Gardi paēst idejas vārdā 15.08.2015


Par biznesu šo darbošanos nenosauksi. Par lielisku ideju
un apbrīnojamu uzņēmību gan. Vēl līdz 21. augustam ikvienam ir
unikāla iespēja apciemot Upesgrīvas internātskolā Uguņciemā radīto
ēdināšanas uzņēmuma «Vasaras ēdnīca», kura darbojas jau no jūnija,
un baudīt patiešām izcili gardu mājas ēdienu. Peļņu idejas autori
vēl tikai aprēķinās pēc projekta beigām, bet tas nebūs svarīgākais
rādītājs — izdevās vai ne. Idejas izdošanos var nemērīt un nesvērt
— tas jau ir skaidrs — ir izdevies!
Skolas direktore Maija Aveniņa šo ieceri sauc par janvāra dullumu.
Doma — nodibināt vasaras ēdnīcu radusies ar tālejošu mērķi — 2016.
gada vasarā šeit būs iespēja nodrošināt skolēnu vasaras darba
vietas. Lai saprastu, kāds ir darba apjoms un cik daudz skolēnu būs
iespējams nodarbināt, šovasar darbinieki strādāja paši. Strādājot
pie idejas un aprunājoties ar skolas saimniecības vadītāju,
konsultējoties ar virtuves komandu, nolemts — mēģināsim! Kur
atradīsies galdiņi, kur varēs novietot automašīnas, kā kopumā viss
izskatīsies, tas ir skolas darbinieku komandas darbs. Mērķis nav
nopelnīt, bet dot iespēju nākamajā vasarā jauniešiem pārbaudīt un
nostiprināt savas prasmes.
«Tā tomēr ir liela starpība,
vai skolā mācību stundas laikā students sagatavo desmit
porcijas ēdiena vai arī var nodrošināt 30 vai 40 porcijas un
izdarīt to tikpat labi,» saka skolas direktore. Saprast apriti un
ēdināšanas uzņēmuma ikdienu — tās ir detaļas, kas apjaušamas vien
reālā ikdienas darbā. Vienmēr tīri galdiņi, allaž svaigi ziedi vāzē
un puķu podos, salvešu turētājos salvetes pietiekamā daudzumā un
tā, lai vējš neaizpūš, — tās ir svarīgas nianses. Šeit pat ziedu
vāzē saliktie akmentiņi nav nejaušība — ir padomāts par to, lai
stiprāka vēja brāzma to nenopūš no galda. «Tikai darot visas šīs
detaļas var noķert un pamanīt. Mums ļoti palīdz arī ēdnīcas
apmeklētāju ieteikumi vai norādes par kādām detaļām, kuras savā
ikdienas darbā varbūt nemaz nespējam pamanīt. Tāpēc šāds testa
režīms ir ļoti labs,» atklāj M. Aveniņa.
Laikraksta viesošanās dienā ēdnīcas piedāvājumā ir aukstā zupa,
saknes un dārzeņi sautējumos un salātos, biezpiens, pankūkas ar
svaigu ogu mērci, Dundagas krēms un maizes zupa ar putukrējumu. Kā
ēdienkartes piedāvājumu nosaukusi kāda viešņa, popularizējot šo
vietu sociālajos tīklos, — var paēst ar prasmi un mīlestību
gatavotu nesamudrītu latviešu ēdienu tīrā lauku skolas
interjerā.
Šobrīd jau ir skaidrs: nākamgad nāksies paplašināties — virtuve ir
par mazu tādam pieprasījumam. Vidēji viens cilvēks šeit par paēst
par 1,50 eiro. Tikai viena diena nostrādāta ar mīnusa zīmi — 13
centiem, kas ir tīri simbolisks zaudējums. Ēdnīcas darbinieki jau
iemanījušies prognozēt apmeklētāju apjomu. Nākamajam gadam ir gūta
vērtīga pieredze un zināšanas. Piemēram — ja Rojā vai Mērsragā
notiek kādi svētki vai pasākumi — ēdnīcā apmeklētāju būs mazāk,
īpaši vakara stundās. Strādāt septiņas dienas nedēļā — arī tas
prasa savu. «Nedaudz jau galvas kūp, bet distanci līdz galam
noturēsim, kā nekā — esam izturīgi ļaudis,» ar pārliecību pauž
M. Aveniņa.
Nav viss tik vienkārši —
ne katram šāds darbs ir piemērots un ne katrs var virtuvē strādāt.
Ir daudz citu palīgdarbu, kas šeit darāmi katru dienu, piemēram —
galdiņi jāiznes pagalmā, zāle jānopļauj. Atsaucīgie Laidzes
pedagogi, kas māca tieši ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu,
pieteikušies palīgā. Uzrunātas skolas skolotājas. Papildus nevienam
darbiniekam šeit nemaksā, viss notiek idejas vārdā. Lielākā daļa no
uzrunātajiem ir bijusi atsaucīga un projektā piedalās. Uz jautājumu
— kāpēc darīt, ja var taču arī nedarīt, M. Aveniņa saka: «Ir
cilvēki, un… ir cilvēki. Viss notiek idejas vārdā! Ir tādi, kas
saprot šī pasākuma jēgu. Tas ir jautājums par speciālās izglītības
jēgu Latvijā. Tā ir — iedot jaunietim praktiskās zināšanas, darba
iemaņas. Valstī taču to postulē — speciālajai izglītībai ir
jānodrošina saikne ar reālo dzīvi, ar darba dzīvi. Mums ir
darbinieki, kas saprot šo jēgu. Mūsu pastāvēšanas jēga ir izveidot
šo ciešo saskarsmi — bērns mācīsies, un vasarā šeit būs iespēja
praktiski strādāt un pašam nopelnīt.» Ir skaidrs, tie uzņēmīgie
skolas darbinieki, kuri šovasar cītīgi strādā, to dara idejas vārdā
— lai nākamajā gadā bērni varētu šeit darboties. «Gribi kaut ko
izdarīt? Atradīsi veidu! Negribi neko darīt? Atradīsi iemeslu. Šī
formula darbojas perfekti,» atzīst M. Aveniņa.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: