Dzimtsarakstu nodaļas gada atskatā — cilvēka dzīve ar priekiem un bēdām 18.01.2017


Uz aizvadīto gadu atskatāmies ne tikai mēs katrs, bet arī dažādu iestāžu darbinieki. Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas atskatā redzami skaitļi, kas, salīdzinot ar iepriekšējo cēlienu, nav īpaši pārsteidzoši, kā ik gadu, ir pa kādam neierastākam jaundzimušā vārdam, bet 2016. gada jaunums ir Latvijā pirmoreiz nodibinātā Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija «Dzinda».
Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Antra Jesineviča
stāsta, ka pērn Talsu novadā reģistrēti 279 jaundzimušie (novada
pastāvēšanas laikā visvairāk jaundzimušo reģistrēts 2009. gadā —
316, bet vismazāk — 2011. gadā, kad piedzima tikai 237 bērni).
«Vairāk nekā 52 procenti bērnu vecāku nav precējušies, bet
jaundzimušo reģistrējuši ar paternitātes iesniegumu. Ir vēl
potenciāls, ko nākotnē laulāt! (Smejas.) No 279 tikai 14 mazuļi
reģistrēti bez ieraksta par tēvu — tas nav daudz un situācija vēl
var mainīties, jo daudziem tēvs strādā ārzemēs, tāpēc var atzīt
paternitāti, kad atbrauks uz Latviju. Jāatgādina gan, ka
dzimtsarakstu nodaļā paternitātes iesniegumu var iesniegt arī pirms
bērna piedzimšanas. 2016. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā — reģistrējot jaundzimušo,
vienlaicīgi tiek deklarēta arī viņa dzīvesvieta.
Māmiņu vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, ir 28,4 gadi.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, redzu, ka māmiņu vecums pieaug.
Pagājušajā gadā bija arī divas 15 gadus jaunas māmiņas.
Joprojām Talsu novadā jaundzimušo zēnu ir vairāk nekā meiteņu —
pagājušajā gadā piedzimuši 145 zēni un 134 meitenes. Interesanti,
ka pērn ģimenēs ienāca pat vairāk otro bērnu (106) nekā pirmo
(104). Parasti pirmo bērniņu ir stipri vairāk! Toties pagājušajā
gadā lielākais papildinājums ģimenē bijis vien piektais bērniņš
(salīdzinājumā — 2014. gadā bija pat devītais bērns ģimenē).
Piedzimuši arī divi dvīņu pāri — četras meitenes,» atklāj
Antra.
No 279 mazuļiem tikai 37 bērniem vecāki devuši divus vārdus. Talsu
novadā vecāki nav izvēlējušies arī Latvijā populārākos jaundzimušo
vārdus Roberts un Sofija. Mūsu pusē ir citi favorīti — puišiem
biežāk dots vārds Olivers, Ralfs un Edvards; meitenēm populārākie
vārdi bijuši Enija un Elza. Domājot par klasiskiem vārdiem,
dzimtsarakstu nodaļas vadītāja uzsver, ka pērn Talsu novadā pasaulē
nav nākusi neviena Līga, bet ir četri Jāņi — tiesa gan, šis vārds
zēniem likts kā otrais. Pie interesantākajiem bērnu vārdiem
A. Jesineviča min pagājušajā gadā pasaulē nākušās meitenītes —
Lu Keitu, Alminu un Gelindu, bet neatpaliek arī zēni — Rūts,
Radmirs, Karens.
«Bērni pasaulē nākuši Ventspilī, Kuldīgā, Tukumā, Rīgā. Vārdu
«Talsi» dzimšanas apliecībā varam negaidīt. Viens bērniņš nācis
pasaulē mājdzemdībās Strazdes pagastā,» ziņo dzimtsarakstu nodaļas
vadītāja. Pašvaldība joprojām katru jaundzimušo sveicot ar 150 eiro
lielu pabalstu.
«Tagad par manu mīļāko tēmu — laulībām,»
smejas Antra, kuras darba pienākumi visvairāk saistīti tieši ar šo
jomu. «Janvāris ir tas mēnesis, kad var rakstīt iesniegumus, lai
pieteiktu laulību ceremoniju jūlijā — karstākajā kāzu mēnesī. Jau
pirmajās janvāra dienās jūlija datumi tiek rezervēti! Kāds varētu
būt šī gada skaistākais datums laulību apliecībā? Protams,
07.07.2017.! Tas iekrīt piektdienā, bet mēs piekritām reģistrēt
laulību šajā datumā.
Pagājušajā gadā jūlijā precējās 40 pāri, augustā — 33
(salīdzinājumā — janvārī precējās trīs pāri, februārī un martā —
četri). Kopumā 2016. gadā laulību noslēguši 172 pāri (salīdzinot ar
2015. gadu, kad noslēgto laulību skaits kopš novada izveides bija
vislielākais, tas ir par 20 pāriem mazāk), no tiem 28 pāri
laulājušies baznīcās (visvairāk — Talsu luterāņu baznīcā).
Mums ir jau četru gadu pieredze ar izbraukumu ceremonijām. Esam
nolēmuši, ka izbraukumu ceremonijās dosimies piektdienās, bet
sestdienās reģistrēsim laulību tepat dzimtsarakstu nodaļā. Protams,
izņēmums ir Pilsētas svētki un Dižmāras tirgus, kad te ir slēgts,
jo nav iespējams pat piebraukt ar automašīnu. Šajās dienās
reģistrēsim laulību izbraukuma ceremonijās,» norāda
A. Jesineviča.
Pagājušā gada piecu izbraukuma ceremoniju pieredze rādot, ka šim
notikumam ļoti piemērots ir Talsu novada muzejs, kur kādam pārim
laulība reģistrēta 18. novembrī. Bijusi arī ekstrēmāka ceremonija —
lietainā septembra dienā pļavā pie Strazdes ūdensdzirnavām. Jau ir
skaidrs, ka jaunu pieredzi šai jomā būs iespēja gūt arī šogad, un
tas esot labi — ceremonija ārpus nodaļas ļaujot iziet no
ierastajiem rāmjiem. «Cilvēki ir dažādi, tāpēc arī iespējas ir
dažādas — var laulāties baznīcā, dzimtsarakstu nodaļā, ārpus
dzimtsarakstu nodaļas, kabinetā vai pļavā. Cilvēki visu ko izdomā,»
vērtē Antra. Pērn kāds pāris laulību reģistrējis agrākajā Vandzenes
pagasta ceremoniju zālē, tāpēc šogad arī cits pāris izvēlējies šo
kā piemērotāko laulības reģistrācijas vietu. Dzimtsarakstu nodaļā
vispār esot radies labs iespaids par šo pagastu kā tādu, kur ir
stipras, kuplas ģimenes, no kurām izaug nākamā paaudze, kura arī
novērtē nepieciešamību attiecības nostiprināt oficiāli.
2016. gadā pieciem pāriem viens no jaunlaulātajiem bijis citas
valsts pilsonis, tomēr, kā Antra smejas, nekas ļoti eksotisks.
63,37 procentos gadījumu abiem jaunlaulātajiem bija pirmās
laulības, toties viens kungs stājies laulībā jau piekto reizi.
Līgavaiņi pirmajās laulībās bijuši vidēji 33,1 gadu veci, bet
līgavām vidējais vecums bijis 29,6 gadi, un arī šis skaitlis,
gadiem ejot, pakāpeniski palielinoties.
Prieku ik gadu sagādā pāri, kuri svin ievērojamas kāzu jubilejas un
izvēlas šo notikumu atzīmēt svinīgā ceremonijā dzimtsarakstu
nodaļā. Pērn bijuši arī pāri, pie kuriem bijusi iespēja doties
ciemos un sagādāt svētku mirkļus mājvietā. Pašvaldība pārus, kuri
sasnieguši 50, 55, 60 gadu un lielākas kāzu jubilejas, sveic ar 100
eiro vienreizēju pabalstu.
«Runājot par skumjajiem gadījumiem,
tie joprojām turas robežās starp 450 un 500. Pērn mirušas 458
personas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 36 personām
vairāk, bet kopumā mirušo personu skaits pēdējos piecus gadus
novadā samazinās. Kā vienmēr, gribas atgādināt, ka Talsu novadā ir
daudz pansionātu, tāpēc daudzi no mirušajiem nemaz nav mūsu novada
iedzīvotāji. 2016. gadā miruši 223 vīrieši un 235 sievietes,
tostarp 100 un 101 gadu vecas kundzes. Tās jau atkal ir bijušas
sievietes, kas spējušas līdz 100 gadiem nodzīvot,» uzsver
A. Jesineviča.
«Mūsu profesionālajā jomā
kopš pagājušā gada ir jaunums — nodibināta Dzimtsarakstu nodaļu
darbinieku asociācija «Dzinda», kurā iestājušās esam arī mēs,»
informē dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Bāriņtiesas darbiniekus
šāda biedrība vienojot jau sen, un nu dzimtsarakstu jomā
strādājošie sekojuši viņu piemēram. Pirmais mērķis bijis kopīgiem
spēkiem stāties pretī ierosinājumam atļaut notāriem veikt laulību
reģistrāciju. Patiešām arī izdevies panākt šīs normas atcelšanu,
iebilstot ar to pašu argumentu, kas iepriekš tika minēts, kad
pavīdēja iespēja, ka dzimtsarakstu nodaļām varētu piešķirt
pilnvaras reģistrēt laulības šķiršanu, proti — nav ētiski šķirt
laulību tur, kur to reģistrē. «Laikam taču pašiem ir jācīnās, nevar
tikai no malas noskatīties! Ir jāiesaistās, jāiet un jāizskaidro
savi argumenti,» spriež Antra.
Pagājušā gada izskaņā jaunā biedrība rīkojusi pieredzes apmaiņas
braucienu uz Igauniju. «Es arī tajā piedalījos — bijām Tartu,
Tallinā un Pērnavā. It kā lielas pilsētas, lielākas par Talsiem,
tomēr radās priekšstats, ka šajā jomā igauņi nav mums tik ļoti
priekšā! Piemēram, viņi nepiedāvā mūziku ceremonijās — tikai sauso
laulības reģistrāciju. Ja gribi mūziku fonā, tā jāmeklē pašiem,»
salīdzina dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Janvāra beigās notikšot biedru kopsapulce, kas iekļaus arī lekcijas
par profesionāliem jautājumiem. «Šādas tikšanās mūsu profesijā ir
ļoti vajadzīgas, jo it kā esam pašvaldības darbinieki, tomēr mums
ir sava nomenklatūra, lietvedība, darba specifika — lai kādu pāri
salaulātu, nevajag deputātu lēmumu! Līdz ar to pašvaldībā esam tādi
kā bārenīši — nav ar ko parunāties. To var, satiekoties ar citiem
savas jomas darbiniekiem,» uzskata A. Jesineviča.
Pagājušā gada 1. jūnijā atzīmēta Dzimtsarakstu nodaļu sistēmas 95.
gadadiena, kas liek paturēt prātā, ka pavisam drīz — pēc nieka
pieciem gadiem — arī šai jomā gaidāma simtgade. Talsu novada
dzimtsarakstu nodaļas saime visvairāk cerot, ka līdz šim laikam tās
ēkai izdosies tikt pie jauniem logiem.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: