«Galvenais ir vērtības, par kurām iestājos, un tas nav mainījies» 25.10.2018

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Šī gada 28. jūnija Talsu novada domes ārkārtas sēdē par jauno novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Karols, no mēra krēsla gāžot Edgaru Zelderi. Oktobra pirmajā nedēļā varas maiņai apritēja 100 dienas. Kā tās aizvadītas?
— Kā vērtējat aizvadītās 100 dienas Talsu novada domes priekšsēdētāja amatā? Kas jaunajai domes vadībai ir izdevies, kas — ne tik ļoti?
— Simts dienas, protams, ir tikai neliela daļa no vairākiem gadiem, kas mums atvēlēti, lai strādātu domē. Jau pirmajā tikšanās reizē ar darbiniekiem sacīju, ka ir jābalstās uz cilvēcību, precizitāti un komandu. Vairāki lēmumi, manuprāt, bijuši drosmīgi. Tas saistās, piemēram, ar lielāku atklātību, publicējot komiteju un domes sēžu audioierakstus. Pašlaik tiek strādāts, lai varētu tiešraidē translēt videoierakstus no domes sēdēm. Gadījums, kad būtiski izpaudās mūsu komandas gars, bija purva un mežu ugunsgrēks Valdgalē, kas notika šovasar. Esam pieņēmuši būtiskus lēmumus, noslēdzot trīs gadu līgumus (līdz šim tas bija tikai uz gadu) gan ar Ģimeņu un bērnu attīstības centru «Brīnumiņš», gan ar hokeja halli. Tas viņiem sniedz lielāku drošības izjūtu. Turklāt patīkami, ka ir iekustējušies lielie projekti. Notiek darbi ar Talsu Galvenās bibliotēkas būvniecību un Raiņa ielas pārbūvi.
Runājot par to, kas nav izdevies, šeit būtu pieminama deputātu savstarpējā attieksme. Nolēmu katru mēnesi rīkot sapulci (pirms tam nekas tāds nenotika), kur var piedalīties viens pārstāvis no katras partijas, kas strādā domē. Ja līdz šim bija strikti nodalīta pozīcija un opozīcija, tad šeit visi var apsēsties pie viena galda un paust savu viedokli. Tas, pie kā vēl jāstrādā: komiteju un domes sēžu deputātu savstarpējā kultūra. Vairāki deputāti sēdes salīdzinājuši pat ar cirku vai ko citu. Nenoliegšu, ka dažiem deputātiem ir bažas par plānotajām tiešraidēm no sēdēm. Ļoti būtisks ir datu aizsardzības faktors. Ja deputāti to neizpratīs un nekontrolēs sevi, no tiešraides to izdzēst nevarēsim… Pie negatīvā varu minēt arī dažu projektu gaitu. Vēlētos to ātrāku, bet ir tādas situācijas, kur neko nevaram mainīt un darbinieki strādā, lai procesi virzītos uz priekšu.
— Kas pašlaik notiek ar daudz apspriesto, plānoto sporta kompleksu, kurā būtu hokeja halle un peldbaseins?
— Sistemātiski un pakāpeniski strādājam pie tā, lai mēs kā pašvaldība veiktu savu mājasdarbu. Esam papildinājuši darba grupu, kas strādā pie šī jautājuma, un tas ir izskatīts domes komiteju sēdēs, kas līdz šim nebija izdarīts. Nākamais solis ir ieceri apstiprināt domes sēdē, lai iekļautu mūsu novada attīstības programmas investīciju plānā. Tiks uzdots izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu un tikt skaidrībā ar vietas izvēli. Domes sēdē tiks nosprausti konkrēti termiņi, līdz kuram tas jāpaveic. No idejas līdz realizācijai šādam lielam projektam ir ejams garš ceļš. Jāsaprot, ka ar pašvaldības finansējumu kompleksu mēs nevaram uzcelt. Jāatrod, kādi vēl mums ir varianti. Nedrīkst aizmirst, ka novadā ir ļoti daudz vajadzību, piemēram, nepieciešamība pēc jauniem bērnudārziem Sabilē un Vandzenē. Katrā ziņā — secīgi veicam visus soļus, lai novads tiktu pie sporta kompleksa.
— Pašlaik norit darbs pie nākamā gada budžeta. Kādas būs nākamā gada prioritātes?
— Budžeta palielinājums nav plānots, tas visdrīzāk būs šī gada apmērā. Jau šobrīd esam pieņēmuši lēmumus, kas būtiski skars nākamā gada budžetu. Viena no labākajām, lai arī ne tām lētākajām izmaiņām būs pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielinājums. Tiks pārskatīts pašvaldības un tās struktūrvienību darbinieku atalgojums. Mums to nepieciešams izlīdzināt. Kā vienu no vajadzībām esam izvirzījuši bērnu rotaļu laukumu sakārtošanu. Iecerēts izveidot skeitparku vai velotaku pie Vilkmuižas ezera. Tiek risināti jautājumi par skolu tīkla uzlabošanu un skolām nepieciešamo finansējumu mācību vides sakārtošanā. Tā būs deputātu izšķiršanās. Esmu par to, ka, pirms iegādāties jaunu tehniku, nepieciešams izremontēt telpas. Pārvaldēm piešķirsim finansējumu, ņemot vērā teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu u. c. faktorus, proti, šogad nebūs kā pērn, kad tika mainīta līdzekļu piešķiršanas sistēma, pamatojoties uz pārvaldnieku trim iesniegtajām tāmēm nepieciešamajiem darbiem. Pārvaldnieki zina, kādus darbus viņiem būtiski veikt, viņi to paši izvērtēs. Gribu uzsvērt, ka jā — varam runāt par lielām lietām, bet jāsaprot, ka jāsāk ar mazām, jo tas ir pamatu pamats. Protams, ir jābūt lieliem sapņiem, bet mūsu novadā iekavējušās pamata vajadzības, kas jāatrisina vispirms.
— Kādas ir Talsu novada attīstības perspektīvas? Kas, jūsuprāt, pašvaldībai būtu jādara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos?
— Mēs kā pašvaldība varam palīdzēt koordinēt, ieteikt un palīdzēt. Pašvaldība nav uzņēmējs, kurš var panākt, ka, piemēram, darba devēji palielina saviem darbiniekiem atalgojumu, kas varētu atturēt no došanās prom vai arī veicinātu atgriešanos dzimtajā pusē. Mēs kā pašvaldība varam sniegt savu artavu, nodrošinot kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas, sakārtojot vidi, kur iespējams gan aktīvi atpūsties, gan darboties dažādos amatiermākslas kolektīvos, gan arī sniedzot drošu vidi. Jāsaprot, ka būs daļa jauniešu, kuri sevi saredz tikai lielpilsētās vai ārzemēs, un šeit vienīgais risinājums ir stingru pamatu veidošana — mīlestība pret Tēvzemi. Ja nav vērtību, kā dēļ kaut ko darīt… Un visgrūtāk ir, ja cilvēks sevī tur naidu, aizvainojumu un rūgtumu un ar to sirdī aizbrauc.

Prieks, ka valsts pievērsusies šim jautājumam, atbalstot tautiešus, kuri atgriežas dzimtenē, piešķirot finansējumu arī uzņēmējdarbības uzsākšanai. Arī mēs, pašvaldība, strādājam pie tā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības iespējas novadā. Esam izsludinājuši konkursu uz uzņēmējdarbības koordinatora vietu, kuras pašvaldībā līdz šim nav bijis. Pieaugusi arī konkursa «Dari Talsu novadam» popularitāte, kur piešķiram uzņēmējam finansējumu jaunas idejas realizācijai. Tāpat lieliska iespēja mūsu puses cilvēkiem ir Talsu biznesa inkubators. Turklāt cenšamies kopīgi strādāt ar Talsu Komersantu klubu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes reģionālo nodaļu, jo līdz šim esam bijuši ļoti sadrumstaloti, katrs bijis pats par sevi. Līdztekus tam esam uzsākuši infrastruktūras sakārtošanu (Raiņa, Celtnieku, Laukmuižas ielas pārbūve), kas uzņēmējiem ir ļoti būtiski.
— Pašlaik notiek agrāk tik ļoti divējādi vērtētā kultūras, sporta un tūrisma centra reorganizācija, tā vietā izveidojot kultūras un sporta attīstības nodaļu. Pirmais konkurss uz nodaļas vadītāja vietu beidzās bez rezultāta, lai arī bija pieteikušies pretendenti un notika intervijas. Pašlaik konkurss izsludināts atkārtoti. Kāpēc?
— Ceru, ka šie cilvēki, kas pieteicās uz konkursu pirmajā reizē, pieteiksies arī tagad. Šāda situācija radās, jo, izsludinot konkursu pirmajā reizē, nebija sakārtota normatīvā bāze. Tagad ar domes lēmumu esam likvidējuši centru, un mums vispirms jāpiedāvā darba vietas jaunajā nodaļā jau esošajiem darbiniekiem, kas līdz šim strādāja centrā.
Veicam šādu reorganizāciju, jo par to runāts jau krietnu laiku. Uz šādām izmaiņām norādīja arī auditors, kas auditēja pašvaldības centrālo administrāciju.
— Kāds no šādām izmaiņām būs galvenais ieguvums iedzīvotājiem?
— Ceru, ka iedzīvotājiem nekas nemainīsies, ja nu vienīgi uzlabosies. Būtiski, lai ir labs un kvalitatīvs kultūras un sporta pasākumu piedāvājums, lai cilvēki tos izbaudītu. Pēc izmaiņām darbinieki varēs vairāk strādāt un veltīt laiku stratēģiskiem un radošiem, ne tik daudz birokrātiskiem jautājumiem.
— 13. Saeimas vēlēšanās Talsu novadā procentuāli vislielāko atbalstu ieguva partija «KPV LV» (24,37%). Turpretim domes vadības pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tikai 14,77%. Kā vērtējat šādus rezultātus, ko, jūsuprāt, sabiedrība ar to vēlas pateikt? Pie tam — «KPV LV» Talsu novadā pat nav oficiālas pārstāvniecības.
— Jāņem vērā, ka Saeimas vēlēšanas būtiski atšķiras no pašvaldību vēlēšanām. Pozitīvi ir tas, ka mūsu novadā ļaudis balsojuši par latviskām partijām, un tas ir galvenais. Pēc šīm vēlēšanām Saeimā, tāpat kā Talsu novada domē, ir ļoti liela sadrumstalotība. Ja runājam par izteikto atbalstu «KPV LV», tas ir sava veida protesta balsojums, vēlme pēc izmaiņām. Dod Dievs, lai jaunā Saeima izpildītu kaut daļu no tā, kas tika solīts pirms vēlēšanām. Un mums, iedzīvotājiem, tam ir jāseko līdzi. Ceru, ka pēc šīm vēlēšanām vilšanās sajūta vēlāk nebūs lielāka nekā citas reizes.
— Iepriekšējā Talsu novada domes sasaukumā jūs kā ZZS deputāts strādājāt opozīcijā, jo īpaši bija redzama jūsu nostāja pret toreiz pie vadības stūres esošo partiju «Talsu novada attīstībai». Tagad ar viņiem strādājat kopā koalīcijā.
— Galvenais ir vērtības, par kurām iestājos, un tas nav mainījies. Turklāt koalīcijai nav noslēgts līgums. Šis ir jauns veids, kā cenšamies strādāt. Demokrātiskā sabiedrībā jebkuram ir iespējas izpaust savu viedokli vēlēšanās. Kā zināms, pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām domē esam ļoti sadrumstaloti, pārstāvot astoņus politiskos spēkus. Tad seko nākamais jautājums: kurš spēj apvienot un daudzmaz produktīvi virzīties uz priekšu? Galvenais ir strādāt kopā kā iedzīvotāju ievēlētiem deputātiem, nevis kā opozīcijai un pozīcijai. Kādu noniecinot vai strādājot ar naidu, nevar vadīt novadu. Jābūt ar mīlestību pret to, ko dari.
— Kā jūs komentētu sižetu, kas 14. oktobrī tika atspoguļots Latvijas Televīzijas raidījumā «De facto» par to, ka Jaunsardzes un informācijas centra vienībās pazudušas mantas vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā? Saistībā ar notikušo policijā uzsākti divi kriminālprocesi. Tajā laikā ieņēmāt Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta 1. novada nodaļas vadītāja amatu.
— Tas notika tikai tāpēc, ka bija nepareizi izveidota sistēma. Noliktavas, kur bija lielākais zudums, nebija manā pakļautībā, un tur nebija iesaistīti mani darbinieki. Manis vadītajā novadā noliktavā iztrūkuma nebija, viss tika kontrolēts. Ja nav kārtīgu pamatu, turpmākie darbi nevar izdoties. Viss sākas no augšas — ir jābūt pareizi veidotai sistēmai, atbildīgiem darbiniekiem un kontrolei. Nevar prasīt no citiem, ja pats neievēro pamatprincipus.
— Nav noslēpums, ka, pie varas esot iepriekšējam domes priekšsēdētājam Edgaram Zelderim, pašvaldībā darbinieku vidē valdīja saspīlēta, ne pārāk patīkama gaisotne. Kā ir tagad? Vai izdevies uzlabot darba atmosfēru?
— Es ieteiktu pastaigāt pa pašvaldības ēkas stāviem un kabinetiem. No darbiniekiem esmu dzirdējis, ka izmaiņas ir mainījušas atmosfēru un veicinājušas vēlmi izrādīt iniciatīvu un strādāt. Kolektīvs ir ne tikai jāizveido, bet arī jāuztur un jāsniedz motivācija.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: