Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2020
 
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Bagātību glabātāja, ar mieru un visu lietu kārtību 21.05.2014

Ilze Kārkluvalka
ilze@talsuvestis.lv
63223337

Talsu novada muzeja galvenā krājuma glabātāja. Grūti iedomāties atbilstošāku cilvēku šīs nopietna apjoma bagātības pārzināšanai. Gaisīgi mākslinieciska būtne tādā atbildībā īsā laikā saļimtu vai nodarītu vairāk posta nekā labuma. Miers un visu lietu kārtība, viņa zinās — tā man gadiem ir teikuši par Daiju Lēmani, kad kārtējo reizi meklēju ko tikai novada lielākās muzeja kolekcijās atrodamu.

Novada muzejs sistemātiski

panāk pretim ikvienam — no sīka ķipara līdz sirmai galvai — ar izstādēm, tematiskiem sarīkojumiem, izglītojošām programmām, tajā var lustīgi izdzīvoties Muzeju naktī un citos raibos jampadračos. Tomēr ir stiprs pamats, uz kā to visu iespējams būvēt, un allaž lepni viņi savā Tiguļkalnā atgādina — «mūsu krājuma nodaļa!».

Pavēlā pēcpusdienā runājoties ar Daiju, zinu, ka viņa nupat ir aizgūtnēm melojusi, sastāstījusi zilus brīnumus, kopā ar kolēģēm vadot kārtējo muzeja piedāvāto satikšanos apmeklētāju ļoti pieprasītajā Melu klubā. Nejūtu pat atblāzmu no nule vēl uzņemtās nenopietnās noskaņas. Daija ir mājās, savā pasaulē, jautrā pamuldēšana un smiekli pa visu telpu palikuši tur, pilsētas otrā malā. Kā kaķis jūtu, cik saspringta ir sarunu biedre, jo no pazīstamās Ilzes nu esmu kļuvusi par intervētāju, žurnālisti ar diezgan pieļaujamu nekaunības procentu asinīs. To pieņemu, un krupi tiesāju kopā ar Daijas piedāvātajiem gardajiem pīrādziņiem un plātsrausi, tīšām smalki neatšaudama mazo pirkstiņu no kafijtasītes sāna un pa replikai izgrūzdama, baudot cienastu pilniem vaigiem. Man vienkārši gribas nolobīt to rezervēti atturīgo čaulu un ieklausīties, lai sadzirdētu.

«Visi, kas pie mums klubiņā atnākuši, taču ir lasījuši grāmatas, kaut ko zina no vēstures, literatūras, un mēs visu to saliekam savos stāstījumos, un nabaga bērniem atliek vien ar savu prātu izvēlēties, kurš tad no mums muld vairāk, kurš saka patiesību,» stāsta Daija. Tagad muzeji meklē ceļus būt arvien atvērtākiem sabiedrībai, tā nebūt nav noslēgta pasaule ar uz iekšu vērstu dzīvi. Tāda mode tagad. Padomju laikos ik gadu muzejā bija prasība sarīkot zinātnisku konferenci, kurā katrai nodaļai bija jānolasa viens pētnieciskais darbs. Vairs šādu kopēju lasījumu nav, toties muzejs beidzot pērnā gada nogalē saņēmās savu pirmo Rakstu sējuma izdošanai. Profesionāli vērtējot šo izdevumu, Daija ir skeptiska — tikai viena publikācija tajā atbilst nopietna pētījuma līmenim. Uz viņas viedokli paļaujos, jo to izsaka cilvēks, kurš drīz vien varēs atzīmēt četrdesmitgadīgu uzticību vienai darbavietai.

Spēcīga personība, savu zināšanu un inteliģences dēļ ļoti respektēta savā laikā muzejā bija krājuma glabātāja Kitija Valberga. Viņai aizejot, toreizējā direktore Anna Rasa šo darbu uzticēja Daijai. Acīmredzot neredzēja citu, piemērotāku. Joprojām Daija nebeidz apbrīnot savas priekšgājējas izcilo, racionāli sistēmisko atmiņu līdz pat astoņdesmit piecu gadu vecumam.

Muzejā ir izteikts sieviešu kolektīvs,

tie daži viņi tiek saudzēti kā īpašas vērtības. Daija prot sirsnīgi un mīļi paironizēt par gluži sadzīviskām ikdienas situācijām, kad intelekts var mierīgi atpūsties, bet izmisīgi vajadzīgs smago mantu stiepējs, pie sienas piestiprinātājs, licējs, no stāva uz stāvu vai blakusēku pārnesējs. Pieraduši būt minoritāte, viņi ar to sadzīvo, un tad ir tā, kā Daija atceras reiz mirkli vecajā muzejā Rožu ielā — viņa meklē un nevar atrast āmuru, kolēģis to beidzot atnes un eleganti iedod, lai… viņa savām rociņām var iesist naglu sienā un pielikt eksponātu. No malas — amizanti, bet Daija prot pieņemt ikvienu tādu, kāds viņš ir, jo var taču ierakties savos pienākumos tā, ka nav laika pievērst nevajadzīgu uzmanību kam ārpus un mutuļot tur, kur līdz vienīgi paklusēšana.

Blakus savām mammām

muzejā nereti cēlieniem dzīvojušies bērni. Arī Daijas vienīgajai meitai Ilgai mammas darbavieta ir labi pazīstama pasaule. Daija neatceras, ka mazais kādu reizi būtu traucējis vai kaprizējies. Pēc tēta nāves, Ilgai tad bija vien deviņi gadi, no skolas tūliņ pierada nākt pie mammas un pacietīgi sagaidīt kopīgo mājās iešanas brīdi. Bērnudārzu nekad neizjutušais meitēns šajā savdabīgajā pasaulē jutās droši un labi, un vienmēr atrada sev nodarbošanos. Bijusī skolotāja, muzeja darbiniece Dainas kundze pat nepieļāva domu, ka mazā Ilga, kas jau dūšīgi apguvusi burtus, neiemācītos lasīt. Ilga pasēdēja, pasēdēja pie Dainas tantes, un Daija tikai pēkšņi konstatēja, ka meita tekoši lasa. Pati viņa nebūtu spiedusi mācīties, baidīdamās ko izdarīt nepareizi pirms skolas izmantotās metodikas.

Runājam bērns, bērns, bet Ilga jau ir komunikāciju zinātņu maģistre, atbild par sabiedrisko attiecību darbu Latvijas Fotogrāfijas muzejā galvaspilsētā.

Muzejā! Jautājoši palūkojos uz Daiju, bet viņa tikai nosaka: redzēs, ar ko tas beigsies, lai izmēģina, un darbavietas jaunam speciālistam ar pievilcīgiem piedāvājumiem mūsu laikā pretim neskrien. Vien piebilst, ka šis darbs ir akurāt Ilgas dabai.

Abu saite ir cieša, un Daija pat negrib prātot, kā būtu vien samierināties ar telefona zvaniem vai retu pārrašanos mājās uz īsu brītiņu, kurā neko nevar paspēt ne izrunāt, ne izprast.

Tas miers, savāktība un akurātība,

ko uztveru un cienu Daijā, un, kā man tuvāk iepazīstoties likās, mantojusi Ilga, nāk no Brantiem — Daijas vecāku ģimenes?

Joprojām Valdemārpilī stāv pagarš mūra nams, kurā uzauga viņu pieciem bērniem svētītā ģimene. Jau sen tur saimnieko citi ļaudis, tikai Daija cieši saka — esmu valdemārpilniece, un Valdemārpils joprojām ir mana. Lai arī vairs tikai atmiņās, bez pieturas vietām radu mājās un kapsētā.

Daijas bērnībā viņu mājvietas teritoriju sasmacnieki sauca par Jaunā tirgus laukumu, nekāda iela tad nebija. Daijas tētis bija ceļu meistars un šo namu 1948. gadā uzcēlis, bet tas, protams, piederēja viņa darbavietai — 18. ceļu daļai.

Mamma ir no Ventspils, tētis — vidzemnieks, un viņi uz šo pusi atnāca bēgļu gaitās. Kā stāstīja Daija — 1944. gadā Vidzemē sakrāva visus savus četrus bērnus ratos un brauca tā kā uz Ventspili, bet palika Sasmakā. Tālis un Līga bija prāvāki, bet Valdis un Vizma vien gadiņu un divus šai pasaulē. Pajūgam braucot garām vācu armijas posteņiem, tētis noglabājās ratu dibenā, mamma uzsēdināja savu četrotni cieši virsū uz pārsega, un braši, vācu valodā brīvi atbildot uz jautājumiem, bez aizķeršanās laimīgi tikusi tālāk. Ieminos, vai mēs varētu tā — sasēdināt četras sīkas atvasītes ratos, paņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko un paļauties uz likteni… Daija nopūšas un kādu mirkli klusē… «To nekad nevar pateikt, kamēr nav tāda situācija,» viņa nosaka. «Kā tad no Sibīrijas izsūtījuma sasmacnieki brauca mājup, mazos bērnus tur neatstādami un izglabādami visiem spēkiem… Un tie, kuri aizbēga no padomju varas uz ārzemēm, aizbrauca tikpat pliki…»

Daija ir piektais, jau Valdemārpilī piecdesmito gadu sākumā pasaulē ienākušais mazais Brants. Visus pēckara gadus mammai ik brīdi bija jādomā, ko dot saimei ēst, ko mugurā vilkt, bet bērniem tādu rūpju nekad neizprast. Viņai, māšelei, ko lielākie brāļi un māsas mazotnē neuzskatīja par vērā ņemamu cilvēku, bērnība un skolas gadi bija vislaimīgākais laiks. Tētis un mamma, plašs radu loks vienmēr ciešā saiknē ap ģimeni — tā bija silta, paļāvības un prieka pilna pasaule, kurā pieticīgākam azaida galdam un no māsām pārmantotām drānām nebija nozīmes. Tēti no ceļmeistara pazemināja remontstrādnieka darbā, jo kāds taču bija nosūdzējis, ka Brantam esot šmucīga pagātne, kas padomju ceļa taisītājam nav pieļaujami. Lai piepelnītu kādu lieku kapeiku pie algas, tētis savā kaligrāfiskajā rokrakstā rakstīja tekstus uz bēru vainagu lentēm, bet mamma tās šuva (tagad teiktu, ka tas bija viņu un manas vīramammas sadarbības mazais privātbizness, jo viņa tos kroņus pina un sūtīja Brantam lentes atpakaļ, ja viņš atkal bija izlaidis kādu burtu).

Mamma saimniekoja pa māju, un Daija neatceras, ka būtu dzirdējusi skaļu rāšanos vai balss pacelšanu. Brantu četrotne Valdemārpils skolā bija kārtīgi, apzinīgi audzēkņi, un, pašsaprotami, no jaunākās skolotāji gaidīja to pašu. Bikla, klusa, nekad ar trakām idejām vai gājieniem kā viņas vecākais brālis Valdis (uzņēmīgais, aizrautīgais pasaules apceļotājs, drosmīgais bezceļu pievarētājs Valdis Brants. Tas nekas, ka viņam tūlīt būs 72, gatavojas šovasar ar vecām latvijām tikt līdz Vladivostokai)! Daijai tāds pasaules izzinātāja gars nav iedzimis, vismaz viņa nemana. Valdis astoņdesmito gadu sākumā iebrāzies pie mazās māšeles un licis aši sariktēties, lai paņemtu līdzi kārtējā trakajā braucienā — līdz Sibīrijas plašumiem, kur viņam bija darbs. Mazajai māsiņai ne par ko nevajadzēja rūpēties, pat visi lidojošie mošķi sadzēla jau pirms Maskavas. Tas bija viens tāds neaizmirstams caurskrējiens.

Daija atzīst, ka viņai neder pēkšņs, neprognozējams piedzīvojums, bet noteikti jāzina vismaz trīs tuvākajās dienās paredzamais. Arī svešus cilvēkus viņa māk turēt pieklājīgā attālumā un arī pati bez vajadzības nekad netuvosies.

Tagad, ja visi kauli būtu vietā un dūšas pietiktu, Daija ļoti, ļoti gribētu pabūt Norvēģijā, lielo ziemeļnieku romānos tik burvīgi aprakstītajā klinšu un fjordu zemē. Karstās zemes ar sulīga temperamenta cilvēkiem viņa mīļuprāt novēl citiem.

Meitas sasniegtais izglītībā

Daijai ir savu nepiepildīto sapņu īstenojums. Viņa stāsta, kā mēģināja būt bioloģe un ģeogrāfe, bet kā dzīve nolika pilnīgi citā vietā, parādot, ka tā ir viņas. Pie izdomātajiem varenajiem nākotnes plāniem bija vainīgas gan skolotājas Šrēderes ģeogrāfijas stundas, gan grāmatu pasaule — sērijā «Apvārsnis» izdotā ceļojumu literatūra un dabas pētnieku darbi, Džeka Londona stāsti… Jā, viņa grāmatā par tālajiem ziemeļiem esot tāda upe Daija… Savu vārdadienu Lēmane svin visu kalendārā neierakstīto vārdu dienā un piedod, ka cilvēki nekādi nevar atcerēties ne viņas vārda, ne uzvārda pareizu rakstību, un vairs neizlabo, jo «galu galā pietiek, ka zinu pati, kā mani sauc».

Pirmais patstāvīgais darbs bija Talsu rajona izglītības nodaļas filmotēkas laborantes pienākumi. Kamēr krustmāte izdomāja, ka jaunietei jātiek uz Rīgu, un sarunāja dzīvesvietu. Kamēr Daija iesniedza atlūgumu un aizbrauca, sarunātā dzīvokļa saimniece bija pārdomājusi.

Negaidot nāca piedāvājums no muzeja toreizējās direktores Annas Rasas, un Daija 1975. gadā kļuva par muzeja darbinieci. «Ja es pārdzīvoju to pirmo dienu, tad jau vairs nekas!» trāpīgi toreizējās izjūtas, ieejot Rožu ielas nama ritmā, raksturo Daija. Toreiz modē bija tēma par šķiru cīņās kritušajiem, un katrs darbinieks pēc stingras uzdevumu sadales saņēma savu materiālu vākšanas teritoriju. Savā apzinīgumā un pārliecīgajā entuziasmā Daija, bez šaubām, apstaigāja pareizo atmiņu stāstītājus savā Valdemārpilī. «Pēc tam, kad viņi man visi izstāsta šito te, es visu nakti briesmīgos murgos turpināju šķiru cīņu…» Izdzīvoja pēc pirmā pārbaudījuma. Anna, plaša vēriena cilvēks, neko daudz necakinājās, katram pašam vajadzēja redzēt darbu un iekļauties. Daijai joprojām žēl par viņas talanta un spēju norakšanu kaimiņnovada skolā. Anna mācēja ne tikai dot enerģiju lielās dozās, ejot pa priekšu kā tanks, bet arī visus apkārtējos paraut līdzi ar nebijušām idejām. Tagad mēs savā jaunajā paaudzē vairs neredzam sava laika entuziasmu — iet līdz bezspēkam idejas dēļ, bez samaksas, tikai priekam un gandarījumam. Tagadējie jaunie ir ar citādu attieksmi. Varbūt, ka viss var mainīties, uzkrājoties dzīvē pieredzētajam un pārdzīvotajam. Abas ar Daiju gan šo vecišķo noti savā valodā neuzņemam, jo labi zinām, cik tā ir bezjēdzīgi zemē novelkoša.

Lai gan cita laika bērns,

Daija nebūt neuzskata, ka darbs ir galvenais, tikai tad personiskā dzīve. Viņai ir svarīga savu māju un savējo izjūta: «Es zinu, ka viņi visi četri man aiz muguras ir, un vēl brāļu un māsu nākamās paaudzes. Ja saskaita ar visām otrajām pusēm, tad vismaz četrdesmit mūsu sanāk no pašiem vien.» Apaļajās jubilejās satikšanās ir pašsaprotama, tāpat grūtākos brīžos viņi ir cieši cits ap citu.

Labas, gaišas enerģijas spēku viņa ir saņēmusi arī no svešiem, bet garīgajā būtībā tuviem cilvēkiem. Tāda dāvana viņai ir iepazīšanās ar gleznotāju Jēkabu Spriņģi, ārstu Arnoldu Vilertu. Savulaik enerģiju un prieku nesavtīgi deva kolēģe muzejā Alla. Bez viņas būtu bijis grūti smagākajā laikā tikt ārā no bezcerības grāvja un atrast spēku un jēgu dzīvot. «Man nevajag ikdienā būt ļoti tuvu, bet tikai zināt, ka ir tāds stiprs, gaišs cilvēks,» tā Daija.

Pastarīša, vienmēr stiprā ģimenes un dzimtas aizvējā pasargātā, izjūta laikam ir neatņemami ieaugusi Daijas būtībā. Mūsu sarunā neviļus viņa vairākkārt uzsver, ka nevar iedomāties būt un justies viena, bez paļaušanās uz savējiem.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----