Ārpus rāmjiem: ar mīlestību pret negācijām 14.06.2016

5. jūnijā Rojas izstāžu un radošo darbnīcu centrā tika
atklāta mākslinieces Ritas Leles izstāde «Politika bez politikas».
Iespējams, potenciālo apmeklētāju pulku bija atbaidījis tieši
politikas vārds, taču interesenti ieradušies vienprātīgi
konstatēja, ka visi trīs prezidenti izstādes koncepcijā iederas
vienkārši lieliski.
«Aristotelis esot ieviesis vārdu «politika»,
lai apzīmētu valsts darīšanas. Tā kā šīs ir valsts darīšanas,
izstāde saucas «Politika bez politikas». Man politika asociējas ar
bezgala daudz negāciju — gan kariem, gan cīņām, gan bruņošanos —,
lietām, par ko pat runāt negribas! Ja negācijas vairo ļaunumu, tad
tām pretim stāv otrs spēks — mīlestība. Un, ja mīlestība vairo
mīlestību, eju ar mīlestību uz politiku, kura vairs nav politika,»
izstādes atklāšanā norādīja māksliniece Rita Lele.
Tieši šī iemesla dēļ izstādīti trīs prezidentu portreti. «Lai
pretstatītu un neitralizētu pretējos spēkus — lai mīlestība
līdzsvarotu spēku samēru. Un vispār, kam vajag šo cīņu?» uzskata
Rita, turpinot turēties pie pārliecības, ka ir vērts palikt pie
ideālā varianta. Mākslinieces iedvesmas avots bijis rakstnieka
Vladimira Megrē grāmatu sērija «Skanošais ciedrs».
«Idejas, kas nāk no turienes, — vispārcilvēciskas un progresīvas —
pamudināja mani gleznot «Pieminekli» (Džordžs Bušs, ASV prezidents
no 2001. līdz 2009. gadam) — ideja apauga, tad nāca «Laiks» (Baraks
Obama, pašreizējais ASV prezidents), un tad jau vajadzēja vēl klāt
trešo,» stāsta Rita. Kāpēc tāds salikums? Par savas izstādes
vizītkarti māksliniece izvēlējusies senu dzimtas fotogrāfiju —
Krievijā, Mogiļevā, uzņemtajā attēlā redzama viņas vecvectēva
ģimene: vecaistēvs Vilis, viņa māsa Paulīne (kura kā pusaugu
meitene aizbrauca uz Maskavu un savu dzimtu turpināja tur), kā arī
vectēva vecākā māsa Olga, kura dzīvi izlēma saistīt ar Ameriku. «Tā
pati «politika bez politikas», kas redzama manās bildēs, ir arī
šajā dzimtas fotogrāfijā,» skaidro māksliniece. Viņasprāt, tas ir
kārtējais apliecinājums tam, ka pretējās nometnēs var būt vienas
dzimtas piederīgie — par to ir vērts aizdomāties…
Ritas Leles gleznas joprojām nevar saukt par pabeigtām
—
viss ir procesā. «Es turpinu un uzlaboju,» smej autore. Viņa
skaidro, ka pašreizējā brīdī glezna ir uzgleznota tik tālu, cik
tālu savā attīstībā pati tikusi. «Kad tieku tālāk, turpinu gleznot
— nevaru uzgleznot to, kā nav.» Tā kā mākslinieces gleznas turpinās
ārpus rāmjiem, autore skaidro, ka tāda esot arī viņas būtība — būt
ārpus rāmjiem. Viņasprāt, rāmis bildi spiež kopā — jo viss taču ir
plūstošs, mainīgs, viens vesels! «Visi grib brīvi elpot, dzīvot,
darīt, kā patīk, — kāpēc lai tas nebūtu labi?» provocē
autore.
Darbi tiek gleznoti puantilismam pietuvinātā tehnikā ar eļļas
krāsām — ar smalkāko pindzelīti māksliniece zīmē punktiņus, kas
ļauj veidot maigas pārejas. Savu stilu autore izkopusi pēc pašas
iniciatīvas. «Mācījos akadēmijā ļoti piemērotā laikā — kad
drīkstēju jau darīt, ko gribu,» smejas māksliniece.
Cik lielā mērā māksla spēj izmainīt šo pasauli,
Rita?
«Māksla maina pasauli, taču — kāda pēdējo gadu laikā tā ir?
Uzskatu, ka māksla ir šausmīgi degradējusies, negatīvismu tā arī
nesot plašumā. Šobrīd nāk arī pozitīvisms, taču bija laiks, kad
tika kultivēts tikai nesmukais, kroplais, pārējais tika dēvēts par
naivismu un tamlīdzīgi. Tas viss jau strādā, nekur nepazūd! Tagad
ir tā — ja nespēju sevi noturēt uz pozitīva viļņa, neķeros
gleznošanai klāt — bilde neizbēgami ir sabojāta. Ja neesi pozitīvi
domājošs, triepiens neiznāk,» uzskata māksliniece. «Kad tu glezno
un domā par to, daudz kas jau mainās. Un, ja vēl kāds apskatās un
arī domā labi, doma strādā,» ir pārliecināta autore. Viņasprāt,
katram cilvēkam piemīt gan pozitīvisms, gan negatīvisms, tostarp —
arī noziedzniekam ir pozitīvais. «Cik daudz tas izpaužas, ir cits
jautājums — labvēlīgos apstākļos šīs rakstura īpašības var
izpausties,» uzskata māksliniece.
Promejot redzu vīziju: pie katras no trim prezidentu bildēm stāv
tās prototips, draudzīgi sarokojas un ar savējo bildi azotē dodas
prom. Ja reiz Austrumu gudrie runā par senajiem skolotājiem, kas
bijuši «cildeni, noslēpumaini, dziļi un atsaucīgi, ar neizmērojamu
gudrību apveltīti», kāpēc gan lai pasaule nekļūtu nedaudz labāka
tieši šobrīd?
Rita Lele
Dzimšanas vieta — Kolka,
1957. gads;
Šobrīd dzīvo Mazirbē —
vecāki nāk no lībiešu krasta
(Vaides) un Latgales Aizsilu
sādžas;
Absolvējusi Liepājas Lietišķās
mākslas vidusskolu;
Latvijas Mākslas akadēmijas
diplomu ieguva 1993. gadā;
Izstādēs piedalās kopš 1984.
gada — kā lībiešu izcelsmes
māksliniece izstādēs «Līvod
Kuņst» Latvijā, Igaunijā,
Somijā;
Personālizstādes bijušas
Kolkā (1984, 2015), Rīgā
(1995, 1999, 2000, 2001),
Jelgavā (2015—2016);
Savu glezniecības stilu sauc
par superreālismu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: