«Cilvēkiem ir svarīga zobu veselība». Par vīriešiem, kuri ģībst, un vecākiem, kuri nerūpējas par bērnu zobu veselību 05.10.2017

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Zobārstes Ievas Vegmanes darba stāžs ir 19 gadi. Šajā laika posmā radies ne viens vien secinājums un novērojums par problēmām un aktualitātēm. Lai tās noskaidrotu, «Talsu Vēstis» tiekas ar speciālisti.
— Kādus pakalpojumus sniedzat savā praksē?
— Strādāju gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Nodrošinām zobu labošanu un protezēšanu. Bērniem pakalpojumus finansē valsts, bet ir ierobežots skaits, ko varam pieņemt. Prioritārie ir skolas (Talsu pamatskola, kur atrodas zobārstes prakse — M. J.) bērni. Ja paliek pāri līdzekļi, apkalpojam arī citus.
— Kā izlēmāt kļūt par zobārsti?
— Tas, ka būšu mediķis, man bija skaidrs jau bērnībā, jo abi vecāki ir mediķi. Mamma ginekoloģe un tētis — ķirurgs. No sākuma gan nebija skaidrs, kurā virzienā došos. Sākumā stājos Rīgas Stradiņa universitātes Ārstniecības fakultātē. Tā kā to nedarīju pietiekami nopietni, neiekļuvu. Vajadzēja atrast darbu. Vienīgā iespēja bija strādāt pie zobārsta par sanitāri. Man tur ļoti iepatikās. Nākamajā gadā mērķtiecīgi stājos studēt zobārstos, bet ķīmijā pietrūka punktu. Kad stājos trešo reizi, tiku, jo papildus apguvu šo priekšmetu. Esmu ļoti apmierināta ar profesijas izvēli. Patīk tas, ko daru.
— Kāpēc esat uzņēmusies labot zobus arī bērniem? Citās privātpraksēs to nedara, jo finansējums no valsts nav pietiekams.
— Jā, finansējums nav pietiekams, bet man bija nozīmīgi, ka šajā skolā mācās mani bērni. Vienmēr biju tuvumā, ja kaut kas atgadījās. Skolu absolvējis vecākais dēls, pašlaik 9. klasē mācās meita, un ceru, ka arī jaunākais dēls te mācīsies. Laboju zobus bērniem, jo man viņi vienkārši patīk. Visu par naudu nenopirksi. Ir lietas, kuras nav naudā novērtējamas.
— Kādas ir pēdējās tendences, ko esat novērojusi?
— Noteikti varu teikt, ka cilvēkiem ir svarīga zobu veselība, lai mutē būtu savi zobi, cik nu tas iespējams. Ir klienti, kuri brauc no ārzemēm un stāsta, kādi novērojumi tur radušies. Mūsu cilvēki grib sevi kopt, cik vien iespējams, neskatoties uz atalgojuma līmeni valstī. Bez zobiem neviens sevi cienošs cilvēks nestaigās.
Par bērniem runājot: gribētu, lai vecāki vairāk uzmanības pievērš saviem bērniem, tieši zobu tīrīšanas ziņā. It sevišķi tos negrib tīrīt pusaudži, jo viņiem nosacīti nav laika, izvirzījuši citas prioritātes. Ir reizes, kad atļaujos zvanīt vecākiem un atgādināt, lai pievērš uzmanību, ka ir jātīra zobi. Tiem bērniem, kuri nākuši pie zobārsta pirmajās klasēs, jo vecāki laikus atveduši, arī vēlāk nebūs problēmu. Zobiņi tiek salaboti un ir veselāki. Ja vecāki tam nav atraduši laiku, viņu bērni lielajās klasēs nāk ar ļoti bojātiem zobiem. Labi, ja vēl attopas 9. klasē, kad te vēl var atnākt. Mēs savus bērnus apkalpojam līdz 18 gadu vecumam, kad viņi jau mācās citās skolās. Cenšamies būt pretimnākoši un salabot zobus par velti, jo pēc tam tas ir dārgi.
Pēdējos gados novērots, ka daudziem cilvēkiem stress izpaužas, griežot zobus. Tāpēc daudziem pacientiem iesaku lietot nakts kapes. Tās tiek izgatavotas individuāli katram pacientam. Rīvējot zobus, tos nodeldējam, un zobi paliek taisni, mazi, un muskuļiem ir pārslodze. Cilvēks no rīta pamostas un nesaprot, kāpēc sāp galva un ir noguris. Iemesls ir zobu griešana. Man ir jau trešā nakts kape, jo stress ir visiem. Labāk to izdarīt savlaicīgi, nevis gaidīt problēmas.
— Vai bieži saskaraties ar akūtiem gadījumiem? Vai to daudzums gadu laikā ir mainījies?
— Akūti gadījumi bijuši vienmēr. Cenšamies vienmēr palīdzēt, bet ne vienmēr to varam izdarīt. Ir lietas, ko nedaru, piemēram, nerauju astotos apakšžokļa zobus, kas ir ķirurģiska manipulācija. Ja pacients pie mums ārstējies un nācis, tad arī centīsimies izbrīvēt laiku. Ja ar akūtu gadījumu atnāks kāds, kas nav mūsu pacients, tad priekšroka, protams, būs mūsu pacientiem. Ir grūti, ja nav sava zobārsta, nekur nav vērsies, un sāk sāpēt zobs. Ir gadījumi, kad paveicas. Kāds pēkšņi atsaka vizīti, un atnāk cilvēks ar sāpošu zobu. Tad saku, ka viņš noteikti ir labs cilvēks, ja tā paveicas, jo ne katram tā gadās.
— Kas ir biežākie cēloņi akūtiem gadījumiem?
— Parasti tā notiek, ja cilvēki nav laikus vērsušies pie zobārsta. Gadās arī apsaldēties, it sevišķi vasarā ar kondicionieriem. Vasarā akūto gadījumu ir vairāk nekā ziemā.
— Vai jums ir daudz pacientu no ārzemēm?
— Jā, diezgan. Pārsvarā tie ir pacienti, kuri pie mums ārstējušies jau pirms tam. Viņi parasti brauc uz mājām reizi vai divas reizes gadā un laikus piesaka vizīti. Esmu redzējusi visādus brīnumus. Atbrauc cilvēks, kurš bijis pie zobārsta ārzemēs. Piemēram, atstāta vate zem plombas, kaut kas atstāts vaļā…
Ir pacienti, kuri brauc no citiem novadiem, tajā skaitā Rīgas. Galvaspilsētā zobārstniecības pakalpojumi, protams, ir dārgāki. Šeit tiek novērtēta kvalitāte. Ir vecāki, kuri vispirms atved bērnus, saprot, ka ir labi, un brauc arī paši.
— Kā vērtējat zobārstniecības līmeni Latvijā?
— Uzskatu, ka tas ir augstā līmenī, jo zobārstniecības praksēm ir ļoti augstas prasības. Mazajām praksēm ir tādas pašas prasības kā lielajām klīnikām. Ārzemēs zobārstniecība nav tādā līmenī kā pie mums, jo ne katrā zobārstniecības kabinetā ir rentgens, kas pie mums ir obligāta prasība. Un katram zobārstniecības kabinetam jābūt pieejai cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārvietojas ar ratiņkrēslu. Ārzemēs to nodrošina tikai valsts finansētās zobārstniecības. Mums valsts zobārstniecības vispār nav, un tas viss uzkrauts uz privātajā sfērā strādājošajiem. Valsts mums nenāk pretī. Mums ir jānopērk visas iekārtas, tāpat maksājam visus nodokļus. Jaunas iekārtas cena pielīdzināma jaunas automašīnas cenai, ļoti dārga. Ilgi maksāju, kamēr nomaksāju. Tagad bija prasība par autoklāvu (sterilizācijas iekārta), kas arī maksā vairākus tūkstošus eiro. Tāpat mūs ik pa laikam kontrolē Veselības inspekcija, tā ka visam ir jābūt līmenī.
— Vai šī iemesla dēļ zobārstniecības pakalpojumu cenas ir tik augstas?
— Jā, jo ir lietas, ko pacienti neredz. Viņiem šķiet, ka zobārstniecībā var ļoti daudz nopelnīt. Mums ir ļoti daudz jāiegulda, lai varētu sākt kaut ko pelnīt. Piemēram, rentgena aparāts sevi nekad neatpelnīs, jo diagnosticējošās ierīces sevi neatpelna. Mums katru gadu arī nepieciešams pieaicināt iekārtu mērītājus, un par to jāmaksā. Ierēdniecība pie mums ir pārāk liela, un viņiem sev jānopelna alga. Cilvēku, kuri ražo preces un sniedz pakalpojumus, pie mums ir mazāk nekā kontrolējošās institūcijas.
— Ko ieteiktu cilvēkiem ievērot, ikdienā rūpējoties par zobiem? Kas ir būtiskākais?
— Viena no lietām: bērniem pirms gulētiešanas nekādā gadījumā nedrīkst dot cepumus, konfektes vai citus našķus. Tas ir pirmais, kas bojā zobu veselību, jo šādā veidā zobi pa nakti skābst. Arī mans mazais ir pieradis — kad vakarā iztīra zobus, drīkst padzerties tikai ūdeni. Protams, vecākiem ir vieglāk iedot kādu našķi, arī pati esmu gājusi tam cauri. Kad sapratu, ko nodaru, sāku dot ūdeni. Protams, bērns bija neapmierināts, bet viņi ir jāpieradina.
Runājot par fluora tabletēm: lai arī kādu laiku par to bija izvērsta liela ažiotāža, jāsa­prot, ka mūsu valstī ūdens netiek fluorizēts. Bērniem uz nakti pēc zobu tīrīšanas ir jāsūkā fluora tabletes! Tas var būt našķis, ko vakarā iedod, lai iet gulēt. Jādod līdz brīdim, kamēr ir piena sakodiens, līdz izšķīlušies visi lielie zobi. Līdz 12, 13 gadiem noteikti jālieto, jo ar fluora tabletēm nostiprinās zobu emalja, un zobi vairs tik ļoti nebojājas. Kad bērni izaugs, viņiem zobi vairs tā nebojāsies. Ļoti liela nozīme ir kaļķim un D vitamīnam. Tas vajadzīgs gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mums D3 vitamīns neizstrādājas pietiekamā daudzumā saules trūkuma dēļ. Bērniem ir brīdis, kad viņi sāk strauji augt, un tad viņiem ir vajadzīgs kaļķis un D3 vitamīns. To esmu novērojusi arī skolas bērniem — ja ļoti ātri izstiepies un nav lietojis vitamīnus, būs cauri zobi. Organisms paņem kaļķi no kauliem, un pirmais rādītājs ir zobi, jo kaulus jau neredzam. Tikko sākas tumšais laiks — obligāti lietojams D3 vitamīnu! Ir augstas koncentrācijas D vitamīni, kurus izdzer vienu kursu, proti, mēnesi, un pietiek. Ir iespējams iegādāties arī vitamīnus, kuriem ir zema D vitamīna koncentrācija, līdz ar to var dzert visu ziemu.
Būtiski — zobi ir jātīra no rīta un vakarā! Vecākiem ir jāpalīdz bērniem tos iztīrīt. Pieaugušajiem ieteiktu savlaicīgi domāt par protezēšanu. Ja to velk garumā, veidojas nepareizs sakodiens un rodas citas veselības problēmas, kā, piemēram, galvassāpes. Noteikti jāiet pie zobu higiēnista. Ideāli — divas reizes gadā, bet vismaz vienreiz noteikti, lai rūpētos par smaganu veselību. Ja ir cukura diabēts vai paaugstināts cukurs, var būt problēmas ar smaganām. Obligāti jāiet pie zobu higiēnista, lai notīrītu lieko zobakmeni, pretējā gadījumā tas var beigties ar kustīgiem zobiem un tos nākas likvidēt. Ļoti būtiska ir zobu diegošana un pareiza zobu tīrīšana. Nedrīkst izmantot cietas zobu birstes, tikai mīkstas. Jāizvērtē zobu pastas, ko lietot. Varu ieteikt «Elmex», «Splat» un «R.O.C.S.» zobu pastas.
— Kā vērtējat zobu balināšanu? Nereti cilvēki to dara, nekonsultējoties ar speciālistu.
— Tā ir individuāla izvēle, bet uzskatu, ka labāk lai zobs ir iedzeltens, bet vesels, nevis balināts. Tas ir līdzīgi kā ar balinātiem matiem — tie kļūst trauslāki. Es to sev noteikti nedarītu, tāpēc šādu pakalpojumu nepiedāvāju. Dzirdēta dažāda pieredze. Man bija paciente, kura balinājusi zobus, un tie kļuvuši hiperjūtīgi. Līdz ar to viņa uzturā nevar lietot neko vēsu, karstu vai skābu. Un jāievēro tā saucamās baltās diētas, nelietot kafiju un sarkanvīnu. Balinot zobs paliek porains, līdz ar to ļoti uzsūc šos tumšos pigmentus. Balināt zobus uz savu galvu nepavisam nav pareizi. Noteikti jāvēršas pie zobārsta, jo viņš tomēr zina, ko dara, un tam ir speciālas iekārtas.
— Kā ir ar stereotipu, ka no zobārstiem visvairāk baidās vīrieši? Vai tā ir taisnība, un cik dažādi pacienti mēdz reaģēt vizītēs pie jums?
— Visvairāk noteikti baidās vīrieši. Bērni arī baidās, ja pirms tam bijusi nepatīkama pieredze. Mēdz būt, ka vecāki sabaida bērnu. Dažreiz ar vecākiem jāsarunā, lai viņi iziet ārā no kabineta. Vecāku klātbūtnē bērns ir citādāks, tāpēc ir grūtāk sasniegt rezultātu. Dažreiz kabinetā ienāk visa ģimene — tētis, mamma, omīte… Tad es pie sevis domāju: uz kādu cirku viņi atnākuši? Man ir jāstrādā ar bērnu, un viņi traucē. Ir ļoti grūti. Kabinetā var uzturēties maksimāli viens no vecākiem.
Bijuši gadījumi, kad pacients noģībst. Tieši vīrieši. Pārsvarā visiem ir bērnības traumas, un mēdz būt pacienti, kuriem ir paniskas bailes no injekcijām. Daudzi uz vizīti atnāk neēduši, līdz ar to organismā nav pietiekams cukura līmenis, sāk griezties galva, papildus ir stress, un aizpeld… Ir cilvēki, kuriem ir psiholoģiskas problēmas, un viņiem paliek slikti.
— Vai mēdz gadīties kāds kuriozs?
— Kad strādāju Balgalē, viens pacients kāzās bija pazaudējis protēzes. Visi cītīgi meklējuši, izsmēluši arī visu mazmājiņu, bet zobus tā arī neatrada. Kāda cita paciente uztaisīja jaunas protēzes un, labu gribēdama, vecās ielika kastītē un izmeta atkritumos. Nākamajā rītā viņa saprata, ka izmetusi jaunās! Vietējā bezpajumtniece jau bija pārbaudījusi atkritumus un zobus paņēmusi. Nācās izgatavot jaunus!
— Ko jūs ieteiktu grūtniecēm — kam jāpievērš uzmanība, lai būtu veseli un stipri zobi?
— Visu grūtniecības laiku ir jādzer vitamīni, kurus iesaka ārsts. Katrai grūtniecei tas ir ļoti individuāli. Ja sieviete pirms grūtniecības regulāri gājusi pie zobārsta un salabojusi zobus, tad nevajadzētu rasties situācijai, ka pēc bērniņa piedzimšanas sāk ļoti bojāties zobi. Man patīkami strādāt, ja pacientes pirms grūtniecības apzināti nāk salabot zobus. Zinu, ka šādiem cilvēkiem un arī viņu bērniem būs veseli zobi.
— Vai iespējams, ka zobārstniecības pakalpojumiem paaugstināsies cenas?
— Tikko paaugstinājās protēžu cenas. Grūti spriest par nākotni, bet tuvākajā laikā izskatās, ka viss būs pa vecam. Tomēr, ja būs kāds liels cenu pieauguma bums, arī mūsu pakalpojumi var sadārdzināties. Cenām visu laiku ir tendence pieaugt, un man šķiet, ka tas viss tiek radīts mākslīgi.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: