Dzejnieki rotaļājas ar vārdiem 20.09.2018

Renāte Krauze
renatekrauze@yahoo.com

Tweet

13. septembra vakarā Talsu tautas nama Spoguļu zālē Dzejas dienām veltītā pasākumā «Dzejnieks mazliet ir bērns» ar vārdiem un teikumiem spēlējās tie, kas savā sirdī vienmēr ir un paliks bērni, — mūsu novada dzejnieki.
Jau vairāk nekā 50 gadu septembris Latvijā tiek atzīmēts ne tikai kā jaunā mācību gada sākums un rudens vēstnesis, bet arī kā Dzejas mēnesis, kad tiek rīkoti dažādi dzejai un prozai veltīti pasākumi.
13. oktobra vakarā
kopā bija sanākuši gan Talsu pilsētas un novada dzejnieki, gan dzejas mīļotāji, lai sarunātos, spēlētos, atbildētu uz āķīgiem jautājumiem, stāstītu bērnības atmiņas un, protams, lasītu un klausītos dzeju.
Dzejniece un bijusī Talsu novada literātu apvienības ilggadējā vadītāja Maija Laukmane atzina, ka dzejnieki ir kā putni. «Šodien viņi te ir salidojuši vesels bars! Tāpat kā Mākslas dienās kopā sanāk liela plejāde ar māksliniekiem, lai tās svinētu, tā Dzejas dienās kopā sanākam mēs — dzejnieki. Diemžēl ne visi dzejnieki varēja ierasties uz pasākumu. Šodien klāt nevarēja būt, piemēram, Inga Krišāne un Ziedīte Začeste. Nemaz nemēģinu mūs šovakar skaitīt. Katrā ziņā mūsu ir daudz un jauno autoru arī ir daudz. Teiksim, Ance Žagare, kas šovakar uzstāsies kopā ar lielajiem un jau nopietnajiem dzejniekiem, vasarā piedalījās rakstošo jauniešu nometnē «Aicinājums». Tas jau ir pakāpieniņš un solis uz augšu,» sacīja M. Laukmane.
Dzejnieku vidū
bija arī Arnolds Auziņš, kurš atklāja, ka, lai gan pats ir dundadznieks, Talsi viņam vienmēr bijuši sirdij tuvi. «Mani katru gadu aicina uz Talsiem. Smejos, ka man ir tāpat kā Raimondam Paulam ar konkursu «Jaunais vilnis». Viņš katru gadu saka: šī nu būs pēdējā reize, kad piedalīsies. Tā arī es katru gadu saku: šī nu gan būs tā pēdējā reize, bet katru gadu atkal esmu šeit un piedalos,» smaidot sacīja A. Auziņš.
Dzejnieks atzina — ja Liepāja, piemēram, ir muzikantu pilsēta, tad Talsi noteikti ir dzejnieku pilsēta. «Skatoties uz pasākuma afišu vien, — tur taču ir ļoti daudz vārdu,» viņš bilda. «Patīkami, ka ir daudz jaunu cilvēku, esmu viens no vecākajiem. Teicu Maijai, ka man vairs nav jaunu dzejoļu, uz ko viņa atbildēja, ka es taču vēl varu paspēt tos uzrakstīt. Tā ka šovakar arī būs tāds neliels pirmatskaņojums darbiem, kurus vēl neviens nav dzirdējis,» atklāja A. Auziņš.
Pasākumu ne tikai ar savu dzeju, bet arī skanīgām dziesmām un ģitārspēli bagātināja mākslinieks Andris Kalniņš, kurš gan neslēpa, ka dziedāt pēdējā laikā sanākot aizvien retāk. «Padziedāt arī kaut kā kļūst grūtāk, laikam mēle paliek stīvāka,» jokoja A. Kalniņš.
Vakara gaitā katram dzejniekam
pirms dzejas lasījumiem bija arī jāatbild uz desmit dažādiem ātrajiem jautājumiem, kas bija saistīti ar autoru bērnību, lielākajiem bērnu dienu nedarbiem vai sapņiem un atmiņām, kā arī jāizvēlas kāda aci un sirdi saistoša rotaļlieta, paskaidrojot, kāpēc viņš izvēlējies tieši to.
«Dzejnieki jau nekad nepārstāj būt bērni. Viņi nekad neizrāpjas no smilšu kastes, skaita mākoņus visu mūžu un tiešām kā bērni priecājas par rudens krāsām un lapām,» sacīja M. Laukmane. Viņa piebilda, ka, protams, jebkurš cilvēks par to priecājas, bet dzejnieki to darot nedaudz vairāk, ārpus pieņemtajām normām.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: