«Būt vai nebūt — tāds ir jautājums.» Nemainīgs un ilgs par bibliotēku 25.05.2018


«Talsu Vēstis» jau vairākkārt informējušas par
procesiem, kas saistīti ar tik ļoti ilgi gaidīto Talsu Galvenās
bibliotēkas būvniecību. Dažāda veida aizķeršanās, nespēja
sadarboties un vienoties ar piegādātāju apvienību, proti,
SIA «Campaign» un pilnsabiedrību «Talsu statiskais spriegums»,
likusi domes vadībai izšķirties par līguma laušanu ar apvienību.
Tas nozīmē, ka ir jāizsludina jauns iepirkums, un tas savukārt rada
bažas, ka būvniecība netiks realizēta noteiktajā termiņā līdz
nākamā gada 29. septembrim. Un šāda scenārija gadījumā
pašvaldība zaudēs Eiropas Savienības (ES)
finansējumu.
Aizvadītā gada 10. maijā Talsu novada pašvaldība noslēdza
līgumu par Talsu Galvenās bibliotēkas būvniecību, pārbūvējot daļu
ēkas Brīvības ielā 17a. Tieši pēc gada pašvaldība piegādātāju
apvienībai paziņoja par līguma laušanu.
Nevēlas šķērdēt pašvaldības līdzekļus
«Līdzšinējā sadarbība ar piegādātāju apvienību ir bijusi ļoti
neveiksmīga, tāpēc nosūtījām brīdinājumu par līguma laušanu. Šo
lēmumu nepieņēmu vienpersoniski, bet kopā ar pārējo domes vadību.
Nepieciešams steidzami izsludināt jaunu iepirkumu. Projekts nav
apturēts, un termiņos pašlaik iekļaujamies. Visi saprotam smago
situāciju, kādā atrodamies. Ja turpināsim kā līdz šim, bibliotēkas
nebūs. Ir jāņem vērā, ka ekspertīzē secināts ļoti būtisks
sadārdzinājums — aptuveni 30 procentu apmērā. Vēlos arī vērst
uzmanību, ja pašreizējo situāciju nodotu tiesībsargājošajās
iestādēs, neesmu drošs, vai kāds netiktu saukts pie
kriminālatbildības. Mums ir bijusi vēlme turpināt sadarbību ar
piegādātāju apvienību, jo sevišķi tāpēc, ka tur ir arī vietējie
būvnieki. Esam centušies runāt, diemžēl nesekmīgi. Un tikai tagad,
pēc visiem šiem mēnešiem, kad esam nosūtījuši brīdinājumu par
līguma laušanu, iesaistītie sāk izrādīt interesi. Tas, manuprāt,
nav korekti. Ja turpināsim sadarbību ar konkrēto piegādātāju
apvienību, ļoti uztraucos, ka tas kaitēs pašvaldībai,»
17. maija domes sēdē sacīja Talsu novada domes priekšsēdētājs
Edgars Zelderis.
Pašvaldība piesaistīja neatkarīgu sertificētu būvspeciālistu,
Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli Guntaru Liepiņu,
lai izvērtētu būvprojekta tehniski ekonomiskos risinājumus un gūtu
pārliecību par būvniecības izmaksu pamatotību un izvēlēto
risinājumu efektivitāti. «Secināts, ka noslēgtā būvniecības līguma
finanšu piedāvājumā iekļautās cenas ir nepamatoti augstas un
neatbilst esošajai tirgus situācijai. Šobrīd izvērtējumā norādīts,
ka projektu varētu īstenot ievērojami lētāk, neatstājot ietekmi uz
rezultāta kvalitāti. Piemēram, būvdarbu veikšanai ieplānots
nesamērīgi augsts darba stundu skaits, arī darba stundu samaksas
likmes krietni pārsniedz vidējos rādītājus valstī. Līdztekus
jautājumiem, kas skar izmaksas, būvspeciālists norādījis, ka
projekts nav tehniski pienācīgi sagatavots. Speciālists ir
apliecinājis, ka atklātos riskus var novērst un izmaksas optimizēt
būvniecības procesā,» informē Talsu novada pašvaldības sabiedrisko
attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Anna Ķīviča.
Pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu domes vadība situāciju
pārrunāja ar Vides investīciju fondu. «Fonda pārstāvji apliecināja,
ka ES līdzfinansējuma saņemšana, laužot līgumu ar piegādātāju
apvienību, nav apdraudēta, galvenais ir sasniegt projekta mērķus.
Mēs turpināsim projektu īstenot, izvērtējot izmaksas un iespējas
uzlabot tehniskos risinājumus,» apliecina domes priekšsēdētāja
vietniece attīstības, kultūras un sporta jautājumos Ilze
Indriksone. Kā dažus sadārdzinājuma piemērus vietniece domes sēdē
minēja: divu vietējo granulu apkures katlu vietā bijis ieplānots
iegādāties trīs ļoti dārgus katlus no Austrijas, un neviens šo
lēmumu nevarēja paskaidrot; demontāžas darbu apjoms nav bijis
skaidri noteikts; vairāki aprēķini balstīti nevis uz modernākajām
metodēm, bet vēl pat uz padomju laikos balstītām. «Lai mazinātu
riskus un paspētu termiņā apgūt finansējumu, nedrīkstējām atlikt
lēmumu par līguma laušanu,» skaidroja I. Indriksone.
Domes vadība apmeklējusi arī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB)
vadību Rīgā. IUB ir informēts par strīdus situāciju ar
SIA «Campaign» un par jauna konkursa plānoto norisi.
Deputāti pieprasa atcelt līguma laušanu
7. maijā Talsu novada domes deputāti Andis Astrātovs, Ģirts
Kalnbirze, Oļegs Solovjovs, Gerda Zeberiņa un Daiga Feldmane
iesniedza Talsu novada pašvaldībā pieprasījumu par iespēju
17. maija domes sēdē skatīt jautājumu par noslēgtā līguma
turpināšanu ar piegādātāju apvienību SIA «Campaign» un
pilnsabiedrību «Talsu statiskais spriegums». Tā kā uz domes sēdi
pieteikums nebija sagatavots kā lēmumprojekts (jo domes
priekšsēdētājs to nebija novirzījis juridiskajai nodaļai, kurai tas
jādara), balsot par to nebija iespējams. Un tas nozīmē, ka par
turpmāko pieprasījuma virzību lemj priekšsēdētājs. Piektdien,
18. maijā, «Talsu Vēstīm» sazinoties ar E. Zelderi, viņš
sacīja, ka vēl nav izlēmis, kā rīkoties ar iesniegto
pieprasījumu.
Jāteic, tas gan vairs nav būtiski, jo pirmdien, 21. maijā, ir
sagatavots un iesniegts jauns deputātu pieprasījums rīkot ārkārtas
domes sēdi par attiecīgo jautājumu. Šoreiz pieprasījumu
parakstījuši ne tikai iepriekš minētie pieci deputāti, bet papildus
arī Alfons Spēks, Tabita Kalniņa un Inga Gluzda. Deputāti uzskata,
ka līguma laušanai nav būtiska pamatojuma un šāda rīcība rada
draudus zaudēt ES līdzekļus 1,4 miljonu eiro apmērā. Vakar,
22. maijā, pirms avīzes nodošanas tipogrāfijā pašvaldība
informēja, ka ārkārtas domes sēde, visticamāk, notiks šodien,
23. maijā. To, ka domes ārkārtas sēdes sasaucamas ne vēlāk kā
triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, nosaka arī
likums. Plašāk par sēdē lemto lasiet kādā no tuvākajiem «Talsu
Vēstu» numuriem.
Pamatotas diskusijas vai personiska
nepatika?
17. maija domes sēdē, kur tika skatīts pirmais deputātu
pieprasījums, izvērtās plašas un asas diskusijas divu stundu
garumā. Tajās piedalījās domes deputāti, SIA «Campaign»
pārstāvis Roberts Ligers, vairāki pašvaldības darbinieki un jurists
Gatis Senkāns no SIA «Neotech», ar kuru pašvaldība pirms
neilga laika noslēgusi līgumu, lai viņš izvērtē esošo situāciju. No
pilnsabiedrības «Talsu statiskais spriegums» neviens pārstāvis
nebija ieradies.
«Aicinu deputātus nepakļauties šai masu psihozei, kas notiek jau
gadu caur masu saziņas līdzekļiem, kur tiek kultivēts viens
viedoklis (domes priekšsēdētāja E. Zeldera — M. J.).
Diemžēl ne viss viedoklī paustais atbilst patiesībai. Tāpēc šobrīd
ir tapis pieprasījums, un ir ļoti žēl, ka desmit dienu laikā tas
nav sagatavots kā lēmumprojekts. Aktualizējam šo jautājumu, jo,
mūsuprāt, laužot līgumu, ir ļoti liels risks, ka bibliotēkas nebūs.
Paveikt visus darbus noteiktajos termiņos, sākot ar iepirkumu un
beidzot ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, uzskatu, nav reāli. Neesmu
gatavs zaudēt ES līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā tikai
tāpēc, ka bija vajadzīgs gads, lai viedoklis nobriestu līdz šim
brīdim, ka jālauž līgums. Kāpēc tas netika darīts agrāk? Bijis
pamatojums, ka nav bijis iespējams komunicēt ar piegādātāju
apvienību. Uzskatu, ka komunikācija nevarēja būt veiksmīga, ja tās
ceļš izvēlēts caur plašsaziņas līdzekļiem. Tas nav veids, kā
risināt biznesa projektus,» sacīja A Astrātovs. Ar
viedokli neskopojās arī citi deputāti, piemēram, D. Feldmane
pat apgalvoja, ka zinot citas pašvaldības, kuras jau cerot ES naudu
1,4 miljonu eiro apmērā iegūt sev. «Mēs nedrīkstam zaudēt šo
naudu! Aicinu nolikt malā personīgās ambīcijas vai nepatikšanu
citam pret citu, bet pieņemt lēmumu par tūlītēju būvniecību,»
mudināja D. Feldmane.
SIA «Campaign» pārstāvis R. Ligers pauda nožēlu, ka pastāv tik
liels risks projekta realizācijai un ka attiecības nonākušas tik
tālu. «Katrai pusei, protams, ir savs viedoklis. Uzskatu, ka esam
darījuši visu iespējamo, lai nerastos nekādi riski. Manuprāt, lauzt
līgumu ir stratēģiski ļoti nepareizi, jo ļoti labi zinām, kāda ir
situācija ar šāda veida publisko finansējumu — tās nav daudz,
tāpēc konkurence ir ļoti sīva. Uzskatu, ja jūs lauzīsiet līgumu,
neko neatrisināsiet, tajā skaitā strīdu ar mūsu uzņēmumu. To darot,
arī vietējais uzņēmums zaudēs iespēju realizēt lielisku projektu,»
teica R. Ligers.
Domes priekšsēdētājs E. Zelderis vairākkārt pauda viedokli un
skaidrojumu par radušos situāciju, apgalvojot, ka vairāki izteiktie
fakti šajā sēdē ir sagrozīti un nepatiesi. Par manipulēšanu ar
faktiem R. Ligera virzienā norādīja arī G. Senkāns.
Pēdējais vērsa deputātu uzmanību, ka bibliotēkas projekta
realizācijas izpilde ir domes priekšsēdētāja un izpildvaras
kompetencē, nevis domes deputātu. «Manuprāt, domes kompetencē nav
lemt par šādiem jautājumiem. Ja tiks realizēts vecais līgums,
iespējams, dome izšķērdētu jeb pārmaksātu no pusmiljona līdz
miljonam eiro lielu naudas summu,» sacīja G. Senkāns.
«Talsu Vēstis» sazinājās ar pilnsabiedrības «Talsu statiskais
spriegums» pārstāvi Vilni Mālmeisteru, kurš radušos situāciju
raksturo kā interesantu. Šāds gadījums, kad tiek spriests par jau
pirms gada noslēgta līguma laušanu, ir precedenta gadījums. Vaicāts
par G. Liepiņa ekspertīzē secināto, V. Mālmeistars teic,
ka viņam šīs ekspertīzes rezultāti nav pieejami. To, ka
G. Liepiņš ir labs speciālists, viņš neapšauba. «Ja domei ir
tik daudz naudas dažādām ekspertīzēm, lai jau. Ne velti saka —
kas maksā, tas nosaka mūziku. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Esmu
vietējais uzņēmējs, kurš šajā novadā strādā ilgus gadus. Vai tas,
ka tieku apšaubīts, nav tikai politisks uzstādījums? Negribu ne ar
vienu strīdēties, bet sadzīvot un darīt savu darbu. Ja esam tik
negodīgi un slikti, lai meklē citus būvniekus. Nesaprotu, kāpēc šis
teātris bija vajadzīgs. Kāpēc janvārī nevarējām sākt darbu, lai jau
novembrī atklātu jauno bibliotēku,» pauž pilnsabiedrības
pārstāvis.
Ieilgušo procesu dēļ uzņēmumam ziemas mēnešos nācies maksāt
darbiniekiem par dīkstāvi, kad bija paredzēts strādāt pie
bibliotēkas būvniecības. «Nebrīnos, ka cilvēki izbrauc no valsts,
ja nevaram paši sadzīvot. Man par šo visu sāp sirds. Kāpēc citās
pašvaldībās vietējos uzņēmumus atbalsta, bet mūsējā ne? Es vēl
ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un mēs varēsim pārbūvēt ēku
bibliotēkas vajadzībām,» saka V. Mālmeisters.
Diskusiju laikā radās secinājums, ka riski pastāv gan vienā, gan
otrā variantā. Pirmajā gadījumā, ja līguma laušana tiks atcelta un
būvniecība tomēr nekavējoties uzsāksies, pastāv risks par
pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu, jo ekspertīzē konstatēts būtisks
sadārdzinājums. Savukārt otrā gadījumā, ja tiks izsludināts jauns
iepirkums, pastāv risks darbus nepabeigt laikus. Un tas nozīmē, ka
tiks zaudēts ES līdzfinansējums. Talsu novada pašvaldības
attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta
Skujeniece klātesošajiem skaidroja: «Ja iepirkumu izsludinātu tagad
un viss noritētu veiksmīgi, protams, varētu visu paspēt, jo
būvniecības laiks ir deviņi mēneši. Problēmas sāksies, ja kaut kas
neizdosies iepirkuma procesā. Risku rada pārsūdzības. Pašlaik
atlicis tieši tik ilgs laiks, lai bibliotēku nodotu
ekspluatācijā.»
Lai iekļautos termiņā, būvdarbus vajadzētu uzsākt ne vēlāk kā
augustā. Pašvaldība «Talsu Vēstīm» apgalvo, ka jauns iepirkums tiks
izsludināts tuvākajās dienās.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: