Cerībā sakārtot «zivju kvartāla» ielas 05.01.2017
Īsi pirms Ziemassvētkiem, 22. decembra pēcpusdienā,
Talsu novada domes finanšu komitejas sēdes informatīvajā daļā
noritēja spraigas sarunas par to, ka un kāpēc nepieciešams sakārtot
Raudas, Asaru un Līdaku ielu Talsos.
«Par šo tautā saucamo «zivju kvartālu» esam runājuši jau pirms tam,
arī medijos parādījusies informācija par iedzīvotāju
neapmierinātību. Lai attīstītu šo, manuprāt, nozīmīgo dzīvojamo
māju kvartālu, ir jāsper pirmie soļi, dodot cilvēkiem iespēju
piekļūt pie sava īpašuma, jo pašlaik tas ir apgrūtinoši. Aicinu
sākt vismaz ar vienas ielas sakārtošanu! Ja runājam par finansējuma
avotu, mans piedāvājums ir desmit tūkstošus eiro segt no Talsu
pilsētas pārvaldes budžeta un 40 tūkstošus eiro paredzēt no
rezerves fonda. Būvprojekts ir izstrādāts. Ja būs pozitīvs lēmums,
mēs jau aprīlī varētu sākt ar vienu ielu, tomēr paturot prātā, ka
paliek vēl divas. Tādā veidā varbūt vēsturiski šim kvartālam
iedosim pirmo attīstības soli. Uzskatu, ka cilvēkiem jādod
iespēja,» sacīja Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks
tehniskajos un nekustamā īpašuma jautājumos Oskars Kļava.
Lai izveidotu četrus līdz piecus metrus platu grants ielas segumu
ar ūdens noteci augstāk minētajām ielām, kopā esot nepieciešami
aptuveni 114 218 eiro, deputātus informēja O. Kļava.
Raudas iela ir 387, Asaru iela 527, bet Līdaku iela 566 metrus
gara. Attiecīgi pirmajai nepieciešams 31 697 eiro, otrajai —
40 297 eiro, trešajai — 42 224 eiro, lai izveidotu ceļus.
Par elektrību būtu jāvienojas un jālemj pašiem zemju īpašniekiem.
Ūdens un kanalizācija sistēma vēl ir apspriežami jautājumi.
Deputāts Dainis Karols (Zaļo un zemnieku savienība) vaicāja, kāpēc
tieši šīs, jo pilsētā ir vairākas nesakārtotas ielas, kur
nepieciešams ieguldīt līdzekļus. Uz to O. Kļava atbildēja, ka
pilsētā ir 4,4 kilometru garumā neizbūvētu ielu, tomēr ar kaut ko
beidzot esot jāsāk.
«Jautājums ir ļoti vecs. Šos zemes gabalus piešķīra īpašniekiem,
kuri savā laikā atteicās no svarīgiem zemes gabaliem Talsu pilsētas
teritorijā, uz kuriem atradās valsts un pašvaldības iestādes. Līdz
ar to iestādes varēja gan attīstīties, gan piedalīties projektos un
risināt citus jautājumus, neradot problēmas. Īpašniekiem pēc ilgiem
gadiem piešķīra šos zemes gabalus. Tālāk bija paredzēts izveidot
ceļus, ūdens un kanalizācijas pievadu kopā ar iecerēto slimnīcas
būvi. Tas netika realizēts. Tagad šie cilvēki, kuri savā laikā
palīdzēja un uzticējās pašvaldībai un valstij, atrodas ļoti
nepatīkamā situācijā. Ilgus gadus neko neesam darījuši viņu labā,
un tas ir galvenais iemesls, kāpēc runājam tieši par šīm ielām.
Mums taču vajag cilvēkus, kas te dzīvo!» sacīja Talsu novada domes
priekšsēdētājs Aivars Lācarus («Talsu novada attīstībai»).
Tā kā no D. Karola puses tika uzdoti vairāki jautājumi par
konkrēti izstrādātu nākotnes plānu, redzējumu un izmaksām, Talsu
novada pašvaldības izpilddirektors Aldis Vilsons sacīja, ka uz
nākamo Talsu novada domes tautsaimniecības komitejas sēdi sagatavos
informāciju par to, kurš un ko iedzīvotājiem savulaik solījis, lai
nerastos pārpratumi un viss būtu skaidrs, tādējādi jautājumu varētu
virzīt tālāk. Kā bilda A. Lācarus, pats galvenais gan esot
pieņemt lēmumu par to, kas būs finansējuma avots, lai varētu uzsākt
darbus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: