Balgalnieki ciemiņus veda uz septiņām vietām 12.06.2015
9. jūnijā jau agrā rītā konkursa «Talsu novada sakoptākā pilsēta vai pagasts» komisija devās uz Balgales pagasta centru — Dursupi —, kur viņus sagaidīja pārvaldes vadītājs Juris Upmalis un darbinieki, laipni aicinādami doties uz tautas nama zāli, kur sākās ceļojums pa septiņām Balgales pagastam nozīmīgām vietām un tikšanās ar vietējiem azartiskajiem cilvēkiem.
Pirmais publiku uzrunāja
Balgales amatierteātra aktieris un novadā labi zināmais sporta dzīves organizators Aivars Eņģelis, atcerēdamies, kā sācis spēlēt teātri. Pirmais viņa iznāciens uz skatuves bijis gaiļa kostīmā, bet … viņš pazaudējis asti pašā lugas kulminācijas brīdī. «Radošākā novadnieka» nominācijai tika piedāvāti divi kolektīvi — Balgales amatierteātris un sieviešu koris «Balgale». Šai pusē ciena teātra spēlēšanu, to var secināt pēc tā, ka Balgales amatierteātris ar lielākiem un mazākiem pārtraukumiem darbojas kopš 1948. gada — tātad tā vēsture ir gara un plaša. Pēdējos desmit gados kolektīvu vadīja Regīna Znotiņa, Dina Bērziņa, Jolanta Skujeniece un Reinis Boters. Šogad šis kolektīvs amatierteātru skatē ieguva augstāko pakāpi, Reinis Boters atzīts par labāko režisoru, bet Aivars Eņģelis — par labāko aktieri. Balgales aktieri izvirzīti uz reģionālo atlases skati Latvijas amatierteātru iestudējumu parādē «Gada izrāde 2015». Koris «Balgale» dibināts 2001. gadā vispirms kā jauktais koris, bet jau divus gadus vēlāk tas kļuva par sieviešu kolektīvu. Pirmā diriģente bija Lidija Laua, bet 2005. gadā kori pārņēma Dina Bičule. «Balgale» 2008. un 2013. gadā piedalījās Dziesmu un deju svētkos. 2011. gadā dziedātājas sevi rādīja garīgās mūzikas festivālā «Sudraba zvani». Pagājušajā gadā «Balgale» piedalījās Pasaules koru olimpiādē Rīgā un ieguva zelta diplomu. Korim pievienojusies arī koncertmeistare Gunita Pauliņa. «Balgale» izpilda latviešu komponistu oriģināldziesmas, tautasdziesmas, ārzemju komponistu darbus un garīgo mūziku. Komisijai par godu Ligita Štefenberga izteiksmīgi nolasīja Kārļa Melberga «Odu Balgales korim».
Nākamā apskates vieta
atradās turpat pagasta mājā — Balgales ambulance, kas tika piedāvāta kā «Sakoptākā organizācija Talsu novadā». Kad Juris Upmalis stājās savā pārvaldes vadītāja amatā, viņa pirmais darbs bija panākt, lai pagastā darbotos visiem noteikumiem atbilstoša ambulance, nu tāda ir un strādā otro gadu. Tas ir lielisks Talsu novada pašvaldības un Balgales pagasta pārvaldes kopīgs risinājums. Iedzīvotājus apkalpo ģimenes ārste Evija Sporāne un ārsta palīdze Laima Mūrniece. Jaunā atrašanās vieta un telpas ir pieejamas arī cilvēkiem ar ierobežotām funkcionālām spējām. Telpu rekonstrukciju un pielāgošanu ambulances vajadzībām veica SIA «Stats».
Un tad konkursa
komisija devās uz «Jaunbolām», kas tika piedāvātas nominācijā «Sakoptākā privātmāja». Un patiešām te padomāts par katru zemes metru, lai būtu kārtība, puķes un krāšņumaugi. Kas to būtu domājis, ka tas viss iekopts tikai no 1997. gada, kad lapmežciemnieki Ilze un Dainis ar dēliem Arni, Ediju un Lauri pārcēlās uz dzīvi Balgales pagastā. Šai vietā ir tikai četras mājas, bet apkārt — mežs. Saimnieks Dainis Zutis sacīja: «Var teikt, ka visi šeit redzamie koki ir mūsu pašu stādīti. No agrākiem laikiem palikusi vien bumbiere un vecā ābele. Varētu domāt, kas man, jūrmalniekam, darāms laukos, bet īstenībā saknēs esmu lauku puika, jo netālu atrodas manas dzimtas mājas. Vectēvs bija zemnieks, tagad pie zemes turos es. Mājas apkārtni kopjam kopā — gan es, gan dēla Laura draugi, visi. Vecākie dēli strādā citur, mājās palicis tikai Lauris. Mana galvenā nodarbošanās ir būvniecība. Vislabāk izdodas pirtskrāšņu mūrēšana, to man iemācīja tēvs. Man vispār ir trīs mīlestības — pret zemi, pret virtuvi un pret koka darbiem. Ja vajag, varu sarīkot arī banketu.» Jaunākais dēls Lauris Zutis ir Balgales pagasta lepnums, jo ir ļoti sportisks, nesen viņš kļuva par Latvijas čempionu parabobslejā.
Balgales ļaudis komisiju iepazīstināja
ar iespējamo «Talsu novada zaļās domāšanas līderi» Jāni Bētiņu, kurš ir zinātniskais asistents Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā. Jāni labprāt visur aicina vadīt nodarbības, kas saistītas ar vidi. Jau trīs gadus Jānis iesaistījies divos nozīmīgos projektos, kas saistīti ar ūdensputniem Latvijā. Šajā gadā viņš aktīvi darbojas vides aizsardzības projektā «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošana dabas daudzveidības saglabāšanai». Jūlijā vai augustā sāksies vēl viens projekts «Zivju resursu aizsardzības pasākumi». Pats Jānis teic, ka Balgales pagastā nodarbojas ar pīļkopību brīvā dabā — ligzdojošo ūdensputnu monitoringu. Sviķu kroga dīķī pēc savas iniciatīvas viņš ir uzstādījis 13 vai 14 mākslīgās meža pīļu ligzdas, lai palīdzētu pīlēniem izdzīvot. Ligzdā uz zemes plēsējiem viegli iekļūt un to nopostīt. Mākslīgās ligzdas no tiem pasargā, vienīgi var uzbrukt kāda alkatīga vārna. Jānis Bētiņš parādīja arī gredzenus, ar kuriem ornitologi iezīmē meža pīles. Šogad apgredzenots ap 300 pīlēnu.
Nominācijai «Sakoptākā zemnieku saimniecība»
balgalnieki piedāvāja Aigara Ozolnieka piemājas saimniecību «Asniņi», uz kurieni Aigars pārcēlies no Talsiem. Tā bija atgriešanās dzimtajās mājās. 2013. gadā ELFLA projekta rezultātā ir izveidots augļudārzs. Iegādāts neliels traktors zāles pļaušanai un vieglās automašīnas piekabe, žoga pinums, stabi, lai ap augļu dārzu ir sēta, kas aizsargā dārzu no meža dzīvnieku un citiem postījumiem. Sastādītas avenes, zemenes, upenes, cidonijas, saldie ķirši un smiltsērkšķi. Pašlaik tiek domāts par saldo pīlādžu stādīšanu. Saimnieki cer izveidot konkurētspējīgu augļu dārzu, bet ogas pārdot gan tirgū, gan — pārstrādes uzņēmumiem. Ar laiku paši varētu iekārtot arī kādu ogu pārstrādes cehu. Aigars pastāstīja: «Mazs būdams, gāju mammai līdzi lasīt ogas un sev nosolījos, ka nekad to nedarīšu. Bet nu viss ir sanācis citādi. Sākām ar cidonijām. Nu iežogotā platība ir 6,4 hektāri. Darba pietiek gan mums ar sievu, gan arī vecākiem un vienam uz vasaru pieņemtajam audzēknim no Kāķīšu bērnunama. Viņam mācām, kā jāstrādā.»
Par «Vietu, kura jāredz»
balgalnieki izvēlējušies Balgales kapsētu, uzsverot, ka mirušo cilvēku apglabāšanai kapos Latvijā ir senas tradīcijas. Kapsētas ir arī kultūrvēstures mantojuma sastāvdaļa. Balgales pagastā ir četras kapsētas — Balgales, Dursupes, Galtenes un Niedrupuru. Kopš pagājušā gada tās uzrauga un kopj Gaļina Bekmane. Pateicoties viņai, vietējie ļaudis var lepoties ar skaistām un sakoptām vietām Balgales pagastā. Juris Upmalis sacīja, ka šo objektu nolēmuši parādīt komisijai, jo daudzi ļaudis ir priecājušies un teikuši paldies par sakopto Balgales kapsētu.
Kā «Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā»
tika piedāvāts privātīpašums «Lielzeltiņi», kurā apskatāma privātā observatorija. Tā ir uzņēmēja un astronomijas entuziasta Sergeja Klimanska vaļasprieks. Protams, arī Latvijā ir daudz ļaužu, kam patīk vērot zvaigznes, kam radusies vēlme izpētīt Visumu. Sergejs Klimanskis ir atradis ideālo vietu Balgales pagastā, kur uzbūvēt observatoriju. Pagaidām gan tā nav pilnībā pabeigta, jāpaiet pāris gadiem, lai tā būtu gatava. Un tad interesenti varēs vērot debesjumu virs «Zeltiņiem» arī savos datoros. Pašlaik tie, kuri vēlas, var pieteikties un zvaigznes skatīties «Lielzeltiņos». Tas gan darāms naktī, kad zvaigznes saredzamas. Īpašuma pārvaldnieks Edgars Karlsons komisijai piedāvāja palūkoties caur mazā teleskopa «aci» un redzēt, kā tālumā zied pienenes.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: