Ceļamaizē — pamatzināšanas un dzimtās vietas mīlestība 09.10.2017
Vandzenes skola manā apziņā joprojām ir vidusskola, kāda
tā bija, to absolvējot. Tomēr skolēnu skaita samazināšanās dēļ jau
septiņus gadus skolai ir pamatskolas statuss. Braucot skolas
virzienā cauri pielijušai alejai, domās pārcilāju kādu sižetu,
kurā, viesojoties Gulbenes novadā, žurnāliste stāsta par trim
skolām, pēc kuru slēgšanas tās pielāgotas sociālās aprūpes centru
vajadzībām. Arvien vairāk izjūtams statistiķu vēstītais: bērnu un
darbspējīga vecuma cilvēku skaits sarūk, pensionāru skaits pieaug.
Tas īpaši izjūtams lauku teritorijās. Kā brīdī, kad visapkārt tiek
runāts par neizbēgamu centralizāciju, skolēnu skaita samazināšanos,
spēt noturēt taisnu mugurkaulu un skaidru pārliecību par lauku
skolu pastāvēšanu? To sarunā atklāj Vandzenes pamatskolas direktore
Jana Jāņpētere.
Pamatskolā mācās 78 tuvējo teritoriju
bērni,
klašu sastāvi nelieli — ap desmit bērnu klasē. Skolā strādā
19 pedagogi, no kuriem aptuveni puse strādā arī citās
izglītības iestādēs, lai nopelnītu pieklājīgu algu. «Mūsdienu
skolotājam jābūt elastīgam. Ja kādreiz skolotājs strādāja vienā
skolā, tagad ar to ir par maz,» teic direktore. Mācību gada sākumā
trūkuši četri pedagogi, ne visi uzrunātie izrādījuši interesi par
ceļa mērošanu uz Vandzeni, tomēr nepieciešamie mācībspēki veiksmīgi
atrasti.
Pēc vidusskolas slēgšanas mainījies skolotāju sastāvs, jo krasi
samazinājies pasniedzamo stundu skaits. Kā piemēru direktore min
krievu valodu un ķīmiju. Neskatoties uz dažādām pārmaiņām,
saglabājies spēcīgs pedagogu kodols.
Nevienu ar varu nenoturēsi
Vandzene ir spēcīgs novada lauksaimniecības centrs, daļu vietējo
iedzīvotāju nodrošinot ar darba vietām. Tomēr ik rītu daudzi dodas
uz darbu Talsos, citu novadu centriem un bērnus ved sev līdzi uz
pilsētu skolām. Nereti vecāki izlemj par labu pilsētas skolai, jo
pieejams liels nodarbību klāsts sportā, mākslā, mūzikā.
«Nenoliedzami, ka cilvēki ietekmējas cits no cita. Nemaz neatbrauc,
nepaskatās mūsu skoliņu un dodas citur, jo kāds teicis, ka citur ir
labāk,» skaidro direktore.
Skolēnu piesaistīšanai tiek rīkotas tikšanās ar topošajiem
pirmklasniekiem un viņu vecākiem. To laikā bērni iepazīstas ar
skolotājiem, skolas ēku un kārtību. Organizēti dažādi pasākumi:
pamatskolēni braukuši pie vietējās pirmsskolas izglītības iestādes
«Zīlīte» audzēkņiem un notikušas kopīgas viesošanās skolā. Šogad
1. klasē mācības uzsākuši desmit bērni.
Kāpēc Vandzene?
«Kāpēc ne?! Valstiski mums māca, ka mums ir jābūt patriotiem. Tas
sākas ar ģimeni — ar atbalstu tuviniekiem, tālāk — ar
atbalstu vietējai kopienai, kurā dzīvo, un arī vietējai
skolai.
Pozitīvais, ko vienmēr uzsveram, — mazās lauku skolas var
pielīdzināt privātskolām.
Tajās ir neliels skolēnu skaits, aptuveni desmit skolēnu klasē.
Pirmkārt, skolotājs visiem var nodrošināt individuālu pieeju, ar
katru var parunāt, pie katra pieiet, cik reižu nepieciešams.
Pamatskolas skolēniem nevaru iedomāties labāku pieeju.
Otrkārt, mazajās skolās, ja notiek kāds pasākums, visiem ir
jāpiedalās. Katram jākāpj uz skatuves, katrs gūst uzstāšanās
pieredzi, mācās sevi prezentēt, kas atspoguļo kompetencēs balstītu
izglītību. Skolēni mācās publiski paust viedokli, no tā nebaidās.
Lielās klasēs parasti izvirzās aktīvākie, ar izteiktām līdera
iezīmēm, tomēr ne vienmēr līderi ir tie labākie, varbūt klusajos ir
zelta grauds, bet trūkst drosmes un atbalsta, kas mudinātu iet un
izdarīt. Pamudinājums: «Ej, tu vari!» ļauj mazajā skolā attīstīties
visiem bez izņēmuma,» ir pārliecināta J. Jāņpētere.
Pilsētās vienmēr būs vairāk iespēju nekā lauku teritorijās, tomēr,
lai lauki nepaliktu vēl tukšāki, būtiski attīstīt to centrus, domāt
par uzņēmējdarbības veicināšanu, piedāvāt iespēju saturīgi pavadīt
brīvo laiku, un bērniem iegūt pamatizglītību tuvāk mājām, pauž
sarunu biedre.
Izglītības kvalitāte
Runājot par izglītības kvalitātes nodrošināšanu, direktore uzsver,
ka neatkarīgi no tā, vai pedagogs strādā lauku vai pilsētas skolā,
visi apmeklē seminārus un izglītošanās turpinās visu darba mūžu.
Atšķirība — mazo skolu klašu telpās ir mazāk jauno
tehnoloģiju. Tomēr skolas klases ir aprīkotas ar projektoriem,
stundās, kurās nepieciešams, bērni var izmantot mobilos
telefonus.
«Izglītības kvalitātē, ko var nodrošināt pilsētas un lauku
pamatskolas, nav būtisku atšķirību, pamats ir vienāds,» saka
direktore. Jo vairāk audzēkņu, jo lielākas iespējas to vidū atrast
ģeniālus prātus, kas skolas vārdu nes olimpiādēs un vairo skolas
reputāciju. Tas ir pilsētas skolu stāsts. Lauku skolas atplestām
rokām gaida katru, nešķirojot, vai bērnam zināšanas burtiski
«pielīp» vai jaunas vielas iemācīšana prasīs dubultu piepūli.
Vandzenes pamatskola pēc Talsu novada izglītības attīstības plāna
2016.—2020. gadam statistikas, kas apkopo trīs rādītājus — ēku
tehnisko stāvokli, klašu piepildījumu un mācību sasniegumus
9. klases eksāmenos —, atbilst apmierinošiem
kritērijiem.
Kamēr ir skola, būs muiža
Skola atrodas muižas ēkā — tajā atrodas klases, skolas
bibliotēka un muzeja telpa.
Pirms pāris gadiem bijusi skolas tehniskā apsekošana. Konstatēts,
ka skolas centra kolonu vainagu sijas ir avārijas stāvoklī un
apdraud apkārtējos. Pagājušajā gadā ar pašvaldības finansējumu un
šogad ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
piešķirtajiem līdzekļiem veikti atjaunošanas darbi. Tomēr kolonnas
joprojām aizsedz tikko manāms tīkls. Kolonnas nepieciešams
atjaunot, arī kā ēkas fasādi, jumtu. «Tie ir lieli ieguldījumi.
Kamēr ir skola, muižu uztur, par to rūpējas, būtu bēdīgi, ja alejas
galā rēgotos grausts,» saka direktore. Par pagasta pārvaldes
prioritāšu līdzekļiem izremontētas vairākas klases, un katru gadu
skola izvirzījusi mērķi par saviem līdzekļiem atjaunot vismaz vienu
mācībām paredzētu telpu.
Izstaigājot skolu, ielūkojamies vairākās klasēs — gaiši,
mājīgi. Gaiteņos esam aicināti iesaistīties, piemēram, dambretes
spēlē, kurai nepieciešamo galdu un spēles kauliņus darbmācībā
veidojuši skolēni. Skola lepojas ar veselību veicinošas skolas
statusu un dažādiem pulciņiem, kuru naskākie apmeklētāji ir mazāko
klašu skolēni. Atvadoties direktore saka: «Neesam ne pašā apakšā,
ne augšā. Esam normāla lauku skola, kurā māca pamatizglītības
programmu, lielu vērību pievēršot cilvēciskām vērtībām. Pašlaik
populāri meklēt kādus īpašus novirzienus, lai piesaistītu skolēnus,
tomēr uzskatu, ka pamatskolā jāiemāca pats būtiskākais —
labestība, atbildība par izdarīto un pateikto. Tās ir mūsu
vērtības, kuras gribam dot ceļamaizē.»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: