Caur Pedvāles ugunskura dūmiem — uz padziļinātu dainu izpēti 17.01.2018


11. janvārī Talsu novada muzeja izstāžu zālē atklāja
amerikāņu mākslinieces Deboras Lagrasas izstādi «Kur tie lieli dūmi
kūp», kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu tautasdziesmām. Pati
māksliniece, kura dzīvo Floridā, gan atklāšanā nepiedalījās, toties
bija virkne citu īpašu viesu, tostarp ASV vēstnieces Latvijā
vietnieks Pols Polītiss, folkloristi Aldis Pūtelis un Guntis
Pakalns, kā arī tēlnieks, Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja
saimnieks Ojārs Feldbergs.
«Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka šī izstāde ir īpaša un ļoti gaidīta.
Tās autore Debora Lagrasa ir Latvijas draugs. Viņa ir atsūtījusi
šeit mākslu, kura, var teikt, ir radusies mūsu zemē, mūsu kultūrā,
folklorā, arhitektūrā,» sveicot notikuma dalībniekus, sacīja Talsu
novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna
Millersone.
Klātesošos uzrunāja Pols Polītiss, un, protams, bija īpaši patīkami
dzirdēt viņu, amerikāni, runājam latviešu valodā. Viesis atzina, ka
dalība izstādes atklāšanā šķietot likumsakarīga, zinot, ka Talsi ir
pazīstami ar saviem māksliniekiem, tai skaitā ar atzītiem mūziķiem.
P. Polītiss pastāstīja, ka D. Lagrasa Latvijā bijusi
divreiz — 2013. un 2014. gadā. Uz viņu tik lielu iespaidu
atstājusi Latvijas kultūra un skaistā arhitektūra Rīgā, ka radusies
iedvesma veidot īpašu mākslas kolekciju, apvienojot tēmas no
latviešu dainām ar jūgendstila arhitektūras tēliem. Vēstnieces
vietnieks sprieda, ka šāda izstāde ļoti radošā veidā godina divu
kultūru apmaiņu. Tā esot arī kā vēstījums par latviešu valodas
spēku un ilgtspēju, ņemot vērā, ka senās tautasdziesmas joprojām
nav aizmirstas un turpina iedvesmot. «Šīs izstādes atvešana uz
Talsiem ir simbols tuvajām Amerikas un Latvijas attiecībām, kas
pastāvējušas jau simts gadu garumā un, nav šaubu, turpināsies arī
nākotnē,» sprieda P. Polītiss.
D. Legrasa, atrodoties Latvijā, pavadījusi laiku arī tieši Kurzemē.
Vācot materiālus savām kolāžām un asamblāžām, viņa iegriezusies arī
otrreizējo preču veikaliņos, ar ko — gribam vai ne —
Talsi ir gana bagāti. Tomēr būtiskākais ir, ka pirmo radošo impulsu
izstādes tapšanā māksliniece guvusi Pedvāles brīvdabas mākslas
muzejā 2013. gada Jāņos. «Tika izveidots milzīgs ugunskurs.
Tas bija tik milzīgs, ka nespēja izdegt vienas nakts laikā, bet
turpināja degt trīs dienas. Jāņu nakts bija ārkārtīgi slapja,
lietaina, bet nenoslāpēja uguni, un Debora turpināja iet pie šī
ugunskura, sēdēt un skatīties, kā tas izdeg. Skatoties ugunskura
dūmos, viņai radās šī ideja par tautasdziesmām un šo izstādi, tāpēc
arī tās nosaukumā ir pieminēti dūmi,» skaidroja Ojārs
Feldbergs.
Izstādes atklāšana
bija iemesls dzimtajā pilsētā ierasties folkloras pētniekam Guntim
Pakalnam. «Šī izstāde ir daudz dullāka un ķecerīgāka, nekā sākumā
varbūt liekas!» viņš uzreiz uzsvēra. Pēc D. Legrasas
ierosinātā stāstu vakara norises Pedvālē tieši G. Pakalns
viņai parādījis līdzi paņemto grāmatu, kurā latviešu tautasdziesmas
iztulkotas arī vācu, angļu un krievu valodā. «Šī grāmata laimīgā
kārtā nokļuva Deboras rokās. Ļoti reti kādam ārzemniekam var
ieskaidrot, kas latviešu tautasdziesmas ir, jo tās ir tikpat kā
nepārtulkojamas! Bet Debora aizrāvās ar tautasdziesmām,» atminas
pētnieks.
Grūtais darbs — izskaidrot dainas amerikānietei — tika
filologam un tulkotājam Aldim Pūtelim. «Somiem ir tāda grāmata, par
kuru vairums somu zina, ka tā ir ļoti svarīga. Tāpat vairums somu
to nekad nav lasījuši. Šo grāmatu sauc «Kalevala». Man ir klusas
aizdomas, ka vairums klātesošo, lai arī zina, kas ir latvju dainas,
nez vai ir tās izlasījuši no pirmā sējuma pirmajam vākam līdz
pēdējā sējuma pēdējam vākam (lai gan tas pēdējais sējums jau visiem
parasti raisa lielāku interesi…).
Ir sarežģīti ar to, ko jūs šeit redzēsiet! Ja jums kaut kas šķitīs
galīgi aplami, tad es esmu tas, kuram par to vajag pa kaklu!»
gatavību uzņemties vainu apliecināja A. Pūtelis. «Bet lieta
jau ir tāda — kā mums pēdējā laikā aizvien vairāk stāsta,
cilvēks ar kultūru asinīs nepiedzimst; to laika gaitā iemācās. Lai
arī neesam latvju dainas izlasījuši no vāka līdz vākam, mēs zinām,
kas tās ir un kā par tām jādomā. Tas, ko jūs šeit redzat, ir —
latvju dainu būtība, izskaidrota ar to, ko mēs uztvertu gandrīz par
latvju dainām naidīgu!
Tas ir — ar vācu kultūru, bagāto vāciešu modes ēku
simboliem un zīmēm. Bet tad ir jāpakāpjas vēl vienu gadsimtu agrāk
un jāatceras, ka patiesībā šo latviešu un vācu kultūru stingro
naidīgumu arī ievedināja cilvēks, kurš aizsāka to pašlaik
apstrīdēto, bet tolaik sešu verdzības gadsimtu pieminēšanu, un tas
ir vācietis, kurš varētu būt mūsdienu Vācijas valsts vadītājas
radinieks, — Garlībs Merķelis. Vai tā ir, ka tas ir tik svešs
un nesasaistāms? Grūti pasacīt! Bet zīmīgi, ka cilvēks, no tālām
siltajām zemēm, no Floridas, atbraucis šeit, pamanīja divas lietas:
tautasdziesmas un jūgendstila ēkas Rīgā (kuras, starp citu, daudzos
gadījumos ir projektējuši latvieši), un uztvēra tās kopā,»
konstatēja A. Pūtelis. Kā cilvēks, kurš pavadījis diezgan
daudz stundu diskusijās ar mākslinieci un pat rakstījis viņai
niknas vēstules par pārpratumiem, viņš ļoti ieteica ne vien
apskatīties darbus, bet arī izlasīt paskaidrojumus, kas atrodami
pie katra no tiem, detalizēti atklājot darbu nianšu simbolisko
nozīmi. Esot būtiski uzzināt, ko mākslinieks gribējis pateikt, jo,
virspusēji paskatoties, īstais dziļums var palikt nepamanīts.
Izstāde būs apskatāma līdz 4. februārim.
Pēc pasākuma ASV vēstnieces vietnieks Pols Polītiss
sniedza interviju «Talsu Vēstīm» un Talsu
televīzijai.
«Diemžēl vizīte bija ļoti īsa, bet mēs šorīt tikāmies ar Talsu
novada mēru. Apmeklējām ražotni, kurā top gludināmie dēļi un citas
ierīces, ko viņi tirgo arī Amerikā un daudz kur Eiropas Savienībā.
Viesojāmies arī Talsu 2. vidusskolā tepat, pāri ielai, un tad
devāmies šurp,» Talsos piedzīvoto atklāja P. Polītiss.
«Domāju, ka Talsi ir pazīstami kā viena no skaistākajām Latvijas
pilsētām. Bija iedvesmojoši runāt ar mēru par labajām lietām, kas
te notiek. Ir gūti ļoti labi pirmie iespaidi. Ceru, ka drīz varēšu
te atgriezties! Man tika sacīts, ka vajadzētu Talsos paviesoties
vasarā un pēc tam rudenī, un skolā redzēju fotogrāfijas ar Talsu
rudens ainavām, kad koku lapas maina krāsu, un tās bija ļoti
skaistas,» viņš atzina.
Deboras Legrasas izstāde esot labs piemērs, kas parāda saikni starp
Amerikas Savienotajām Valstīm un Latviju un to, ka šīm valstīm ir
daudz kopīga. «Māksliniece Latvijā ir bijusi divreiz, viņai nav
iepriekšējas saistības ar šo valsti, tomēr viņu tik ļoti iedvesmoja
latviešu dainas un tradicionālā kultūra, ka radās šī izstāde.
Dainas nav vieglākā lieta, ko saprast, īpaši, ja tu neesi
latvietis! Debora Legrasa tiešām veltīja laiku tam, lai izprastu
dainu dziļāko nozīmi, un tas ir ļoti iespaidīgi. Man patīk, kā viņa
kombinē dažādus materiālus un zīmējumus, veidojot mākslas darbu
kārtas,» par izstādi «Kur tie lieli dūmi kūp» sacīja vēstnieces
vietnieks.
Intervija gan norisinājās angļu valodā, bet, uzslavēts par labajām
latviešu valodas prasmēm, P. Polītiss tūdaļ sāka runāt
latviski. «Jā, es studēju latviešu valodu Vašingtonas
diplomātiskajā akadēmijā pirms došanās uz Rīgu. Biju vienīgais
students, bet tā bija ļoti laba pieredze, jo studēju ne tikai
valodu, bet arī vēsturi, kultūru. Man ļoti patika!» viņš
atklāja.
P. Polītiss Latvijā ieradies pagājušā gada jūlijā. «Šajā laikā esmu
bijis ne vien Talsos, bet arī Pļaviņās, Salaspilī, Daugavpilī un
Liepājā. Šī ir skaista valsts. Mums ir ne vien kopīgas intereses,
drošības un ekonomiskie sakari, bet arī kopīgas vērtības. Dzīvoju
Vecrīgā, ļoti tuvu Brīvības piemineklim, un varu ik dienas iet tam
garām. Šī valsts zina, kā tas ir — cīnīties par brīvību un
demokrātiju, un tas man kā amerikānim šķiet ļoti iedvesmojoši.
Iespēja ceļot pa valsti un satikt cilvēkus varbūt ir pati labākā
mana darba daļa — tik tālu tā ir bijusi brīnišķīga pieredze.
Man te atlikuši divi ar pusi gadi un es ar prieku gaidu, ko tajos
piedzīvošu,» apliecināja vēstnieces vietnieks.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: