Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2020
 
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Būt par skolotāju mācies no bērniem! 22.08.2014

Krista Tropiņa
tropina.krista@gmail.com
63223336

Viņas laiks ir mijkrēslis. Gada mēnesis — augusts. Dzīvē pievērš uzmanību simboliem, bet par skolotājas profesiju teic: nejaušību nav. Sieviete, kurai liktenis dzimtās pļavas un mežus lēma iemainīt pret jūru, — Aisma Brande.

Sarunā piedalās divas īpašas personības. Viena ir skolotāja Aisma. Otrs ir Ziediņš. Viņš klusē, bet piedalās it visā — vēro ciemiņu, apsēžas uz fotogrāfijām galda vidū, pienāk pie saimnieces, lai bez vārdiem aprunātos, un citādi demonstrē savu kaķa būtību. Skaists. Tumši pelēks kā laukakmens, bet ar dzintara acīm. Vērojot viņu, šķiet, ka arī runča saimnieces mūža posmi līdzinās trīs akmeņiem.

Laukakmens — stabils pamats, drošs balsts

Aismas dzimtas saknēm no mātes puses iespējams izsekot līdz 1850. gadam, kad dzimis vecvectēvs Fricis Firmanis. Vīrs pieredzējis daudz — bijis krievu un turku karā, pratis vairākas valodas. Labu izglītību saņēma arī viņa un sievas Kristīnes četri bērni; piemēram, vecākais dēls kļuva par skolotāju.

Liktenīga ģimenei izrādījās 1905. gada revolūcija. Iestājoties par zemnieku labklājību, tajā piedalījās viens no dēliem — 1887. gadā dzimušais Ernests jeb Aismas vectēvs. Lai izvairītos no represijām, vīrietis slēpās. «Divas ziemas dzīvoja bunkurā. Tas bijis iekārtots kā bibliotēka ar žurnāliem, grāmatām, kas, glābjoties no represijām, vēlāk tika apraktas, iznīcinātas,» viņa stāsta.

Vēlāk jaunsaimniecības ierīkošanai valsts viņam piešķīra zemi un «Mežgravu» mājas Kalnmuižā, netālu no Tiņģeres. Vectēvs bijis dārznieks, zemkopis, pratis galdnieka arodu.

Pēc revolūcijas Ernesta brālis un māsa devās uz Ameriku un vēlāk aicināja pārcelties arī viņu. Līdz galamērķim vīrietis nenokļuva. Mazmeita stāsta, ka vectēvam ceļā gadījušās dažādas likstas, un, sasniedzis Hamburgu, viņš teju kājām devies atpakaļ uz dzimteni.

Ernests apprecējās ar Sofiju, un abi sagaidīja meitiņu Veltu. Vēlāk «Mežgravās» ienāca abu znots Kārlis. Lai gan par tēva dzimtu saglabājies maz ziņu, Aisma dalās atmiņās: «Viņi dzīvoja Lubes pusē. Vectēvs Fricis Lasmanis bija ļoti kluss, nosvērts, un mamma par viņu vienmēr teica: «Tas ir goda vīrs!»»

Arī Veltas un Kārļa bērnu liktenis aizsākās «Mežgravās». «Visi trīs esam vecmāmiņas saņemti, ne slimnīcā dzimuši,» palepojas sieviete. Jaunākajai atvasītei, kas pasaulē nāca tieši 100 gadus pēc vecvectēva, mamma nolēma dot neparastu un skaistu vārdu — Aisma. Sarunu biedrene skaidro, ka tas cēlies no grieķu valodas vārda «aisa» un nozīmē «līdzīga daļa, liktenis», bet sievietes vārds radies 20. gadsimtā. «Par vārdu mammai esmu ļoti pateicīga. Ļoti labi ar to sadzīvoju. Tā man ir arī dārgākā dāvana no viņas,» atklāj Aisma.

Padomju laikā vārds no kalendāra izņemts, tādēļ māte vairākkārt rakstīja atbildīgajām instancēm. «Mammai šis vārds ļoti patika. Viņa nemaz nebija tāda karotāja, bet par to pastāvēja,» atminas sieviete. Beidzot tas atgriezās kalendārā — 6. augustā. «Augustu no visiem mēnešiem izjūtu visvairāk,» atzīst Aisma.

Vecāki strādāja kolhozā, un arī dzīve lauku mājās prasīja savu. Tomēr no bērnības sievietei līdzi ceļo mīlestība un piederības izjūta. «Esmu pateicīga, ka mājās esmu saņēmusi svētību visai dzīvei — mammas un vecmāmiņas mīlestību. Tā nebija čubināšana; biju ļoti patstāvīgs bērns, un jau agri darīju visus pieaugušo darbus. Bija jādzīvo līdzi gada ritmam — zeme, lopi. Mamma un vecāmamma prata iemācīt tā, ka pēc darba bija gandarījuma izjūta. Mācīja paskatīties atpakaļ — salīdzināt, kas paliek un kas ir priekšā. Protams, bija arī manas naktsvijoles, neaizmirstules, kaķpēdiņas… Kā jau bērnībā!» viņa gremdējas atmiņās.

Aismas un viņas brāļu dzīvē jaušams priekšgājēju mantojums. Vecākais brālis Agris apguva galdnieka arodu. Viņš aizgājis mūžībā, bet māsa stāsta par reiz saņemto dāvanu — svečturi ar 18 žuburiem, kas atbilduši skolēnu skaitam kādā izlaidumā. Vidējais brālis Aldis izmācījās par elektriķi; viņš pievērsies arī zemkopībai un dzīvi saista ar dzimto māju. Pateicoties viņa uzņēmībai un vēlmei izzināt, dzimtas vēsturi iepazinusi arī māsa, kura ļoti novērtē brāļa paveikto.

Aisma kļuva par skolotāju.

Mācības meitene uzsāka Tiņģeres pamatskolā. Viņa ar siltumu stāsta par aktivitātēm un saliedēto klases kolektīvu, tomēr īpaša vieta sirdī atvēlēta skolotājām. «Mana pirmā skolotāja bija Ritma Ēķe. Manā izpratnē — etalons! Gudra, skaista… Vēl tagad sazvanāmies. Pēc tam Marta Šleinerte, Austra Kālberga. Liktenis pirmos skolotājus man iedeva tādus, kā es aizvien redzu: tādam jābūt skolotājam! Uzskatu, ka viņas mācēja dot, un es pratu paņemt,» viņa uzsver. Skola jau vairākus gadus nedarbojas, bet Aisma ar labiem vārdiem piemin pērn notikušo salidojumu, un uzteic pedagogu uzņēmību. «Esmu priecīga un lepna, ka man bijusi tāda skola!» viņa smaida.

Arī Valdemārpils vidusskola saistās ar draudzīgo klasi un pedagogiem — vācu valodas skolotāju Irmu Branti un latviešu valodas skolotāju Liliju Staprāni. Literatūra skolniecei bija tuva, taču sapņa kļūt par skolotāju nebija. «Varbūt neapzināti uz ko tādu biju tiekusies, bet īsti par to nedomāju pat vidusskolu beidzot. Tā saka — nejaušību nav,» prāto Aisma.

Meitene nolēma studēt Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Iestājeksāmenos, runājot Raiņa dzeju, izpelnījās uzņemšanas komisijas aplausus, tomēr klātienē iestāties neizdevās. Studējot neklātienē, bija jāatrod darbs. Izglītības nodaļā piedāvāja pasniedzējas vietu Kolkas pamatskolā.

Olis jūrmalā — raibs, jūras un citu akmeņu nopulēts, atrodams starp līdzīgiem, tomēr unikāls

Lai gan Kolkas skolā pavadīti jau vairāk nekā četri gadu desmiti, atmiņas par pirmo darba dienu ir spilgtas. «Kolku biju redzējusi tikai kartē. Domāju: tas taču ir pasaules gals! Braucu no Talsiem cauri Mazirbei, kur, lai pārbaudītu atļaujas, iekāpa zaldāti ar šautenēm. Man bija aukstas kājas!» viņa atceras.

Ieradusies skolā, jaunā pedagoģe devās pie direktora Rūdolfa Ermanbrika —izcilas personības un pedagoga, kas bijību iedvesa pat pieredzes bagātiem kolēģiem. «Ieeju skolotāju istabā, kur cita skolotāja mani ierauga un kliedz: «Direktor, jaunā skolotāja atbrauca!» Izdzirdu balsi: «Lai nāk iekšā!» Man koferis izkrīt no rokām… Ieeju. Viņš nostājies, pastiepis roku, un tad atskan: «Man teica, ka skolotāju atsūtīs, bet atsūta bērnu!» Pienāca klāt, apķēra un sacīja: «Būs jau labi!»» smaida skolotāja. Direktors bijis ļoti prasīgs, taču arī ļoti rūpējies par jauno pedagoģi.

Kopīgu valodu ar bērniem skolotāja atrada ātri, un par pirmajiem skolā pavadītajiem gadiem palikušas gaišas atmiņas. «Esmu ļoti pateicīga tā laika vecākiem un vecvecākiem, ka viņi mani pieņēma un uzticējās. Darbs bija nežēlīgs, bet tā bija ļoti bagātīga dzīve. Strādāju ar aizrautību, man viss patika,» viņa teic. Skaistus brīžus pratuši sagādāt skolēni visos laikos, tomēr tieši pirmajos gados izjustā bērnu attieksme palikusi atmiņā ar jaukākajiem mirkļiem.

Paklausot direktora ieteikumam, mācības Latvijas Valsts universitātē viņa nomainīja pret neklātienes studijām Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kur apguva latviešu valodas un literatūras skolotājas specialitāti. Mainoties valsts varām un paplašinoties studiju iespējām, Aisma iestājās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, lai iegūtu reliģijas un ētikas skolotājas kvalifikāciju. «Konstatēju, ka man kā skolotājai un cilvēkam ir baltie plankumi. Izbraukāt bija grūti, tomēr tas bija ārkārtīgi skaists un piepildīts laiks. Paradoksāli, cik Teoloģijas fakultātē bija daudz labas pedagoģijas!» pieredzē dalās sieviete. Pateicību viņa velta Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Mārim Ludvikam, kurš divus gadus pasniedzējus pulcēja Talsos, tādēļ studentiem no mūsu puses uz Rīgu nācās braukt tikai pēdējā mācību gadā.

Sekoja studijas Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā, kur iegūts izglītības zinātņu maģistra grāds. «Mācības man visu mūžu bijušas ne papīra dēļ, bet skaists, aizraujošs process — sevis un pasaules izzināšana,» viņa teic, atzīstot, ka labprāt studētu atkal.

Dzintars — silda, glabā atmiņas par pagātni, bet grezno šodienu

Izziņas process allaž bijis arī darbs ar skolēniem. «Skolotājs bez skolēna nav nekas! Vari būt izcils, bet ja tev nav pretī… Protams, nevaram pateikt, ko bērni paņems no skolas. Viņus veido laiks, un tikai viņi būs noteicēji, ko paņemt,» pauž skolotāja.

Ko šodien bērni vēlas? Spēlēties! Skolotāja stāsta, kā dienā pirms mācību noslēguma sarīkojusi lielo lasīšanu. Bērni aicināti uz labu laimi izvēlēties grāmatu un stundas laikā ar to iepazīties. Rezultāts? «Klusums. Šķirsta, velk ar pirkstu līdzi. Beidzot aprunājāmies. Ziniet, varbūt mums — pieaugušajiem — tikai tā liekas: viņiem nekas neinteresē, nepatīk. Tā nav!» uzsver skolotāja un atklāj, ka audzēkņi pauduši izbrīnu par lasīto. Paticis.

Aisma stāsta, kas darbā sagādā gandarījumu: «Vislielākais ir gandarījums, kad redzi: bērnam ir degsme, viņš visu uzņem ar prieku. Vēl tad, ja stunda notiek ne tikai teorētiskā, bet arī garīgā plāksnē. Kaut bērni vairāk jautātu! Saku: «Kad esat pie ārsta, viņš nezina — tev sāp galva vai vēders. Mums jārunā, tad varēšu palīdzēt!»» Tiesa, audzēkņiem jāatrod arī īpaša pieeja. «To lieli, gudri skolotāji nevar izdarīt. Vari iemācīties formulas, visu ko izdarīt, bet iemācies, lai bērns tev notic! Tā ir augstākā māksla,» viņa norāda.

Atskatoties uz nostrādāto laiku, Aisma atzīst: «Bijuši grūti brīži, bet nekad nav bijusi alternatīva — nebūšu skolotāja. Man nekad nav gribējies darīt darbu darba dēļ, svarīgs bijis arods — kaut kas ko ilgi praktizējies, iemācies, neiemācies… Kad iemācies, ka skolēni māca tevi, ne tu viņus, tad par skolotāju vari strādāt.»

Uz jautājumu, vai nav gribējies lielākus plašumus, skolotāja atklāj: ir saņēmusi piedāvājumus strādāt citviet. Tomēr viņa ir Kolkā. Par darba vietu un mūžu šajā pusē viņa teic: «Sākumā man Kolku bija grūti pieņemt, jo nāku no pļavām, laukiem, mežiem, bet jūra man mīļumu nemaz neizsauca. Apbrīnu gan. Ar to iepazinos pamazām. Tagad tur ir visi mani saullēkti un saulrieti. Pēdējā laikā esmu pieņēmusi to, ka varēju mācīties, ceļi bija vaļā. Jā, ir lietas, kā pietrūkst, tomēr šeit kompensēju to, ko rīdzinieks nekad nesaņemtu. Kas ir laime? Laime ir samierināties, un nevis tā — ar gariem zobiem — bet ar prieku un pateicību. Laikam esmu nonākusi pie secinājuma, ka daudz esmu darījusi ar… saprātu. Kad dzīvo un strādā tikai ar prātu, rezultāta nebūs. Jāiemācās saprāts. Domāju: galvenajās līnijās cilvēkā ir likteņa zīme. Pieņemt visu, kas ar tevi noticis, ir tava bagātība.»

Dzīvē un darbā gadās arī mākoņainas dienas, bet skolotāja iemācījusies, kā ar nepatīkamo cīnīties: «Nesakrāt tik daudz negatīvās enerģijas, ka vajadzīgs nezin cik ilgs laiks, lai tiktu galā. Ja kas gadās, neļauj šai domai attīstīties un izaugt par lielu baobabu. Nekad nav tā, ka visa diena ir melna. Vienkārši izdari pēc labākās sirdsapziņas. Protams, ne vienmēr tas izdodas. Ir brīži, kad arī ar pārcilvēciskiem spēkiem neko nevari izdarīt. Tad ļauju sev izskumt. Vēlāk nāk doma, ka nemaz tik traki nav bijis. Atkal viena mācība, ka vajadzēja teikt, darīt citādi.»

Aisma uzņēmusies vēl kādu pienākumu — viņa runā izvadīšanā. Sākums bijis tuva radinieka bēres, kur lūgta to izdarīt. Vēlāk pieteicās arī citi šejienieši. «Nezinu, kādēļ man tas piespēlēts. Vai dots, lai padarītu mani stiprāku vai arī Dievs ieraudzījis, ka tas ir mans vājais punkts? Domāju, varbūt tas ir tāds kalpošanas darbs. Tomēr tā ir diezgan svarīga manas dzīves sastāvdaļa. Tam līdzi nāk ļoti liela pieredze, uzzinu tik dažādus dzīvesstāstus. Par katru grāmatu varētu uzrakstīt!» viņa stāsta.

Par saviem lielajiem skolotājiem Aisma dēvē savus bērnus — Aivu un Alvi. «No bērniem var dabūt daudz vai neko. Jūtu: katrs no viņiem mani īpaši uzrunā. Viņi ir ļoti atšķirīgi gan domāšanā, gan dzīvē. Man ļoti daudz ko iemācījuši. Būt par skolotāju — mācies no saviem bērniem! Viņi šajā profesijā palīdz ar to, ka redzi viņu vājības, attīstību. Bērni, neapšaubāmi, manā dzīvē ienesuši dzīvības enerģiju,» lepojas mamma.

Dēls dzīvo Kolkā, bet meita — Rīgā. Vecmāmiņu ik vasaru apciemo 14 gadus vecais mazdēls — meitas dēls Jānis Tālivaldis. Mācīšana un mācīšanās atkal ieguvusi jaunas nokrāsas. «Uzskatu, ka vecvecāku uzdevums ir dot mazbērniem garīgo līniju. Esmu varējusi viņam parādīt visus saules lēktus un rietus. Ja bērni audzina, tad mazbērns audzina vēl vairāk. Atkal vari labāk izprast skolēnus — viņš jautā to, domā to, nezina to. Gribi viņam dot labāko, tikai tas, kas mums — pieaugušajiem — ir labākais, bieži vien bērnam tajā vecumā neko nenozīmē. Tev vienkārši jārunā, jāmāca, jāstāsta un jādara savs darbs. Līdzko sāksi gaidīt pateicību, arī skolotāja darbā nekā nebūs,» teic vecmāmiņa.

Brīvajā laikā sieviete nododas vaļaspriekiem — lasa, bauda dabu. Viņa atzīst, ka agrāk labprāt adījusi; arī šajā reizē uzposusies pašas adītā kleitā. Labprāt arī brauc ar velosipēdu. «Dzīve ir enerģija un kustība!» viņa pasmaida un stāsta par saviem īpašajiem izbraucieniem cauri gadalaikiem, izbaudot katra burvību.

Stāstot par sevi, Aisma izjūtas un notikumus vairākkārt ilustrē ar dzejas rindām un aforismiem, trāpīgi raksturojot piedzīvoto.

Mūžs bijis raibs, tomēr jāpagūst vēl daudz. «Nezinu, ko darīšu, kad vairs nebūs darba. Tomēr darba vergs neesmu,» viņa noteic. Ko manai sarunu biedrenei sagatavojis liktenis, varu vien minēt, tomēr esmu pārliecināta: vēl gaida saullēktu un saulrietu mūžības, krāšņa gadalaiku mija, un protams, garas sarunas ar Ziediņu. Ticiet, viņš saprot!

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----