Dienesta pārstāvji lauksaimniekus informē par šogad gaidāmo 28.03.2018
21. martā Talsu novada pašvaldības lielajā zālē notika
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkots seminārs,
kurā dažādu dienestu, kas saistīti ar lauksaimniecību, pārstāvji,
informēja par aktualitātēm šogad.
Platību maksājumi — 11. aprīlī
Seminārā Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās
lauksaimniecības pārvaldes pārstāvji informēja par aktualitātēm
tiešmaksājumos, kā arī atbalsta veidiem un citiem jautājumiem. No
11. aprīļa līdz 22. maijam bez atbalsta apjoma samazinājuma
lauksaimnieki varēs pieteikties platību maksājumiem, kas jau
vairākus gadus notiek elektroniski, izmantojot elektronisko
pieteikšanās sistēmu jeb EPS. Palīdzīgu roku, aizpildot
pieteikumus, lauksaimnieki varēs saņemt pie dienesta Ziemeļkurzemes
reģionālās lauksaimniecības pārvaldes klientu apkalpošanas centra
un ES tiešo maksājumu daļas darbiniekiem, aprīļa beigās plānoti arī
izbraucieni uz Vandzenes pagasta pārvaldi un Ķūļciema pagasta
bibliotēku, kā arī Dundagu.
Iepazīstinot ar jaunumiem, dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās
lauksaimniecības pārvaldes ES Tiešo maksājumu daļas vadītājs Andris
Balandins teic, ka to ir daudz un neskaidrību gadījumā ikviens ir
aicināts vērsties pārvaldē.
Viens no jauninājumiem — šogad dārzeņiem ir noteikta augu biezības
prasība uz kvadrātmetru. Platībā jābūt īstenotiem arī nezāļu
ierobežošanas agrotehniskajiem pasākumiem, lai nebūtu kavēta
kultūraugu augšana un tie sasniegtu ražas novākšanai piemērotu
gatavību. Minētie nosacījumi attiecas arī uz lauku pupām,
kartupeļiem, ķiplokiem, tomātiem, burkāniem, sīpoliem, galda
bietēm, zirņiem un citiem kultūraugiem. Šāda prasība ieviesta, lai
novērstu negodīgu lauksaimnieku rīcību, uzdodot, ka laukā aug
konkrētais kultūraugs, bet realitātē to tur ir ļoti maz.
Ieviesti arī jauni kultūraugu kodi, piemēram, 115 kods — kvieši
speltas, kas tagad uzskatāms kā atsevišķs kultūraugs (līdz šim to
deklarēja kā vasaras kviešus) vai 112 kods — rudzi ̒Kaupo̓ — šādi
tie jādeklarē tikai tādos gadījumos, ja zemē sēj sertificētu šīs
šķirnes sēklu.
Ilggadīgo zālāju platībās varēs saglabāt līdz 0,1 hektāram lielu
nenopļautu vai nenoganītu zālāju laukumu uz vienu hektāru šīs
platības, kurā nav kūlas slāņa un koku un krūmu atvašu. Atsevišķa
nenopļauta vai nenoganīta laukuma platība nedrīkst piekļauties
lauka malai.
Jaunumi ieviesti arī ekoloģiski nozīmīgu platību izveidē. Jau pērn
rakstījām, ka šogad šādas platības būs jāveido arī Ģibuļu pagasta
lauksaimniekiem.
Papuvei kā ekoloģiski nozīmīgai platībai noteikts periods, kurā
zemei kalendārajā gadā jābūt atstātai papuvē — no kārtējā gada 15.
janvāra līdz 15. jūlijam. Šajā laika posmā aizliegts papuvē lietot
augu aizsardzības līdzekļus. Ekoloģiski nozīmīgās platībās, varēs
iekļaut arī meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētos
valsts nozīmes ūdensnotekas posmus, novadgrāvjus, kontūrgrāvjus vai
susinātājgrāvjus. Aizpildot platību maksājumu pieteikumu, šie
grāvji pie lauku blokiem būs iezīmēti zilganā krāsā. Lauksaimnieks
interneta vietnē www.lad.gov.lv var pārliecināties, vai viņa
īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošie grāvji ir iekļauti lauku
reģistra informācijas sistēmā. Savukārt interneta vietnē
www.melioracija.lv var pārliecināties, vai grāvji ir iekļauti
meliorācijas kadastra informācijas sistēmā. Lauksaimniekam
nepieciešams aktualizēt datus gadījumos, ja šajā sistēmā grāvis nav
iekļauts vai ir iekļauts dabā neeksistējošs grāvis. Aizpildot
vienoto iesniegumu un pirmajā solī iezīmējot lauku, automātiski
tiks nolasīta ekoloģiski nozīmīga platība, ko iegūs no laukam
pieguļošajiem atbilstošajiem grāvjiem. Šī prasība attiecas tikai uz
aramzemi. Ja minētie grāvji pieguļ ilggadējiem zālājiem,
ilggadējiem stādījumiem vai mežam, tā netiks iekļauta ekoloģiski
nozīmīgas platības aprēķinā, liecina dienesta pārstāvju
informācija.
Izmaiņas arī brīvprātīgi saistītajā atbalstā. Lai saņemtu atbalstu
par Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govīm, kuras izmanto
lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai — jānodrošina
izslaukums vismaz 4500 kg. Atbalstu par zīdītājgovi varēs saņemt,
ja tā būs atnesusies divu gadu laikaposmā, kas noslēdzas kārtējā
gada 15. novembrī. No atbalsttiesīgo kultūraugu veidu saraksta
izņemtas parastās jeb dārza pupiņas.
Atšķirībā no citiem gadiem šogad arī valsts atbalsta saņemšanai būs
jāpiesakās tikai elektroniski, sacīja pārvaldes valsts atbalsta un
«Leader» pasākumu daļas vadītāja Juta Dreiberga. Kā jauninājums
minams fakts, ka atkal būs pieejams atbalsts ciltsdarbam
piensaimniecības nozarē. Atbalsta lielums būšot atkarīgs no
izslaukuma. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos gaidāmi aprīlī,
bet atbalsta izmaksa — maija beigās.
Gaidāmi divi atbalsta veidi
par pērn lietavās zaudētajiem sējumiem un ražu. Viens no tiem būs
valsts atbalsts par vasarāju sējumiem un ilggadējiem stādījumiem,
ko plānots izmaksāt aprīlī. Speciāli šim atbalstam lauksaimniekiem
nav jāpiesakās. Provizoriski atbalsts par vasarāju platībām varētu
būt aptuveni astoņi eiro par hektāru, bet par dārzeņu, tai skaitā
kartupeļu, un augļu ilggadīgajiem stādījumiem — nedaudz virs 30
eiro par hektāru.
Otrs būs Eiropas Savienības atbalsts par zaudētajiem ziemāju
sējumiem, kuram būs jāpiesakās, iesniedzot vienoto platību
maksājuma iesniegumu. Šis atbalsts lauksaimniekiem gaidāms
rudenī.
Joprojām iespēja projektiem piesaistīt finansējumu
Pārvaldes Lauksaimniecības un lauku attīstības daļas vadītāja
vietniece Ieva Šņepste informēja par šogad gaidāmajām projektu
pieteikšanās kārtām. Pasākumā «Ieguldījumi materiālajos aktīvos»,
par ko lauksaimniekiem ir vislielākā interese, gaidāma oktobrī vai
novembrī. Kārta šajā atbalsta pasākumā gaidāma arī 2019. gadā un
2020. gadā.
Šobrīd aktuāla ir projektu iesniegšana atbalsta saņemšanai
mežsaimniecībā. Līdz 5. aprīlim notiek aktīva pieteikšanās
jaunaudžu retināšanas pasākumā, bet aprīlī būs projektu kārta meža
ieaudzēšanai. Maijā plānots atvērt kārtu atbalstam ieguldījumiem ar
lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstībā. Šajā
pasākumā mainīti kritēriji, tas kļuvis interesantāks un pieejamāks.
Finansējumu varēs saņemt arī tūrisma jomā strādājošie dažādu
aktivitāšu veicināšanai.
«2019. gadā varētu būt vēl viena projektu kārta vai nu atbalstam
mazajām lauku saimniecībām, vai jaunajiem lauksaimniekiem,»
piebilda dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības
pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava. Tāpat izskanēja aicinājums
mazajiem uzņēmējiem interesēties par atbalsta iespējām «Leader»
aktivitātēs, kur ir augstas atbalsta likmes.
Finansējums pēc 2021. gada būs mazāks
Par vadlīnijām un sarunām, kas pašlaik notiek Zemkopības ministrijā
un kāds varētu izskatīties nākamais Eiropas Savienības plānošanas
periods no 2021 līdz 2027. gadam,
J. Kļava teica, ka naudas būšot mazāk. Cik liels finansējums būs
atvēlēts Latvijai, pagaidām vēl neesot zināms. «Nākamajā plānošanas
periodā akcenti būs likti uz vides saglabāšanu, varētu parādīties
prasība, ka mēslu krātuvēm nepieciešami jumti. Iecerēts platību
maksājumus izlīdzināt starp lielajām un mazajām saimniecībām.
Piemēram, mazās saimniecības tos saņemtu pilnā apmērā, bet lielo
zemju īpašniekiem par katru hektāru maksātu mazāk. Uzsvars ir arī
uz paaudžu maiņu laukos, taču šeit nav domātas tā sauktās Eiropas
pensijas, kas lauksaimniekiem bija pieejamas agrāk. Tas noteikti
būs atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem,» teica J. Kļava. Plānots,
ka nākamajā plānošanas periodā atbalstu varēs saņemt, arī īstenojot
projektus, bet par konkrētām atbalsta intensitātēm un apjomu, ko
saimniecības varēs apgūt un kādās jomās, vēl pāragri runāt.
Bieži lieto bezatbildīgi
Valsts augu aizsardzības dienesta Kurzemes reģionālās nodaļas
vadītāja Olita Vigule sanākušos iepazīstināja ar aktuālāko par augu
aizsardzības līdzekļu lietošanu un kvalitāti. Tos bieži vien
lietojam neapdomīgi, un pērn pat bijis viens saindēšanās gadījums.
Pērn saņemtas arī vairākas sūdzības par augu aizsardzību līdzekļu
lietošanu. Populārākie no tiem — mēslošanas līdzekļu izkliede pa
sasalušu, pārmitru vai ar sniegu klātu augsni, šķidrmēsli/virca pēc
izkliedēšanas uz lauka 12 stundu laikā nav iestrādāti zemē, pakaišu
kūtsmēsli pēc izkliedēšanas 24 stundu laikā nav iestrādāti augsnē,
kā arī mēslošanas līdzekļi izkliedēti tuvāk par desmit metriem no
virszemes ūdensobjektiem.
Tāpat O. Vigule informēja, ka dienesta pārbaudītie augu
aizsardzības līdzekļi ne vienmēr atbilstot norādītajiem kvalitātes
rādītājiem, un aicināja lauksaimniekus uzmanību pievērst firmu
piedāvājumam. Dienesta pārstāve atgādināja, ka visām augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām gan lauka, gan augļu koku
un krūmu no 2016. gada 26. novembra jābūt vienu reizi pārbaudītām.
2018. gada sezonā — nepārbaudītu miglotāju lietošana būšot būtisks
pārkāpums.
Slimības skartie punkti — Ģibuļu un Abavas
pagasts
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvades vadītājs
Ivars Koloda informēja par Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumiem
un joprojām spēkā esošo kārtību, ka atrastās beigtās mežacūkas
jāaprok vai jāsadedzina, jo speciālajos konteineros, kā tas bija
līdz šim, tās ievietot tagad ir aizliegts. Šī mēneša sākumā
rakstījām, ka mežacūku līķu transportēšana nav iespējama, jo
Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem
pārvadājumiem ar autotransportu paredz, ka dzīvnieku
blakusprodukti, kuri satur vai var saturēt slimību ierosinātājus
(šajā gadījumā arī Āfrikas cūku mēra vīrusu), jāpārvadā sertificētā
autotransportā un to var darīt speciāli apmācītas personas. Tā kā
gan autotransporta sertificēšana, gan personāla apmācības prasa
papildu resursus, dienests šobrīd nevar to izpildīt, tādēļ ir
pārtraucis ar minēto vīrusu pozitīvo mežacūku līķu transportēšanu.
Kā atzina dienesta pārstāvis, situāciju pašlaik valdībā risina, lai
mežacūkas būtu iespējams savākt, kā tas darīts līdz šim. Pēc I.
Kolodas teiktā, pašlaik slimības skartie punkti ir Ģibuļu un Abavas
pagasts, vīrusam lēnām virzoties Ventspils virzienā. Viņš aicināja
mājas cūku audzētājus joprojām pievērst pastiprinātu uzmanību
biodrošības pasākumiem.
1000 paraugi no briežiem
Šogad Somijā kādam mirušam alnim Kainū provincē, netālu no
Krievijas robežas, konstatēts pirmais briežu hroniskās novājēšanas
slimības gadījums, dienests plāno laboratoriskai izmeklēšanai
nosūtīt tūkstoš nomedītu savvaļas aļņu, staltbriežu un stirnu
paraugus, kā arī 250 paraugus ņemt briežu dārzos. Aizdomīgs
gadījums konstatēts pirms pāris nedēļām arī Ventspils pusē, kur
kāds briedis neadekvāti uzvedies. Saņemtie analīžu rezultāti rāda,
ka dzīvniekam minētās slimības nav. Briežu hroniskās novājēšanas
slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas
slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni
—dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība — novērojami kustību
traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās,
siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā. I.
Koloda teic, ka šī slimība bīstama, lipīga liellopiem, aitām un
kazām neesot. Taču lauksaimnieki aicināti sekot līdzi savam
ganāmpulku stāvoklim, bet, mežā redzot dzīvnieku ar neadekvātu
rīcību, ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts meža
dienestam.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: