«Idejas vainagojas panākumiem» 28.03.2018


20. un 22. martā profesionālās izglītības kompetences
centra (PIKC) «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālajā
struktūrvienībā jau trešo gadu norisinājās karjeras attīstības
atbalsta pasākums «EXPO Laidze 2018». Šoreiz tas tika veltīts
izglītības programmām «Ēdināšanas pakalpojumi», «Komerczinības» un
«Būvniecība».
Pasākums notika projekta «Karjeras atbalsts vispārējās un
profesionālās izglītības iestādēs» ietvaros, un tā mērķis bija
iepazīstināt jauniešus ar karjeras iespējām nozarē, mūsdienu darba
tirgus prasībām, jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām un
instrumentiem. Karjeras attīstības atbalsta pasākums «EXPO Laidze»
norisinājās jau trešo gadu — tā laikā tika sniegts ieskats PIKC
«Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālās struktūrvienības
mācību programmās, nozares specifikā un prasībās darba tirgū,
radīts priekšstats par to, kā realizēt savas biznesa idejas,
organizētas praktiskas nodarbības un diskusijas starp nozares
pārstāvjiem un audzēkņiem.
20. martā jaunieši piedalījās diskusijā par būvnieka profesiju
mūsdienu darba tirgū, apmeklēja praktiskās darbības semināru par
«Weber» grīdu sistēmām un raksturīgākajām kļūdām to izveidošanā,
strādāja ar grīdu sistēmu materiāliem un iemēģināja roku apdares
darbos. Tāpat interesenti noklausījās prezentāciju par «DeWalt»
profesionālajiem elektroinstrumentiem un iekārtām un piedalījās
praktiskajās nodarbībās.
PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālās struktūrvienības
vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Purlica atzina, ka pasākumā
piedalījās pilnīgi visu programmu audzēkņi. Pirmajā dienā karjeras
stāstā dalījās SIA «Pretpils» vadītājs Andris Rorbahs, SIA «ALIA
Norte» valdes priekšsēdētājs Oskars Upītis un SIA «Latfra Export»
vadītājs Ilvars Pļaviņš. Katram no viņiem bija viedoklis par to,
kādām kompetencēm, īpašībām un zināšanām jāpiemīt darbiniekiem.
Vienam svarīgāka bija pieredze, bet citam — attieksme. «Manuprāt,
jauniešiem ir svarīgi no vietējiem uzņēmējiem dzirdēt vārdus — tas,
ko jūs darāt, ir labi, jūs mums esat vajadzīgi. Šī pasākuma mērķis
ir palīdzēt jauniešiem saprast, ko no viņiem vēlas uzņēmējs un
darba devējs. Tam, ka skolēni, kas mācās Rīgas Valsts tehnikuma
Laidzes teritoriālajā struktūrvienībā, ir vajadzīgi Talsu novadam
un Latvijai, ir milzīga nozīme» uzskata B. Purlica.
Lai iepazīstinātu dalībniekus
ar jaunākajām iekārtām un instrumentiem nozarē, uzņēmuma «DeWalt»
tirdzniecības pārstāvis organizēja praktiskās nodarbības, kuru
laikā jaunieši sadalījās komandās un, izmantojot instrumentus,
grieza profilus, skrūvēja reģipsi un veidoja konstrukcijas.
«Jaunieši darbojās draudzīgā gaisotnē — pie viena stenda bija
ēdinātājs, pie otra — būvnieks, un viņi visi strādāja kopā. Cits
pirmo reizi mūžā rokās turēja elektrisko skrūvgriezi. Arī man pašai
bija interesanti — nekad iepriekš nebiju griezusi profilus. Mēs ar
«DeWalt» esam vienojušies, ka 30. maijā organizēsim vēl vienu
pasākumu. Viņi redz, ka bērniem deg acis, darbojoties ar
instrumentiem. Uzņēmums saprot, ka jaunieši, kas mācās par
būvniekiem, ir viņu nākamie darbinieki un klienti.
Tā kā šogad piedalāmies projektā «Karjeras atbalsts vispārējās un
profesionālās izglītības iestādēs», mums ir iespēja šo pasākumu
izvērst plašāk. Citus gadus aptveram visu vienā dienā, bet šogad
tās ir divas dienas. Karjeras projekta ietvaros pie mums brauc
absolventi, un arī skolotāji ļoti aktīvi strādā pie tā, lai rādītu
piemēru,» atklāja B. Purlica.
Pēc praktiskajām nodarbībām notika seminārs «Weber» grīdu ieklāšanā
— tajā piedalījās vairāku skolu darbmācību skolotāji un audzēkņi,
kuri mācās par būvniekiem. «Weber» pārstāvis pastāstīja par
raksturīgākajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj, ieklājot grīdu, un
pareizu sagatavošanās procesu. Meistarklases un praktiskās
nodarbības sadarbībā ar SIA «O. Bāres būvmateriāli» valdes
priekšsēdētāju Olgu Bāri vadīja «Weber» pārstāvis Māris Dembovskis
un «DeWalt» pārstāvis Gusts Kāpostiņš.
22. marts tika veltīts izglītības programmām «Ēdināšanas
pakalpojumi» un «Komerczinības». SIA «Kurzemes sēklas» īpašnieks
Andris Kiršentāls un a/s «Talsu piensaimnieks» komercdirektors
Ilgonis Kalnmals dalījās karjeras un biznesa pieredzes stāstos,
diskutēja par biznesa izveidošanu un attīstīšanu, kā arī mūsdienu
darba tirgus prasībām. Paralēli norisinājās šefpavāra Raimonda
Zommera meistarklase «Ciemiņš virtuvē».
Pasākuma atklāšanā klātesošie vienojās Rīgas Valsts tehnikuma
himnā, un sveicienu bija sagatavojusi PIKC «Rīgas Valsts tehnikums»
Laidzes teritoriālās struktūrvienības modernā stila deju
grupa.
Diskusiju vadīja skolotāja
Olga Blumbaha, kura PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes
teritoriālajā struktūrvienībā strādā gandrīz 20 gadu. «Es ar
milzīgu lepnumu varu teikt, ka esam pamanīti valsts mērogā. Ticiet
vai ne, bet tad, kad notiek kāds konkurss un mūsu būvnieki atbrauc
mājās ar 2. vietu, mēs citreiz sakām — kā tā? Esam pieraduši pie 1.
vietām. Tāpat ir ar ēdinātājiem un komersantiem. Man ir patiešām
liels prieks par tiem, kas novērtē to, ka mēs šeit esam. Ar 1.
septembri mums būs jauna programma — «Viesnīcu pakalpojumi». Ja
kādu tā ir ieinteresējusi, laipni aicināti mūsu skolā,» teica O.
Blumbaha.
Viņa norādīja, ka a/s «Talsu piensaimnieks» izpilddirektoru I.
Kalnmalu pazīst jau gandrīz 30 gadu. «Iepazinu viņu kā celtniecības
brigadieri, un, tā kā strādāju par celtniecības ekonomisti, zinu,
ka viņa kreatīvā darbība vienmēr bija novērtēta. Otrs šīs dienas
viesis ir Andris Kiršentāls — SIA «Kurzemes sēklas» valdes
priekšsēdētājs. Viņš ir cilvēks, kura idejām, domām un radošumam
nav robežu. Ja vajag, viņš attīstīs zirgu jāšanas sportu, ja vajag,
uzstādīs tik daudz saules bateriju uz noliktavas jumta, ka par to
runās visa Latvija. Trešais viesis ir «Pavāru kluba» prezidents,
Viesnīcu un restorānu asociāciju valdes loceklis, trīs restorānu
īpašnieks — Raimonds Zommers. Šoreiz sanāca tā, ka es visus trīs
viesus pazīstu. Aicinot viņus uz šo pasākumu, atskanēja teikums —
kā lai tev atsaka? Par to, cik svarīgi ir nodibināt kontaktus, tos
uzturēt un vienmēr turēt vārdu, ja tu kaut ko esi solījis, mēs vēl
parunāsim,» atklāja O. Blumbaha.
Lai sanākušie pēc iespējas ātrāk varētu nobaudīt šefpavāra R.
Zommera pagatavoto, viņam tika piešķirti palīgi. Pasākuma laikā
šefpavāram bija ne vien jāgatavo, bet arī jāvērtē jauniešu
zīmējumi. Iepriekš tika izsludināts konkurss — dalībniekam
jānoskatās kāds no raidījumiem «Ciemiņš virtuvē» un jāizveido
zīmējums. Labākā darba autors saņēma speciālu balvu. Viens no
dalībniekiem bija izvēlējies atšķirīgu pieeju — zīmējuma vietā
sacerējis dzejoli.
«Pirms daudziem gadiem,
kad vēl mācījos, sanāca būt Laidzē. Kā parasti saka — zāle bija
zaļāka. Tagad ir pavasaris, un tad zāle tiešām bija zaļāka — es
šeit biju vasarā. Šodien atbraucu pirms stundas un apskatīju
produktus, kas šeit atrodas, bet parasti, kad tiek uzņemts
raidījums, virtuvē tieku ievests pusstundu pirms filmēšanas. Lai
cik dīvaini tas nebūtu, tad, kad manā redzeslokā parādījās kamera,
es sāku runāt greizi un nevarēju atkārtot trīs teikumus. Negribēju
izblamēties, tāpēc sadraudzējos ar kameru kā ar labāko draugu.
Pirmo pieredzi, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, ieguvu
pirmajā kursā, kad zālē sēdēja trīsreiz vairāk cilvēku nekā šeit.
Nostājos auditorijas priekšā un aizstāvēju savu darbu. Tas nebija
garš — zināju to no sākuma līdz beigām. Man likās, ka viss ir
fantastiski, pagāja piecas minūtes, un rektors pēkšņi ierunājās —
skaņas nebūs? Tad es sapratu, ka mute ir sausa un mani nevar
dzirdēt. Toreiz emociju gamma sita augstu vilni,» smējās R.
Zommers.
Kamēr viņš kopā ar palīgiem gatavoja, vārds tika dots a/s «Talsu
piensaimnieks» izpilddirektoram I. Kalnmalam, kurš uzņēmumā strādā
kopš 1999. gada. I. Kalnmals ir beidzis Saldus lauksaimniecības
tehnikumu kā celtnieks un pēc skolas absolvēšanas strādājis
vairākos kolhozos. Kopš brīža, kad viņš sāka darboties a/s «Talsu
piensaimnieks», uzņēmumā ir notikušas lielas pārmaiņas. Sākotnēji
tajā tika ražots biezpiens un krējums — noieta tirgus bija
Ventspils un Rīga. Ar gadiem tika uzbūvēts siera ražošanas cehs, un
uzņēmums sāka ražot «Talsu zaļo rituli». 1992. gadā uzņēmums
attālinājās no Liepājas piena kombināta un uzsāka patstāvīgu darbu.
Laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tika īstenoti
vairāki projekti — uzbūvētas piena pieņemšanas, siera ražošanas,
siera fasēšanas un nogatavināšanas telpas. Arī piena pirmapstrāde
tika pilnībā atjaunota. 2005. gadā uzņēmums sāka ražot kefīru un
piedāvāt plašāku sortimentu, savukārt 2012. gadā tika atvērta
konditoreja un veikals «Piena sēta».
O. Blumbaha skaidroja, ka
I. Kalnmals ir ļoti atsaucīgs. «Šobrīd 4. kursā mācās meitene,
kurai ir ļoti liels zīdkoku ogu dārzs. Viņa izstrādāja biznesa
plānu un ļoti labi startēja republikā. Mēs ar bērniem aizbraucām
ekskursijā uz «Talsu piensaimnieku», un es Ilgonim vaicāju — ko tu
saki par jogurtu ar zīda koku ogām? Viņš teica — interesanti,
pamēģināsim. Te ir tā lielā māksla nevis nocirst ideju saknē, bet
mēģināt rast jaunas idejas,» viņa uzsvēra.
SIA «Kurzemes sēklas» īpašnieks
A. Kiršentāls norādīja, ka viņš,
R. Zommers un I. Kalnmals pārstāv vienu nozari — pārtikas ražošanu
un patēriņu. «Šajā ķēdē ir iesaistīti milzum daudz cilvēku — visa
Latvijas zemniecība. Ikvienā profesijā, kas ir saistītas ar
pārtikas ražošanu un patēriņu, iespējams atrast savu nišu. Latvijas
daba mums ir devusi mežus, un cilvēkiem, lasot šīs dabas bagātības,
ir iespēja piepelnīties. No produktiem, kas ir saistīti ar dabu,
mēs varam dzīvot, pelnīt un uzturēt ģimenes.
Mūsu produkciju iespējams iegādāties lielveikalos visā Latvijā, kā
arī Lietuvā un Igaunijā. Iespējams, daudzi nezina, ka selekcionējam
diļļu šķirni ar nosaukumu «Kurlands» un tā pasaulē kalpo kā krūmu
dilles etalons. Latvietim zaļais pirksts ir gēnos, tur neko nevar
padarīt. Komercija mūs spieda paplašināt sortimentu, un katru gadu
ieviešam aptuveni 30 jaunas šķirnes. Tad, kad uzspīd saule un
nokūst sniegs, mūsu veikalos stāv rindas un esam ārpus konkurences.
Kas var būt labāks par tomātu, kas audzēts paša siltumnīcā? Pirms
15 gadiem likās, ka neviens vairs gurķus dobēs neaudzēs, visi pirks
lielveikalos, bet tad nāca apskaidrības brīdis un cilvēki saprata,
ka lielveikala gurķīši nav tādi kā mājās audzētie.
Ir svarīgi atcerēties, ka vienā brīdī idejas vainagojas panākumiem.
Dažkārt es pazaudēju labas idejas laika trūkuma dēļ, tāpēc es jums
visiem ieteiktu turēt papīru un zīmuli pie gultas, jo arī naktī
kaut kas var atnāk,» pieredzē dalījās A. Kiršentāls.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: