Gardi paēst idejas vārdā 15.08.2015

Janita Veinberga
janita@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Par biznesu šo darbošanos nenosauksi. Par lielisku ideju un apbrīnojamu uzņēmību gan. Vēl līdz 21. augustam ikvienam ir unikāla iespēja apciemot Upesgrīvas internātskolā Uguņciemā radīto ēdināšanas uzņēmuma «Vasaras ēdnīca», kura darbojas jau no jūnija, un baudīt patiešām izcili gardu mājas ēdienu. Peļņu idejas autori vēl tikai aprēķinās pēc projekta beigām, bet tas nebūs svarīgākais rādītājs — izdevās vai ne. Idejas izdošanos var nemērīt un nesvērt — tas jau ir skaidrs — ir izdevies!
Skolas direktore Maija Aveniņa šo ieceri sauc par janvāra dullumu. Doma — nodibināt vasaras ēdnīcu radusies ar tālejošu mērķi — 2016. gada vasarā šeit būs iespēja nodrošināt skolēnu vasaras darba vietas. Lai saprastu, kāds ir darba apjoms un cik daudz skolēnu būs iespējams nodarbināt, šovasar darbinieki strādāja paši. Strādājot pie idejas un aprunājoties ar skolas saimniecības vadītāju, konsultējoties ar virtuves komandu, nolemts — mēģināsim! Kur atradīsies galdiņi, kur varēs novietot automašīnas, kā kopumā viss izskatīsies, tas ir skolas darbinieku komandas darbs. Mērķis nav nopelnīt, bet dot iespēju nākamajā vasarā jauniešiem pārbaudīt un nostiprināt savas prasmes.
«Tā tomēr ir liela starpība,
 vai skolā mācību stundas laikā students sagatavo desmit porcijas ēdiena vai arī var nodrošināt 30 vai 40 porcijas un izdarīt to tikpat labi,» saka skolas direktore. Saprast apriti un ēdināšanas uzņēmuma ikdienu — tās ir detaļas, kas apjaušamas vien reālā ikdienas darbā. Vienmēr tīri galdiņi, allaž svaigi ziedi vāzē un puķu podos, salvešu turētājos salvetes pietiekamā daudzumā un tā, lai vējš neaizpūš, — tās ir svarīgas nianses. Šeit pat ziedu vāzē saliktie akmentiņi nav nejaušība — ir padomāts par to, lai stiprāka vēja brāzma to nenopūš no galda. «Tikai darot visas šīs detaļas var noķert un pamanīt. Mums ļoti palīdz arī ēdnīcas apmeklētāju ieteikumi vai norādes par kādām detaļām, kuras savā ikdienas darbā varbūt nemaz nespējam pamanīt. Tāpēc šāds testa režīms ir ļoti labs,» atklāj M. Aveniņa.
Laikraksta viesošanās dienā ēdnīcas piedāvājumā ir aukstā zupa, saknes un dārzeņi sautējumos un salātos, biezpiens, pankūkas ar svaigu ogu mērci, Dundagas krēms un maizes zupa ar putukrējumu. Kā ēdienkartes piedāvājumu nosaukusi kāda viešņa, popularizējot šo vietu sociālajos tīklos, — var paēst ar prasmi un mīlestību gatavotu nesamudrītu latviešu ēdienu tīrā lauku skolas interjerā.
Šobrīd jau ir skaidrs: nākamgad nāksies paplašināties — virtuve ir par mazu tādam pieprasījumam. Vidēji viens cilvēks šeit par paēst par 1,50 eiro. Tikai viena diena nostrādāta ar mīnusa zīmi — 13 centiem, kas ir tīri simbolisks zaudējums. Ēdnīcas darbinieki jau iemanījušies prognozēt apmeklētāju apjomu. Nākamajam gadam ir gūta vērtīga pieredze un zināšanas. Piemēram — ja Rojā vai Mērsragā notiek kādi svētki vai pasākumi — ēdnīcā apmeklētāju būs mazāk, īpaši vakara stundās. Strādāt septiņas dienas nedēļā — arī tas prasa savu. «Nedaudz jau galvas kūp, bet distanci līdz galam noturēsim, kā nekā — esam izturīgi ļaudis,» ar pārliecību pauž M. Aveniņa.
Nav viss tik vienkārši —
ne katram šāds darbs ir piemērots un ne katrs var virtuvē strādāt. Ir daudz citu palīgdarbu, kas šeit darāmi katru dienu, piemēram — galdiņi jāiznes pagalmā, zāle jānopļauj. Atsaucīgie Laidzes pedagogi, kas māca tieši ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pieteikušies palīgā. Uzrunātas skolas skolotājas. Papildus nevienam darbiniekam šeit nemaksā, viss notiek idejas vārdā. Lielākā daļa no uzrunātajiem ir bijusi atsaucīga un projektā piedalās. Uz jautājumu — kāpēc darīt, ja var taču arī nedarīt, M. Aveniņa saka: «Ir cilvēki, un… ir cilvēki. Viss notiek idejas vārdā! Ir tādi, kas saprot šī pasākuma jēgu. Tas ir jautājums par speciālās izglītības jēgu Latvijā. Tā ir — iedot jaunietim praktiskās zināšanas, darba iemaņas. Valstī taču to postulē — speciālajai izglītībai ir jānodrošina saikne ar reālo dzīvi, ar darba dzīvi. Mums ir darbinieki, kas saprot šo jēgu. Mūsu pastāvēšanas jēga ir izveidot šo ciešo saskarsmi — bērns mācīsies, un vasarā šeit būs iespēja praktiski strādāt un pašam nopelnīt.» Ir skaidrs, tie uzņēmīgie skolas darbinieki, kuri šovasar cītīgi strādā, to dara idejas vārdā — lai nākamajā gadā bērni varētu šeit darboties. «Gribi kaut ko izdarīt? Atradīsi veidu! Negribi neko darīt? Atradīsi iemeslu. Šī formula darbojas perfekti,» atzīst M. Aveniņa.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: