Gada pirmā izstāde mudina domāt par vēsturi, humānismu un veselību 12.01.2016

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

Piektdien, 8. janvārī, Talsu novada muzejā atklāja Latvijas Sarkanā Krusta ceļojošo izstādi. Tā ietver ne vien daudzpusīgus un interesantus materiālus par gandrīz simts gadu ilgo biedrības pastāvēšanu Latvijā, bet arī atgādina par nozīmīgākajām ar Latvijas Sarkano Krustu saistītajām personībām Talsos.
«Šī ir pirmā izstāde, ko atklājam 2016. gadā. Ja izstāde ir ar šādu ievirzi, tad mums visiem būs laba veselība,» izstādes atklāšanā cerību izteica muzeja direktore Mirdza Jonele.
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste darbā ar sabiedrību Gita Japiņa atzina, ka ļoti ilgus gadus bijis ierasti, ka līdzās atrodas ne vien Talsu Romas katoļu baznīca, bet arī Talsu slimnīca. Nu, kad slimnīcas V. Ruģēna ielā vairs nav, muzeja pienākums esot glabāt ziņas par tās pastāvēšanas laiku. Pagaidām gan muzeja rīcībā neesot tik bagātīga materiālu klāsta, kāds apskatāms Latvijas Sarkanā Krusta 95 gadu pastāvēšanai veltītajā izstādē.
Biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops norādīja, ka Latvijas Sarkanais Krusts ir vecākā sabiedriskā organizācija Latvijā. «Esam vien divas dienas jaunāki nekā Latvijas valsts, jo Latvijas Sarkanais Krusts tika nodibināts 1918. gada 20. novembrī. Kopā ar Latviju gatavojamies sagaidīt arī savu simtgadi,» viņš sacīja.
Organizācijas darbība visā pasaulē notiekot pēc vieniem un tiem pašiem principiem, liekot palīdzēt tiem, kam palīdzība ir vajadzīga, neatkarīgi no palīdzības saņēmēju tautības, dzimuma, ādas krāsas, partijas piederības, seksuālās orientācijas vai citām pazīmēm. «Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība ir plašākā, lielākā labdarības kustība pasaulē,» skaidroja ģenerālsekretārs. Ja sākotnēji biedrības darbība bijusi cieši saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lielāka uzmanība tiekot pievērsta sociālajam darbam, veselības veicināšanas un veselības izglītības jautājumiem.
Par Sarkanā Krusta atpazīstamību Talsu pusē varot pateikties to cilvēku darbam un aizrautībai, kas šajā jomā darbojas Talsos un Kurzemē. Uzslavu izpelnījās arī Talsu novada muzejs. «Izstādes materiāli ir ļoti liela vērtība, ne visiem tos var atstāt un uzticēt. Talsu novada muzejam var, tāpēc šeit izstāde aplūkojama pilnākā komplektācijā nekā citur,» skaidroja U. Līkops. Tā kā ik vietā, kur izstādi izliek apskatei, uzsvars tiek likts uz Sarkanā Krusta darbību konkrētajā teritorijā un personībām, kas spilgti palikušas cilvēku atmiņās, ceļošana pa Latviju izstādei nāk par labu — tā turpina papildināties ar materiāliem.
Piederīgajos izstāde raisa atmiņas
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciālists, šīs izstādes kurators Mārtiņš Vesperis pieminēja tos, kuri ne vien strādājuši Latvijas Sarkanajā Krustā, bet ir arī cieši saistīti ar Talsu vēsturi, tostarp dakteri Voldemāru Ruģēnu, diakonijas māsu Jūliju Brašus un žēlsirdīgo māsu Aldonu Dzinters (Dzintars). Izstādē apskatāmas šo cilvēku fotogrāfijas, personiskās lietas un dokumenti, padarot ekspozīciju vietējiem ļaudīm daudz tuvāku.
Pavisam īpaša šādā notikumā bija pieminēto personību pēcteču klātbūtne. «Pateicoties šai izstādei, kavējos bērnības atmiņās un mēģinu atcerēties laiku, kad abi mani vecāki strādāja Latvijas Sarkanajā Krustā,» neslēpa V. Ruģēna un žēlsirdīgās māsas Alises Gulbes meita Ilze Grabovska. «Esmu ļoti priecīga, ka Talsos manus vecākus atceras. Iznākusi grāmata par Talsu slimnīcu, kuru nejauši dabūju arī es, un vēl šis pasākums… Liels paldies Talsiem! Redzēju arī skolu, kuru pabeidzu, māju, kurā dzīvoju un ar ko man saistās ļoti daudz mīļu atmiņu,» viņa teica.
Uzrunu sacīja V. Ruģēna znots Ludvigs Grabovskis, kurš jau medicīnas studiju laikā ar motociklu atbraucis uz Talsiem, ko gan toreiz, gan tagad uzskata par jauku pilsētu. «Ļoti!» Un liekas, ka cilvēki arī te ir labi. Man tikai žēl, ka vecā slimnīca vairs nestrādā… Kāds varbūt nav izcīnījis pietiekami spēcīgu cīņu par to, lai tā paliktu? Nezinu.
Daudzus gadus esmu strādājis medicīnā — onkoloģijā un ginekoloģijā — un braucis uz Talsu slimnīcu operēt. Vienreiz mēs ar dakteri Ruģēnu lidojām šurp ar lidmašīnu, bet nevarējām nosēsties, jo lidlaukā govis ganījās!» atmiņās dalījās Grabovska kungs.
Izstādes atklāšanā piedalījās arī Mārcis Broža, kuram žēlsirdīgā māsa Aldona Dzinters (Dzintars) ir vecāsmātes tēva māsa. «Viņa bija tā, kura pēc vecāku izsūtīšanas izaudzināja visus trīs bērnus un ļoti uzstāja, ka visiem dzimtā ir jāmācās, un tā arī visi trīs bērni ieguva augstāko izglītību, divi kļuva par doktoriem. Viņa ielika to rūpību un darba mīlestību, kas tika nodota tālāk nākamajās paaudzēs,» M. Broža atklāja.
Atceras arī kolēģi
Atmiņu stāstu netrūka dakterei Elgai Nemmei. «Esmu strādājusi kopā ar māsu Jūliju un dakteri Ruģēnu vairākus gadus. Māsai Jūlijai bija sava taktika, viņas teiktais bija kā akmenī cirsts. Pēdējos gados viņas atmiņa nebija tik laba — rīta piecminūtē ziņojot ārstam, kas nodaļā noticis, viņa nevarēja atcerēties pacientu uzvārdus, tāpēc teica «tas slimnieks no tās palātas ar to mēli» vai «tas slimnieks ar to kāju»! Bet mēs visi sapratām, ko viņa ar to domāja,» atceras daktere. Kad māsa Jūlija vairs nav varējusi izdarīt injekcijas, viņa tomēr gādājusi, lai slimnieku kopšana būtu augstā līmenī.
Par to, ka ik pārdzīvojums vēlāk atmiņās kļūst par piedzīvojumu, par ko var arī pasmieties, liecināja E. Nemmes dzemdībās gūtā pieredze. «Dakteris Ruģēns man pieņēma dzemdības! Tas viņam bija goda pienākums — visām dakterēm pieņemt dzemdības! Mēs daudzas tajā gadā dzemdējām! Starp citu, man bija sarežģījumi, bet viss beidzās ļoti veiksmīgi. Tagad par pieredzēto nāk smiekli, bet toreiz smiekli nenāca, kad otrā dienā pēc dzemdībām viņš atnāca, apsēdās uz gultas malas un teica: «Kolēģe, jums tā lieta bija ārkārtīgi sarežģīta. Man vairākas slimnieces šādā situācijā ir nomirušas, bet jums viss beidzās labi.» No bailēm nākamajā naktī nevarēju gulēt! Bet citādi dakteris Ruģēns bija ļoti atsaucīgs un jauks kolēģis,» daktere apliecināja. Pienācis laiks, kad V. Ruģēns vairs nav varējis salasīt savu rokrakstu, dusmojies, kurš gan tik nesaprotami visu sarakstījis, un kolektīvam bijis bail aizrādīt, ka rakstītājs ir viņš pats! «Tomēr cienījamajos gados viņš jo­projām bija ļoti darbspējīgs. Ginekoloģijā viņš patiešām bija profesionālis,» novērtē E. Nemme.
Savu saistību ar Latvijas Sarkano Krustu izstādes atklāšanā varēja pierādīt arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus. «Esmu bijis arī Rīgas 4. Sarkanā Krusta slimnīcas ķirurgs — subordinators. Tur ieguvu savu profesiju, kurā pēc tam strādāju šeit, Talsos, kopš 1983. gada. Ja tā var izteikties, griezt esmu iemācījies Sarkanajā Krustā, to turpinu līdz šai dienai un domāju darīt arī turpmāk,» viņš teica. Uzslavējis izstādē rodamās informācijas plašumu, A. Lācarus rosināja rast iespēju uz to vest jauniešus, kuriem tās apskate varētu būt noderīga profesionālās orientācijas meklējumos. Uz L. Grabovska izteikto nožēlu, ka agrākās slimnīcas ēka nu kļuvusi lieka, novada domes priekšsēdētājs atbildēja, atgādinot, ka vismaz Voldemāra Ruģēna vārdā nosauktā iela gan paliks savā vietā. Viņš arī ieteica Talsu novada muzeja saimei censties savā rīcībā iegūt pēc iespējas vairāk liecību no agrākās slimnīcas, lai tās varētu vēstīt par labajām lietām, kas reiz muzejam tuvajā ēkā bijušas.
Latvijas Sarkanā Krusta izstāde Talsu novada muzejā būs apskatāma līdz 31. janvārim.

Īsumā par Latvijas Sarkanā Krusta nozīmīgākajām personām Talsos:
Ārsts Voldemārs Ruģēns (1895—1983) no 1931. līdz 1944. gadam bija Talsu apriņķa slimnīcas direktors. No 1944. gada nogales līdz 1945. gadam viņš bija bēgļu gaitās Vācijā, bet, atgriežoties dzimtenē, turpināja darbu Talsu rajona slimnīcā par  galveno ārstu. No 1954. gadam līdz 1970. gadam V. Ruģēns bija Talsu rajona centrālās slimnīcas ārsts. Viņš bija precējies ar Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu Alisi Gulbi (1897—1973).
Žēlsirdīgā māsa Aldona Dzinters (Dzintars) (1894—1981), kara darbībai tuvojoties Rīgai, 1944. gadā devās uz Talsiem. Kā žēlsirdīgā māsa (vēlāk — medicīnas māsa) viņa strādāja Talsu pilsētas slimnīcā līdz pat aiziešanai pelnītā atpūtā. A. Dzinters (Dzintars) apbalvota ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes I pakāpi un saņēmusi citus apbalvojumus.
Diakonijas māsu Jūliju Brašus (1894—1970) Talsu pilsētā un apkārtnē pazina kā māsu Jūliju. Pirmā pasaules kara un medicīnas personāla trūkuma dēļ Kurzemes slimnīcas māsa tika nosūtīta strādāt uz Talsu privātslimnīcu pie ārsta Ivana Sadikova, kur viņa nostrādāja no 1917. līdz 1969. gadam. Līdz 1939. gadam māsa Jūlija dzīvoja Talsu slimnīcā, bet tad kopā ar otru diakonijas māsu Zelmu Osīti nopirka namu V. Ruģēna ielā 3.
Diakonijas māsa Zelma Osīte (1889—1957) pēc Jelgavas Sieviešu diakonijas skolas beigšanas no 1917. līdz 1844. gadam strādāja Talsu slimnīcā par vecāko māsu.
(Sagatavots no izstādes materiāliem.)

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: