Ceļš uz Valdemārpili un tā radītās galvassāpes 26.03.2018


Aizvadītā gada jūlijā rakstījām, ka no Valdgales
dzirnavu pagrieziena virzienā uz Valdemārpili notiek remontdarbi
divos ceļa posmos. Sākotnējais autovadītāju prieks drīz vien tomēr
izplēnēja — virsma tika apstrādāta ar šķembām, kas radīja
pamatīgas galvassāpes gan rudenī, gan ziemā, nokūstot sniegam.
Tagad šķembu daudzviet vienkārši vairs nav.
Plaisas stiklos un apsists automašīnu krāsojums, stress
autovadītājam, ikdienā braucot uz darbu un domājot, vai kaut kas
nenotiks… Šādas un līdzīgas problēmas radījusi nekvalitatīvi
apstrādātā ceļa virsma. Par to iedzīvotāji daudz diskutē gan
sociālajā vietnē «Facebook», gan arī vērsušies «Talsu Vēstu»
redakcijā.
«Es negribu atkal dzirdēt runas par to, ka mums valstī nav
pietiekami daudz naudas. Šajā gadījumā jautājums ir par to, cik
lietderīgi iztērējam esošo. Kad pērn uz abiem ceļa posmiem uzklāja
šķembas, man radās jautājums — vai šāda virsmas apstrāde
pārējā Eiropas Savienībā ir pieļaujama? Domāju, ka citās valstīs
apdrošinātāji pret darbu pasūtītāju vērstos tiesā! Jo jau no paša
sākuma virsma bija uzklāta tik slikti, ka šķembas ārkārtīgi bojāja
auto krāsu un stiklus. Cilvēkiem tika radīti reāli finansiāli
zaudējumi! Un ne tikai materiāli, bet arī psiholoģiski — tas
ir papildu stress. Dienu nākas sākt, bojājot sev noskaņojumu.
Protams, šoferiem jāievēro solidaritāte, ievērojot ātruma
ierobežojumus, bet šajā gadījumā tas nemainīja situāciju. Rodas
izjūta, ka nauda izsviesta vējā,» uzskata iedzīvotājs no Rojas
Jānis Kalniņš. Viņš pa attiecīgo ceļa posmu brauc regulāri.
Valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» atzīst, ka darbi nav veikti
kvalitatīvi, un būvnieks veiks atkārtotu virsmas apstrādi par
saviem līdzekļiem. Būvnieks skaidro, ka šāds darbu rezultāts radies
nesamērīgo termiņu un laikapstākļu dēļ.
Vajadzētu kalpot līdz trīs gadiem
Autoceļa «Valdgale—Roja» diviem posmiem no Valdgales līdz
Valdemārpilij (0,0.—2,91. km un 5,5.—8,95. km) pagājušajā
vasarā tika ieklāta izlīdzinošā asfalta kārta un veikta virsmas
apstrāde.
Šos darbus veica SIA «Saldus ceļinieks», un to līgumcena bija
687 tūkstoši eiro (ar PVN). «Diemžēl rezultāts neatbilst
valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» kvalitātes prasībām, tāpēc,
iestājoties atbilstošiem laika apstākļiem, būvnieks veiks atkārtotu
virsmas apstrādi par saviem līdzekļiem. Neatbilstību labošanai
valsts budžeta līdzekļi netiek novirzīti,» pauž a/s «Latvijas
Valsts ceļi» komunikācijas daļa.
Vaicājot darbu pasūtītājam, «Latvijas Valsts ceļiem», par izvēlēto
risinājumu — virskārtā uzklāt šķembu segumu —, tiek
skaidrots, ka šāda virsmas apstrāde ir viena no asfalta seguma ceļu
saglabāšanas metodēm un ir piemērotākais profilaktiskais
uzturēšanas veids uz ceļiem, uz kuriem nav pārāk lielas satiksmes
intensitātes — līdz 1000 auto diennaktī. «Šiem ceļiem lielākoties
jau iepriekš ir veikta virsmas apstrāde, un, kad mazinās saķere ar
ceļu vai veidojas nelielas rises un vērojams šķembu vizuāls zudums,
apstrādi atkārto, lai panāktu seguma viendabīgumu un riepu saķeri
ar ceļa virsmu,» skaidro pasūtītājs.
Cik ilgi šādai virsmai vajadzētu kalpot? Vai virsējo segumu nāksies
atjaunot katru gadu? Šādi jautājumi rodas, jo pašlaik virsējās
šķembu kārtas abos posmos daudzviet vairs nav. Izrādās, kalpot
vajadzētu krietni ilgāk, ne tikai dažus mēnešus. «Ar virsmas
apstrādi remontētu posmu garantijas laiks ir trīs gadi. Kā liecina
pieredze, kvalitatīvi veikta virsmas apstrāde paildzina seguma
kalpošanas laiku par vidēji pieciem līdz septiņiem gadiem. Šis
laiks ir atkarīgs no satiksmes intensitātes, satiksmes slodzes un
ceļa tehniskā stāvokļa pirms veiktās virsmas apstrādes,» informē
a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļa.
Nelaimīgu apstākļu sakritība
SIA «Saldus ceļinieks» ražošanas direktora vietnieks Edgars
Brūveris skaidro, ka ceļu būvdarbi veikti atbilstoši «Ceļu
specifikācijas 2017» prasībām. Pēc darbu pabeigšanas, veicot
līgumā paredzētas pārbaudes, kvalitātes atkāpes no prasītā neesot
konstatētas. Cēlonis tam, ka virsmas apstrādē radušies defekti ceļa
ekspluatācijas laikā, esot vairāku apstākļu kopums.
«Pirmkārt, virsmas apstrāde tika veikta uz tikko uzklāta asfalta
seguma. Pēc pieredzes varu teikt, ka uz tikko klāta asfalta virsmas
apstrāde turas sliktāk nekā uz ceļa, kuram segums jau kādu laiku ir
kalpojis zem slodzes. Šī apsvēruma dēļ virsmas apstrādi būtu
lietderīgi veikt nākamajā gadā. Diemžēl specifikācijās un līgumā
šāda iespēja netika dota. Konkrētais līgums neparedzēja kādu no
darbiem veikt nākamajā gadā. Viss bija jāpabeidz līdz
2017. gada 18. septembrim.
Otrkārt, virsmas apstrādi varējām veikt no 28. augusta līdz
30. augustam, proti, pēdējās dienās, kurās drīkst veikt
virsmas apstrādi, balstoties uz «Ceļu specifikācijas 2017»
prasībām.
Treškārt, lai paspētu darbus izpildīt noteiktajos termiņos, bijām
spiesti strādāt apstākļos, kad bieži lija un bija spēcīgs vējš ar
gaisa temperatūru tuvu +10 grādiem, kas ir zemākā pieļaujamā,
pie kuras drīkst veikt virsmas apstrādi.
Tas kopumā radīja apstākļus, kas neļāva virsmas apstrādē ieklātajam
segumam pienācīgi noformēties un izveidot stabilu, viendabīgu un
homogēnu kārtu. Uznākot aukstajam laika periodam, no šāda seguma
var sākt atdalīties atsevišķi virsmas apstrādes elementi, kuru
transporta slodzes ietekmē kļūst arvien vairāk,» skaidro
E. Brūveris. Vaicāts, vai šajā gadījumā, iespējams, vajadzētu
meklēt citu tehnisko risinājumu, SIA «Saldus ceļinieks»
pārstāvis teic, ka nē. Galvenais būtu paredzēt lielāku laika
periodu starp jauna asfalta seguma izbūvi un virsmas
apstrādi.
Šķembas bojā automašīnas
Ne darbu pasūtītājs, ne izpildītājs nepiekrīt apgalvojumam, ka
šķembas varētu radīt draudus spēkratiem.
A/s «Latvijas Valsts ceļi» skaidro izvēlēto darbu tehniku. «Veicot
virsmas apstrādi, uz esošā asfalta seguma tiek izlieta bitumena
emulsija un izbērtas šķembiņas. Visbiežāk tās ir granīta šķembas.
To var darīt vienā vai divās kārtās. Ja ceļa segums nav gluds vai
ir jau jūtamas rises, tad virsējo asfalta slāni pirms tam nofrēzē
un ieklāj izlīdzinošo asfalta kārtu. Pēc tikko veiktas virsmas
apstrādes ir jāpaiet noteiktam laikam, līdz šķembas salīp ar
bitumena emulsiju, ceļš ir «jāpiebrauc». Tāpēc pirmās dienas pēc
apstrādes tiek noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Uzreiz
pēc apstrādes ir liels lidojošu akmentiņu risks, tādēļ noteiktā
ātruma ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Pēc noteikta
laika liekās, nepiesaistītās šķembas no ceļa virsmas tiek
saslaucītas ar autoceļa birsti un novāktas,» pauž
a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļa.
Līdzīgi domā būvnieks. «Ja ievēro noteiktos satiksmes ierobežojumus
remonta posmā un, papildus palielinot arī distanci starp transporta
līdzekļiem, nevienai šķembai nevajadzētu nonākt automašīnu logos.
Pie nosacījuma, ka šos noteikumus ievēro visi satiksmes dalībnieki.
Un ilgāk norobežot satiksmi ar virsmas apstrādi apstrādāto ceļa
segumu nav lietderīgi, jo tad ilgstoši garos posmos būs satiksmes
ierobežojumi, kas ļoti apgrūtinās satiksmi. Pie tam transporta
plūsma pie labvēlīgiem laika apstākļiem palīdz formēties virsmas
apstrādei,» teic E. Brūveris.
Līdz jūnija vidum likvidēs defektus
Rodas jautājums arī par darbu uzraudzību: vai tā bijusi pietiekama?
A/s «Latvijas Valsts ceļi» apgalvo, ka uzrauga būvniecības
procesu visā tā garumā. Kā arī — katrā projektā tiek
piesaistīta būvuzraudzība, kad pasūtītāja pārstāvis būvniecības
objektā seko visām darbībām un darbu kvalitātei. «Tomēr ir
gadījumi, kad arī jau pabeigtā būvniecības objektā tiek konstatētas
neatbilstības. Nepārprotami, arī šajā konkrētajā objektā mēs
sekosim pārbūves darbiem un to kvalitātei,» sola
a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļas vadītāja Anna
Kononova.
SIA «Saldus ceļinieks» apstiprina, ka minētā ceļa posma defektu
likvidēšanu veiks par uzņēmuma līdzekļiem līdz jūnija vidum.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: