Dzīvē raugās ar optimismu 11.01.2013
Ārlavas pagastā esošās saimniecības «Vilki» saimniecei Ilzei Rudzītei darba vienmēr ir pilnas rokas. Pavasarī un vasarā jākopj 15 hektāru lielais ābeļu dārzs, rudenī izaugušo sārto skaistuļu novākšana, bet ziemā — to realizēšanas laiks. Tāpat viņa koordinē kooperatīva «VTT dārzi» darbību un vada jauniešu un vidējās paaudzes tautas deju kolektīvu Vandzenes pamatskolā un tautas namā. Darba tikums Ilzei ieaudzināts ģimenē, kur auguši vēl septiņi bērni.
— Bijāt liela ģimene — pieci brāļi un trīs māsas. Varējāt sadzīvot?
— Pieņemu, ka bērnam, kas ir viens ģimenē, ir diezgan grūti, lai gan arī šādā situācijā mēdz būt savi plusi. Ģimenē augām astoņi bērni, un bija lietas, ko atļāvāmies arī nedarīt. Protams, neiztikām bez dažādām blēņām. Atceros, ar divām pannām uz malkas plīts cepu visiem pankūkas. Ko tikmēr darīja pārējie brāļi un māsas? Steidzināja mani, teikdami: ātrāk, ātrāk! Beigās izrādījās, ka viņi pankūkas slēpj un tikai kaitina mani. No meitām ģimenē biju vecākā, tāpēc daudz palīdzēju mammai. Skolas laikā dzīvojām internātā, visi kopā ņēmāmies un darbojāmies. Tur bija arī savi saimnieciskie darbi — jāpalīdz malku sanest, klases telpas jātīra… To neuztvērām, kā kaut ko neizdarāmu. Tiesa, ar meitenēm kopā spēlējoties, bieži vien izmetu, ko mani brāļi izdarījuši. Taču bija reizes, kad man pārmeta — ko es nepārtraukti lieloties ar saviem brāļiem. Par to pārdzīvoju un centos sarunās vairs viņus tik ļoti nepieminēt.
Mēs ar vīru no biksēm lecam ārā, kad televīzijā dzirdam, ko skolēni stāsta par saviem plāniem brīvdienās vai brīvlaikā. Nekas cits nav, kā tikai izklaidēties. Tā nevar būt, ka brīvlaikā nav nekādu interešu! Ko skolēni ir tādu padarījuši, ka viņiem brīvlaikā vajag izklaidēties? Es vairāk teiktu, lai viņi atpūšas, jo ir taču dažādas sporta aktivitātes, dejošana, zīmēšana, dziedāšana… Kāpēc tikai jāizklaidējas? Jāstrādā nav? Kad augām tādu vārdu kā izklaide nezinājām. Ģimenei tāpat bija savi lopiņi, kas jāgana. Ko tik ganos nedarījām! Tā izklaidējāmies, ka mūsdienu jaunieši un bērni to pat iedomāties nevar. Protams, arī blēņas darījām, piedziedājām pilnu mežu, koki bija izložņāti krustu šķērsu. Tāpat mežā kurinājām ugunskurus, ka dūmi sniedzās līdz mākoņiem. Taču tas bija cits laiks un nebija to vilinošo piedāvājumu, kas jaunos, vēl nenobriedušos prātus tagad aizrauj.
Kad mamma bija dzīva, vairāk bijām kopā. Tā bija vieta, kur sabraukt, aprunāties un satikties. Mamma bija sava veida ass, ap kuru visi griezāmies, jo mums bija ļoti labas attiecības. Vienmēr var atrast dažādas atrunas, kāpēc nedarīt to vai citu, taču, ja grib tuvos satikt, nevajadzētu būt šķēršļiem, lai to izdarītu. Mazāk vai vairāk, tomēr visi ik pa laikam satiekamies, jo lielākā daļa māsu un brāļu dzīvo tepat netālu. Pirms pāris gadiem mums bija ģimenes salidojums, par ko ļoti priecājos. Tā bija fantastiska reize, kad varējām sanākt kopā.
— Kādi bija kooperatīva «VTT dārzi» pirmsākumi?
— Tā aizsākumi meklējami 2006. gadā, taču kooperatīvs reāli sāka darboties 2007. gadā. Sākums, kā jau visiem, nebija viegls. Paši pirmās ābeles dārzā iestādījām 2003. gadā. Braucām daudz mācīties, kā pareizi tās stādīt, kopt, uzzinājām par šķirnēm un to īpatnībām, lasījām un šķirojām ābolus.
Tolaik varbūt kādas divas tonnas ābolu mums bija, taču citiem bija vairāk. Protams, aktualizējās jautājums par realizācijas iespējām. Televīzijā pamanīju sižetu par «Ezerkauliņiem», kuru pārstāvji minēja, ka ābolus iepērk par labu cenu, bet neesot piedāvājuma. Toreiz zvanīju viņiem un saņēmu atbildi, ka āboli nav vajadzīgi un viņi tos neuzpērk. Atsaucoties viņiem uz redzēto televīzijā, ka zemniekiem neesot piedāvājuma, teicu, ka ir gan. Kad nosaucu tonnas, cik varam piegādāt, iestājās klusums un sekoja atbilde, ka piezvanīšot. Pagāja nedēļa, un Prāgā saņēmu zvanu, ka ābolus iepirks. Tiesa, tie bija vienas citas saimniecības āboli. Tas laikam no ģimenes nāk. Varu pat teikt, ka pirmais kooperatīvs noteikti bija mana lielā ģimene. Tā kā bijām daudz, dalījāmies un rūpējamies cits par citu.
Visu interviju lasiet 11. janvāra laikrakstā.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: