Dundagas baznīca, tāpat kā pils, vienmēr atgādinās par izmaiņām sabiedrībā 03.06.2016

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

29. maijā svinīgā dievkalpojumā starpkonfesionāla svētku draudze priecājās par to, ka Dundagā jau 250 gadus ir luterāņu baznīca. Šajā dienā luteriskās baznīcas augstāko apbalvojumu — «Uzticības vairogu» — saņēma Dundagas luterāņu draudzes locekle un ilggadēja kalpotāja Elma Zadiņa.
Svētku dievkalpojumu vadīja draudzes mācītājs Armands Klāvs, Mazirbes luterāņu draudzes mācītājs Kārlis Irbe un Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers, kurš klātesošos uzrunāja sprediķī. «Ir liels prieks par to, ka Dievs ir tā žēlojis Dundagu un tās apkārtnes iedzīvotājus un uzturējis šo namu 250 gadu garumā, dodot iespēju šeit pulcēties draudzei pie Dieva Vārda, Svētajiem Sakramentiem, saņemt mierinājumu, iepriecu un pāri visam — mūžīgās dzīvības cerību,» viņš novērtēja uzrunas sākumā.
Bīskaps apcerēja Bībeles rakstvietu, kurā Jēzus stāsta līdzību par cilvēkiem, kuri tiek aicināti uz lielu mielastu, bet atrod aizbildinājumus, lai neierastos. «Šajā stāstā nav runa par ēšanu un dzeršanu, bet gan par Dieva aicinājumu Sava Dēla Jēzus Kristus Valstībā! Tas ir aicinājums uz mīlestības pilnu ticības dzīvi, ielūgums nevis uz kādiem akliem bauslības darbiem, bet uz atsaukšanos Dieva žēlastībai, uz saturīgu, pilnasinīgu, Dieva svētītu dzīvi, kur dzīvības maize smaržo, kur svētības kauss ir pilns līdz malām, kur Dieva žēlastības skaistajiem ziediem ir rotātas telpas un kur dievišķā iepriecinājuma mūzika skan! Viss ir sataisīts, bet ļaudis nenāk… Viņiem šķiet, ka ir labāk ar to, ko paši sev sagādājuši. Jēzus līdzībā viens aizbildinās ar to, ka ir pircis tīrumu. Nu, un tad? Vai tad tīrums kaut kur pazudīs? Bet viņam ļoti gribas jauno īpašumu apskatīt, un personīgā vēlme gūst pārsvaru pār aicinājumu uz sadraudzību ar Dievu. Tīrums kļuvis svarīgāks par attiecībām. Līdzīgs aizbildinājums ir otrajam — viņš ir pircis vēršus. Nav jau neviens no šiem vēršiem iekritis akā, lai būtu jāsteidzas tos vilkt ārā, bet viņš droši vien jau ilgi uz šo pirkumu ir gaidījis un cerējis, tāpēc viņam šobrīd prātā nav nekas cits, kā vien šie vērši. Lai Dievs Savu mielastu rīko citu reizi! Trešais ir tik apmierināts ar savu stāvokli, tik laimīgs ar jauno sievu, ka arī neļaujas traucēties… Vai arī mēs ko līdzīgu neesam piedzīvojuši?» P. Brūvers aicināja aizdomāties.
«.. ar uzticību tu visu esi darījis.»
Laimīgā kārtā Dundagas luterāņu draudzes uzaicinājumam piedalīties svētkos bija atsaukušies daudzi, un daudz bija arī cilvēku, kuri vēlējās apsveikt Elmu Zadiņu ar saņemto «Uzticības vairogu». «Elma ir visiem labi zināms cilvēks,» pirms apbalvojuma pasniegšanas sprieda mācītājs A. Klāvs. Elmas kundze ir ilggadēja kora vecākā un Liliju dienu rīkotāja, bet ārpus baznīcas viņu trešdienās un piektdienās varot sastapt tirgū, lai iegādātos garšīgākos sklandraušus.
«Par ilggadēju kalpošanu mūsu draudzē un laba piemēra rādīšanu esam lūguši, lai Baznīcas vadība ļauj mums šādu ordeni Elmai pasniegt,» skaidroja mācītājs. Apbalvojuma devīze izteikta vārdos no Bībelē atrodamās 3. Jāņa vēstules: «.. ar uzticību tu visu esi darījis.»
«Liels paldies maniem vecākiem! Atceros, ka mana māmiņa vienmēr teica: «Zini, ka vienmēr Kāds ir Augšā, kas tevi redz! Tāpēc nedrīksti neko tādu darīt, kas tev pašai nestu sliktu.» Man vienmēr tas bijis prātā. Mans ceļš no mājām līdz skolai bija tāls, bieži gāju kājām arī vēlu vakarā pēc visādiem treniņiem un nodarbībām. Kad man bija bail, skaitīju Tēvreizi, un vienmēr zināju, ka tikšu mājās, jo mani sargās,» atceras Elmas kundze. Viņa apliecina, ka lūgšanu dēļ ģimene nereti pasargāta no drošas nāves, un priecājas, ka visi bērni un mazbērni pazīst Dievu un kalpo draudzē. «Tas ir lielākais ieguvums — ja mūsu jaunā paaudze neuzgriež baznīcai un Dievam muguru! Dievs ir tas, kurš mūs var vadīt, sargāt un no kā varam izlūgties svētību. Lai Dievs svētī mūsu visu darbu, mūsu tautu un mīļo dzimteni Latviju!» vēlēja E. Zadiņa.
Cauri gadsimtiem — viena ticība
Vēlāk A. Klāvs rosināja klātesošos atskatīties vēsturē, lai labāk novērtētu mūsdienu situāciju. «Viena no idejām, kura joprojām nosaka mūsu dzīvi un ir ļoti svarīga, ir vienlīdzības ideja. Tas, ka domājam — visi esam vienlīdzīgi, visiem vajag vienlīdzīgu izglītību, medicīnisko aprūpi… Laikā, kad pirms 250 gadiem cēla šo namu, bija svarīga cita ideja: aristokrātija, izcilo, labāko jeb kungu valdīšana. Tajā laikā bija muižkungs, mācītāja kungs un daktera kungs — tāda trīsvienība šeit, uz zemes. Protams, mēs vairs negribam atgriezties senajā aristokrātiskajā sabiedrībā, bet labprātāk gribam būt vienlīdzības sabiedrībā, kur visi esam brāļi un māsas, un šis nams un arī pils aizvien atgādinās, kādu lielu ceļu sabiedrība ir nogājusi savā domāšanā, attiecībās,» viņš norādīja, salīdzinot laiku, kad Dundagas pils bija vien barona mājoklis, ar tagadējo, kad šī ēka ikvienam ir pieejama. Arī ar Dievu satikties dižciltīgie ļaudis gāja paši savā svētvietā, kamēr 250 gadus piedzīvojusī būve bija tautas baznīca, kurā pulcējās vienkāršie ļaudis.
«Svarīgākais ir, ka ticība Dievam nemainās. Cilvēkiem, kuri nāca šeit, kad baznīcu iesvētīja, bija tā pati ticība, tā pati lūgšana, tā pati Bībele. Tas ir labs atgādinājums mums — neesam šeit pirmie un, cerams, nebūsim arī pēdējie šeit, uz šīs zemes, bet ticība, kas mūs šeit pulcina, ir viena un tā pati,» atgādināja A. Klāvs.
Viņš arī neslēpa, ka baznīcu uzcelt, visticamāk, bija vieglāk, nekā visus šos gadus to uzturēt. Arī pašreizējiem draudzes ļaudīm nav svešs ne darba, ne līdzekļu apjoms, ko dievnams ikdienā prasa. Divas dienas pirms svinībām savās vietās tika ievietoti pēdējie divi restaurētie logi, noslēdzot lēno visu logu atjaunošanas procesu, bet tagad iespēju sagult pa vietām gaida grīdas flīzes, sakārtošanu — elektroinstalācijas, remontu — ērģeles, kosmētisko remontu — ēkas iekšpuse un ārpuse… Viss iecerētais pamazām īstenojas, pateicoties pašaizliedzīgiem cilvēkiem. «Paldies Dievam par visu, ko Viņš ir darījis! Vislielākais brīnums ir cilvēki, kuri šurp nāk, kopā strādā. Paldies jums! Tā ir Dieva lielā dāvana, ka varam ticībā kopā un ar prieku visu darīt,» atzina A. Klāvs.
Ir, bija un būs
Tāpat kā draudzes mācītājs, arī Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns priecājās par to, ka padomju laikā šī būve joprojām bija baznīca, nekļūstot par graudu kalti vai mehanizācijas darbnīcu. Viņš aicināja ikvienu saglabāt kristīgās vērtības, lai būtu iespējams stāvēt pretim dažādiem izaicinājumiem, kas mūsdienās ne bez iemesla šķiet apdraudoši. «Lai šajā dievnamā nevienos laikos nekas cits nebūtu, kā vien tas, kam šī baznīca celta: lūgšanas, dievkalpojumi! Lai ir tā: bija baznīca, ir un būs šeit, pašā Dundagas centrā!» vēlēja G. Laicāns.
Dundagas luterāņus ar skaisto notikumu sveikt bija ieradušies pārstāvji no Rindu luterāņu, Ķurbes luterāņu, Rojas luterāņu, Mazirbes luterāņu un Kolkas luterāņu draudzes, draudzes «Prieka Vēsts» Dundagā un vietējās baptistu draudzes. Bieži tiek cildinātas labās attiecības starp draudzēm Talsos, tomēr talsenieki drīzāk var mācīties no Dundagas piemēra, kur, piemēram, baptistu baznīcā svētdien pat nenotika dievkalpojums, lai draudze varētu būt kopā ar luterāņiem viņu svētku dienā!
«Mīļi un sirsnīgi sveicam tos, par kuriem katru svētdienu arī Dievu lūdzam, šajā dienā, kad svinat 250 gadus šim namam. Par dievnamu var domāt kā par vēstures liecību pagātnē. Kamēr dievnams pastāv, tas liecinās par ticību pagātnē, un tas ir brīnišķīgi. Taču vēl jaukāk ir tas, ka šis dievnams joprojām liecina par ticību šodien! Šo ēku joprojām apdzīvo draudze. Vērtība šim dievnamam ir tā, ka Vārds, kas tajā tiek sludināts, slavēts un teikts, maina cilvēkus, nobriedina cilvēkus no jauniem, bikliem, tikko pie patiesības nākušiem, par tādiem, kurus Dievs var sūtīt un lietot,» vērtēja Dundagas baptistu draudzes sludinātājs Andis Smelte.
Baptistu pulciņš klātesošos iepriecināja ar dziesmu un draudzei pasniedza praktiskas dāvanas. «Mūsu baznīcai ir tikai 20 gadi, bet mēs jau 250 gadus vācām jums ziedojumus — katru gadu pa eiro, un tie mums tagad ir līdzi,» jokodams draudzes dāvanu pasniedza draudzes priekšnieks Aldons Zumbergs. Starp citu, aptuveni pirms 250 gadiem viņa vecvecvec… tēvs šajā baznīcā esot laulājies.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: