Arī lauku skolā bērniem nodrošina konkurētspējīgu izaugsmi 25.07.2015

Dace Mieriņa
dace@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Kamēr daļa skolēnu vasaras brīvlaikā prāto, kā to saturīgāk pavadīt, Laucienes pamatskolā aktīvākie papildina zināšanas un prasmes tehniskajā jaunradē. Pateicoties matemātikas un informātikas skolotājas Evijas Ozolas iniciatīvai, 20 bērni un jaunieši šonedēļ guva priekšstatu par dažādiem mehānismiem, paši tos meistarojot no specializētajiem Lego konstruktoriem.
Viens no ikdienā bieži dzirdētajiem saukļiem «Pasaule pieprasa tehniskos prātus» arvien biežāk dzirdams arī laukos. Tādēļ vecāki, kuri ir ieinteresēti bērnu attīstībā un izaugsmē, bieži vien izvēlas savas atvases skolot pilsētās, uzskatot, ka laukos bērniem nav iespējams pilnveidot zināšanas. Laucienē šo stereotipu cenšas lauzt, piedāvājot darboties ar Lego konstruktoriem.
Pavasarī, viesojoties seminārā Valmieras sākumskolā, Laucienes pamatskolas matemātikas un informātikas skolotāja Evija Ozola pirmo reizi pamanīja specializētos Lego konstruktorus. Tad radās doma, ka tādi nepieciešami arī Laucienes skolēniem. Skolotāja teic, ka pirmie roboti pamatskolā jau bijuši iepriekš, taču tie ir krietni vien sarežģītāki, jo darbojas pēc iepriekš ieprogrammētas programmas. «Lielie puikas pro­grammēja un darbojās, bet mazie bērni ieinteresēti tikai vēroja. Diemžēl viņiem tie vēl ir par sarežģītu!» skaidro E. Ozola.
Ieguvusi skolas vadības atbalstu, E. Ozola kopā ar radošo komandu — kolēģi Ivetu Balodi un Laucienes brīvā laika pavadīšanas centra vadītāju Luīzi Ūrmani — uzrakstīja projekta pieteikumu «Talsu novada fonda» izsludinātajā projektu pieteikumu konkursā «Savu vidi veidojam paši». To atbalstīja, un par iegūto projekta finansējumu — 484,86 eiro un skolas sniegto 400 eiro līdzfinansējumu — laucienieki iegādājušies piecus kon­struktora komplektus.
Visu nedēļu 20 bērni un jaunieši, darbojoties pa pāriem, būvē dažādus vienkāršus un arī sarežģītākus mehānismus, kā automašīnas un pat ejošu suni, kurš mirkšķina acis. «Sākumā meistarojām elementārus mehānismus, kā sviru un knaibles, bet pēc tam jau būvējām sarežģītākus, kā brīvgaitas un motorizētas mašīnas. Procesa gaitā katrs bērns mācās un apjauš, kāpēc mašīna var pabraukt pret kalnu, kāpēc nevar, kāda lieluma riteņi ir vispiemērotākie, tādējādi apgūstot arī fizikas pamatus,» skaidro skolotāja. Otrā stāva gaiteņa grīda ir nolīmēta ar papīra sloksnītēm, jo bērni ne tikai būvē dažādas ierīces, bet arī izmēģina tās praksē. «Mērām un atzīmējam, cik tālu katra mašīna spēj pārvietoties. Notiek ne tikai konstruēšana, bet arī izpēte. Procesā veiktos novērojumus bērni pieraksta darba burtnīcās,» uzsver E. Ozola.
Šonedēļ, no pirmdienas līdz pat piektdienai, no deviņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā darbojas divas grupas. Rīta pusē strādā bērni no sešu līdz deviņu gadu vecumam, bet pēcpusdienā — no deviņiem līdz 12 gadiem. Bērni un jaunieši ir ne tikai no Laucienes, bet arī no Talsiem un Pastendes. Iespēju attīstīt savas zināšanas un prasmes piedāvāts izmantot arī tādiem bērniem, kuru vēcāki nevar atļauties dārgas nometnes un ekskursijas.
Līdztekus zināšanām bērni mācās sadarboties cits ar citu. Daži atzīst, ka tas nav viegli, jo sanākot arī uzskatu nesaderība. «Dažbrīd zināšanas, iespējams, pat nedaudz paliek otrā plānā, jo jāmācās pacietība un sadarbība. Bērnos ir sacensības gars, taču cenšamies būt pieklājīgi un neaizvainot cits citu,» stāsta skolotāja Evija. Viņa teic, ka konstruktorus un metodisko materiālu saņēmusi jau maijā. Tad bija jāveic tulkošana, lai izveidotu ne tikai metodisko materiālu skolotājiem, bet arī darba burtnīcas bērniem. Vēlās vakara un nakts stundās viņa darbojusies ar konstruktoriem, lai uzmeistarotu visus mehānismus pati. Talkā nākusi septiņus gadus vecā meita Agneta, kas šonedēļ cītīgi darbojas kopā ar citiem. «Bērni ir spiesti saprast elementāras lietas, piemēram, ka lielai mašīnai nedrīkst uzmontēt mazus riteņus vai otrādi; mehānisms nedarbosies, ja nebūs zobrata. Nerādu priekšā, bet lieku pašam izdomāt un secināt,» atzīst E. Ozola.
Bērni radošajai darbošanās nedēļai pieteikušies dienas laikā. Gribētāju bija vairāk, nekā iespēju, jo konstruktori ir tikai pieci. Paula Estere Pluģe no Laucienes atzīst, ka brīvlaikā kļuvis garlaicīgi, tāpēc nolēmusi piedalīties. Meitene teic, ka nedēļas laikā uzkrātās zināšanas, visticamāk, viņai noderēs arī turpmāk. Paula Estere mums demonstrē uzmeistaroto suni, kurš pārvietojas un mirkšķina acis. «To uztaisīju aptuveni stundas laikā. Bija sarežģīti! Pamatā ir baterija, kura savienota ar Lego klucīšiem un citām detaļām. Konstruējot es skatījos grāmatiņā, kur vizuāli pa soļiem attēlota katra darbība. Man sanāca ar pirmo reizi, jo ļoti centos,» uzsver meitene.
Pēc neilga laika savu gatavoto suni robotu skolotājai steidz atrādīt arī Kristers Zemītis un Ričards Dambergs. Kopā ar skolotāju abi nospriež, ka kaut kas īsti vēl nedarbojas, tāpēc zēni steidz kļūmi labot. Katras grupas nodarbībai atvēlētās trīs stundas paiet nemanot, tāpēc ir zēni, kas ierodas jau no rīta, bet mājās dodas tikai vēlā pēcpusdienā. Ralfs Jānis Širmans kopā ar draugu Filipu Cimermani brauc no Talsiem. Puiši skaidro, ka viņiem tehniskās lietas patīk, taču Talsos šādas iespējas nav. Sākotnēji puiši strādājuši ar Lego konstruktoru, bet vēlāk skolotāja piedāvājusi jau sarežģītos robotus, kurus vada, veicot programmēšanu datorā. Lielie roboti ātrāk no vietas neizkustas, kamēr nav ievadīta speciāla pro­gramma. «Esmu ieprogrammējis, ka tas var cīnīties sumo cīņās, atskaņot melodijas un braukt pa apli,» skaidro Filips Viljams. Viņa draugs Ralfs Jānis atklāj, ka savu nākotni saista ar datorzinātnēm, tāpēc šonedēļ iegūtās zināšanas, laika gaitā papildinātas, visticamāk noderēs arī turpmāk.
Šodien, pēdējā nodarbību dienā, skolotāja iecerējusi improvizāciju — katrs varēs būvēt, ko vēlas. Radošajai komandai jau prātā nākamās ieceres, kuras viņi vēl neatklāj, taču skolotāja cer, ka rudenī zināšanas būs iespējams nodot gan kolēģiem, gan arī citiem skolēniem robotikas un Lego mehānikas pulciņos.
«Mani kaitina mūsdienu bērnu nemākulība un uztrauc, kādā sabiedrībā dzīvos mana meita un dēls. Strādājot un skolēniem piedāvājot apgūt dažādas mūsdienu tehnoloģijas, vēlos pierādīt, ka arī lauku skolā spēj nodrošināt konkurētspējīgu zināšanu līmeni!» ir pārliecināta Evija Ozola.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: