«Esam gaidīšanas režīmā» 09.10.2017

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Diskusijas par Kolkas pamatskolas tālāko darbību mazā skolēnu skaita dēļ Dundagas novada pašvaldībā bijušas jau ilgāku laiku. Pērn novembrī «Talsu Vēstu» sarunā ar tobrīd esošo domes vadību izskanēja, ka skolu nāksies reorganizēt. Domē izveidoja arī darba grupu, bet līdz pat šim brīdim konkrēts lēmums par izglītības iestādes turpmāko darbību nav pieņemts.
Skolas direktore Antra Laukšteine norāda, ka šāds gaidīšanas režīms ne par ko labu neliecina, jo arī vecāki skatās, klausās viedokļus. No tā arī izdara secinājumus — sūtīt savu atvasi uz šo mācību iestādi vai citu.
Šobrīd Kolkas pamatskolā,
kurai pievienota arī pirmsskolas izglītības iestāde «Rūķītis», mācās 59 bērni: 30 no tiem ir skolas, 29 — pirmsskolas izglītības vecuma audzēkņi. Šogad mācības pirmajā klasē nav uzsācis neviens bērns. Divi potenciālie skolēni, kas šajā klasē varēja būt, dodas mācīties uz Rojas vidusskolu. «Jebkuru lietu var parādīt dažādās gaismās. Skolas pastāvēšana ir atkarīga no pašvaldības atbalsta. Šis atbalsts ir jāsajūt arī vecākiem, bērniem un skolotājiem. Latvijā ir piemēri, kas izskan arī plašsaziņas līdzekļos: izglītības iestādēs bērnu skaits ir mazs, bet pašvaldība šīs skolas uztur,» saka Kolkas pamatskolas direktore Antra Laukšteine.
«Paskatoties skolu tīklu kartē, kas ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, situācijā, kādā ir Kolka, reti kura līdzīga skola Latvijā atrodas. Visas citas mācību iestādes vairāk vai mazāk, bet atrodas cita citai tuvāk. Lai optimizētu izglītības programmu īstenošanu, esam sadalījuši piecus un sešus gadus veco bērnu grupu, kurā ir 17 bērni, divās grupiņās. Uz trīs stundu ilgām rotaļnodarbībām skolā pirmsskolas mācību procesam piemērotā telpā katru dienu nāk sešgadnieki. Ļoti ceru, ka bērniem tas dod izjūtu, ka šajā skolā viņi ir un būs gaidīti arī tad, kad uzsāks skolas gaitas. Šī pieeja nav jauna, bet noskatīta citās izglītības iestādēs. Tas reizē atvieglo darbu arī pirmsskolas izglītības grupās, kur apvienoti trīs dažāda vecuma bērni,» stāsta mācību iestādes vadītāja. Šiem bērniem skolā ir iespēja nodarbībās apgūt angļu valodu, arī sporta nodarbību vada atbilstošas jomas speciālists.
Jautājot, vai un kā notiek mācības apvienotajās klasēs,
A. Laukšteine teic, ka jau vairākus gadus Kolkas pamatskolā praktizēts apvienot klases mācību priekšmetos. Piemēram, sportā vai vizuālajā mākslā. Savukārt priekšmetos, kur jākārto eksāmeni, kā matemātikā un latviešu valodā, cik iespējams, tos māca atsevišķi, atbilstoši katram vecumam. Lai nodrošinātu mācību procesu iestādē, pāris dienas nedēļā stundas brauc vadīt pedagogi no Rojas un Dundagas vidusskolas.
Direktore pastāsta, ka skolā darbojas arī internāts, kur pašlaik uzturas septiņi bērni, no kuriem trīs ir pirmsskolas vecumā. Viņasprāt, šobrīd esošais modelis, ka Kolkā paliek pamatskola, ir optimāls, jo pašlaik tā ir iestāde ar dažādām struktūrām. «Ir skola, bērnudārzs, internāts, kas atrodas tālu no novada centra. Ja mūs pievienotu Dundagas vidusskolai, būtu zināmas problēmas administrēšanā, jo šie 42 kilometri starp Dundagu un Kolku tomēr ir pietiekami liels attālums. Tāpat Dundagas vidusskolā nav pirmsskolas un speciālās izglītības programmas. Jautājums ir arī par internāta turpmāko darbību, sociālā atbalsta sniegšanu ģimenēm. Ja mūs reorganizē par 1.—6. klases skolu, tad ar esošo bērnu skaitu būtu 22 bērni sešās klasēs vai 14 — četrās klasēs. Kas tā par skolu? Mums ir astoņi sešgadnieki. Ar lielām cerībām raugāmies uz viņiem un vecākiem, lai viņi mums savus bērnus uzticētu. Tai pašā laikā vecākiem ir svarīgi zināt, kāda ir skolas nākotne. Viņi mūs šī gada laikā ir ļoti atbalstījuši. Ja to nedarītu un neuzticētos, skolas Kolkā nebūtu,» saka A. Laukšteine.
Iepriekšējā domes sasaukumā organizētā darba grupa, kas diskutēja par Kolkas pamatskolas turpmāko pastāvēšanu, tā arī pie konkrēta domes lēmuma, ko darīt ar mācību iestādi, nenonāca. Jaunievēlētais domes sasaukums nolēmis veidot jaunu darba grupu. Kā intervijā «Talsu Vēstīm» septembrī atzina domes vadītājs Aldis Felts, lēmums oktobrī par šīs mācību iestādes turpmāko darbību būs jāpieņem. Arī skolas direktore teica, ka diskusijas vēl būs.
«Ir nomainījies domes sastāvs. Cilvēki, kas ienākuši pašvaldībā, ir jauni, un ne visi pārzina esošo situāciju mūsu izglītības iestādē. Ceru, ka sarunas par skolas turpmāko pastāvēšanu būs konstruktīvas un mums izdosies nonākt pie labākā risinājuma,» A. Laukšteine pauda cerību.

(Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.)

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: