«Grūti pateikt, kas notiks rīt» 10.04.2014
Pēdējo mēnešu laikā Dundagas vārds bieži izskanējis saistībā ar domstarpībām par iespējamajām izmaiņām pašvaldības struktūrā. Nu viļņošanās pierimusi, un Dundagas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Laicāns var atskatīties uz nepilna gada laikā pieredzēto.
Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājuši teju desmit mēneši. Tikpat ilgi G. Laicāns ieņem novada priekšsēdētāja amatu. Lai arī entuziasms strādāt nav zudis, nākotnē viņš raugās piesardzīgi: «Politiskā ziņā grūti pateikt, kas notiks rīt. Tomēr, cik atļaus —, strādāšu. Cilvēki man uzticējušies, tādēļ viss jādara pēc labākās sirdsapziņas.»
Viens no klupšanas akmeņiem
pašvaldības darbā vēl nesen bija iecere ieviest izmaiņas tās struktūrā. Priekšsēdētāja pērnā gada beigās piedāvātā tās funkciju pārlūkošanas shēma ietvēra punktu, kas paredz: Kolkas pagasta pārvalde no iestādes kļūst par novada centrālās administrācijas struktūrvienību. Domstarpību izrādījās pārāk daudz, tādēļ šobrīd sarunas par pārmaiņām pārtrauktas. Viņš skaidro: kopš novada izveides pašvaldība piedzīvojusi izmaiņas, tādēļ darbs jāpielāgo šīs dienas situācijai. Vēlējies sakārtot struktūru atbilstoši tās funkcijām, ne īstenot reformas; grozījumi būtu pakāpeniski.
Kā piemēru, ko, iespējams, izmaiņu gadījumā ieviestu, priekšsēdētājs min amata vietas izveidi pašvaldības izpilddirektores vietniekam. Šis cilvēks būtu arī centrālās administrācijas vadītājs. «Mēģināju iestrādāt punktu, ka izpilddirektors vienpersoniski neatbildētu par visām struktūrām. Vajadzīgs starpposms. Piemēram, kad izpilddirektore aiziet atvaļinājumā, rodas problēma, jo viņa ir arī centrālās administrācijas vadītāja. Piedāvāju vairākus variantus, tie tika noraidīti. Daudziem tās likās zināmas briesmas. Faktiski problēmas šobrīd nav atrisinātas,» viņš stāsta. Plānos bijusi arī ideja par Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izveidi. Tad par šīm jomām būtu noteikti atbildīgie. Šobrīd jautājumi, kas ir citu speciālistu pārziņā, nereti jākārto priekšsēdētājam. Loma plānu maiņā bijusi arī daļas novadnieku bailēm savā ziņā zaudēt neatkarību; viņš atklāj: ja nodaļa tiktu izveidota, piemēram, Kolkas tautas nams būtu zem tās, ne pagasta pārvaldes — kā tagad. Cilvēki uzskata — tas būtu zem Dundagas.
Pašvaldība nav vienojusies arī par sabiedrisko attiecību speciālista nepieciešamību.
Lai gan sarunas par izmaiņām ir pārtrauktas, kopš 10. marta Kolkas pagastā iedzīvotāji var piedalīties publiskajā apspriešanā; jautājums: «Vai piekrītat Kolkas pagasta pārvaldes reorganizācijai no pašvaldības iestādes par centrālās administrācijas struktūrvienību?» Termiņš — viens mēnesis — rīt noslēdzas. Šobrīd pārmaiņas nav gaidāmas, bet priekšsēdētājs norāda: apspriešanas organizēšana nav peļama; kas tāds te notiek pirmoreiz un sniedz labu pieredzi. Vēl viena priekšrocība — tiks noskaidrots piekrastes iedzīvotāju viedoklis. «Ko domā kolcenieki, man ir skaidrs… Būs interesanti redzēt, ko rakstījuši piekrastnieki. Tikai desmit procentu (Kolkas pagasta — K. T.) iedzīvotāju ir piekrastē, bet viņi aizņem 90 procentu teritorijas,» stāsta G. Laicāns.
Par situācijas risinājumu un pārvaldes funkcijām pēc apspriešanas beigām tikšot diskutēts. Viņš uzsver: pagasta pārvaldi saskaņā ar likumu nemaz nav iespējams likvidēt, bet tas, vai tā ir iestāde vai struktūrvienība, paliek pašvaldības ziņā.
Izmaiņas pašvaldības darbā,
iespējams, ar laiku notiks. Priekšsēdētājs pauž ieceri novada saimnieciskajam dienestam pievienot darbinieku (štatu pārceltu no Attīstības nodaļas, kur vieta palikusi tukša), kura pārziņā būtu īpašumu joma.
Viena no sāpīgākajām piekrastes problēmām šobrīd ir meliorācija. Vairākos ciemos raizes sagādā virsūdeņu novadīšana. G. Laicāns atklāj: galvenos valkus nepieciešams uzņemt gan kadastrā, gan tīrīt (ja netiek iztīrītas galvenās līnijas, no mazo grāvju tīrīšanas īsta labuma neesot) un veikt citus darbus. Vispirms gan jāsaņem atļauja no teritoriju saimniekiem, kuru īpašumos tie ir; situāciju sarežģī fakts, ka vairums cilvēku te uzturas vien vasarā. Problēmas risināšanā jaunais speciālists noderētu.
Uzlabojumi vajadzīgi arī saimnieciskā dienesta darbā, lai brīdī, kad, piemēram, piekrastē kas jāveic, nesāktos robežu dalīšana starp Kolku un Dundagu, mētājot atbildību no vienas pie otras. Lai arī galvenā informācija no citiem speciālistiem nonāktu pie saimnieciskā dienesta Dundagā, darbā iesaistītos abas puses.
Līdzās citiem mērķiem piekrastes dienaskārtībā ietilpst atkritumu savākšana (arī konteineru izvietošana), privātīpašumu un pludmales sakopšana. Tāpat — ceļu joma, kas ietver gan norāžu izvietošanu, gan to sakārtošanu. Priekšsēdētājs min, ka, viņaprāt, ciemos pie jūras vajadzīga īpaši iekārtota vieta, kur būtu gan stāvlaukums, gan informācijas dēlis. Trūkst teritoriju, ko varētu dēvēt par ciema centru, tādēļ, iespējams, tās varētu kalpot arī šim mērķim.
Sakārtošanas darbu finansēšanai, visdrīzāk, ar laiku piesaistīs projektu līdzekļus; finansējumu iespēju robežās sniegs arī pašvaldība.
Atbildes gaida arī paši piekrastnieki. Gada sākumā priekšsēdētājs kopā ar citiem pozīcijas deputātiem Mazirbē uz tikšanos aicināja Kolkas pagasta iedzīvotājus. Atbildes uz tajā uzdotajiem jautājumiem tika solītas tuvākajā laikā — novada mājaslapā. To aizvien nav. G. Laicāns atzīst: pārāk vieglprātīgi devis šo solījumu. Liela daļa piekrastnieku mājas lapu pat neapmeklējot. Vai atbildes tur nonāks — nav zināms. Viņš gan teic, ka tās ir gatavas un nav aizmirstas. Viena no iespējām esot skrejlapas, kurās norādītu gan, kā tiks veikti iecerētie darbi, gan kontaktinformāciju. Viņš cenšas tikties ar vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem arī klātienē.
Uzlabojumi nepieciešami
arī citur novadā. Piemēram, Mazirbē visa ciema garumā par pašvaldības līdzekļiem tiks uzstādīts apgaismojums. Kolkai piešķirta nauda, lai rekonstruētu daļu ietves.
Sāpīgs ir jautājums par ūdens kvalitāti Kolkā (te divās kārtās paredzēti ūdenssaimniecības darbi; pirmajai jāsākas šogad. Veco cauruļu dēļ dzeramā ūdens kvalitāte ir slikta, bet uzlabojumi gaidāmi vien otrajā kārtā — K. T.). Aktuāla ir atkritumu savākšanas problēma, savu laiku gaida tirgus laukuma sakārtošana.
Vēl kāda joma, kam risinājums jāmeklē visā novadā saistīta ar pārstrādātajām darba stundām un tām sekojošo atalgojumu.
Viens no lielākajiem darba devējiem novadā ir zivju pārstrādes uzņēmums SIA «Līcis — 93». Šobrīd tā darbība bažas nerada, bet, ņemot vērā notikumus Ukrainā un tiem sekojošo eksporta samazinājumu no vairākiem uzņēmumiem, G. Laicāns atzīst, ka šī joma viņu īpaši satrauc. «Līcis mums ir tas pats, kas Liepājai metalurgs. Ja ar to, kas notiek, trieciens ir ne tikai novadam. Daudzi arī šurp brauc no kaimiņu novadiem ,» viņš uzsver.
Dundagā tuvākie darbi ietver bērnudārza jumta sakārtošanu, lielās skolas kāpņutelpas remontu; jāpabeidz pērn iesāktā estrādes būvniecība.
Notiek arī uz ārvalstīm izbraukušo cilvēku apzināšana. Tas nepieciešams, lai uzturētu gan sakarus ar tautiešiem pasaulē, gan, ja vajadzīgs, tiem ziņotu, piemēram, par dzimtajā pusē esošajām vakancēm un izvērstu sadarbību citās jomās.
Pieredze un iedvesma darbiem, tiek gūta, apmeklējot arī citus novadus. Aizvadītā mēneša beigās centrālās administrācijas darbinieki pēc priekšsēdētāja iniciatīvas devās uz Saldu. Pieredzes apmaiņas braucieni paredzēti reizi ceturksnī.
Priekšsēdētājs pauž prieku
par veiksmīgo sadarbību ar jaunievēlēto Kolkas ciema valdi. Viņš spriež, ka kopīgā jautājumu risināšana varētu būt labs pamats Kolkas un Dundagas attiecību uzlabošanai. Sarunās jau iezīmējušās konkrētas problēmas. G. Laicāns uzsver, ka līdz šim vairāk diskutēts par kultūras jomu, nu pienācis laiks saimnieciskiem un komunālās jomas jautājumiem. Iespējams, būs jāpārvar arī mazāk patīkamas situācijas, taču par šo sadarbību viņš teic: «Būs vēl labāk, nekā bijām domājuši!»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: