Ceļš uz lielo sportu 27.06.2014
Tiekoties ar 14 gadus veco laucienieku, Talsu novada sporta skolas basketbolistu Rolandu Pūliņu, kurš vienlaikus ir arī Rīgas «VEF skolas» spēlētājs, šķiet, ka esam stāsta sākumā. Turpinājums — milzīgs darbs, bet mērķis — profesionālais sports.
Muzikālais basketbolists
Rolands Pūliņš šogad ne tikai ar labām sekmēm beidzis Talsu Valsts ģimnāzijas 7. klasi, bet absolvējis arī Talsu mūzikas skolas klavieru un sitamo instrumentu klasi, kur mācības prasījušas astoņus gadus. Mūzikas skolotājs tomēr vēl neesot atmetis cerību Rolandu redzēt orķestrī, savukārt komandas biedri izbraukumos labprāt veltot ovācijas Rolanda klavierspēlei, ja tikai tuvumā atrodas šis mūzikas instruments.
Ar basketbolu Rolands nodarbojas kopš 1. klases, sākumā pie Ingrīdas Indolas, pēc tam pie trenera Arkādija Bajāra. Katrs jauns vingrinājums devis jaunu azartu, līdz basketbols un viss ap to esošais kļuvis par viņa dzīves svarīgāko daļu. Rolands pēdējā gada laikā izstiepies par 17 centimetriem, un tagad ir 181 cm garš. Talsu komandā viņš spēlē ceturtajā vai piektajā pozīcijā, puisis atzīst, ka vislabāk izdodoties caurgājieni un trīspunktu metieni.
Pagājušajā vasarā «VEF skola» Latvijas reģionos rīkoja nometnes ar mērķi apzināt jaunos 2000. gadā dzimušos basketbola talantus. Saldū nometnē tika piedāvāta iespēja iesaistīties diviem Talsu sporta skolas puišiem: Dinasam Talentam un Rolandam. Pirms nometnes 13 gadus vecais puisis mājās Laucienē individuāli sācis trenēties un skrējis krosus, sevi noskaņojot cīņai par iekļūšanu komandā. Un Rolands saņēma uzaicinājumu trenēties arī nākamajā nometnē. Profesionālajā sporta skolā jeb «VEF skolā» iekļuva četri Kurzemes, divi Vidzemes, viens Latgales, viens Rīgas un divi Zemgales jaunie basketbolisti, kurus kā komandu trenē Guntars Jonans.
Komanda pagājušajā sezonā sāka startēt Eiropas Jaunatnes basketbola līgā, spēkojoties ar vienaudžiem no Polijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas un citām valstīm. «VEF skolas» komanda superfinālā izcīnīja 7. vietu, bet sezonas sākumā izvirzītais lielais mērķis — iekļūt 1. divīzijā — tika realizēts.
Treniņi sezonas laikā notika Rīgā vismaz pāris reižu mēnesī. Rolands atzīst, ka aizvadītais gads bijis ļoti vērtīgs, jo izdevies uzlabot savas prasmes. Treniņu uzdevumi un prasības sākumā šķitušas ļoti grūtas, taču izdevies tās pārvarēt, svarīgākais ir iegūtais cīņasspars. Pozitīvi, ka arī pārējie komandas biedri ir mērķtiecīgi un motivēti. Iemācītais ļoti palīdzējis, arī spēlējot Talsu komandā.
Mērķtiecīgs darbs
Vasarā «VEF skolas» komandai būs trīs nometnes, uz kurām atkal tiks aicināti spēlētāji no dažādām sporta skolām un būs jācīnās par savu vietu, kaut gan sezonas laikā Rolandam izdevies no rezerves spēlētāja iekļūt pamata sastāvā.
Laucienē brīvajā laikā viņš vienmēr individuāli trenējas sporta zālē, kā arī strādā tēta ierīkotajā svaru zālē mājās. Rolands uzskata, ka visvairāk šovasar jāstrādā, uzlabojot prasmes aizsardzībā, jāuzlabo dribls, metiens. Tāpat mainījušies puiša ēšanas paradumi: pirms spēlēm viņš noteikti ēd auzu pārslu biezputru, ierobežojis ātro uzkodu un kolas lietošanu. Dēlam labs padomdevējs pārtikas izvēlē ir tētis, kurš šajā jomā ir zinošs, jo savulaik nodarbojies ar bodibildingu.
Talsos skolā Rolands ir no astoņiem rītā līdz sešiem septiņiem vakarā. Sestdien sešos no rīta jau ar autobusu brauc uz treniņiem Rīgā, bet atgriežas svētdienas pēcpusdienā. Zēns iemācījies plānot savu laiku, mācībām veltot gan starpbrīžus, gan autobusā pavadītās minūtes un stundas. Ģimenē ir vienošanās: sports nedrīkst traucēt mācībām. Sākums gan bijis grūts arī tādēļ, ka basketbolu nācies apvienot ar mūzikas skolas abām klasēm. Rolanda vecāki atbalsta dēla sportiskās gaitas, taču vienmēr, jo īpaši mamma, uzsverot izglītības nozīmi, jo sports neesot visam mūžam, bet izglītība ir ilgtermiņa vērtība. Nākotnē puisis domā izglītību turpināt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet sākums ir Latvijas Basketbola līga — BK «Ventspils» vai «VEF Rīga», pēc tam Eirolīga…
Rolands apzināti iet uz savu mērķi, un, iespējams, viņam nākamajā sezonā būs jāsper nopietns solis — basketbolista gaitas turpināt Rīgā. Vecāki uzskata, ka dēla izvēle ir jāatbalsta, jo viņa ieguldītais darbs un laiks ir milzīgs. Kā atzīsta Rolanda mamma Jeļena, sākums bijis grūts, taču viņa uzskata, ka dēla izaugsme basketbolā ir ļoti liela un noruna par mūzikas skolas absolvēšanu un sekmēm ģimnāzijā ir izpildīta. Dēls kļuvis disciplinēts, neizlaižot nevienu spēli, neskatoties ne uz ko.
Vecāki mācījuši, kā 13 gadus vecajam dēlam patstāvīgi aizbraukt uz treniņiem Rīgā, kā rīkoties nestandarta situācijās, kā plānot izdevumus, māca pašam domāt, nevis otrādi — darīt un nožēlot.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: