«Būt vai nebūt — tāds ir jautājums.» Nemainīgs un ilgs par bibliotēku 25.05.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

«Talsu Vēstis» jau vairākkārt informējušas par procesiem, kas saistīti ar tik ļoti ilgi gaidīto Talsu Galvenās bibliotēkas būvniecību. Dažāda veida aizķeršanās, nespēja sadarboties un vienoties ar piegādātāju apvienību, proti, SIA «Campaign» un pilnsabiedrību «Talsu statiskais spriegums», likusi domes vadībai izšķirties par līguma laušanu ar apvienību. Tas nozīmē, ka ir jāizsludina jauns iepirkums, un tas savukārt rada bažas, ka būvniecība netiks realizēta noteiktajā termiņā līdz nākamā gada 29. septembrim. Un šāda scenārija gadījumā pašvaldība zaudēs Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
Aizvadītā gada 10. maijā Talsu novada pašvaldība noslēdza līgumu par Talsu Galvenās bibliotēkas būvniecību, pārbūvējot daļu ēkas Brīvības ielā 17a. Tieši pēc gada pašvaldība piegādātāju apvienībai paziņoja par līguma laušanu.
Nevēlas šķērdēt pašvaldības līdzekļus
«Līdzšinējā sadarbība ar piegādātāju apvienību ir bijusi ļoti neveiksmīga, tāpēc nosūtījām brīdinājumu par līguma laušanu. Šo lēmumu nepieņēmu vienpersoniski, bet kopā ar pārējo domes vadību. Nepieciešams steidzami izsludināt jaunu iepirkumu. Projekts nav apturēts, un termiņos pašlaik iekļaujamies. Visi saprotam smago situāciju, kādā atrodamies. Ja turpināsim kā līdz šim, bibliotēkas nebūs. Ir jāņem vērā, ka ekspertīzē secināts ļoti būtisks sadārdzinājums — aptuveni 30 procentu apmērā. Vēlos arī vērst uzmanību, ja pašreizējo situāciju nodotu tiesībsargājošajās iestādēs, neesmu drošs, vai kāds netiktu saukts pie kriminālatbildības. Mums ir bijusi vēlme turpināt sadarbību ar piegādātāju apvienību, jo sevišķi tāpēc, ka tur ir arī vietējie būvnieki. Esam centušies runāt, diemžēl nesekmīgi. Un tikai tagad, pēc visiem šiem mēnešiem, kad esam nosūtījuši brīdinājumu par līguma laušanu, iesaistītie sāk izrādīt interesi. Tas, manuprāt, nav korekti. Ja turpināsim sadarbību ar konkrēto piegādātāju apvienību, ļoti uztraucos, ka tas kaitēs pašvaldībai,» 17. maija domes sēdē sacīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Edgars Zelderis.
Pašvaldība piesaistīja neatkarīgu sertificētu būvspeciālistu, Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli Guntaru Liepiņu, lai izvērtētu būvprojekta tehniski ekonomiskos risinājumus un gūtu pārliecību par būvniecības izmaksu pamatotību un izvēlēto risinājumu efektivitāti. «Secināts, ka noslēgtā būvniecības līguma finanšu piedāvājumā iekļautās cenas ir nepamatoti augstas un neatbilst esošajai tirgus situācijai. Šobrīd izvērtējumā norādīts, ka projektu varētu īstenot ievērojami lētāk, neatstājot ietekmi uz rezultāta kvalitāti. Piemēram, būvdarbu veikšanai ieplānots nesamērīgi augsts darba stundu skaits, arī darba stundu samaksas likmes krietni pārsniedz vidējos rādītājus valstī. Līdztekus jautājumiem, kas skar izmaksas, būvspeciālists norādījis, ka projekts nav tehniski pienācīgi sagatavots. Speciālists ir apliecinājis, ka atklātos riskus var novērst un izmaksas optimizēt būvniecības procesā,» informē Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Anna Ķīviča.
Pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu domes vadība situāciju pārrunāja ar Vides investīciju fondu. «Fonda pārstāvji apliecināja, ka ES līdzfinansējuma saņemšana, laužot līgumu ar piegādātāju apvienību, nav apdraudēta, galvenais ir sasniegt projekta mērķus. Mēs turpināsim projektu īstenot, izvērtējot izmaksas un iespējas uzlabot tehniskos risinājumus,» apliecina domes priekšsēdētāja vietniece attīstības, kultūras un sporta jautājumos Ilze Indriksone. Kā dažus sadārdzinājuma piemērus vietniece domes sēdē minēja: divu vietējo granulu apkures katlu vietā bijis ieplānots iegādāties trīs ļoti dārgus katlus no Austrijas, un neviens šo lēmumu nevarēja paskaidrot; demontāžas darbu apjoms nav bijis skaidri noteikts; vairāki aprēķini balstīti nevis uz modernākajām metodēm, bet vēl pat uz padomju laikos balstītām. «Lai mazinātu riskus un paspētu termiņā apgūt finansējumu, nedrīkstējām atlikt lēmumu par līguma laušanu,» skaidroja I. Indriksone.
Domes vadība apmeklējusi arī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadību Rīgā. IUB ir informēts par strīdus situāciju ar SIA «Campaign» un par jauna konkursa plānoto norisi.
Deputāti pieprasa atcelt līguma laušanu
7. maijā Talsu novada domes deputāti Andis Astrātovs, Ģirts Kalnbirze, Oļegs Solovjovs, Gerda Ze­beriņa un Daiga Feldmane iesniedza Talsu novada pašvaldībā pieprasījumu par iespēju 17. maija domes sēdē skatīt jautājumu par noslēgtā līguma turpināšanu ar piegādātāju apvienību SIA «Campaign» un pilnsabiedrību «Talsu statiskais spriegums». Tā kā uz domes sēdi pieteikums nebija sagatavots kā lēmumprojekts (jo domes priekšsēdētājs to nebija novirzījis juridiskajai nodaļai, kurai tas jādara), balsot par to nebija iespējams. Un tas nozīmē, ka par turpmāko pieprasījuma virzību lemj priekšsēdētājs. Piektdien, 18. maijā, «Talsu Vēstīm» sazinoties ar E. Zelderi, viņš sacīja, ka vēl nav izlēmis, kā rīkoties ar iesniegto pieprasījumu.
Jāteic, tas gan vairs nav būtiski, jo pirmdien, 21. maijā, ir sagatavots un iesniegts jauns deputātu pieprasījums rīkot ārkārtas domes sēdi par attiecīgo jautājumu. Šoreiz pieprasījumu parakstījuši ne tikai iepriekš minētie pieci deputāti, bet papildus arī Alfons Spēks, Tabita Kalniņa un Inga Gluzda. Deputāti uzskata, ka līguma laušanai nav būtiska pamatojuma un šāda rīcība rada draudus zaudēt ES līdzekļus 1,4 miljonu eiro apmērā. Vakar, 22. maijā, pirms avīzes nodošanas tipogrāfijā pašvaldība informēja, ka ārkārtas domes sēde, visticamāk, notiks šodien, 23. maijā. To, ka domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, nosaka arī likums. Plašāk par sēdē lemto lasiet kādā no tuvākajiem «Talsu Vēstu» numuriem.
Pamatotas diskusijas vai personiska nepatika?
17. maija domes sēdē, kur tika skatīts pirmais deputātu pieprasījums, izvērtās plašas un asas diskusijas divu stundu garumā. Tajās piedalījās domes deputāti, SIA «Campaign» pārstāvis Roberts Ligers, vairāki pašvaldības darbinieki un jurists Gatis Senkāns no SIA «Neotech», ar kuru pašvaldība pirms neilga laika noslēgusi līgumu, lai viņš izvērtē esošo situāciju. No pilnsabiedrības «Talsu statiskais spriegums» neviens pārstāvis nebija ieradies.
«Aicinu deputātus nepakļauties šai masu psihozei, kas notiek jau gadu caur masu saziņas līdzekļiem, kur tiek kultivēts viens viedoklis (domes priekšsēdētāja E. Zeldera — M. J.). Diemžēl ne viss viedoklī paustais atbilst patiesībai. Tāpēc šobrīd ir tapis pieprasījums, un ir ļoti žēl, ka desmit dienu laikā tas nav sagatavots kā lēmumprojekts. Aktualizējam šo jautājumu, jo, mūsuprāt, laužot līgumu, ir ļoti liels risks, ka bibliotēkas nebūs. Paveikt visus darbus noteiktajos termiņos, sākot ar iepirkumu un beidzot ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, uzskatu, nav reāli. Neesmu gatavs zaudēt ES līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā tikai tāpēc, ka bija vajadzīgs gads, lai viedoklis nobriestu līdz šim brīdim, ka jālauž līgums. Kāpēc tas netika darīts agrāk? Bijis pamatojums, ka nav bijis iespējams komunicēt ar piegādātāju apvienību. Uzskatu, ka komunikācija nevarēja būt veiksmīga, ja tās ceļš izvēlēts caur plašsaziņas līdzekļiem. Tas nav veids, kā risināt biznesa projektus,» sacīja A  Astrātovs. Ar viedokli neskopojās arī citi deputāti, piemēram, D. Feldmane pat apgalvoja, ka zinot citas pašvaldības, kuras jau cerot ES naudu 1,4 miljonu eiro apmērā iegūt sev. «Mēs nedrīkstam zaudēt šo naudu! Aicinu nolikt malā personīgās ambīcijas vai nepatikšanu citam pret citu, bet pieņemt lēmumu par tūlītēju būvniecību,» mudināja D. Feldmane.
SIA «Campaign» pārstāvis R. Ligers pauda nožēlu, ka pastāv tik liels risks projekta realizācijai un ka attiecības nonākušas tik tālu. «Katrai pusei, protams, ir savs viedoklis. Uzskatu, ka esam darījuši visu iespējamo, lai nerastos nekādi riski. Manuprāt, lauzt līgumu ir stratēģiski ļoti nepareizi, jo ļoti labi zinām, kāda ir situācija ar šāda veida publisko finansējumu — tās nav daudz, tāpēc konkurence ir ļoti sīva. Uzskatu, ja jūs lauzīsiet līgumu, neko neatrisināsiet, tajā skaitā strīdu ar mūsu uzņēmumu. To darot, arī vietējais uzņēmums zaudēs iespēju realizēt lielisku projektu,» teica R. Ligers.
Domes priekšsēdētājs E. Zelderis vairākkārt pauda viedokli un skaidrojumu par radušos situāciju, apgalvojot, ka vairāki izteiktie fakti šajā sēdē ir sagrozīti un nepatiesi. Par manipulēšanu ar faktiem R. Ligera virzienā norādīja arī G. Senkāns. Pēdējais vērsa deputātu uzmanību, ka bibliotēkas projekta realizācijas izpilde ir domes priekšsēdētāja un izpildvaras kompetencē, nevis domes deputātu. «Manuprāt, domes kompetencē nav lemt par šādiem jautājumiem. Ja tiks realizēts vecais līgums, iespējams, dome izšķērdētu jeb pārmaksātu no pusmiljona līdz miljonam eiro lielu naudas summu,» sacīja G. Senkāns.
«Talsu Vēstis» sazinājās ar pilnsabiedrības «Talsu statiskais spriegums» pārstāvi Vilni Mālmeisteru, kurš radušos situāciju raksturo kā interesantu. Šāds gadījums, kad tiek spriests par jau pirms gada noslēgta līguma laušanu, ir precedenta gadījums. Vaicāts par G. Liepiņa ekspertīzē secināto, V. Mālmeistars teic, ka viņam šīs ekspertīzes rezultāti nav pieejami. To, ka G. Liepiņš ir labs speciālists, viņš neapšauba. «Ja domei ir tik daudz naudas dažādām ekspertīzēm, lai jau. Ne velti saka — kas maksā, tas nosaka mūziku. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Esmu vietējais uzņēmējs, kurš šajā novadā strādā ilgus gadus. Vai tas, ka tieku apšaubīts, nav tikai politisks uzstādījums? Negribu ne ar vienu strīdēties, bet sadzīvot un darīt savu darbu. Ja esam tik negodīgi un slikti, lai meklē citus būvniekus. Nesaprotu, kāpēc šis teātris bija vajadzīgs. Kāpēc janvārī nevarējām sākt darbu, lai jau novembrī atklātu jauno bibliotēku,» pauž pilnsabiedrības pārstāvis.
Ieilgušo procesu dēļ uzņēmumam ziemas mēnešos nācies maksāt darbiniekiem par dīkstāvi, kad bija paredzēts strādāt pie bibliotēkas būvniecības. «Nebrīnos, ka cilvēki izbrauc no valsts, ja nevaram paši sadzīvot. Man par šo visu sāp sirds. Kāpēc citās pašvaldībās vietējos uzņēmumus atbalsta, bet mūsējā ne? Es vēl ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un mēs varēsim pārbūvēt ēku bibliotēkas vajadzībām,» saka V. Mālmeisters.
Diskusiju laikā radās secinājums, ka riski pastāv gan vienā, gan otrā variantā. Pirmajā gadījumā, ja līguma laušana tiks atcelta un būvniecība tomēr nekavējoties uzsāksies, pastāv risks par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu, jo ekspertīzē konstatēts būtisks sadārdzinājums. Savukārt otrā gadījumā, ja tiks izsludināts jauns iepirkums, pastāv risks darbus nepabeigt laikus. Un tas nozīmē, ka tiks zaudēts ES līdzfinansējums. Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece klātesošajiem skaidroja: «Ja iepirkumu izsludinātu tagad un viss noritētu veiksmīgi, protams, varētu visu paspēt, jo būvniecības laiks ir deviņi mēneši. Problēmas sāksies, ja kaut kas neizdosies iepirkuma procesā. Risku rada pārsūdzības. Pašlaik atlicis tieši tik ilgs laiks, lai bibliotēku nodotu ekspluatācijā.»
Lai iekļautos termiņā, būvdarbus vajadzētu uzsākt ne vēlāk kā augustā. Pašvaldība «Talsu Vēstīm» apgalvo, ka jauns iepirkums tiks izsludināts tuvākajās dienās.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: