Divas dienas populāra grupa ar skaisto bundzinieku 04.03.2014
Bērnu pūlis, kas dzied līdzi dziesmai «Paldies latiņam!». Dziedātājs, kas uz skatuves jūtas kā mājās. Meiteņu pūlis ap grupas bundzinieku. Līdz ausīm smaidoši pieaugušie. Otrdien, 25. februārī, domājams, daudzi skolēni nožēloja, ka netika lasījuši vairāk grāmatu, jo nule Latvijas «Eirovīzijas» finālā uzvarējusī grupa «Aarzemnieki» viesojās Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novada «Bērnu žūrijas» ekspertu saietā «Lielie lasīšanas svētki Talsos».
Grupas sastāvā ir solists Jorans Šteinhauers, vijolniece Katrīna Dimanta, bundzinieks Raitis Viļumovs un pianists Guntis Veilands. Kad «Aarzemnieki» bija nodziedājuši savas dziesmas, viņiem bija jāatbild uz bērnu sagatavotiem jautājumiem. Uz lapiņām sarakstītos jautājumus Joranam nolasīja grupas vijolniece Katrīna. Piedāvājam arī jums uzzināt, kas interesē bērnus un ko Jorans caur jokiem, tomēr godīgi atbildēja!
— Kurā skolā jūs mācījāties skolēnu apmaiņas programmā?
— Jūs sakāt «jūs»? Tas taču esmu es, Jorans! Tu! Labi, es mācījos Talsu 2. vidusskolā. Mana vācu valodas skolotāja bija Iveta Rorbaha. Čau, Iveta!
— Kāpēc tu izvēlējies braukt uz Latviju?
— Jo par Latviju es zināju tikai divas lietas — Renāru Kauperu un Māri Verpakovski.
— Vai atceries pirmo izlasīto grāmatu?
— Jā, tā bija par futbolu! Patiesībā tā bija otrā grāmata. Pirmā bija vācu stāsts par Maksu un Moricu!
— Kas tavā dzīvē ir pats vērtīgākais?
— Tas ir grūts jautājums. Bet man šķiet, ka svarīgi būt apmierinātam ar sevi un palikt kustībā. Gribu būt zinātkārs, visu redzēt un zināt.
— Kura ir tava mīļākā vieta Latvijā?
— Mana mīļākā vieta, protams, ir Talsi. Te es jūtos gaidīts, te ir mani lauki Latvijā.
— Cik ilgi tu plāno palikt Latvijā?
— Tagad palikšu, līdz brauksim uz Dāniju. Pēc tam — tad jau redzēsim!
— Par ko tu kā skolnieks biji lepns?
— Es biju lepns par to, ka varēju stundā izturēt līdz starpbrīdim!
— Kādām grāmatām tu dod priekšroku?
— Man ļoti patīk Agatas Kristi kriminālromāni.
— Cik valodas tu proti?
— Dziedāt māku ļoti daudzās valodās, bet tas nenozīmē, ka tajās varu arī runāt. Tekoši runāju piecās valodās. Latviski. Vāciski, jo tā ir mana dzimtā valoda. Angliski, jo to mums mācīja skolā un daudz mūzikas klausījos angliski. Vēl arī nīderlandiešu un itāliešu.
— Ko tu dari savā brīvajā laikā?
— Muzicēju ar draugiem.
— Vai tev ir brāļi un māsas?
— Man ir viena māsa. Maza. Jauka.
— Kāpēc tu gribi savu meitu noskaut par Bļodiņu? Vai tu domā, ka viņai tas patiktu?
— Tas ir tikai joks! Bet man ļoti patīk tā jokot.
— Vai tev ir kāds mājdzīvnieks?
— Vai tie, kas dzīvo manās ausīs, arī skaitās? Nē? Nu tad nav!
— Kas tev patīk Latvijā?
— Man visvairāk patīk jūsu kopības izjūta. Tas ir fantastiski. Patīk, ka ir tik labs draugs kā Raitis, kas tik labi izskatās, ka visas meitenes grib ar viņu nofočēties. (Tajā brīdī ap bundzinieku jau ir izveidojies liels skolēnu pūlis, kas vēlas fotografēties un iegūt autogrāfu).
— Kādas grāmatas tev patika lasīt bērnībā?
— Par futbolu!
— Kāda ir tava attieksme pret datoru?
— Ļoti nepieciešams, jo pienāk daudz vēstuļu. Taču ir brīži, kad vajag atpūtināt acis, un tad es gribu vienkārši gulēt un lasīt grāmatas.
— Kāda ir tava attieksme pret latviešu folkloru?
— Gribu iemācīties dejot tautasdejas.
— Cik ilgā laikā tu iemācījies latviešu valodu?
— Gadu es dzīvoju šeit un tad arī iemācījos.
— Vai tev patīk dziedāt?
— Man? Nē! (Iesmejas). Joks!
— Cik ilgi tu mācījies dziedāt?
— Es nemāku ļoti labi dziedāt, bet man patīk dziedāt jums. (Uzsāk īsu improvizētu dziesmu par bundzinieku Raiti, kas labi un ilgi raksta).
— Kāpēc tas bundzinieks ir tik skaists?
— (Smejas). Tas laikam jājautā viņam!
— Cik ilgi jūs esat populāri kā grupa?
— Divas dienas.
— Vai tu kādreiz domā aizbraukt uz Dundagu?
— Es jau biju! Tā ir tā vieta ar krokodilu, vai ne? Nupat pienāca ziņa: «Man rīt ir vārda diena. Vai uzdziedāsi man kaut ko? Evelīna.» Labi!
Un Jorens nodzied par Evelīnu, kas stāv viņam priekšā, bet kuru nevar apsveikt, jo vārda diena tikai rīt.
Lai gan vēl nebija uzdoti visi jautājumi, Jorans bija spiests nodziedāt atvadu pantiņus, lai varētu pievērsties nākamajam vērienīgajam darbam, iespējams, grūtākam par koncertēšanu — fotografēties un dalīt autogrāfus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: