«Idejas vainagojas panākumiem» 28.03.2018

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Tweet

20. un 22. martā profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālajā struktūrvienībā jau trešo gadu norisinājās karjeras attīstības atbalsta pasākums «EXPO Laidze 2018». Šoreiz tas tika veltīts izglītības programmām «Ēdināšanas pakalpojumi», «Komerczinības» un «Būvniecība».
Pasākums notika projekta «Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs» ietvaros, un tā mērķis bija iepazīstināt jauniešus ar karjeras iespējām nozarē, mūsdienu darba tirgus prasībām, jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām un instrumentiem. Karjeras attīstības atbalsta pasākums «EXPO Laidze» norisinājās jau trešo gadu — tā laikā tika sniegts ieskats PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālās struktūrvienības mācību programmās, nozares specifikā un prasībās darba tirgū, radīts priekšstats par to, kā realizēt savas biznesa idejas, organizētas praktiskas nodarbības un diskusijas starp nozares pārstāvjiem un audzēkņiem.
20. martā jaunieši piedalījās diskusijā par būvnieka profesiju mūsdienu darba tirgū, apmeklēja praktiskās darbības semināru par «Weber» grīdu sistēmām un raksturīgākajām kļūdām to izveidošanā, strādāja ar grīdu sistēmu materiāliem un iemēģināja roku apdares darbos. Tāpat interesenti noklausījās prezentāciju par «DeWalt» profesionālajiem elektroinstrumentiem un iekārtām un piedalījās praktiskajās nodarbībās.
PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālās struktūrvienības vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Purlica atzina, ka pasākumā piedalījās pilnīgi visu programmu audzēkņi. Pirmajā dienā karjeras stāstā dalījās SIA «Pretpils» vadītājs Andris Rorbahs, SIA «ALIA Norte» valdes priekšsēdētājs Oskars Upītis un SIA «Latfra Export» vadītājs Ilvars Pļaviņš. Katram no viņiem bija viedoklis par to, kādām kompetencēm, īpašībām un zināšanām jāpiemīt darbiniekiem. Vienam svarīgāka bija pieredze, bet citam — attieksme. «Manuprāt, jauniešiem ir svarīgi no vietējiem uzņēmējiem dzirdēt vārdus — tas, ko jūs darāt, ir labi, jūs mums esat vajadzīgi. Šī pasākuma mērķis ir palīdzēt jauniešiem saprast, ko no viņiem vēlas uzņēmējs un darba devējs. Tam, ka skolēni, kas mācās Rīgas Valsts tehnikuma Laidzes teritoriālajā struktūrvienībā, ir vajadzīgi Talsu novadam un Latvijai, ir milzīga nozīme» uzskata B. Purlica.
Lai iepazīstinātu dalībniekus
ar jaunākajām iekārtām un instrumentiem nozarē, uzņēmuma «DeWalt» tirdzniecības pārstāvis organizēja praktiskās nodarbības, kuru laikā jaunieši sadalījās komandās un, izmantojot instrumentus, grieza profilus, skrūvēja reģipsi un veidoja konstrukcijas. «Jaunieši darbojās draudzīgā gaisotnē — pie viena stenda bija ēdinātājs, pie otra — būvnieks, un viņi visi strādāja kopā. Cits pirmo reizi mūžā rokās turēja elektrisko skrūvgriezi. Arī man pašai bija interesanti — nekad iepriekš nebiju griezusi profilus. Mēs ar «DeWalt» esam vienojušies, ka 30. maijā organizēsim vēl vienu pasākumu. Viņi redz, ka bērniem deg acis, darbojoties ar instrumentiem. Uzņēmums saprot, ka jaunieši, kas mācās par būvniekiem, ir viņu nākamie darbinieki un klienti.
Tā kā šogad piedalāmies projektā «Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs», mums ir iespēja šo pasākumu izvērst plašāk. Citus gadus aptveram visu vienā dienā, bet šogad tās ir divas dienas. Karjeras projekta ietvaros pie mums brauc absolventi, un arī skolotāji ļoti aktīvi strādā pie tā, lai rādītu piemēru,» atklāja B. Purlica.
Pēc praktiskajām nodarbībām notika seminārs «Weber» grīdu ieklāšanā — tajā piedalījās vairāku skolu darbmācību skolotāji un audzēkņi, kuri mācās par būvniekiem. «Weber» pārstāvis pastāstīja par raksturīgākajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj, ieklājot grīdu, un pareizu sagatavošanās procesu. Meistarklases un praktiskās nodarbības sadarbībā ar SIA «O. Bāres būvmateriāli» valdes priekšsēdētāju Olgu Bāri vadīja «Weber» pārstāvis Māris Dembovskis un «DeWalt» pārstāvis Gusts Kāpostiņš.
22. marts tika veltīts izglītības programmām «Ēdināšanas pakalpojumi» un «Komerczinības». SIA «Kurzemes sēklas» īpašnieks An­dris Kiršentāls un a/s «Talsu piensaimnieks» komercdirektors Ilgonis Kalnmals dalījās karjeras un biznesa pieredzes stāstos, diskutēja par biznesa izveidošanu un attīstīšanu, kā arī mūsdienu darba tirgus prasībām. Paralēli norisinājās šefpavāra Raimonda Zommera meistarklase «Ciemiņš virtuvē».
Pasākuma atklāšanā klātesošie vienojās Rīgas Valsts tehnikuma himnā, un sveicienu bija sagatavojusi PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālās struktūrvienības modernā stila deju grupa.
Diskusiju vadīja skolotāja
Olga Blumbaha, kura PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālajā struktūrvienībā strādā gandrīz 20 gadu. «Es ar milzīgu lepnumu varu teikt, ka esam pamanīti valsts mērogā. Ticiet vai ne, bet tad, kad notiek kāds konkurss un mūsu būvnieki atbrauc mājās ar 2. vietu, mēs citreiz sakām — kā tā? Esam pieraduši pie 1. vietām. Tāpat ir ar ēdinātājiem un komersantiem. Man ir patiešām liels prieks par tiem, kas novērtē to, ka mēs šeit esam. Ar 1. septembri mums būs jauna programma — «Viesnīcu pakalpojumi». Ja kādu tā ir ieinteresējusi, laipni aicināti mūsu skolā,» teica O. Blumbaha.
Viņa norādīja, ka a/s «Talsu piensaimnieks» izpilddirektoru I. Kalnmalu pazīst jau gandrīz 30 gadu. «Iepazinu viņu kā celtniecības brigadieri, un, tā kā strādāju par celtniecības ekonomisti, zinu, ka viņa kreatīvā darbība vienmēr bija novērtēta. Otrs šīs dienas viesis ir Andris Kiršentāls — SIA «Kurzemes sēklas» valdes priekšsēdētājs. Viņš ir cilvēks, kura idejām, domām un radošumam nav robežu. Ja vajag, viņš attīstīs zirgu jāšanas sportu, ja vajag, uzstādīs tik daudz saules bateriju uz noliktavas jumta, ka par to runās visa Latvija. Trešais viesis ir «Pavāru kluba» prezidents, Viesnīcu un restorānu asociāciju valdes loceklis, trīs restorānu īpašnieks — Raimonds Zommers. Šoreiz sanāca tā, ka es visus trīs viesus pazīstu. Aicinot viņus uz šo pasākumu, atskanēja teikums — kā lai tev atsaka? Par to, cik svarīgi ir nodibināt kontaktus, tos uzturēt un vienmēr turēt vārdu, ja tu kaut ko esi solījis, mēs vēl parunāsim,» atklāja O. Blumbaha.
Lai sanākušie pēc iespējas ātrāk varētu nobaudīt šefpavāra R. Zommera pagatavoto, viņam tika piešķirti palīgi. Pasākuma laikā šefpavāram bija ne vien jāgatavo, bet arī jāvērtē jauniešu zīmējumi. Iepriekš tika izsludināts konkurss — dalībniekam jānoskatās kāds no raidījumiem «Ciemiņš virtuvē» un jāizveido zīmējums. Labākā darba autors saņēma speciālu balvu. Viens no dalībniekiem bija izvēlējies atšķirīgu pieeju — zīmējuma vietā sacerējis dzejoli.
«Pirms daudziem gadiem,
kad vēl mācījos, sanāca būt Laidzē. Kā parasti saka — zāle bija zaļāka. Tagad ir pavasaris, un tad zāle tiešām bija zaļāka — es šeit biju vasarā. Šodien atbraucu pirms stundas un apskatīju produktus, kas šeit atrodas, bet parasti, kad tiek uzņemts raidījums, virtuvē tieku ievests pusstundu pirms filmēšanas. Lai cik dīvaini tas nebūtu, tad, kad manā redzeslokā parādījās kamera, es sāku runāt greizi un nevarēju atkārtot trīs teikumus. Negribēju izblamēties, tāpēc sadraudzējos ar kameru kā ar labāko draugu. Pirmo pieredzi, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, ieguvu pirmajā kursā, kad zālē sēdēja trīsreiz vairāk cilvēku nekā šeit. Nostājos auditorijas priekšā un aizstāvēju savu darbu. Tas nebija garš — zināju to no sākuma līdz beigām. Man likās, ka viss ir fantastiski, pagāja piecas minūtes, un rektors pēkšņi ierunājās — skaņas nebūs? Tad es sapratu, ka mute ir sausa un mani nevar dzirdēt. Toreiz emociju gamma sita augstu vilni,» smējās R. Zommers.
Kamēr viņš kopā ar palīgiem gatavoja, vārds tika dots a/s «Talsu piensaimnieks» izpilddirektoram I. Kalnmalam, kurš uzņēmumā strādā kopš 1999. gada. I. Kalnmals ir beidzis Saldus lauksaimniecības tehnikumu kā celtnieks un pēc skolas absolvēšanas strādājis vairākos kolhozos. Kopš brīža, kad viņš sāka darboties a/s «Talsu piensaimnieks», uzņēmumā ir notikušas lielas pārmaiņas. Sākotnēji tajā tika ražots biezpiens un krējums — noieta tirgus bija Ventspils un Rīga. Ar gadiem tika uzbūvēts siera ražošanas cehs, un uzņēmums sāka ražot «Talsu zaļo rituli». 1992. gadā uzņēmums attālinājās no Liepājas piena kombināta un uzsāka patstāvīgu darbu. Laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tika īstenoti vairāki projekti — uzbūvētas piena pieņemšanas, siera ražošanas, siera fasēšanas un nogatavināšanas telpas. Arī piena pirmapstrāde tika pilnībā atjaunota. 2005. gadā uzņēmums sāka ražot kefīru un piedāvāt plašāku sortimentu, savukārt 2012. gadā tika atvērta konditoreja un veikals «Piena sēta».
O. Blumbaha skaidroja, ka
I. Kalnmals ir ļoti atsaucīgs. «Šobrīd 4. kursā mācās meitene, kurai ir ļoti liels zīdkoku ogu dārzs. Viņa izstrādāja biznesa plānu un ļoti labi startēja republikā. Mēs ar bērniem aizbraucām ekskursijā uz «Talsu piensaimnieku», un es Ilgonim vaicāju — ko tu saki par jogurtu ar zīda koku ogām? Viņš teica — interesanti, pamēģināsim. Te ir tā lielā māksla nevis nocirst ideju saknē, bet mēģināt rast jaunas idejas,» viņa uzsvēra.
SIA «Kurzemes sēklas» īpašnieks
A. Kiršentāls norādīja, ka viņš,
R. Zommers un I. Kalnmals pārstāv vienu nozari — pārtikas ražošanu un patēriņu. «Šajā ķēdē ir iesaistīti milzum daudz cilvēku — visa Latvijas zemniecība. Ikvienā profesijā, kas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un patēriņu, iespējams atrast savu nišu. Latvijas daba mums ir devusi mežus, un cilvēkiem, lasot šīs dabas bagātības, ir iespēja piepelnīties. No produktiem, kas ir saistīti ar dabu, mēs varam dzīvot, pelnīt un uzturēt ģimenes.
Mūsu produkciju iespējams iegādāties lielveikalos visā Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Iespējams, daudzi nezina, ka selekcionējam diļļu šķirni ar nosaukumu «Kurlands» un tā pasaulē kalpo kā krūmu dilles etalons. Latvietim zaļais pirksts ir gēnos, tur neko nevar padarīt. Komercija mūs spieda paplašināt sortimentu, un katru gadu ieviešam aptuveni 30 jaunas šķirnes. Tad, kad uzspīd saule un nokūst sniegs, mūsu veikalos stāv rindas un esam ārpus konkurences. Kas var būt labāks par tomātu, kas audzēts paša siltumnīcā? Pirms 15 gadiem likās, ka neviens vairs gurķus dobēs neaudzēs, visi pirks lielveikalos, bet tad nāca apskaidrības brīdis un cilvēki saprata, ka lielveikala gurķīši nav tādi kā mājās audzētie.
Ir svarīgi atcerēties, ka vienā brīdī idejas vainagojas panākumiem. Dažkārt es pazaudēju labas idejas laika trūkuma dēļ, tāpēc es jums visiem ieteiktu turēt papīru un zīmuli pie gultas, jo arī naktī kaut kas var atnāk,» pieredzē dalījās A. Kiršentāls.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: