarbības koordinatora štata vietas
izveidei pašvaldībā pauž J. Kalēja. Viņa šajā amatā redz
cilvēku, kas izprot uzņēmējdarbību un, iespējams, arī nāk no
uzņēmējdarbības vides vai vismaz agrākā pieredze bijusi saistīta ar
to. No uzņēmējiem diskusijā izskanēja, ka to pārstāvji arī būtu
ieinteresēti piedalīties šī pretendenta izvērtēšanā, jo vēlas, lai
šo amatu ieņemtu profesionālis.
Lai pārrunātu ar pašvaldību turpmāko
sadarbību,
un cerot, ka tā izveidosies veiksmīga ne tikai vārdos, bet arī
darbos, 1. novembrī, uzņēmēji tiksies ar Talsu novada domes
deputātiem «Biznesa pusdienās». Pirms šīs tikšanās a/s «Talsu
autotransports» valdes priekšsēdētāja J. Kalēja teic, ka
vēlmei stiprināt sadarbību ir jānāk no abām pusēm. Uzņēmēju
pārstāvjiem tāda esot. «Mēs varam novilkt svītru, jo vakardienas
vairs nebūs, un runāt par to, ko vēlamies un kas uzņēmējiem ir
nepieciešams turpmāk,» viņa saka.
Īsumā par diskusijā runāto:
- Uzņēmējdarbības vidi nevar skatīt atrauti no pašvaldības. Vietvarai jādomā par konkurētspējīgas izglītības un interešu izglītības piedāvāšanu, infrastruktūras sakārtošanu, lai to nodrošinātu.
- Vietvaras un arī valsts līmenī ir pazudis fokuss uz uzņēmējdarbības attīstību. Uzņēmēji nav prioritāte.
- Pašvaldība maz pārzina savā pārraudzības teritorijā esošo uzņēmējdarbības vidi;
- Pašvaldībai jābūt kā mārketinga aģentūrai, radot stāstus, cik novadā ir labi un piemērota vide investīcijām.
- Nav jābaidās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas, trūkst kopējās vīzijas un redzējuma tālākai attīstībai.
- Viedokļi par uzņēmējdarbības koordinatoru amata vietas izveidi pašvaldībā ir dažādi, nozīmi saskata arī aktīvākā sadarbībā ar Talsu komersantu klubu.
- Pozitīvi vērtējama biznesa inkubatora darbība Talsos, uzņēmēju iesaiste dažādās pašvaldības rīkotajās aktivitātēs.
- Nepieciešama informācijas apmaiņa starp pašvaldību un uzņēmējiem dažādos jautājumos, tai skaitā —svarīgu objektu izbūvē un/vai atjaunošanā.
- 1. novembrī Talsu komersantu klubs organizē «Biznesa pusdienas», kurās tiekas ar Talsu novada domes deputātiem. Mērķis — turpmāk veicināt abu pušu aktīvu sadarbību.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: