«Esam gaidīšanas režīmā» 09.10.2017


Diskusijas par Kolkas pamatskolas tālāko darbību mazā
skolēnu skaita dēļ Dundagas novada pašvaldībā bijušas jau ilgāku
laiku. Pērn novembrī «Talsu Vēstu» sarunā ar tobrīd esošo domes
vadību izskanēja, ka skolu nāksies reorganizēt. Domē izveidoja arī
darba grupu, bet līdz pat šim brīdim konkrēts lēmums par izglītības
iestādes turpmāko darbību nav pieņemts.
Skolas direktore Antra Laukšteine norāda, ka šāds gaidīšanas režīms
ne par ko labu neliecina, jo arī vecāki skatās, klausās viedokļus.
No tā arī izdara secinājumus — sūtīt savu atvasi uz šo mācību
iestādi vai citu.
Šobrīd Kolkas pamatskolā,
kurai pievienota arī pirmsskolas izglītības iestāde «Rūķītis»,
mācās 59 bērni: 30 no tiem ir skolas, 29 —
pirmsskolas izglītības vecuma audzēkņi. Šogad mācības pirmajā klasē
nav uzsācis neviens bērns. Divi potenciālie skolēni, kas šajā klasē
varēja būt, dodas mācīties uz Rojas vidusskolu. «Jebkuru lietu var
parādīt dažādās gaismās. Skolas pastāvēšana ir atkarīga no
pašvaldības atbalsta. Šis atbalsts ir jāsajūt arī vecākiem, bērniem
un skolotājiem. Latvijā ir piemēri, kas izskan arī plašsaziņas
līdzekļos: izglītības iestādēs bērnu skaits ir mazs, bet pašvaldība
šīs skolas uztur,» saka Kolkas pamatskolas direktore Antra
Laukšteine.
«Paskatoties skolu tīklu kartē, kas ir pieejama Izglītības un
zinātnes ministrijas mājaslapā, situācijā, kādā ir Kolka, reti kura
līdzīga skola Latvijā atrodas. Visas citas mācību iestādes vairāk
vai mazāk, bet atrodas cita citai tuvāk. Lai optimizētu izglītības
programmu īstenošanu, esam sadalījuši piecus un sešus gadus veco
bērnu grupu, kurā ir 17 bērni, divās grupiņās. Uz trīs stundu ilgām
rotaļnodarbībām skolā pirmsskolas mācību procesam piemērotā telpā
katru dienu nāk sešgadnieki. Ļoti ceru, ka bērniem tas dod izjūtu,
ka šajā skolā viņi ir un būs gaidīti arī tad, kad uzsāks skolas
gaitas. Šī pieeja nav jauna, bet noskatīta citās izglītības
iestādēs. Tas reizē atvieglo darbu arī pirmsskolas izglītības
grupās, kur apvienoti trīs dažāda vecuma bērni,» stāsta mācību
iestādes vadītāja. Šiem bērniem skolā ir iespēja nodarbībās apgūt
angļu valodu, arī sporta nodarbību vada atbilstošas jomas
speciālists.
Jautājot, vai un kā notiek mācības apvienotajās
klasēs,
A. Laukšteine teic, ka jau vairākus gadus Kolkas pamatskolā
praktizēts apvienot klases mācību priekšmetos. Piemēram, sportā vai
vizuālajā mākslā. Savukārt priekšmetos, kur jākārto eksāmeni, kā
matemātikā un latviešu valodā, cik iespējams, tos māca atsevišķi,
atbilstoši katram vecumam. Lai nodrošinātu mācību procesu iestādē,
pāris dienas nedēļā stundas brauc vadīt pedagogi no Rojas un
Dundagas vidusskolas.
Direktore pastāsta, ka skolā darbojas arī internāts, kur pašlaik
uzturas septiņi bērni, no kuriem trīs ir pirmsskolas vecumā.
Viņasprāt, šobrīd esošais modelis, ka Kolkā paliek pamatskola, ir
optimāls, jo pašlaik tā ir iestāde ar dažādām struktūrām. «Ir
skola, bērnudārzs, internāts, kas atrodas tālu no novada centra. Ja
mūs pievienotu Dundagas vidusskolai, būtu zināmas problēmas
administrēšanā, jo šie 42 kilometri starp Dundagu un Kolku
tomēr ir pietiekami liels attālums. Tāpat Dundagas vidusskolā nav
pirmsskolas un speciālās izglītības programmas. Jautājums ir arī
par internāta turpmāko darbību, sociālā atbalsta sniegšanu ģimenēm.
Ja mūs reorganizē par 1.—6. klases skolu, tad ar esošo bērnu
skaitu būtu 22 bērni sešās klasēs vai 14 — četrās klasēs.
Kas tā par skolu? Mums ir astoņi sešgadnieki. Ar lielām cerībām
raugāmies uz viņiem un vecākiem, lai viņi mums savus bērnus
uzticētu. Tai pašā laikā vecākiem ir svarīgi zināt, kāda ir skolas
nākotne. Viņi mūs šī gada laikā ir ļoti atbalstījuši. Ja to
nedarītu un neuzticētos, skolas Kolkā nebūtu,» saka A.
Laukšteine.
Iepriekšējā domes sasaukumā organizētā darba grupa, kas diskutēja
par Kolkas pamatskolas turpmāko pastāvēšanu, tā arī pie konkrēta
domes lēmuma, ko darīt ar mācību iestādi, nenonāca. Jaunievēlētais
domes sasaukums nolēmis veidot jaunu darba grupu. Kā intervijā
«Talsu Vēstīm» septembrī atzina domes vadītājs Aldis Felts, lēmums
oktobrī par šīs mācību iestādes turpmāko darbību būs jāpieņem. Arī
skolas direktore teica, ka diskusijas vēl būs.
«Ir nomainījies domes sastāvs. Cilvēki, kas ienākuši pašvaldībā, ir
jauni, un ne visi pārzina esošo situāciju mūsu izglītības iestādē.
Ceru, ka sarunas par skolas turpmāko pastāvēšanu būs konstruktīvas
un mums izdosies nonākt pie labākā risinājuma,» A. Laukšteine
pauda cerību.
(Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.)
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: