CEĻĀ UZ VĒLĒŠANĀM. «Reģionu alianse» novada politikā nenāks ar krasām reformām 01.02.2013
Pagājušajā gadā Talsos ienāca līdz šim nebijusi politiskā spēka pārstāvniecība. «Reģionu aliansē» iestājās daļa «Vienotību» pametušie biedri un izveidoja partijas Talsu nodaļu. Tās vadītāja Daiga Baraua un viens no biedriem, pašreizējais Talsu novada domes deputāts Andris Dzenis stāsta par iecerēm, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām.
— Vai nenožēlojat izstāšanos no partijas «Vienotība»?
A. Dzenis: — Nenožēloju nevienu lēmumu šajā jautājumā, un, cik esmu runājis ar biedriem, tad pozīciju principā neesam mainījuši. Tajā brīdī esošajai situācijai nesaskatījām pietiekami pozitīvu risinājumu. Rodoties nesaskaņām, vispirms jānoskaidro lietas līdz galam, jāpagaida, kamēr to izvērtē attiecīgās instances un tikai tad jāsāk tiesāt un sodīt cilvēku. Pats nepieņemamākais, ka to paši pirmie darīja partijas biedri, kas iejutās visu vareno soģu lomā. Tajā pašā laikā, paskatoties uz lielās partijas fona, turpat bija gadījums ar Zaķa kungu. Šajā situācijā nemanīju šāda veida reakciju, kāda bija attiecībā pret vienu no mūsu kolēģiem. Esam bijuši pietiekami korekti savos izteikumos, varbūt mūsu novada politisko partiju pārstāvjiem vajadzētu vienoties par šī korektuma ievērošanu. Neesam iztirzājuši viņu darbību nedz privātajā jomā, nedz politiskajā darbībā. Tas man nav pieņemams, tādēļ nenožēloju savu lēmumu par izstāšanos.
D. Baraua: — Es arī nenožēloju, jo partija, kur iestājos, vairs nebija tā, no kuras izstājos.
— Kas bija pārmaiņu cēlonis? Vai «Vienotības» Talsu nodaļas vadītājs?
D. Baraua: — Nē, partija kopumā — tās virzība, mērķi un līdzekļi, kādā veidā tie tika sasniegti. Politiskā spēka «Pilsoniskā savienība» vadītāji, tas ir, Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis, bija pagājuši malā, viņu vietā nāca citi, kuru redzējums tomēr atšķīrās.
— Šī ir pirmā reize, kad publiski atzīstat, ka viens no izstāšanās iemesliem bija Aleksandra Tarabanovska gadījums.
A. Dzenis: — Nevaram teikt, ka mūsu kolēģis ir svēts. Katrs strādājam un pieņemam lēmumus, kas ne vienmēr ir patīkami sabiedrībai un 100 procentu pareizi. Šis gadījums bija viens no izstāšanās iemesliem. Jā, atzīstu, ka man nebija pieņemams arī tā brīža vadības stils un notikumi nodaļā. Tas ir komplekss jautājums.
— Kādēļ nolēmāt iestāties tieši «Reģionu aliansē», partijā, kas līdz šim Talsu novadā nav bijusi pazīstama?
A. Dzenis: —Līdz šim pašvaldībā neesmu redzējis milzīgu atbalstu no Latvijas mēroga partijām. Iestāšanās nebija pēkšņs lēmums, vairākkārt tikāmies un izskatījām šo jautājumu. Partijas svarīgākais mērķis ir reģionu attīstība, neatraujot to no valsts. Pārējās lielākās partijas koncentrējas vairāk uz valsti, uz Rīgu, reģionus atceroties vien pirms vēlēšanām, bet pēc tam tos aizmirstot. Mēs veidojamies tepat uz vietas, varam strādāt kopā ar kolēģiem, mums ir mērķi, ko vēlamies sasniegt, bet tas patiešām jādara kopā.
D. Baraua: — Šī ir partija, kas veidojusies novados, bet tajā pašā laikā tā nav tikai viena reģiona partija. Patlaban tā aptver 28 nodaļas dažādos reģionos. Tādējādi mums ir iespēja darboties ne tikai vienā novadā, bet arī gūt pieredzi un apmainīties ar informāciju ar citām pašvaldībām. Patlaban «Reģionu aliansē» Talsu nodaļā ir 13 biedru, bet ir arī vēl atbalstītāji, kas nestājas partijā.
— Tas ir visai neliels cilvēku skaits.
D. Baraua: — Darbojamies neilgi, tādēļ vairāk ir to cilvēku, kas nevēlas iestāties partijā, bet tomēr grib mūs atbalstīt un līdzdarboties. Atbalstītāju noteikti ir vairāk nekā Talsu nodaļas biedru, bet neizvirzu mērķi iegūt pēc iespējas lielāku biedru skaitu. Varbūt labāk, ka to ir mazāk, bet viņi ir profesionālāki, godprātīgāki un strādāt gribošāki. Šobrīd veidojam partijas kandidātu sarakstu, bet tas vēl ir atvērts. Vēl neesam vienojušies par cilvēku, kas sarakstā būs pirmais. Domāju, ka mums tā nebūs izteikta lokomotīve, bet gan vairāki zināmi cilvēki.
A. Dzenis: — Ja ir virzīta kāda spēcīga lokomotīve, tad reizēm pēc vēlēšanām var rasties vilšanās un savstarpējas rīvēšanās — kura tad no tām kļūs par galveno lokomotīvi? Strādājot komandā, var iegūt daudz vairāk, nekā visu liekot uz vienas kārts. Loģiski, kādam ir jābūt pirmajam, bet neesam apzināti to virzījuši vai bīdījuši.
— Kā vērtējat savas izredzes vēlēšanās un kā piesaistīsiet vēlētājus? Jūsu kolēģi jau pildspalvas ir apdrukājuši un sagādājuši telpas, kur tikties ar cilvēkiem. Kāda būs jūsu taktika?
A. Dzenis: — Pie vēlēšanu kampaņas strādājam, bet vēl nekas nav apdrukāts. Liela nozīme ir tikšanās reizēm ar vēlētājiem, lai arī ne vienmēr tās ir plaši apmeklētas. Svarīgi ir katrā konkrētā vietā tikties ar iedzīvotājiem, jo nevaram izzināt cilvēku vajadzības, ja neesam ar viņiem runājuši.
— Andri, esat Talsu novada domes deputāts, vai, ejot uz tikšanos ar vēlētājiem, jums nebūs par kādiem darbiem vai lēmumiem jājūtas neērti iedzīvotāju priekšā?
A. Dzenis: — Politika ir kompromisu spēle. Tā reizēm ir piekāpšanās, bet reizēm vienošanās. Nevaru teikt, ka nav jautājumu, par kuriem pēc laika nedomātu mazliet citādi, bet nav tā, ka aiz kauna būtu zemē jālien. Ja saskatītu savā darbā tik milzīgas un nepieņemamas lietas, tad šobrīd pat nepieļautu varbūtību kandidēt nākamajās vēlēšanās.
— Kā plānojat sadarboties ar citām partijām? «Talsu novada attīstībai» pārstāvji izteica pārmetumu, ka «Reģionu alianses» biedri nav ieradušies šīs partijas dibināšanā un nav to apsveikuši!
A. Dzenis: — Uz dzimšanas dienām cilvēkus aicina, bet uz vārda dienām tie ierodas paši. Šo pasākumu salīdzinu ar dzimšanas dienu, tādēļ nevēlētos, lai nedz es, nedz mani partijas biedri justos tā, kā tie, kas atnāca neaicināti.
D. Baraua: — Mēs un arī Zaļo un zemnieku savienība nebijām aicināti atšķirībā no pārējām partijām. Kā veidosies turpmākā sadarbība, grūti vēl pateikt, bet mēs katrā ziņā esam atvērti arī šai reģiona partijai, esam par sadarbību ar visiem politiskajiem spēkiem.
A. Dzenis: — Cilvēciskās intereses dēļ būtu aizgājis paskatīties šo procesu, bet nebiju manījis reklāmu, kur es kā iedzīvotājs tiktu uzrunāts apmeklēt šādu pasākumu. Sadarbības iespējās neesam novilkuši nevienu sarkano līniju un arī negrasāmies to darīt. Nebūs tā, ka viens politiskais spēks iegūs 17, 13 vai deviņas vietas — tā būtu ļoti utopiska cerība, tādēļ svarīgi ir sadarboties plašai politisko partiju pārstāvniecībai. Tas spētu izslēgt daudz pārpratumu un nesaskaņu.
— Kādas būs «Reģionu alianses» Talsu nodaļas prioritātes?
D. Baraua: — Patlaban izstrādājam programmu. Mūsu prioritāte noteikti būs visu Talsu novada pilsētu un pagastu attīstība, uzsverot tieši cilvēku vajadzības.
A. Dzenis: — Patlaban priekšā ir nākamais posms, kur paredzēta virkne ūdenssaimniecības projektu īstenošana. Šobrīd nedrīkstam iedzīvotājus atstāt bez diskusiju iespējām un bez kvalitatīva skaidrojuma, nosaucot ciparus, ko katram nāksies maksāt par kvalitatīvo preci, ko saņemsim. Ūdenssaimniecības projekti līdz šim realizēti apdzīvotās vietās ar pietiekami lielu iedzīvotāju skaitu. Citur projektu īstenošanas izmaksas būs pietiekami lielas, bet vai cilvēki būs gatavi norēķināties par piegādāto? Patlaban būtu jāveic liels skaidrojošais darbs. Vai mums novada kontekstā nebūtu jāskatās pēc citiem alternatīviem risinājumiem, kā sakārtot šīs lietas? Eiropas naudas ir vilinošas, bet man nav pieņemams izvirzītais pašmērķis par katra Eiropas lata ieguvi. Jāpaskatās, cik pēc tam nāksies par to maksāt. Nākamajā periodā jāinvestē daudz lielāks darbs, lai novadā ienāktu jauni uzņēmumi un ārvalstu investori, kas radītu jaunas darba vietas. 2009. gadā bija jārisina sāpīgi jautājumi novada iekšienē, tādēļ nav bijusi pietiekami liela diskusija par šo jautājumu. Protams, ka ārvalstu investori nestāv Rīgā, dzelzceļa stacijā, un negaida, ka viņus kāds atvedīs uz Talsiem, tādēļ mums sevi un savs piedāvājums ir daudz vairāk jāparāda. Arī iespējamā Talsu novada pārvaldības forma patlaban tiek skatīta visas programmas kontekstā, izvērtējam, ko varētu pilnveidot. Pie šī procesa ir jāstrādā, bet nedrīkst uzreiz veikt krasas pārmaiņas.
— Tas nozīmē, ka nenāksiet ar krasām reformām?
D. Baraua: — Noteikti, nē. Jāturpina iesāktie darbi, radikāla iepriekšējo noārdīšana ne pie kā laba nav novedusi. Varam izvērtēt, ja mūsu skatījums ir citāds, ko varētu izmainīt, bet ne pateikt, ka iepriekš paveiktais nekam neder un tūdaļ viss jāsāk no jauna, ka veidosim novadu pavisam citādi un pavisam pareizi.
A. Dzenis: — Radikālas lietas notika 2009. gadā. Vēl šodien šis mehānisms nestrādā perfekti, bet, ja šobrīd pateiktu, ka darbs jāsāk no jauna, tad visu novadu sagrieztu ar kājām gaisā un iedzītu neziņas pilnā periodā, ko noteikti nevēlamies. Talsu novadu saskatām kā spēcīgu un attīstīties spējīgu, izglītību un kultūru sniedzošu un atbalstošu vietu, kur katrs no mums vēlas dzīvot.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: