«Ejot cauri mežam, izjūtas nav no patīkamākajām» 09.10.2017

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Tweet

#DALĀMIES PIEREDZĒ

12. klases skolniece Estere Sīpliņa uz tuvāko mācību iestādi — Rojas vidusskolu — katru darba dienu ceļā pavada aptuveni stundu. Pusi no šī laika viņa veic, ejot cauri mežam, savukārt otru — izmantojot sabiedrisko transportu. Neizdevīgo autobusu atiešanas laiku dēļ jauniete ir atteikusies no mūzikas un mākslas skolas apmeklēšanas.
Melnsilnieces Esteres Sīpliņas rīta cēliens iesākas laikā, kad lielākā daļa skolēnu vēl saldi dus. Jauniete ceļas 6.20 un pēc pusstundas ilga gājiena nokļūst tuvākajā pieturā, no kuras ar sabiedrisko transportu, kas atiet 7.31, dodas uz Rojas vidusskolu. Stundas beidzas 14.15, bet atpakaļ viņa var doties tikai 15.55. Rezultātā mājās Estere ierodas neilgi pirms 17.00. Agrāk viņa pārvietojās ar skolēnu autobusu, kas uz Melnsilu kursēja 15.20, taču pēdējo divu gadu laikā šādas iespējas vairs nav.
Iespējas ir ierobežotas
No Melnsila līdz Rojai ir nedaudz vairāk par 20 kilometru, taču, tā kā Estere dzīvo nedaudz ārpus ciema, kopējais attālums ir vēl lielāks. Rojas vidusskolu jauniete apmeklē jau kopš 1. klases. «Bērnībā apmeklēju Kolkas bērnudārzu, jo no Melnsila līdz Kolkai attālums ir uz pusi mazāks nekā no Melnsila līdz Rojai,» skaidro Estere. Kolkā darbojas arī pamatskola, taču jaunietes vecāki jau sākotnēji pieņēma lēmumu sūtīt meitu Rojas vidusskolā, lai pēc 9. klases absolvēšanas viņai nebūtu jāpāriet uz citu mācību iestādi. Tādu pašu izvēli viņi pieņēma attiecībā uz Esteres brāļiem un māsām.
Agrāk Estere apmeklēja Rojas mūzikas un mākslas skolu, taču nu to vairs nedara. Tam par iemeslu ir neizdevīgie autobusu atiešanas laiki. «Mūzikas skolā gāju kopš 8. klases — mācījos ģitārspēli un esmu piedalījusies arī Dziesmu un deju svētkos. Diemžēl ar laiku izbraukāt kļuva par grūtu. Nodarbības beidzās 16.30, un man nācās gaidīt līdz 18.45, pēc tam pa tumsu iet mājās un paspēt sagatavoties nākamajai dienai,» atklāj meitene. Šobrīd no Rojas uz Melnsilu un pretējā virzienā autobusi kursē sešas reizes dienā, taču, ja tie kursētu biežāk, viņa apsvērtu iespēju­ apmeklēt vēl kādu pulciņu.
Cilvēku paliek aizvien mazāk
Tā kā Estere braukā jau no 1. klases, viņa nespēj iedomāties, ka varētu būt citādi. Meitenes klasē mācās 14 audzēkņi, no kuriem daži mēro ceļu arī no Rudes un Kaltenes. Dažkārt jauniete uz vienaudžiem, kuri pēc skolas uzreiz dodas mājās, noskatās ar nelielu skaudību.
Kad meitene bija jaunāka, vectētiņš viņu veda līdz Melnsila pieturai, jo pieturā, kas atrodas pusstundas gājienā no viņas mājām, autobuss jau bija pārpildīts. Šobrīd situācija ir pretēja — autobuss ir pustukšs un cilvēku paliek arvien mazāk. Senāk Melnsila pieturā bija daudz bērnu, bet tagad ir labi ja pieci. Pirmo reizi ceļu ar kājām līdz mājām viņa mēroja 4. klasē. «Iepriekš visu laiku domāju — kas tur īpašs aiziet ar kājām? Tā nu pienāca pēdējā skolas diena 4. klasē, biju aizmirsusi pabrīdināt tuviniekus, ka skola beidzas ātrāk, izkāpu ārā un domāju — labi, iešu mājās! Lai gan man bija ļoti bail, savu mērķi sasniedzu. Tagad esmu pieradusi staigāt, bet regulāri to sāku darīt 7. klasē,» atceras jauniete. Parasti, dodoties cauri mežam, viņa runā pa telefonu vai klausās mūziku un cenšas novērst negatīvās domas, kas rodas, ejot pa tumsu. Ziemās, kad uzsnieg bieza sniega sega, Estere pārsvarā uzturas pie vecmāmiņas māsas Rojā.
Iespēju trūkums vai izvēle?
Viņa uzskata, ka reizē ar skolas slēgšanu izmirst arī konkrētā vieta. Vecākiem ir vieglāk, ja skola atrodas māju tuvumā, nevis vietās, līdz kurām nākas mērot ievērojamu attālumu. Šī iemesla dēļ ģimenes un jauni cilvēki nereti dodas prom no dzimtās vietas. «Skolēnu skaits ir samazinājies — 4. klasē, kad Roj­upes skolu likvidēja, mums pievienojās daudz bērnu, bet pēc 9. klases pabeigšanas liela daļa aizgāja prom uz citām skolām. Tagad mēs atkal esam maz. Daļa aizgāja uz tehnikumiem apgūt profesiju, savukārt citi — mācīties uz ģimnāziju. Mana draudzene pēc 9. klases ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu. Nezinu, vai tas ir iespēju trūkums vai izvēle,» prāto jauniete.

(Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.)

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: