Dzīvot nevis pēc konkrētas filozofijas, bet sekojot izjūtām 25.10.2013
Ikviens, kurš kaut reizi viesojies grilbārā «Rrooomm» pie Talsu ezera un tā paspārnē iekārtotajā tējas istabā, noteikti ir aizdomājies par to, kurš veidojis interjera dizainu. Tur virmo kaut kas no austrumnieciskā savienojumā ar latvietim izprotamo. Tieši tur — nostāk no citu acīm — īpaša telpa «Oio RooM» atvēlēta tējas cienītājiem. Tajā norunāts tikties ar Saniju Ciekali. Viņa ne tikai apkalpo viesus, bet ar lepnumu var teikt, ka tējas istaba un viss ar tēju saistītais ir viņas lauciņš. Sanija tik tikko atgriezusies no tējas dzimtenes Ķīnas, un arī visi pārējie viņas ceļojumi cieši savijušies ar dažādu kultūru izpratni par tēju un tās vērtību.
«Var teikt, ka esmu no Kurzemes, līdz pirmajai klasei dzīvoju Ventspilī pie vecvecākiem, tad Dundagā mācījos līdz septītajai klasei, bet pamatskolu pabeidzu Talsos. Pēc tam man vajadzēja izdomāt pietiekami spēcīgu iemeslu, lai varētu tikt uz Rīgu. Jo, ja pateiktu, ka mācīšos parastā vidusskolā, mani nelaistu. Divas draudzenes bija izlēmušas mācīties Japāņu valodas un kultūras vidusskolā, arī es iestājos. Japāņu valodu apguvu tikai pusgadu, jo sapratu, ka visi pārējie priekšmeti šajā skolā tiek pasniegti ļoti vāji. Aizgāju mācīties uz Rīgas 45. vidusskolu, bet arī tur man nepatika valdošā stagnācija, tādēļ mācības turpināju 49. vidusskolā. Tajā bija ļoti stingras prasības, pat kāpnēm pa vienu pusi jāiet augšā, pa otru lejā. Man tur patika! Toreiz ļoti gribēju uz galvaspilsētu, bet ar laiku tur apnika. Vairāk par visu man nepatīk sastrēgumi, nepatīk ilgā nīkšana transportā, lai tiktu no mājām uz darbu, un otrādi. Turklāt Talsos ir pieejams viss, ko vēlos. Šeit ir iespējams apmeklēt jogas nodarbības, ko vada Inese Cimoška, šeit ir ezeri, kalni un, galvenais — izpaliek sastrēgumi!
Protams, Austrumu kultūra mani interesē sen, citādi pēc pamatskolas varēju izvēlēties apgūt, piemēram, friziera profesiju. Bet, pusgadu mācoties japāņu valodu, sapratu, ka man vajadzēs daudzus gadus, lai to apgūtu pilnībā. Tā interese pamazām zuda, jo sešu mēnešu laikā apguvu tikai divus alfabētus, līdz hieroglifiem pat netiku. Vēlējos japāņu hieroglifus sapludināt kopā ar mākslu.
Arī tējas zāles interjers ir manis izdomāts un vēlāk iekārtots. Šeit viss bija tukšs. Mājās gan nesēdēju un neskicēju iespējamos variantus. Sāku un izdarīju. Staigāju pa veikaliem, atradu nepieciešamos materiālus, zāģēju platformas, piegriezu paklājus, kopā ar draudzeni Daci Zērni šuvām spilvenus, pievienoju gaismekļus un skatījos, kā to visu var salikt kopā. Arī gleznojot uz zīmējot nekad neskicēju. Sāku vienā punktā, kamēr tas izveidojas par kaut ko uz lapas. Man nekad nav paticis zīmēt to, ko redzu, tādēļ neesmu domājusi par studijām, kas saistītas ar mākslu, jo kādā brīdī būtu jāvadās pēc akadēmiskām iestrādēm.
Pēc bakalaura studijām tūrismā iestājos maģistratūrā,
lai apgūtu sabiedriskās attiecības, tad aizbraucu «Erasmus» apmaiņas programmā uz Turciju. Nav noslēpums, ka šajā programmā nav īpaši daudz jāmācās un ir daudz brīvā laika. Bija jāmeklē veids, kā to aizpildīt. Kopā ar divām turku meitenēm īrēju dzīvoklīti, viena no viņām apmeklēja salsas nodarbības, bet otra jogu. Domāju, ka pamēģināšu abas. Kādā dienā mēs gājām pastaigāties un draudzene Hūlija ieminējās, ka netālu dzīvo viņas jogas skolotājs un mani labprāt iepazīstinātu. Pēc tikšanās ar Taneru man bija skaidrs — apgūšu jogu! Viņš ir ļoti harizmātisks, pie viņa visi pielīp, it sevišķi jaunie. Es iepriekš biju izmēģinājusi ļoti daudz dažādu nodarbju — gāju uz pulciņiem, aerobikām, stepa dejošanu… Sports man nekad nav paticis, bet joga gan ir man.
Ar jogas pasniedzēju joprojām uzturu kontaktus, pavasarī Taners mani uzaicināja uz Turciju pasniegt jogu. Protams, piekritu! Mēnesi pavadīju tur. Es rādīju priekšā pozas, bet mans guru — skolotājs — vadīja šīs nodarbības. Interesanti, ka skolotājs nekad nesaka, cik viņam gadu. Viņš saka: ap trīsdesmit, lai gan, visticamāk, viņam ir piecdesmit vai pat sešdesmit. Savus gadus gan nevaru neskaitīt, man par tiem atgādina. Tagad esmu oficiālā vecmeitas statusā! (Smejas.)
Visu rakstu lasiet 25. oktobra laikrakstā!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: