Ārpus rāmjiem: ar mīlestību pret negācijām 14.06.2016

5. jūnijā Rojas izstāžu un radošo darbnīcu centrā tika atklāta mākslinieces Ritas Leles izstāde «Politika bez politikas». Iespējams, potenciālo apmeklētāju pulku bija atbaidījis tieši politikas vārds, taču interesenti ieradušies vienprātīgi konstatēja, ka visi trīs prezidenti izstādes koncepcijā iederas vienkārši lieliski.
«Aristotelis esot ieviesis vārdu «politika»,
lai apzīmētu valsts darīšanas. Tā kā šīs ir valsts darīšanas, izstāde saucas «Politika bez politikas». Man politika asociējas ar bezgala daudz negāciju — gan kariem, gan cīņām, gan bruņošanos —, lietām, par ko pat runāt negribas! Ja negācijas vairo ļaunumu, tad tām pretim stāv otrs spēks — mīlestība. Un, ja mīlestība vairo mīlestību, eju ar mīlestību uz politiku, kura vairs nav politika,» izstādes atklāšanā norādīja māksliniece Rita Lele.
Tieši šī iemesla dēļ izstādīti trīs prezidentu portreti. «Lai pretstatītu un neitralizētu pretējos spēkus — lai mīlestība līdzsvarotu spēku samēru. Un vispār, kam vajag šo cīņu?» uzskata Rita, turpinot turēties pie pārliecības, ka ir vērts palikt pie ideālā varianta. Mākslinieces iedvesmas avots bijis rakstnieka Vladimira Megrē grāmatu sērija «Skanošais ciedrs».
«Idejas, kas nāk no turienes, — vispārcilvēciskas un progresīvas — pamudināja mani gleznot «Pieminekli» (Džordžs Bušs, ASV prezidents no 2001. līdz 2009. gadam) — ideja apauga, tad nāca «Laiks» (Baraks Obama, pašreizējais ASV prezidents), un tad jau vajadzēja vēl klāt trešo,» stāsta Rita. Kāpēc tāds salikums? Par savas izstādes vizītkarti māksliniece izvēlējusies senu dzimtas fotogrāfiju — Krievijā, Mogiļevā, uzņemtajā attēlā redzama viņas vecvectēva ģimene: vecaistēvs Vilis, viņa māsa Paulīne (kura kā pusaugu meitene aizbrauca uz Maskavu un savu dzimtu turpināja tur), kā arī vectēva vecākā māsa Olga, kura dzīvi izlēma saistīt ar Ameriku. «Tā pati «politika bez politikas», kas redzama manās bildēs, ir arī šajā dzimtas fotogrāfijā,» skaidro māksliniece. Viņasprāt, tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka pretējās nometnēs var būt vienas dzimtas piederīgie — par to ir vērts aizdomāties…
Ritas Leles gleznas joprojām nevar saukt par pabeigtām —
viss ir procesā. «Es turpinu un uzlaboju,» smej autore. Viņa skaidro, ka pašreizējā brīdī glezna ir uzgleznota tik tālu, cik tālu savā attīstībā pati tikusi. «Kad tieku tālāk, turpinu gleznot — nevaru uzgleznot to, kā nav.» Tā kā mākslinieces gleznas turpinās ārpus rāmjiem, autore skaidro, ka tāda esot arī viņas būtība — būt ārpus rāmjiem. Viņasprāt, rāmis bildi spiež kopā — jo viss taču ir plūstošs, mainīgs, viens vesels! «Visi grib brīvi elpot, dzīvot, darīt, kā patīk, — kāpēc lai tas nebūtu labi?» provocē autore.
Darbi tiek gleznoti puantilismam pietuvinātā tehnikā ar eļļas krāsām — ar smalkāko pindzelīti māksliniece zīmē punktiņus, kas ļauj veidot maigas pārejas. Savu stilu autore izkopusi pēc pašas iniciatīvas. «Mācījos akadēmijā ļoti piemērotā laikā — kad drīkstēju jau darīt, ko gribu,» smejas māksliniece.
Cik lielā mērā māksla spēj izmainīt šo pasauli, Rita?
«Māksla maina pasauli, taču — kāda pēdējo gadu laikā tā ir? Uzskatu, ka māksla ir šausmīgi degradējusies, negatīvismu tā arī nesot plašumā. Šobrīd nāk arī pozitīvisms, taču bija laiks, kad tika kultivēts tikai nesmukais, kroplais, pārējais tika dēvēts par naivismu un tamlīdzīgi. Tas viss jau strādā, nekur nepazūd! Tagad ir tā — ja nespēju sevi noturēt uz pozitīva viļņa, neķeros gleznošanai klāt — bilde neizbēgami ir sabojāta. Ja neesi pozitīvi domājošs, triepiens neiznāk,» uzskata māksliniece. «Kad tu glezno un domā par to, daudz kas jau mainās. Un, ja vēl kāds apskatās un arī domā labi, doma strādā,» ir pārliecināta autore. Viņasprāt, katram cilvēkam piemīt gan pozitīvisms, gan negatīvisms, tostarp — arī noziedzniekam ir pozitīvais. «Cik daudz tas izpaužas, ir cits jautājums — labvēlīgos apstākļos šīs rakstura īpašības var izpausties,» uzskata māksliniece.
Promejot redzu vīziju: pie katras no trim prezidentu bildēm stāv tās prototips, draudzīgi sarokojas un ar savējo bildi azotē dodas prom. Ja reiz Austrumu gudrie runā par senajiem skolotājiem, kas bijuši «cildeni, noslēpumaini, dziļi un atsaucīgi, ar neizmērojamu gudrību apveltīti», kāpēc gan lai pasaule nekļūtu nedaudz labāka tieši šobrīd?

Rita Lele
 Dzimšanas vieta — Kolka,
    1957. gads;
 Šobrīd dzīvo Mazirbē —
    vecāki nāk no lībiešu krasta
    (Vaides) un Latgales Aizsilu
    sādžas;
 Absolvējusi Liepājas Lietišķās
    mākslas vidusskolu;
 Latvijas Mākslas akadēmijas  
    diplomu ieguva 1993. gadā;
 Izstādēs piedalās kopš 1984.
    gada — kā lībiešu izcelsmes
    māksliniece izstādēs «Līvod
    Kuņst» Latvijā, Igaunijā,
    Somijā;
 Personālizstādes bijušas
    Kolkā (1984, 2015), Rīgā
    (1995, 1999, 2000, 2001),
    Jelgavā (2015—2016);
 Savu glezniecības stilu sauc
    par superreālismu.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: