Dundagas novads kļuvis par vienu dimanta pāri bagātāks 30.12.2014
Nodzīvot garu mūžu ir liela laime, vēl lielāka — ja tas izdodas kopā ar tuvu cilvēku. Dundagas novada Nevejā dzīvo Aina un Pēteris Simanoviči, kuri šogad nosvinēja Dimanta kāzas jeb 60. laulības dzīves jubileju.
Lai gan īstais kāzu datums —
23. oktobris — jau aiz muguras, saņemt apsveikumus allaž ir patīkami. Pagājušajā ceturtdienā gaviļniekus devās sumināt Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Langmane. Tā kā kāzu dienā Ainai un Pēterim Simanovičiem tika izsniegta Latvijas PSR laulības apliecība, dāvanā viņi saņēma atjaunotās Latvijas Republikas dokumentu. Abi arī parakstījās īpašajā Dundagas novada kāzu jubileju grāmatā, kur iekļauti pāri, kas atzīmējuši nozīmīgas laulību gadadienas (sākot ar Sudrabkāzām). Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja «Talsu Vēstīm» pastāstīja, ka šogad tajā parakstījušies pieci pāri. Dundagas puse šogad un arī iepriekšējos gados lepojas ar vairākiem Zelta kāzu gaviļniekiem, tomēr R. Langmane teic, ka visā dzimtsarakstu nodaļā nostrādātajā laikā (no 1994. gada) Dimanta kāzās, šķiet, viņa godinājusi vien trīs pārus.
Simanoviču ģimenes atvasēs
uz pusēm rit kurzemnieku un latgaliešu asinis. Ainas kundze dzimusi Ģipkā, bet augusi Kaļķos. Pētera kungs nāk no Ciblas novada Zvirgzdenes; viņa ģimene uz Kaļķiem pārcēlusies 1940. gadā, kad tēvam tur piešķirts zemes gabals. Jautāts, vai patiesi latgalieši atšķiras no kurzemniekiem, vīrs atbild apstiprinoši. Dzimtajā pusē cilvēki esot daudz viesmīlīgāki, arī kaimiņi cits pie cita viesojoties daudz biežāk. Lai gan viņš atzīst, ka nu vairāk ir kurzemnieks, tomēr kunga atvērtība un pāris vārdu augšzemnieku dialektā liecina: latgaliskais nav zudis!
Abi bijuši pazīstami jau bērnu dienās, jo kopā mācījušies Kaļķu skolā. Saskatījušies gan vēlāk. Pētera kungs stāsta, ka tas noticis drīz pēc viņa atgriešanās no dienesta Rīgā. Satikušies kolhoza ballē Kaļķos. Sekoja citas balles, kāda tikšanās radu kristībās. Vīrietim savas izredzētās uzmanību izdevās izcīnīt, un gadu pēc pirmās balles abi svinēja kāzas. «Jā» vārdu viņi viens otram sacīja Talsu rajona Kaļķu ciemā, un svinības notikušas ģimenes lokā.
Sākumā pāris dzīvoja Kaļķos, bet vēlāk, ņemot vērā kunga darbavietu, pārcēlās uz Dundagu, Vīdali, visbeidzot — uz Neveju. Lai gan strādāts arī citviet, lielākā daļa Pētera kunga darba mūža bijusi saistīta ar mežu. Šajā jomā viņš ieņēmis vairākus amatus; ilgus gadus bijis mežsargs. Vīrs atzīst, ka mežs aizvien ir tuvs. Abi aizvien mīt arī senajā — 1895. gadā celtajā — mežsarga mājā. Ainas kundze strādājusi kolhozā, daudz palīdzējusi arī vīram meža darbos.
Savulaik abi labprāt nodevušies vaļaspriekiem. Kundzei patīk ziedi. Vīrs stāsta, ka vēl šogad tie kuplojuši ap māju. Viņa gan teic, ka vājās veselības dēļ nākamgad par tiem diez vai spēs parūpēties. Tomēr — kas zina! Sieviete savulaik bijusi arī liela rokdarbniece. Mājas virtuvītē viesi varēja aplūkot dažus viņas darinājumus — reiz mājsaimnieču tik iecienītos smalkos izšuvumus ar tīri saimnieciskiem un pat filozofiskiem uzrakstiem. Turpat atrodas arī vairākas kunga 54 gadus ilgajās mednieka gaitās gūtās trofejas.
Pāris ir bagāts — izaudzinājuši divas meitas; nu viņus priecē četri mazbērni un tikpat daudz mazmazbērnu. Kopā pārdzīvots daudz, gājis visādi. Tomēr abi ir pārliecināti, ka galvenais priekšnoteikums tik ilgai laulības dzīvei ir pacietība un savstarpēja sapratne!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: