Ceļš uz Valdemārpili un tā radītās galvassāpes 26.03.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Aizvadītā gada jūlijā rakstījām, ka no Valdgales dzirnavu pagrieziena virzienā uz Valdemārpili notiek remontdarbi divos ceļa posmos. Sākotnējais autovadītāju prieks drīz vien tomēr izplēnēja — vir­sma tika apstrādāta ar šķembām, kas radīja pamatīgas galvassāpes gan rudenī, gan ziemā, nokūstot sniegam. Tagad šķembu daudzviet vienkārši vairs nav.
Plaisas stiklos un apsists automašīnu krāsojums, stress autovadītājam, ikdienā braucot uz darbu un domājot, vai kaut kas nenotiks… Šādas un līdzīgas problēmas radījusi nekvalitatīvi apstrādātā ceļa virsma. Par to iedzīvotāji daudz diskutē gan sociālajā vietnē «Facebook», gan arī vērsušies «Talsu Vēstu» redakcijā.
«Es negribu atkal dzirdēt runas par to, ka mums valstī nav pietiekami daudz naudas. Šajā gadījumā jautājums ir par to, cik lietderīgi iztērējam esošo. Kad pērn uz abiem ceļa posmiem uzklāja šķembas, man radās jautājums — vai šāda virsmas apstrāde pārējā Eiropas Savienībā ir pieļaujama? Domāju, ka citās valstīs apdrošinātāji pret darbu pasūtītāju vērstos tiesā! Jo jau no paša sākuma virsma bija uzklāta tik slikti, ka šķembas ārkārtīgi bojāja auto krāsu un stiklus. Cilvēkiem tika radīti reāli finansiāli zaudējumi! Un ne tikai materiāli, bet arī psiholoģiski — tas ir papildu stress. Dienu nākas sākt, bojājot sev noskaņojumu. Protams, šoferiem jāievēro solidaritāte, ievērojot ātruma ierobežojumus, bet šajā gadījumā tas nemainīja situāciju. Rodas izjūta, ka nauda izsviesta vējā,» uzskata iedzīvotājs no Rojas Jānis Kalniņš. Viņš pa attiecīgo ceļa posmu brauc regulāri.
Valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» atzīst, ka darbi nav veikti kvalitatīvi, un būvnieks veiks atkārtotu virsmas apstrādi par saviem līdzekļiem. Būvnieks skaidro, ka šāds darbu rezultāts radies nesamērīgo termiņu un laikapstākļu dēļ.
Vajadzētu kalpot līdz trīs gadiem
Autoceļa «Valdgale—Roja» diviem posmiem no Valdgales līdz Valdemārpilij (0,0.—2,91. km un 5,5.—8,95. km) pagājušajā vasarā tika ieklāta izlīdzinošā asfalta kārta un veikta virsmas apstrāde.

Šos darbus veica SIA «Saldus ceļinieks», un to līgumcena bija 687 tūkstoši eiro (ar PVN). «Diemžēl rezultāts neatbilst valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» kvalitātes prasībām, tāpēc, iestājoties atbilstošiem laika apstākļiem, būvnieks veiks atkārtotu virsmas apstrādi par saviem līdzekļiem. Neatbilstību labošanai valsts budžeta līdzekļi netiek novirzīti,» pauž a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļa.
Vaicājot darbu pasūtītājam, «Latvijas Valsts ceļiem», par izvēlēto risinājumu — virskārtā uzklāt šķembu segumu —, tiek skaidrots, ka šāda virsmas apstrāde ir viena no asfalta seguma ceļu saglabāšanas metodēm un ir piemērotākais profilaktiskais uzturēšanas veids uz ceļiem, uz kuriem nav pārāk lielas satiksmes intensitātes — līdz 1000 auto diennaktī. «Šiem ceļiem lielākoties jau iepriekš ir veikta virsmas apstrāde, un, kad mazinās saķere ar ceļu vai veidojas nelielas rises un vērojams šķembu vizuāls zudums, apstrādi atkārto, lai panāktu seguma viendabīgumu un riepu saķeri ar ceļa virsmu,» skaidro pasūtītājs.
Cik ilgi šādai virsmai vajadzētu kalpot? Vai virsējo segumu nāksies atjaunot katru gadu? Šādi jautājumi rodas, jo pašlaik virsējās šķembu kārtas abos posmos daudzviet vairs nav. Izrādās, kalpot vajadzētu krietni ilgāk, ne tikai dažus mēnešus. «Ar virsmas apstrādi remontētu posmu garantijas laiks ir trīs gadi. Kā liecina pieredze, kvalitatīvi veikta virsmas apstrāde paildzina seguma kalpošanas laiku par vidēji pieciem līdz septiņiem gadiem. Šis laiks ir atkarīgs no satiksmes intensitātes, satiksmes slodzes un ceļa tehniskā stāvokļa pirms veiktās virsmas apstrādes,» informē a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļa.
Nelaimīgu apstākļu sakritība
SIA «Saldus ceļinieks» ražošanas direktora vietnieks Edgars Brūveris skaidro, ka ceļu būvdarbi veikti atbilstoši «Ceļu specifikācijas 2017» prasībām. Pēc darbu pabeigšanas, veicot līgumā paredzētas pārbaudes, kvalitātes atkāpes no prasītā neesot konstatētas. Cēlonis tam, ka virsmas apstrādē radušies defekti ceļa ekspluatācijas laikā, esot vairāku apstākļu kopums.
«Pirmkārt, virsmas apstrāde tika veikta uz tikko uzklāta asfalta seguma. Pēc pieredzes varu teikt, ka uz tikko klāta asfalta virsmas apstrāde turas sliktāk nekā uz ceļa, kuram segums jau kādu laiku ir kalpojis zem slodzes. Šī apsvēruma dēļ virsmas apstrādi būtu lietderīgi veikt nākamajā gadā. Diemžēl specifikācijās un līgumā šāda iespēja netika dota. Konkrētais līgums neparedzēja kādu no darbiem veikt nākamajā gadā. Viss bija jāpabeidz līdz 2017. gada 18. septembrim.
Otrkārt, virsmas apstrādi varējām veikt no 28. augusta līdz 30. augustam, proti, pēdējās dienās, kurās drīkst veikt virsmas apstrādi, balstoties uz «Ceļu specifikācijas 2017» prasībām.
Treškārt, lai paspētu darbus izpildīt noteiktajos termiņos, bijām spiesti strādāt apstākļos, kad bieži lija un bija spēcīgs vējš ar gaisa temperatūru tuvu +10 grādiem, kas ir zemākā pieļaujamā, pie kuras drīkst veikt virsmas apstrādi.
Tas kopumā radīja apstākļus, kas neļāva virsmas apstrādē ieklātajam segumam pienācīgi noformēties un izveidot stabilu, viendabīgu un homogēnu kārtu. Uznākot aukstajam laika periodam, no šāda seguma var sākt atdalīties atsevišķi virsmas apstrādes elementi, kuru transporta slodzes ietekmē kļūst arvien vairāk,» skaidro E. Brūveris. Vaicāts, vai šajā gadījumā, iespējams, vajadzētu meklēt citu tehnisko risinājumu, SIA «Saldus ceļinieks» pārstāvis teic, ka nē. Galvenais būtu paredzēt lielāku laika periodu starp jauna asfalta seguma izbūvi un virsmas apstrādi.
Šķembas bojā automašīnas
Ne darbu pasūtītājs, ne izpildītājs nepiekrīt apgalvojumam, ka šķembas varētu radīt draudus spēkratiem.
A/s «Latvijas Valsts ceļi» skaidro izvēlēto darbu tehniku. «Veicot virsmas apstrādi, uz esošā asfalta seguma tiek izlieta bitumena emulsija un izbērtas šķembiņas. Visbiežāk tās ir granīta šķembas. To var darīt vienā vai divās kārtās. Ja ceļa segums nav gluds vai ir jau jūtamas rises, tad virsējo asfalta slāni pirms tam nofrēzē un ieklāj izlīdzinošo asfalta kārtu. Pēc tikko veiktas virsmas apstrādes ir jāpaiet noteiktam laikam, līdz šķembas salīp ar bitumena emulsiju, ceļš ir «jāpiebrauc». Tāpēc pirmās dienas pēc apstrādes tiek noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Uzreiz pēc apstrādes ir liels lidojošu akmentiņu risks, tādēļ noteiktā ātruma ievērošana ir pašu autovadītāju interesēs. Pēc noteikta laika liekās, nepiesaistītās šķembas no ceļa virsmas tiek saslaucītas ar autoceļa birsti un novāktas,» pauž a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļa.
Līdzīgi domā būvnieks. «Ja ievēro noteiktos satiksmes ierobežojumus remonta posmā un, papildus palielinot arī distanci starp transporta līdzekļiem, nevienai šķembai nevajadzētu nonākt automašīnu logos. Pie nosacījuma, ka šos noteikumus ievēro visi satiksmes dalībnieki. Un ilgāk norobežot satiksmi ar virsmas apstrādi apstrādāto ceļa segumu nav lietderīgi, jo tad ilgstoši garos posmos būs satiksmes ierobežojumi, kas ļoti apgrūtinās satiksmi. Pie tam transporta plūsma pie labvēlīgiem laika apstākļiem palīdz formēties virsmas apstrādei,» teic E. Brūveris.
Līdz jūnija vidum likvidēs defektus
Rodas jautājums arī par darbu uzraudzību: vai tā bijusi pietiekama? A/s «Latvijas Valsts ceļi» apgalvo, ka uzrauga būvniecības procesu visā tā garumā. Kā arī — katrā projektā tiek piesaistīta būvuzraudzība, kad pasūtītāja pārstāvis būvniecības objektā seko visām darbībām un darbu kvalitātei. «Tomēr ir gadījumi, kad arī jau pabeigtā būvniecības objektā tiek konstatētas neatbilstības. Nepārprotami, arī šajā konkrētajā objektā mēs sekosim pārbūves darbiem un to kvalitātei,» sola a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
SIA «Saldus ceļinieks» apstiprina, ka minētā ceļa posma defektu likvidēšanu veiks par uzņēmuma līdzekļiem līdz jūnija vidum.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: