Dundagas novada pašvaldības izpilddirektore saglabā amatu 07.11.2018
31. oktobrī, pamatojoties uz četru deputātu iesniegumu, Dundagas novada pašvaldības vadītājs Aldis Felts sasauca domes ārkārtas sēdi, kurā bija viens izskatāmais jautājums — par atbrīvošanu no Dundagas novada pašvaldības izpilddirektora amata. Domes sēdē deputātu vairākuma atbalstu šis ierosinājums neguva, un pašvaldības izpilddirektore Janita Valtere darbu var turpināt.
Pašreizējo Dundagas novada domes izpilddirektori Janitu Valteri amatā pašvaldības domes deputāti apstiprināja šī gada 25. aprīlī ārkārtas domes sēdē, un pienākumus viņa sāka pildīt nākamajā dienā. Toreiz domes sēdē nepiedalījās vēlētāju apvienības «Strādāsim kopā» un «Mūsu novadam» deputāti, tā paužot neapmierinātību par veidu, kādā tiek izvirzīts kandidāts šim amatam. Jaunievēlētā izpilddirektore J. Valtere toreiz pauda, ka ir vietējā, viņai interesē, kas notiek pašvaldībā, un viņa redz, ka savas zināšanas var izmantot tās darbā, cerēdama, ka darbam būs atbalsts arī no darbiniekiem.
Pēc nostrādātā pusgada 13 pašvaldības iestāžu un struktūrvienību
vadītāji pauduši neapmierinātību par sadarbību ar izpilddirektori,
kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc no vēlētāju apvienības
«Strādāsim kopā» un «Mūsu novadam» domē ievēlētie deputāti Vilnis
Skuja, Andra Grīvāne, Tamāra Kaudze un Madars Burnevics
29. oktobrī domē iesniedza iesniegumu, rosinot domes vadītāju
Aldi Feltu sasaukt domes ārkārtas sēdi un izlemt jautājumu par
izpilddirektores J. Valteres atbilstību ieņemamajam amatam.
Pamats tam esot ne tikai pašvaldību darbinieku saņemtās sūdzības
par izpilddirektores darba stilu, komunikāciju ar padotajiem, bet
arī par pieņemto lēmumu un rīkojumu likumību, iedzīvotājiem svarīgu
jautājumu nerisināšanu un deputātu doto uzdevumu nepildīšanu.
Domes ārkārtas sēdē
31. oktobra pēcpusdienā par iesniegto lēmumprojektu, kas paredzēja
atbrīvot izpilddirektori no amata, ziņoja deputāts Madars
Burnevics. «Izpilddirektori amatā apstiprināja pavasarī. Ir pagājis
pietiekami ilgs laiks, lai iestrādātos, saprastu, kas notiek
pašvaldībā. Pirmās sūdzības par izpilddirektores darbu tika
saņemtas jau vasaras sākumā. Deputāti uz tām izvēlējās varbūt
nereaģēt, domādami, ka bieži vien jauns vadītājs un viņa darba
metodes tiek uzskatītas par ne tik vēlamām. Taču iesniegumi
turpināja nākt. Tāpēc deputātiem ir nepieņemams šāds darba stils un
notikumi, kas grauj pašvaldības darbu. Mēs neesam reaģējuši uz
pirmajiem signāliem ar cerību, ka izpilddirektore savā darba stilā
kaut ko pamainīs. Šis nav pēkšņs un nepārdomāts lēmums sasaukt
ārkārtas domes sēdi,» teica deputāts. Viņš arī nolasīja darbinieku
iesniegumā minēto, raksturojot, kāda ir izpilddirektores
komunikācija ar padotajiem. «Aicinām pievērst uzmanību
izpilddirektores darba stila rezultātam — pašvaldības darba
vidē valda saspīlēta, stresaina atmosfēra. Darbinieki ir nomākti,
izvairās no kontakta ar savu tiešo vadītāju — izpilddirektori,
pauž izbrīnu par vadības izdoto rīkojumu un pieņemto lēmumu
lietderību un tiesiskumu. Daudzkārt nākas secināt, ka pastiprināta
uzmanība tiek pievērsta stipri maznozīmīgiem faktiem, bet darbi,
kuri prasa ilgstošu iedziļināšanos, kuri ir saistoši attiecībā pret
citiem partneriem, finansētājiem, paliek novārtā. Risinot ikdienas
darba jautājumus, kolēģiem savstarpēji nākas secināt: visi ikdienā
sastopas ar vienādām problēmām — vadības paviršu attieksmi
pret dokumentiem, tajos noteiktajiem izpildes termiņiem,
pašvaldības attīstības plāniem, iepriekš iesākto darbu jēgpilnu
turpinājumu un normatīvo aktu ievērošanu. (..) Saskarsmē ar
darbiniekiem izpilddirektore lieto frāzes, kas neveicina abpusēji
cieņpilnas un sadarbību veicinošas attiecības. Komunikāciju, kurā
lietotas frāzes: «Tu man redzēsi; tavu viedokli tāpat neprasīs;
sameklēsim tādu, kurš gribēs; tavs novērtējums būs zemāks, un tml.»
un tām pievienoto žestu valodu — pirksta kratīšana, negatīvu
emociju piesātināta mīmika un paaugstināts balss tonis nevar tikt
uzskatīts par nopietnu, pieņemamu un ieņemamajam amatam atbilstošu
veidu, kā vadīt padotos darbiniekus,» lasīja
M. Burnevics.
Sarunā iesaistījās arī Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens,
kurš teica, ka pirmo reizi novada vēsturē tik daudz pašvaldības
iestāžu vadītāji un struktūrvienību vadītāji ir parakstījuši
iesniegumu Dundagas novada domes deputātiem, kurā pauž problēmas
būtību un aicina nodrošināt pašvaldības speciālistu darba vidi
tādu, kas ir vērsta uz darbības mērķa sasniegšanu, cieņpilnu un
koleģiālu līdzdarbošanos, ievērojot augstus uzvedības standartus,
un aicināja to ņemt vērā.
Domes vadītājs Aldis Felts pauda, ka nav pārliecināts, vai ir
likumīgs pamats izpilddirektori tagad atlaist un vai visi
iesniegumā norādītie iestāžu un struktūrvienību vadītāji tiešām ir
parakstījušies. Iesniegumā tie ir minēti, bet to paraksti nav
redzami. Uz to deputāte Andra Grīvāne norādīja, ka domes sēdē
piedalās šie cilvēki, kas jau ir apliecinājums tam, ka viņiem šajā
iesniegumā rakstītais ir aktuāls.
Lai gan diskusijas par J. Valteres piemērotību amatam
turpinājās vēl kādu laiku, balsojumā deputāta vairākuma atbalstu
ierosinājums viņas atbrīvošanai no amata neguva. Četriem deputātiem
(Andrai Grīvānei, Vilnim Skujam, Tamārai Kaudzei un Madaram
Burnevicam) balsojot par viņas atstādināšanu un pieciem (Aldim
Feltam, Gunāram Kristiņam, Jānim Mauriņam, Mārim Napskim un Regīnai
Rūmniecei) pret, viņa darbu izpilddirektora amatā turpina.
Komentējot šāda jautājuma parādīšanos
dienaskārtībā,
pēc domes sēdes «»Talsu Vēstīm» izpilddirektore J. Valtere
teica, ka tās ir vairāk emocijas un interpretācija par kādu
noteiktu tēmu. «Es teiktu, ka tas nav pamatoti. Kā teica
bibliotēkas vadītāja Ruta Emerberga, ir jāmācās, un es to darīšu.
Skatīšos, kā tālāk runāt ar darbiniekiem. Joprojām uzskatu: katram
darbiniekiem ir jāstrādā un sava vieta jāsakārto. Mēs strādājam
iedzīvotājiem, nodrošinām skolēniem drošību gan pirmsskolā, gan
skolā. Pirmajā vietā ir iedzīvotāji, un darbiniekiem ir jāņem vērā
viņu vēlmes. Ja iedzīvotājs pie manis vēršas ar kādu jautājumu, tad
man ar to ir jāstrādā. Cilvēki, kas parakstījuši iesniegumu
Dundagas novada domes deputātiem, ir daudz, bet teikšu, ka arī šiem
iestāžu vadītājiem ir iedota par daudz liela vaļība. Līdzko viņus
vēlas ielikt rāmjos, ir slikti. Līdzko prasa darīt, ir slikti.
Strādāsim. Kā jau teicu, mācīšos no savām kļūdām, vērtēšu savu
komunikācijas stilu. Es dokumentēju sarunas ar darbiniekiem, lai
izvērtētu, kā es runāju un kā citi to dara. Tajās ir daudz
saskatāms visādu provokāciju. Es domāju, ka tikšu galā.»
Jāpiemin, ka šajā deputātu sasaukumā šis ir jau trešais
izpilddirektors. Iepriekš šo amatu ieņēma Gatis Ralle un Baiba
Dūda, bet neviens no viņiem ilgāk par trim mēnešiem amatā
nepavadīja. Līdzšinējā izpilddirektore Janita Valtere amata
pienākumus pilda pusgadu. Kā sēdē norādīja pašvaldības kancelejas
vadītāja Sandra Kokoreviča, kopš novada reformas ir pagājuši deviņi
gadi un Dundagā bijuši 11 izpilddirektori, tas darbu ir
kavējis. To biežā maiņa ļoti ietekmē pašvaldības darbu, un vai
cilvēku nomaiņa ir galvenais. Viņa mudināja meklēt iemeslus, kāpēc
tā notiek.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: