Dundagas pilī tikās Eiropas valstu vēstnieki 05.07.2013
2. jūlijā Dundagas pils kļuva par kāda īpaša notikuma liecinieci. Tajā vairāku Eiropas valstu vēstnieku klātbūtnē Polija simboliski nodeva Višegradas valstu grupas prezidentūru savas pēcteces — Ungārijas — rokās.
Polijas vēstnieks Latvijā
Ježijs Mareks Novakovskis atgādināja par šo valstu — Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija — pēdējo gadu laikā paveikto, kā arī nākotnes plāniem. Viens no tiem bija saistīts ar vienota gāzes tirgus izveidi. Ungārijas vēstnieks Latvijā Gābors Doboka apliecināja nodomu turpināt Polijas iesākto, kā arī pastāstīja par savas valsts iecerēm. Kā galvenos principus prezidentūras laikā G. Doboka uzsvēra iekšējo saliedētību, valstu zīmola atpazīstamības veicināšanu un citas jomas. Galvenās Ungārijas prioritātes šajā laikā būs saistītas ar dažādām sfērām, to skaitā elektroapgādes un kiberdrošību, pieejamību (Ziemeļu — Dienvidu transporta koridors), nodarbinātību un sociālo iekļaušanu (īpaši romu tautības cilvēku), kā arī sadarbības stiprināšanu ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un citām zemēm.
Dundagas novada pašvaldības vadītājam Gunāram Laicānam ar Polijas vēstnieku jau bijušas sarunas par kādas tās pilsētas draudzības stiprināšanu ar Dundagu. «Ieguvumu no šī pasākuma ir ļoti daudz. Priecājamies, ka to izvēlējās rīkot tieši šeit. Daudzi no šiem cilvēkiem iepriekš nav bijuši Dundagā; šādi varējām to reklamēt. Sastapu jauno Latvijas vēstnieku Čehijā Albertu Sarkani. Tā kā laba sadarbība ar šo valsti jau ir mūsu pienotavai, runājām, ka varētu to nostiprināt arī tālāk. Savukārt ar Šteinbukas kundzi (Inna Šteinbuka — K. T.) pārrunājām Eiropas projektus,» stāstīja priekšsēdētājs.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka atzina: «Man ir liels prieks, ka prezidentūras nodošana notika Latvijā, pie tam nevis Rīgā, kā esam pieraduši, bet gan Dundagā. Fantastiski, ka tik maza pašvaldība, kurai, protams, pietrūkst līdzekļu, var uzturēt šo kultūras pieminekli relatīvi labā stāvoklī. Esmu lepna, ka dažādiem nolūkiem tiek piesaistīta arī Eiropas nauda.
Savā ikdienā mēs esam aizmirsuši, kā Eiropas tautas bijušas savstarpēji saistītas un integrētas. Šeit ir īstā vēsture! Arī Latvijas teritorijā iepriekš bijuši gan poļi, gan ungāri. Vienmēr klausoties sarunās, vai Latvija pieder Eiropai, vai tai tur ir ko darīt un vai esam tai vajadzīgi, man šķiet, ka esam ko aizmirsuši. Šī ir ļoti laba ilustrācija, ka Latvija pieder Eiropai un vienmēr ir tai piederējusi,» viņa pauda.
Viesu vidū bija Spānijas, Itālijas, Slovēnijas un citu valstu vēstnieki, vēstniecību darbinieki, kā arī Dundagas novada domes pārstāvji.
Višegradas grupā
ietilpst četras valstis — Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija. Tās sadarbojas dažādos ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumos. Grupa dibināta 1991. gadā, kad tajā apvienojās trīs valstis (pēc Čehoslovākijas sadalīšanas divus gadus vēlāk to skaits pieauga līdz četrām). Kā liecina internetā pieejamā informācija, tās nosaukuma saknes meklējamas vēl 14. gadsimtā, kad Višegradas pilsētā Ungārijā tikās Polijas, Ungārijas un Bohēmijas (vēsturisks Centrāleiropas reģions) valdnieki, lai vienotos par rīcību Eiropas tirgus iekarošanai.
Mūsdienās ar mērķi sekmēt demokrātisko attīstību Eiropā tā sadarbojas arī ar citām valstīm. Katra valsts pēc kārtas vienu gadu uzņemas grupas prezidentūras pienākumus. Šajā gadā nozīmīgo uzdevumu Ungārijas rokās nodeva Polija, kas pērn to pārņēma no Čehijas. Kā pastāstīja Polijas Republikas vēstniecības kultūras, zinātnes un mediju lietu speciāliste Kristina Barkovska, oficiāli prezidentūra Ungārijai nodota jau 1. jūlijā Budapeštā. Tomēr dienu vēlāk par godu šim notikumam pasākums tika rīkots arī Latvijā.
Iz vēstures
Dundagas pils tā norisei izvēlēta, jo vēstniecības pārstāvji savus kolēģus vēlējušies ne tikai iepazīstināt ar skaistu vietu ārpus Rīgas, bet arī kāda nozīmīga vēstures fakta dēļ. Polijas vēstnieka padomnieks politiskajos jautājumos klātesošajiem atklāja interesantu informāciju no Ungārijas un Dundagas kopīgās vēstures. Izrādās, 1582. gadā Dundagas pili no Dānijas augstmaņiem (tie pili nopirka no Kurzemes bīskapijas) ar toreizējā Polijas karaļa Stefana Batorija piekrišanu iegādājies ungāru izcelsmes mecenāts, Transilvānijas kanclers Martins Berzevics. Viņa īpašumā tā bija sešus gadus. Lai arī pils vēlāk pārdota, mecenāta pēcteči oficiālos dokumentos vēl ilgi izmantojuši Dundagas baronu titulu.
Savukārt par šī cilvēka pēcteci Sebastianu Berzevicu stāsta teiksma, kas liecina — savā ziņā tieši ar viņa palīdzību līdz Eiropai atceļojusi savdabīga vēsts par vietu, kur meklējami seno inku dārgumi. Viņš ceļojuma laikā uz Dienvidameriku iemīlējies pēdējo inku valdnieku tuvā radiniecē. Pēc tam glābdams savu jauno ģimeni no spāņu iekarotājiem, kas tolaik tur siroja, aizvedis viņus uz Niedzicas pili (tagadējā Dienvidpolijas teritorija). Pilī pēcāk ticis atrasts kipu jeb īpašs inku mezglu raksts, kas stāsta, kā nokļūt pie kārotā. Diemžēl tos izlasīt nav bijis iespējams.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: