«Cilvēkiem ir svarīga zobu veselība». Par vīriešiem, kuri ģībst, un vecākiem, kuri nerūpējas par bērnu zobu veselību 05.10.2017


Zobārstes Ievas Vegmanes darba stāžs ir 19 gadi.
Šajā laika posmā radies ne viens vien secinājums un novērojums par
problēmām un aktualitātēm. Lai tās noskaidrotu, «Talsu Vēstis»
tiekas ar speciālisti.
— Kādus pakalpojumus sniedzat savā praksē?
— Strādāju gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Nodrošinām zobu
labošanu un protezēšanu. Bērniem pakalpojumus finansē valsts, bet
ir ierobežots skaits, ko varam pieņemt. Prioritārie ir skolas
(Talsu pamatskola, kur atrodas zobārstes prakse — M. J.)
bērni. Ja paliek pāri līdzekļi, apkalpojam arī citus.
— Kā izlēmāt kļūt par zobārsti?
— Tas, ka būšu mediķis, man bija skaidrs jau bērnībā, jo abi vecāki
ir mediķi. Mamma ginekoloģe un tētis — ķirurgs. No sākuma gan
nebija skaidrs, kurā virzienā došos. Sākumā stājos Rīgas Stradiņa
universitātes Ārstniecības fakultātē. Tā kā to nedarīju pietiekami
nopietni, neiekļuvu. Vajadzēja atrast darbu. Vienīgā iespēja bija
strādāt pie zobārsta par sanitāri. Man tur ļoti iepatikās. Nākamajā
gadā mērķtiecīgi stājos studēt zobārstos, bet ķīmijā pietrūka
punktu. Kad stājos trešo reizi, tiku, jo papildus apguvu šo
priekšmetu. Esmu ļoti apmierināta ar profesijas izvēli. Patīk tas,
ko daru.
— Kāpēc esat uzņēmusies labot zobus arī bērniem? Citās
privātpraksēs to nedara, jo finansējums no valsts nav
pietiekams.
— Jā, finansējums nav pietiekams, bet man bija nozīmīgi, ka šajā
skolā mācās mani bērni. Vienmēr biju tuvumā, ja kaut kas atgadījās.
Skolu absolvējis vecākais dēls, pašlaik 9. klasē mācās meita,
un ceru, ka arī jaunākais dēls te mācīsies. Laboju zobus bērniem,
jo man viņi vienkārši patīk. Visu par naudu nenopirksi. Ir lietas,
kuras nav naudā novērtējamas.
— Kādas ir pēdējās tendences, ko esat
novērojusi?
— Noteikti varu teikt, ka cilvēkiem ir svarīga zobu veselība, lai
mutē būtu savi zobi, cik nu tas iespējams. Ir klienti, kuri brauc
no ārzemēm un stāsta, kādi novērojumi tur radušies. Mūsu cilvēki
grib sevi kopt, cik vien iespējams, neskatoties uz atalgojuma
līmeni valstī. Bez zobiem neviens sevi cienošs cilvēks
nestaigās.
Par bērniem runājot: gribētu, lai vecāki vairāk uzmanības pievērš
saviem bērniem, tieši zobu tīrīšanas ziņā. It sevišķi tos negrib
tīrīt pusaudži, jo viņiem nosacīti nav laika, izvirzījuši citas
prioritātes. Ir reizes, kad atļaujos zvanīt vecākiem un atgādināt,
lai pievērš uzmanību, ka ir jātīra zobi. Tiem bērniem, kuri nākuši
pie zobārsta pirmajās klasēs, jo vecāki laikus atveduši, arī vēlāk
nebūs problēmu. Zobiņi tiek salaboti un ir veselāki. Ja vecāki tam
nav atraduši laiku, viņu bērni lielajās klasēs nāk ar ļoti bojātiem
zobiem. Labi, ja vēl attopas 9. klasē, kad te vēl var atnākt.
Mēs savus bērnus apkalpojam līdz 18 gadu vecumam, kad viņi jau
mācās citās skolās. Cenšamies būt pretimnākoši un salabot zobus par
velti, jo pēc tam tas ir dārgi.
Pēdējos gados novērots, ka daudziem cilvēkiem stress izpaužas,
griežot zobus. Tāpēc daudziem pacientiem iesaku lietot nakts kapes.
Tās tiek izgatavotas individuāli katram pacientam. Rīvējot zobus,
tos nodeldējam, un zobi paliek taisni, mazi, un muskuļiem ir
pārslodze. Cilvēks no rīta pamostas un nesaprot, kāpēc sāp galva un
ir noguris. Iemesls ir zobu griešana. Man ir jau trešā nakts kape,
jo stress ir visiem. Labāk to izdarīt savlaicīgi, nevis gaidīt
problēmas.
— Vai bieži saskaraties ar akūtiem gadījumiem? Vai to
daudzums gadu laikā ir mainījies?
— Akūti gadījumi bijuši vienmēr. Cenšamies vienmēr palīdzēt, bet ne
vienmēr to varam izdarīt. Ir lietas, ko nedaru, piemēram, nerauju
astotos apakšžokļa zobus, kas ir ķirurģiska manipulācija. Ja
pacients pie mums ārstējies un nācis, tad arī centīsimies izbrīvēt
laiku. Ja ar akūtu gadījumu atnāks kāds, kas nav mūsu pacients, tad
priekšroka, protams, būs mūsu pacientiem. Ir grūti, ja nav sava
zobārsta, nekur nav vērsies, un sāk sāpēt zobs. Ir gadījumi, kad
paveicas. Kāds pēkšņi atsaka vizīti, un atnāk cilvēks ar sāpošu
zobu. Tad saku, ka viņš noteikti ir labs cilvēks, ja tā paveicas,
jo ne katram tā gadās.
— Kas ir biežākie cēloņi akūtiem gadījumiem?
— Parasti tā notiek, ja cilvēki nav laikus vērsušies pie zobārsta.
Gadās arī apsaldēties, it sevišķi vasarā ar kondicionieriem. Vasarā
akūto gadījumu ir vairāk nekā ziemā.
— Vai jums ir daudz pacientu no ārzemēm?
— Jā, diezgan. Pārsvarā tie ir pacienti, kuri pie mums ārstējušies
jau pirms tam. Viņi parasti brauc uz mājām reizi vai divas reizes
gadā un laikus piesaka vizīti. Esmu redzējusi visādus brīnumus.
Atbrauc cilvēks, kurš bijis pie zobārsta ārzemēs. Piemēram, atstāta
vate zem plombas, kaut kas atstāts vaļā…
Ir pacienti, kuri brauc no citiem novadiem, tajā skaitā Rīgas.
Galvaspilsētā zobārstniecības pakalpojumi, protams, ir dārgāki.
Šeit tiek novērtēta kvalitāte. Ir vecāki, kuri vispirms atved
bērnus, saprot, ka ir labi, un brauc arī paši.
— Kā vērtējat zobārstniecības līmeni
Latvijā?
— Uzskatu, ka tas ir augstā līmenī, jo zobārstniecības praksēm ir
ļoti augstas prasības. Mazajām praksēm ir tādas pašas prasības kā
lielajām klīnikām. Ārzemēs zobārstniecība nav tādā līmenī kā pie
mums, jo ne katrā zobārstniecības kabinetā ir rentgens, kas pie
mums ir obligāta prasība. Un katram zobārstniecības kabinetam jābūt
pieejai cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārvietojas ar ratiņkrēslu.
Ārzemēs to nodrošina tikai valsts finansētās zobārstniecības. Mums
valsts zobārstniecības vispār nav, un tas viss uzkrauts uz
privātajā sfērā strādājošajiem. Valsts mums nenāk pretī. Mums ir
jānopērk visas iekārtas, tāpat maksājam visus nodokļus. Jaunas
iekārtas cena pielīdzināma jaunas automašīnas cenai, ļoti dārga.
Ilgi maksāju, kamēr nomaksāju. Tagad bija prasība par autoklāvu
(sterilizācijas iekārta), kas arī maksā vairākus tūkstošus eiro.
Tāpat mūs ik pa laikam kontrolē Veselības inspekcija, tā ka visam
ir jābūt līmenī.
— Vai šī iemesla dēļ zobārstniecības pakalpojumu cenas ir
tik augstas?
— Jā, jo ir lietas, ko pacienti neredz. Viņiem šķiet, ka
zobārstniecībā var ļoti daudz nopelnīt. Mums ir ļoti daudz
jāiegulda, lai varētu sākt kaut ko pelnīt. Piemēram, rentgena
aparāts sevi nekad neatpelnīs, jo diagnosticējošās ierīces sevi
neatpelna. Mums katru gadu arī nepieciešams pieaicināt iekārtu
mērītājus, un par to jāmaksā. Ierēdniecība pie mums ir pārāk liela,
un viņiem sev jānopelna alga. Cilvēku, kuri ražo preces un sniedz
pakalpojumus, pie mums ir mazāk nekā kontrolējošās
institūcijas.
— Ko ieteiktu cilvēkiem ievērot, ikdienā rūpējoties par
zobiem? Kas ir būtiskākais?
— Viena no lietām: bērniem pirms gulētiešanas nekādā gadījumā
nedrīkst dot cepumus, konfektes vai citus našķus. Tas ir pirmais,
kas bojā zobu veselību, jo šādā veidā zobi pa nakti skābst. Arī
mans mazais ir pieradis — kad vakarā iztīra zobus, drīkst
padzerties tikai ūdeni. Protams, vecākiem ir vieglāk iedot kādu
našķi, arī pati esmu gājusi tam cauri. Kad sapratu, ko nodaru, sāku
dot ūdeni. Protams, bērns bija neapmierināts, bet viņi ir
jāpieradina.
Runājot par fluora tabletēm: lai arī kādu laiku par to bija
izvērsta liela ažiotāža, jāsaprot, ka mūsu valstī ūdens netiek
fluorizēts. Bērniem uz nakti pēc zobu tīrīšanas ir jāsūkā fluora
tabletes! Tas var būt našķis, ko vakarā iedod, lai iet gulēt. Jādod
līdz brīdim, kamēr ir piena sakodiens, līdz izšķīlušies visi lielie
zobi. Līdz 12, 13 gadiem noteikti jālieto, jo ar fluora tabletēm
nostiprinās zobu emalja, un zobi vairs tik ļoti nebojājas. Kad
bērni izaugs, viņiem zobi vairs tā nebojāsies. Ļoti liela nozīme ir
kaļķim un D vitamīnam. Tas vajadzīgs gan pieaugušajiem, gan
bērniem. Mums D3 vitamīns neizstrādājas pietiekamā daudzumā saules
trūkuma dēļ. Bērniem ir brīdis, kad viņi sāk strauji augt, un tad
viņiem ir vajadzīgs kaļķis un D3 vitamīns. To esmu novērojusi arī
skolas bērniem — ja ļoti ātri izstiepies un nav lietojis
vitamīnus, būs cauri zobi. Organisms paņem kaļķi no kauliem, un
pirmais rādītājs ir zobi, jo kaulus jau neredzam. Tikko sākas
tumšais laiks — obligāti lietojams D3 vitamīnu! Ir augstas
koncentrācijas D vitamīni, kurus izdzer vienu kursu, proti, mēnesi,
un pietiek. Ir iespējams iegādāties arī vitamīnus, kuriem ir zema D
vitamīna koncentrācija, līdz ar to var dzert visu ziemu.
Būtiski — zobi ir jātīra no rīta un vakarā! Vecākiem ir
jāpalīdz bērniem tos iztīrīt. Pieaugušajiem ieteiktu savlaicīgi
domāt par protezēšanu. Ja to velk garumā, veidojas nepareizs
sakodiens un rodas citas veselības problēmas, kā, piemēram,
galvassāpes. Noteikti jāiet pie zobu higiēnista. Ideāli —
divas reizes gadā, bet vismaz vienreiz noteikti, lai rūpētos par
smaganu veselību. Ja ir cukura diabēts vai paaugstināts cukurs, var
būt problēmas ar smaganām. Obligāti jāiet pie zobu higiēnista, lai
notīrītu lieko zobakmeni, pretējā gadījumā tas var beigties ar
kustīgiem zobiem un tos nākas likvidēt. Ļoti būtiska ir zobu
diegošana un pareiza zobu tīrīšana. Nedrīkst izmantot cietas zobu
birstes, tikai mīkstas. Jāizvērtē zobu pastas, ko lietot. Varu
ieteikt «Elmex», «Splat» un «R.O.C.S.» zobu pastas.
— Kā vērtējat zobu balināšanu? Nereti cilvēki to dara,
nekonsultējoties ar speciālistu.
— Tā ir individuāla izvēle, bet uzskatu, ka labāk lai zobs ir
iedzeltens, bet vesels, nevis balināts. Tas ir līdzīgi kā ar
balinātiem matiem — tie kļūst trauslāki. Es to sev noteikti
nedarītu, tāpēc šādu pakalpojumu nepiedāvāju. Dzirdēta dažāda
pieredze. Man bija paciente, kura balinājusi zobus, un tie kļuvuši
hiperjūtīgi. Līdz ar to viņa uzturā nevar lietot neko vēsu, karstu
vai skābu. Un jāievēro tā saucamās baltās diētas, nelietot kafiju
un sarkanvīnu. Balinot zobs paliek porains, līdz ar to ļoti uzsūc
šos tumšos pigmentus. Balināt zobus uz savu galvu nepavisam nav
pareizi. Noteikti jāvēršas pie zobārsta, jo viņš tomēr zina, ko
dara, un tam ir speciālas iekārtas.
— Kā ir ar stereotipu, ka no zobārstiem visvairāk baidās
vīrieši? Vai tā ir taisnība, un cik dažādi pacienti mēdz reaģēt
vizītēs pie jums?
— Visvairāk noteikti baidās vīrieši. Bērni arī baidās, ja pirms tam
bijusi nepatīkama pieredze. Mēdz būt, ka vecāki sabaida bērnu.
Dažreiz ar vecākiem jāsarunā, lai viņi iziet ārā no kabineta.
Vecāku klātbūtnē bērns ir citādāks, tāpēc ir grūtāk sasniegt
rezultātu. Dažreiz kabinetā ienāk visa ģimene — tētis, mamma,
omīte… Tad es pie sevis domāju: uz kādu cirku viņi atnākuši? Man ir
jāstrādā ar bērnu, un viņi traucē. Ir ļoti grūti. Kabinetā var
uzturēties maksimāli viens no vecākiem.
Bijuši gadījumi, kad pacients noģībst. Tieši vīrieši. Pārsvarā
visiem ir bērnības traumas, un mēdz būt pacienti, kuriem ir
paniskas bailes no injekcijām. Daudzi uz vizīti atnāk neēduši, līdz
ar to organismā nav pietiekams cukura līmenis, sāk griezties galva,
papildus ir stress, un aizpeld… Ir cilvēki, kuriem ir psiholoģiskas
problēmas, un viņiem paliek slikti.
— Vai mēdz gadīties kāds kuriozs?
— Kad strādāju Balgalē, viens pacients kāzās bija pazaudējis
protēzes. Visi cītīgi meklējuši, izsmēluši arī visu mazmājiņu, bet
zobus tā arī neatrada. Kāda cita paciente uztaisīja jaunas protēzes
un, labu gribēdama, vecās ielika kastītē un izmeta atkritumos.
Nākamajā rītā viņa saprata, ka izmetusi jaunās! Vietējā
bezpajumtniece jau bija pārbaudījusi atkritumus un zobus paņēmusi.
Nācās izgatavot jaunus!
— Ko jūs ieteiktu grūtniecēm — kam jāpievērš uzmanība,
lai būtu veseli un stipri zobi?
— Visu grūtniecības laiku ir jādzer vitamīni, kurus iesaka ārsts.
Katrai grūtniecei tas ir ļoti individuāli. Ja sieviete pirms
grūtniecības regulāri gājusi pie zobārsta un salabojusi zobus, tad
nevajadzētu rasties situācijai, ka pēc bērniņa piedzimšanas sāk
ļoti bojāties zobi. Man patīkami strādāt, ja pacientes pirms
grūtniecības apzināti nāk salabot zobus. Zinu, ka šādiem cilvēkiem
un arī viņu bērniem būs veseli zobi.
— Vai iespējams, ka zobārstniecības pakalpojumiem
paaugstināsies cenas?
— Tikko paaugstinājās protēžu cenas. Grūti spriest par nākotni, bet
tuvākajā laikā izskatās, ka viss būs pa vecam. Tomēr, ja būs kāds
liels cenu pieauguma bums, arī mūsu pakalpojumi var sadārdzināties.
Cenām visu laiku ir tendence pieaugt, un man šķiet, ka tas viss
tiek radīts mākslīgi.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: