Dzimtsarakstu nodaļas gada atskatā — cilvēka dzīve ar priekiem un bēdām 18.01.2017

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

Uz aizvadīto gadu atskatāmies ne tikai mēs katrs, bet arī dažādu iestāžu darbinieki. Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas atskatā redzami skaitļi, kas, salīdzinot ar iepriekšējo cēlienu, nav īpaši pārsteidzoši, kā ik gadu, ir pa kādam neierastākam jaundzimušā vārdam, bet 2016. gada jaunums ir Latvijā pirmoreiz nodibinātā Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija «Dzinda».

Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Antra Jesineviča stāsta, ka pērn Talsu novadā reģistrēti 279 jaundzimušie (novada pastāvēšanas laikā visvairāk jaundzimušo reģistrēts 2009. gadā — 316, bet vismazāk — 2011. gadā, kad piedzima tikai 237 bērni). «Vairāk nekā 52 procenti bērnu vecāku nav precējušies, bet jaundzimušo reģistrējuši ar paternitātes iesniegumu. Ir vēl potenciāls, ko nākotnē laulāt! (Smejas.) No 279 tikai 14 mazuļi reģistrēti bez ieraksta par tēvu — tas nav daudz un situācija vēl var mainīties, jo daudziem tēvs strādā ārzemēs, tāpēc var atzīt paternitāti, kad atbrauks uz Latviju. Jāatgādina gan, ka dzimtsarakstu nodaļā paternitātes iesniegumu var iesniegt arī pirms bērna piedzimšanas. 2016. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā — reģistrējot jaundzimušo, vienlaicīgi tiek deklarēta arī viņa dzīvesvieta.
Māmiņu vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, ir 28,4 gadi. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, redzu, ka māmiņu vecums pieaug. Pagājušajā gadā bija arī divas 15 gadus jaunas māmiņas.
Joprojām Talsu novadā jaundzimušo zēnu ir vairāk nekā meiteņu — pagājušajā gadā piedzimuši 145 zēni un 134 meitenes. Interesanti, ka pērn ģimenēs ienāca pat vairāk otro bērnu (106) nekā pirmo (104). Parasti pirmo bērniņu ir stipri vairāk! Toties pagājušajā gadā lielākais papildinājums ģimenē bijis vien piektais bērniņš (salīdzinājumā — 2014. gadā bija pat devītais bērns ģimenē). Piedzimuši arī divi dvīņu pāri — četras meitenes,» atklāj Antra.
No 279 mazuļiem tikai 37 bērniem vecāki devuši divus vārdus. Talsu novadā vecāki nav izvēlējušies arī Latvijā populārākos jaundzimušo vārdus Roberts un Sofija. Mūsu pusē ir citi favorīti — puišiem biežāk dots vārds Olivers, Ralfs un Edvards; meitenēm populārākie vārdi bijuši Enija un Elza. Domājot par klasiskiem vārdiem, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja uzsver, ka pērn Talsu novadā pasaulē nav nākusi neviena Līga, bet ir četri Jāņi — tiesa gan, šis vārds zēniem likts kā otrais. Pie interesantākajiem bērnu vārdiem A. Jesineviča min pagājušajā gadā pasaulē nākušās meitenītes — Lu Keitu, Alminu un Gelindu, bet neatpaliek arī zēni — Rūts, Radmirs, Karens.
«Bērni pasaulē nākuši Ventspilī, Kuldīgā, Tukumā, Rīgā. Vārdu «Talsi» dzimšanas apliecībā varam negaidīt. Viens bērniņš nācis pasaulē mājdzemdībās Strazdes pagastā,» ziņo dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Pašvaldība joprojām katru jaundzimušo sveicot ar 150 eiro lielu pabalstu.
«Tagad par manu mīļāko tēmu — laulībām,»
smejas Antra, kuras darba pienākumi visvairāk saistīti tieši ar šo jomu. «Janvāris ir tas mēnesis, kad var rakstīt iesniegumus, lai pieteiktu laulību ceremoniju jūlijā — karstākajā kāzu mēnesī. Jau pirmajās janvāra dienās jūlija datumi tiek rezervēti! Kāds varētu būt šī gada skaistākais datums laulību apliecībā? Protams, 07.07.2017.! Tas iekrīt piektdienā, bet mēs piekritām reģistrēt laulību šajā datumā.
Pagājušajā gadā jūlijā precējās 40 pāri, augustā — 33 (salīdzinājumā — janvārī precējās trīs pāri, februārī un martā — četri). Kopumā 2016. gadā laulību noslēguši 172 pāri (salīdzinot ar 2015. gadu, kad noslēgto laulību skaits kopš novada izveides bija vislielākais, tas ir par 20 pāriem mazāk), no tiem 28 pāri laulājušies baznīcās (visvairāk — Talsu luterāņu baznīcā).
Mums ir jau četru gadu pieredze ar izbraukumu ceremonijām. Esam nolēmuši, ka izbraukumu ceremonijās dosimies piektdienās, bet sestdienās reģistrēsim laulību tepat dzimtsarakstu nodaļā. Protams, izņēmums ir Pilsētas svētki un Dižmāras tirgus, kad te ir slēgts, jo nav iespējams pat piebraukt ar automašīnu. Šajās dienās reģistrēsim laulību izbraukuma ceremonijās,» norāda A. Jesineviča.
Pagājušā gada piecu izbraukuma ceremoniju pieredze rādot, ka šim notikumam ļoti piemērots ir Talsu novada muzejs, kur kādam pārim laulība reģistrēta 18. novembrī. Bijusi arī ekstrēmāka ceremonija — lietainā septembra dienā pļavā pie Strazdes ūdensdzirnavām. Jau ir skaidrs, ka jaunu pieredzi šai jomā būs iespēja gūt arī šogad, un tas esot labi — ceremonija ārpus nodaļas ļaujot iziet no ierastajiem rāmjiem. «Cilvēki ir dažādi, tāpēc arī iespējas ir dažādas — var laulāties baznīcā, dzimtsarakstu nodaļā, ārpus dzimtsarakstu nodaļas, kabinetā vai pļavā. Cilvēki visu ko izdomā,» vērtē Antra. Pērn kāds pāris laulību reģistrējis agrākajā Vandzenes pagasta ceremoniju zālē, tāpēc šogad arī cits pāris izvēlējies šo kā piemērotāko laulības reģistrācijas vietu. Dzimtsarakstu nodaļā vispār esot radies labs iespaids par šo pagastu kā tādu, kur ir stipras, kuplas ģimenes, no kurām izaug nākamā paaudze, kura arī novērtē nepieciešamību attiecības nostiprināt oficiāli.
2016. gadā pieciem pāriem viens no jaunlaulātajiem bijis citas valsts pilsonis, tomēr, kā Antra smejas, nekas ļoti eksotisks. 63,37 procentos gadījumu abiem jaunlaulātajiem bija pirmās laulības, toties viens kungs stājies laulībā jau piekto reizi. Līgavaiņi pirmajās laulībās bijuši vidēji 33,1 gadu veci, bet līgavām vidējais vecums bijis 29,6 gadi, un arī šis skaitlis, gadiem ejot, pakāpeniski palielinoties.
Prieku ik gadu sagādā pāri, kuri svin ievērojamas kāzu jubilejas un izvēlas šo notikumu atzīmēt svinīgā ceremonijā dzimtsarakstu nodaļā. Pērn bijuši arī pāri, pie kuriem bijusi iespēja doties ciemos un sagādāt svētku mirkļus mājvietā. Pašvaldība pārus, kuri sasnieguši 50, 55, 60 gadu un lielākas kāzu jubilejas, sveic ar 100 eiro vienreizēju pabalstu.
«Runājot par skumjajiem gadījumiem,
tie joprojām turas robežās starp 450 un 500. Pērn mirušas 458 personas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 36 personām vairāk, bet kopumā mirušo personu skaits pēdējos piecus gadus novadā samazinās. Kā vienmēr, gribas atgādināt, ka Talsu novadā ir daudz pansionātu, tāpēc daudzi no mirušajiem nemaz nav mūsu novada iedzīvotāji. 2016. gadā miruši 223 vīrieši un 235 sievietes, tostarp 100 un 101 gadu vecas kundzes. Tās jau atkal ir bijušas sievietes, kas spējušas līdz 100 gadiem nodzīvot,» uzsver A. Jesineviča.
«Mūsu profesionālajā jomā
kopš pagājušā gada ir jaunums — nodibināta Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija «Dzinda», kurā iestājušās esam arī mēs,» informē dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Bāriņtiesas darbiniekus šāda biedrība vienojot jau sen, un nu dzimtsarakstu jomā strādājošie sekojuši viņu piemēram. Pirmais mērķis bijis kopīgiem spēkiem stāties pretī ierosinājumam atļaut notāriem veikt laulību reģistrāciju. Patiešām arī izdevies panākt šīs normas atcelšanu, iebilstot ar to pašu argumentu, kas iepriekš tika minēts, kad pavīdēja iespēja, ka dzimtsarakstu nodaļām varētu piešķirt pilnvaras reģistrēt laulības šķiršanu, proti — nav ētiski šķirt laulību tur, kur to reģistrē. «Laikam taču pašiem ir jācīnās, nevar tikai no malas noskatīties! Ir jāiesaistās, jāiet un jāizskaidro savi argumenti,» spriež Antra.
Pagājušā gada izskaņā jaunā biedrība rīkojusi pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju. «Es arī tajā piedalījos — bijām Tartu, Tallinā un Pērnavā. It kā lielas pilsētas, lielākas par Talsiem, tomēr radās priekšstats, ka šajā jomā igauņi nav mums tik ļoti priekšā! Piemēram, viņi nepiedāvā mūziku ceremonijās — tikai sauso laulības reģistrāciju. Ja gribi mūziku fonā, tā jāmeklē pašiem,» salīdzina dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Janvāra beigās notikšot biedru kopsapulce, kas iekļaus arī lekcijas par profesionāliem jautājumiem. «Šādas tikšanās mūsu profesijā ir ļoti vajadzīgas, jo it kā esam pašvaldības darbinieki, tomēr mums ir sava nomenklatūra, lietvedība, darba specifika — lai kādu pāri salaulātu, nevajag deputātu lēmumu! Līdz ar to pašvaldībā esam tādi kā bārenīši — nav ar ko parunāties. To var, satiekoties ar citiem savas jomas darbiniekiem,» uzskata A. Jesineviča.
Pagājušā gada 1. jūnijā atzīmēta Dzimtsarakstu nodaļu sistēmas 95. gadadiena, kas liek paturēt prātā, ka pavisam drīz — pēc nieka pieciem gadiem — arī šai jomā gaidāma simtgade. Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas saime visvairāk cerot, ka līdz šim laikam tās ēkai izdosies tikt pie jauniem logiem.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: