Caur Pedvāles ugunskura dūmiem — uz padziļinātu dainu izpēti 17.01.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

11. janvārī Talsu novada muzeja izstāžu zālē atklāja amerikāņu mākslinieces Deboras Lagrasas izstādi «Kur tie lieli dūmi kūp», kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu tautasdziesmām. Pati māksliniece, kura dzīvo Floridā, gan atklāšanā nepiedalījās, toties bija virkne citu īpašu viesu, tostarp ASV vēstnieces Latvijā vietnieks Pols Polītiss, folkloristi Aldis Pūtelis un Guntis Pakalns, kā arī tēlnieks, Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja saimnieks Ojārs Feldbergs.
«Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka šī izstāde ir īpaša un ļoti gaidīta. Tās autore Debora Lagrasa ir Latvijas draugs. Viņa ir atsūtījusi šeit mākslu, kura, var teikt, ir radusies mūsu zemē, mūsu kultūrā, folklorā, arhitektūrā,» sveicot notikuma dalībniekus, sacīja Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna Millersone.
Klātesošos uzrunāja Pols Polītiss, un, protams, bija īpaši patīkami dzirdēt viņu, amerikāni, runājam latviešu valodā. Viesis atzina, ka dalība izstādes atklāšanā šķietot likumsakarīga, zinot, ka Talsi ir pazīstami ar saviem māksliniekiem, tai skaitā ar atzītiem mūziķiem. P. Polītiss pastāstīja, ka D. Lagrasa Latvijā bijusi divreiz — 2013. un 2014. gadā. Uz viņu tik lielu iespaidu atstājusi Latvijas kultūra un skaistā arhitektūra Rīgā, ka radusies iedvesma veidot īpašu mākslas kolekciju, apvienojot tēmas no latviešu dainām ar jūgendstila arhitektūras tēliem. Vēstnieces vietnieks sprieda, ka šāda izstāde ļoti radošā veidā godina divu kultūru apmaiņu. Tā esot arī kā vēstījums par latviešu valodas spēku un ilgtspēju, ņemot vērā, ka senās tautasdziesmas joprojām nav aizmirstas un turpina iedvesmot. «Šīs izstādes atvešana uz Talsiem ir simbols tuvajām Amerikas un Latvijas attiecībām, kas pastāvējušas jau simts gadu garumā un, nav šaubu, turpināsies arī nākotnē,» sprieda P. Polītiss.
D. Legrasa, atrodoties Latvijā, pavadījusi laiku arī tieši Kurzemē. Vācot materiālus savām kolāžām un asamblāžām, viņa iegriezusies arī otrreizējo preču veikaliņos, ar ko — gribam vai ne — Talsi ir gana bagāti. Tomēr būtiskākais ir, ka pirmo radošo impulsu izstādes tapšanā māksliniece guvusi Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā 2013. gada Jāņos. «Tika izveidots milzīgs ugunskurs. Tas bija tik milzīgs, ka nespēja izdegt vienas nakts laikā, bet turpināja degt trīs dienas. Jāņu nakts bija ārkārtīgi slapja, lietaina, bet nenoslāpēja uguni, un Debora turpināja iet pie šī ugunskura, sēdēt un skatīties, kā tas izdeg. Skatoties ugunskura dūmos, viņai radās šī ideja par tautasdziesmām un šo izstādi, tāpēc arī tās nosaukumā ir pieminēti dūmi,» skaidroja Ojārs Feldbergs.
Izstādes atklāšana
bija iemesls dzimtajā pilsētā ierasties folkloras pētniekam Guntim Pakalnam. «Šī izstāde ir daudz dullāka un ķecerīgāka, nekā sākumā varbūt liekas!» viņš uzreiz uzsvēra. Pēc D. Legrasas ierosinātā stāstu vakara norises Pedvālē tieši G. Pakalns viņai parādījis līdzi paņemto grāmatu, kurā latviešu tautasdziesmas iztulkotas arī vācu, angļu un krievu valodā. «Šī grāmata laimīgā kārtā nokļuva Deboras rokās. Ļoti reti kādam ārzemniekam var ieskaidrot, kas latviešu tautasdziesmas ir, jo tās ir tikpat kā nepārtulkojamas! Bet Debora aizrāvās ar tautasdziesmām,» atminas pētnieks.
Grūtais darbs — izskaidrot dainas amerikānietei — tika filologam un tulkotājam Aldim Pūtelim. «Somiem ir tāda grāmata, par kuru vairums somu zina, ka tā ir ļoti svarīga. Tāpat vairums somu to nekad nav lasījuši. Šo grāmatu sauc «Kalevala». Man ir klusas aizdomas, ka vairums klātesošo, lai arī zina, kas ir latvju dainas, nez vai ir tās izlasījuši no pirmā sējuma pirmajam vākam līdz pēdējā sējuma pēdējam vākam (lai gan tas pēdējais sējums jau visiem parasti raisa lielāku interesi…).
Ir sarežģīti ar to, ko jūs šeit redzēsiet! Ja jums kaut kas šķitīs galīgi aplami, tad es esmu tas, kuram par to vajag pa kaklu!» gatavību uzņemties vainu apliecināja A. Pūtelis. «Bet lieta jau ir tāda — kā mums pēdējā laikā aizvien vairāk stāsta, cilvēks ar kultūru asinīs nepiedzimst; to laika gaitā iemācās. Lai arī neesam latvju dainas izlasījuši no vāka līdz vākam, mēs zinām, kas tās ir un kā par tām jādomā. Tas, ko jūs šeit redzat, ir — latvju dainu būtība, izskaidrota ar to, ko mēs uztvertu gandrīz par latvju dainām naidīgu!

Tas ir — ar vācu kultūru, bagāto vāciešu modes ēku simboliem un zīmēm. Bet tad ir jāpakāpjas vēl vienu gadsimtu agrāk un jāatceras, ka patiesībā šo latviešu un vācu kultūru stingro naidīgumu arī ievedināja cilvēks, kurš aizsāka to pašlaik apstrīdēto, bet tolaik sešu verdzības gadsimtu pieminēšanu, un tas ir vācietis, kurš varētu būt mūsdienu Vācijas valsts vadītājas radinieks, — Garlībs Merķelis. Vai tā ir, ka tas ir tik svešs un nesasaistāms? Grūti pasacīt! Bet zīmīgi, ka cilvēks, no tālām siltajām zemēm, no Floridas, atbraucis šeit, pamanīja divas lietas: tautasdziesmas un jūgendstila ēkas Rīgā (kuras, starp citu, daudzos gadījumos ir projektējuši latvieši), un uztvēra tās kopā,» konstatēja A. Pūtelis. Kā cilvēks, kurš pavadījis diezgan daudz stundu diskusijās ar mākslinieci un pat rakstījis viņai niknas vēstules par pārpratumiem, viņš ļoti ieteica ne vien apskatīties darbus, bet arī izlasīt paskaidrojumus, kas atrodami pie katra no tiem, detalizēti atklājot darbu nianšu simbolisko nozīmi. Esot būtiski uzzināt, ko mākslinieks gribējis pateikt, jo, virspusēji paskatoties, īstais dziļums var palikt nepamanīts.
Izstāde būs apskatāma līdz 4. februārim.

Pēc pasākuma ASV vēstnieces vietnieks Pols Polītiss sniedza interviju «Talsu Vēstīm» un Talsu televīzijai.
«Diemžēl vizīte bija ļoti īsa, bet mēs šorīt tikāmies ar Talsu novada mēru. Apmeklējām ražotni, kurā top gludināmie dēļi un citas ierīces, ko viņi tirgo arī Amerikā un daudz kur Eiropas Savienībā. Viesojāmies arī Talsu 2. vidusskolā tepat, pāri ielai, un tad devāmies šurp,» Talsos piedzīvoto atklāja P. Polītiss. «Domāju, ka Talsi ir pazīstami kā viena no skaistākajām Latvijas pilsētām. Bija iedvesmojoši runāt ar mēru par labajām lietām, kas te notiek. Ir gūti ļoti labi pirmie iespaidi. Ceru, ka drīz varēšu te atgriezties! Man tika sacīts, ka vajadzētu Talsos paviesoties vasarā un pēc tam rudenī, un skolā redzēju fotogrāfijas ar Talsu rudens ainavām, kad koku lapas maina krāsu, un tās bija ļoti skaistas,» viņš atzina.
Deboras Legrasas izstāde esot labs piemērs, kas parāda saikni starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Latviju un to, ka šīm valstīm ir daudz kopīga. «Māksliniece Latvijā ir bijusi divreiz, viņai nav iepriekšējas saistības ar šo valsti, tomēr viņu tik ļoti iedvesmoja latviešu dainas un tradicionālā kultūra, ka radās šī izstāde. Dainas nav vieglākā lieta, ko saprast, īpaši, ja tu neesi latvietis! Debora Legrasa tiešām veltīja laiku tam, lai izprastu dainu dziļāko nozīmi, un tas ir ļoti iespaidīgi. Man patīk, kā viņa kombinē dažādus materiālus un zīmējumus, veidojot mākslas darbu kārtas,» par izstādi «Kur tie lieli dūmi kūp» sacīja vēstnieces vietnieks.
Intervija gan norisinājās angļu valodā, bet, uzslavēts par labajām latviešu valodas prasmēm, P. Polītiss tūdaļ sāka runāt latviski. «Jā, es studēju latviešu valodu Vašingtonas diplomātiskajā akadēmijā pirms došanās uz Rīgu. Biju vienīgais students, bet tā bija ļoti laba pieredze, jo studēju ne tikai valodu, bet arī vēsturi, kultūru. Man ļoti patika!» viņš atklāja.
P. Polītiss Latvijā ieradies pagājušā gada jūlijā. «Šajā laikā esmu bijis ne vien Talsos, bet arī Pļaviņās, Salaspilī, Daugavpilī un Liepājā. Šī ir skaista valsts. Mums ir ne vien kopīgas intereses, drošības un ekonomiskie sakari, bet arī kopīgas vērtības. Dzīvoju Vecrīgā, ļoti tuvu Brīvības piemineklim, un varu ik dienas iet tam garām. Šī valsts zina, kā tas ir — cīnīties par brīvību un demokrātiju, un tas man kā amerikānim šķiet ļoti iedvesmojoši. Iespēja ceļot pa valsti un satikt cilvēkus varbūt ir pati labākā mana darba daļa — tik tālu tā ir bijusi brīnišķīga pieredze. Man te atlikuši divi ar pusi gadi un es ar prieku gaidu, ko tajos piedzīvošu,» apliecināja vēstnieces vietnieks.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: