«Galvenais ir vērtības, par kurām iestājos, un tas nav mainījies» 25.10.2018
Šī gada 28. jūnija Talsu novada domes ārkārtas sēdē
par jauno novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Karols,
no mēra krēsla gāžot Edgaru Zelderi. Oktobra pirmajā nedēļā varas
maiņai apritēja 100 dienas. Kā tās aizvadītas?
— Kā vērtējat aizvadītās 100 dienas Talsu novada domes
priekšsēdētāja amatā? Kas jaunajai domes vadībai ir izdevies,
kas — ne tik ļoti?
— Simts dienas, protams, ir tikai neliela daļa no vairākiem gadiem,
kas mums atvēlēti, lai strādātu domē. Jau pirmajā tikšanās reizē ar
darbiniekiem sacīju, ka ir jābalstās uz cilvēcību, precizitāti un
komandu. Vairāki lēmumi, manuprāt, bijuši drosmīgi. Tas saistās,
piemēram, ar lielāku atklātību, publicējot komiteju un domes sēžu
audioierakstus. Pašlaik tiek strādāts, lai varētu tiešraidē
translēt videoierakstus no domes sēdēm. Gadījums, kad būtiski
izpaudās mūsu komandas gars, bija purva un mežu ugunsgrēks
Valdgalē, kas notika šovasar. Esam pieņēmuši būtiskus lēmumus,
noslēdzot trīs gadu līgumus (līdz šim tas bija tikai uz gadu) gan
ar Ģimeņu un bērnu attīstības centru «Brīnumiņš», gan ar hokeja
halli. Tas viņiem sniedz lielāku drošības izjūtu. Turklāt patīkami,
ka ir iekustējušies lielie projekti. Notiek darbi ar Talsu Galvenās
bibliotēkas būvniecību un Raiņa ielas pārbūvi.
Runājot par to, kas nav izdevies, šeit būtu pieminama deputātu
savstarpējā attieksme. Nolēmu katru mēnesi rīkot sapulci (pirms tam
nekas tāds nenotika), kur var piedalīties viens pārstāvis no katras
partijas, kas strādā domē. Ja līdz šim bija strikti nodalīta
pozīcija un opozīcija, tad šeit visi var apsēsties pie viena galda
un paust savu viedokli. Tas, pie kā vēl jāstrādā: komiteju un domes
sēžu deputātu savstarpējā kultūra. Vairāki deputāti sēdes
salīdzinājuši pat ar cirku vai ko citu. Nenoliegšu, ka dažiem
deputātiem ir bažas par plānotajām tiešraidēm no sēdēm. Ļoti
būtisks ir datu aizsardzības faktors. Ja deputāti to neizpratīs un
nekontrolēs sevi, no tiešraides to izdzēst nevarēsim… Pie negatīvā
varu minēt arī dažu projektu gaitu. Vēlētos to ātrāku, bet ir tādas
situācijas, kur neko nevaram mainīt un darbinieki strādā, lai
procesi virzītos uz priekšu.
— Kas pašlaik notiek ar daudz apspriesto, plānoto sporta
kompleksu, kurā būtu hokeja halle un peldbaseins?
— Sistemātiski un pakāpeniski strādājam pie tā, lai mēs kā
pašvaldība veiktu savu mājasdarbu. Esam papildinājuši darba grupu,
kas strādā pie šī jautājuma, un tas ir izskatīts domes komiteju
sēdēs, kas līdz šim nebija izdarīts. Nākamais solis ir ieceri
apstiprināt domes sēdē, lai iekļautu mūsu novada attīstības
programmas investīciju plānā. Tiks uzdots izstrādāt tehniski
ekonomisko pamatojumu un tikt skaidrībā ar vietas izvēli. Domes
sēdē tiks nosprausti konkrēti termiņi, līdz kuram tas jāpaveic. No
idejas līdz realizācijai šādam lielam projektam ir ejams garš ceļš.
Jāsaprot, ka ar pašvaldības finansējumu kompleksu mēs nevaram
uzcelt. Jāatrod, kādi vēl mums ir varianti. Nedrīkst aizmirst, ka
novadā ir ļoti daudz vajadzību, piemēram, nepieciešamība pēc
jauniem bērnudārziem Sabilē un Vandzenē. Katrā ziņā — secīgi
veicam visus soļus, lai novads tiktu pie sporta kompleksa.
— Pašlaik norit darbs pie nākamā gada budžeta. Kādas būs
nākamā gada prioritātes?
— Budžeta palielinājums nav plānots, tas visdrīzāk būs šī gada
apmērā. Jau šobrīd esam pieņēmuši lēmumus, kas būtiski skars nākamā
gada budžetu. Viena no labākajām, lai arī ne tām lētākajām izmaiņām
būs pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma
palielinājums. Tiks pārskatīts pašvaldības un tās struktūrvienību
darbinieku atalgojums. Mums to nepieciešams izlīdzināt. Kā vienu no
vajadzībām esam izvirzījuši bērnu rotaļu laukumu sakārtošanu.
Iecerēts izveidot skeitparku vai velotaku pie Vilkmuižas ezera.
Tiek risināti jautājumi par skolu tīkla uzlabošanu un skolām
nepieciešamo finansējumu mācību vides sakārtošanā. Tā būs deputātu
izšķiršanās. Esmu par to, ka, pirms iegādāties jaunu tehniku,
nepieciešams izremontēt telpas. Pārvaldēm piešķirsim finansējumu,
ņemot vērā teritorijas lielumu, iedzīvotāju skaitu u. c.
faktorus, proti, šogad nebūs kā pērn, kad tika mainīta līdzekļu
piešķiršanas sistēma, pamatojoties uz pārvaldnieku trim
iesniegtajām tāmēm nepieciešamajiem darbiem. Pārvaldnieki zina,
kādus darbus viņiem būtiski veikt, viņi to paši izvērtēs. Gribu
uzsvērt, ka jā — varam runāt par lielām lietām, bet jāsaprot,
ka jāsāk ar mazām, jo tas ir pamatu pamats. Protams, ir jābūt
lieliem sapņiem, bet mūsu novadā iekavējušās pamata vajadzības, kas
jāatrisina vispirms.
— Kādas ir Talsu novada attīstības perspektīvas? Kas,
jūsuprāt, pašvaldībai būtu jādara, lai apturētu iedzīvotāju skaita
samazināšanos?
— Mēs kā pašvaldība varam palīdzēt koordinēt, ieteikt un palīdzēt.
Pašvaldība nav uzņēmējs, kurš var panākt, ka, piemēram, darba
devēji palielina saviem darbiniekiem atalgojumu, kas varētu atturēt
no došanās prom vai arī veicinātu atgriešanos dzimtajā pusē. Mēs kā
pašvaldība varam sniegt savu artavu, nodrošinot kvalitatīvas
izglītības ieguves iespējas, sakārtojot vidi, kur iespējams gan
aktīvi atpūsties, gan darboties dažādos amatiermākslas kolektīvos,
gan arī sniedzot drošu vidi. Jāsaprot, ka būs daļa jauniešu, kuri
sevi saredz tikai lielpilsētās vai ārzemēs, un šeit vienīgais
risinājums ir stingru pamatu veidošana — mīlestība pret
Tēvzemi. Ja nav vērtību, kā dēļ kaut ko darīt… Un visgrūtāk ir, ja
cilvēks sevī tur naidu, aizvainojumu un rūgtumu un ar to sirdī
aizbrauc.
Prieks, ka valsts pievērsusies šim jautājumam, atbalstot
tautiešus, kuri atgriežas dzimtenē, piešķirot finansējumu arī
uzņēmējdarbības uzsākšanai. Arī mēs, pašvaldība, strādājam pie tā,
lai uzlabotu uzņēmējdarbības iespējas novadā. Esam izsludinājuši
konkursu uz uzņēmējdarbības koordinatora vietu, kuras pašvaldībā
līdz šim nav bijis. Pieaugusi arī konkursa «Dari Talsu novadam»
popularitāte, kur piešķiram uzņēmējam finansējumu jaunas idejas
realizācijai. Tāpat lieliska iespēja mūsu puses cilvēkiem ir Talsu
biznesa inkubators. Turklāt cenšamies kopīgi strādāt ar Talsu
Komersantu klubu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
Kurzemes reģionālo nodaļu, jo līdz šim esam bijuši ļoti
sadrumstaloti, katrs bijis pats par sevi. Līdztekus tam esam
uzsākuši infrastruktūras sakārtošanu (Raiņa, Celtnieku, Laukmuižas
ielas pārbūve), kas uzņēmējiem ir ļoti būtiski.
— Pašlaik notiek agrāk tik ļoti divējādi vērtētā kultūras,
sporta un tūrisma centra reorganizācija, tā vietā izveidojot
kultūras un sporta attīstības nodaļu. Pirmais konkurss uz nodaļas
vadītāja vietu beidzās bez rezultāta, lai arī bija pieteikušies
pretendenti un notika intervijas. Pašlaik konkurss izsludināts
atkārtoti. Kāpēc?
— Ceru, ka šie cilvēki, kas pieteicās uz konkursu pirmajā reizē,
pieteiksies arī tagad. Šāda situācija radās, jo, izsludinot
konkursu pirmajā reizē, nebija sakārtota normatīvā bāze. Tagad ar
domes lēmumu esam likvidējuši centru, un mums vispirms jāpiedāvā
darba vietas jaunajā nodaļā jau esošajiem darbiniekiem, kas līdz
šim strādāja centrā.
Veicam šādu reorganizāciju, jo par to runāts jau krietnu laiku. Uz
šādām izmaiņām norādīja arī auditors, kas auditēja pašvaldības
centrālo administrāciju.
— Kāds no šādām izmaiņām būs galvenais ieguvums
iedzīvotājiem?
— Ceru, ka iedzīvotājiem nekas nemainīsies, ja nu vienīgi
uzlabosies. Būtiski, lai ir labs un kvalitatīvs kultūras un sporta
pasākumu piedāvājums, lai cilvēki tos izbaudītu. Pēc izmaiņām
darbinieki varēs vairāk strādāt un veltīt laiku stratēģiskiem un
radošiem, ne tik daudz birokrātiskiem jautājumiem.
— 13. Saeimas vēlēšanās Talsu novadā procentuāli
vislielāko atbalstu ieguva partija «KPV LV» (24,37%). Turpretim
domes vadības pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tikai
14,77%. Kā vērtējat šādus rezultātus, ko, jūsuprāt, sabiedrība ar
to vēlas pateikt? Pie tam — «KPV LV» Talsu novadā pat nav oficiālas
pārstāvniecības.
— Jāņem vērā, ka Saeimas vēlēšanas būtiski atšķiras no pašvaldību
vēlēšanām. Pozitīvi ir tas, ka mūsu novadā ļaudis balsojuši par
latviskām partijām, un tas ir galvenais. Pēc šīm vēlēšanām Saeimā,
tāpat kā Talsu novada domē, ir ļoti liela sadrumstalotība. Ja
runājam par izteikto atbalstu «KPV LV», tas ir sava veida protesta
balsojums, vēlme pēc izmaiņām. Dod Dievs, lai jaunā Saeima
izpildītu kaut daļu no tā, kas tika solīts pirms vēlēšanām. Un
mums, iedzīvotājiem, tam ir jāseko līdzi. Ceru, ka pēc šīm
vēlēšanām vilšanās sajūta vēlāk nebūs lielāka nekā citas
reizes.
— Iepriekšējā Talsu novada domes sasaukumā jūs kā ZZS
deputāts strādājāt opozīcijā, jo īpaši bija redzama jūsu nostāja
pret toreiz pie vadības stūres esošo partiju «Talsu novada
attīstībai». Tagad ar viņiem strādājat kopā
koalīcijā.
— Galvenais ir vērtības, par kurām iestājos, un tas nav mainījies.
Turklāt koalīcijai nav noslēgts līgums. Šis ir jauns veids, kā
cenšamies strādāt. Demokrātiskā sabiedrībā jebkuram ir iespējas
izpaust savu viedokli vēlēšanās. Kā zināms, pēc pēdējām pašvaldību
vēlēšanām domē esam ļoti sadrumstaloti, pārstāvot astoņus
politiskos spēkus. Tad seko nākamais jautājums: kurš spēj apvienot
un daudzmaz produktīvi virzīties uz priekšu? Galvenais ir strādāt
kopā kā iedzīvotāju ievēlētiem deputātiem, nevis kā opozīcijai un
pozīcijai. Kādu noniecinot vai strādājot ar naidu, nevar vadīt
novadu. Jābūt ar mīlestību pret to, ko dari.
— Kā jūs komentētu sižetu, kas 14. oktobrī tika
atspoguļots Latvijas Televīzijas raidījumā «De facto» par to, ka
Jaunsardzes un informācijas centra vienībās pazudušas mantas
vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā? Saistībā ar notikušo
policijā uzsākti divi kriminālprocesi. Tajā laikā ieņēmāt
Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta
1. novada nodaļas vadītāja amatu.
— Tas notika tikai tāpēc, ka bija nepareizi izveidota sistēma.
Noliktavas, kur bija lielākais zudums, nebija manā pakļautībā, un
tur nebija iesaistīti mani darbinieki. Manis vadītajā novadā
noliktavā iztrūkuma nebija, viss tika kontrolēts. Ja nav kārtīgu
pamatu, turpmākie darbi nevar izdoties. Viss sākas no augšas —
ir jābūt pareizi veidotai sistēmai, atbildīgiem darbiniekiem un
kontrolei. Nevar prasīt no citiem, ja pats neievēro
pamatprincipus.
— Nav noslēpums, ka, pie varas esot iepriekšējam domes
priekšsēdētājam Edgaram Zelderim, pašvaldībā darbinieku vidē
valdīja saspīlēta, ne pārāk patīkama gaisotne. Kā ir tagad? Vai
izdevies uzlabot darba atmosfēru?
— Es ieteiktu pastaigāt pa pašvaldības ēkas stāviem un kabinetiem.
No darbiniekiem esmu dzirdējis, ka izmaiņas ir mainījušas atmosfēru
un veicinājušas vēlmi izrādīt iniciatīvu un strādāt. Kolektīvs ir
ne tikai jāizveido, bet arī jāuztur un jāsniedz motivācija.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: