Iedzīvotāji neizpratnē par to, kur drīkst peldēties 14.08.2018
Gan Latvijā kopumā, gan mūsu puses novados ūdenstilpju
ir ļoti daudz. Ja neskaita jūras piekrasti, ir vēl neskaitāmi daudz
ezeru, dīķu, arī pa kādai upei. Kur cilvēkiem veldzēties? Izrādās,
liela daļa ezeru, kas cilvēku prātos tiek uzskatīti kā pieejami
visiem, ir privātīpašumi.
Pēdējā laika skaļākais notikums
ir saistībā ar Čumalezeru Lībagu pagastā. Aptuveni pirms divām
nedēļām tur uzstādītas aizlieguma zīmes, uz kurām rakstīts «Čumalu
ezers. Privātīpašums» ar norādi, ka tur aizliegts gan makšķerēt,
gan peldēt. Sociālajos tīklos cilvēki ievietojuši gan foto, gan
komentārus par to, ka nav apmierināti ar šādu situāciju, arī «Talsu
Vēstu» redakcijā esam saņēmuši gan telefoniskas, gan rakstiskas
sūdzības par situāciju.
Devāmies apskatīt situāciju pie ezera, kur sastaptie ļaudis ir
vienisprātis, ka šādu aizlieguma zīmi par atrašanos teritorijā un
peldēšanu nedrīkst uzstādīt. Iedzīvotāji stāsta, ka peldas šeit jau
ilgus gadus, ka ezers ir dabiski, nevis mākslīgi izveidota
ūdenstilpe, tāpēc dažiem cilvēkiem nav tiesību pārējiem aizliegt te
peldēties. To arī manām — cilvēki par spīti aizlieguma zīmei dodas
peldēt. Viena no sastaptajām personām (peldvietā pie auto
stāvlaukuma) ir talseniece Mārīte, kura ir sašutusi par to, ka zeme
pie ezera un pats ezers var kādam piederēt. «Ja reiz šis ir
privātīpašums, kāpēc te ir tik nesakopts? Pāraugusi, gara zāle,
krūmi, brikšņi… Ja šis būtu privātīpašums, te būtu sakopts, bet
nekas par to neliecina! Un kā vispār drīkst atdot šo zemi un ezeru
privātīpašniekiem? Kur tad lai cilvēki peldas? Varu Talsu novada
pašvaldības virzienā izteikt ļoti lielus pārmetumus par to, ka
jautājums par peldvietām mūsu novadā netiek risināts. Jau gadiem
nekas nav mainījies!» sašutumu neslēpj talseniece, kura gari un
plaši stāsta, ko domā par «pašvaldības neizdarību un nevēlēšanos
kaut ko darīt».
Otrpus krastam sastopam divas cilvēku kompānijas, kuras teic, ka te
peldas jau gadiem un nekad nav bijušas nekādas problēmas. Vaicāti,
ko domā par to, ka atpūtnieki piedrazo peldvietas, jo tas ir viens
no iemesliem, kāpēc īpašnieki negrib vairs ielaist cilvēkus,
sastaptie teic, ka tās esot muļķības, jo, piemēram, attiecīgajā
peldvietā nekad neesot piesārņots. To, ka atkritumu nav ne vienā,
ne otrā peldvietā, novērojam arī mēs. Salīdzināšanai devāmies uz
netālu esošo Ābeļezeru, kur peldvietā (kas atrodas pretējā krastā
viesu mājai) manām dažus atkritumu maisus, kas sakrauti vienuviet,
bet tas arī viss. Dedzināmi atkritumi salikti ugunskura vietā. Arī
šī peldvieta ir privātīpašums (kadastrs.lv pieejamā informācija
liecina, ka tā pieder kādam ārvalstniekam), tāpēc iedzīvotājiem ir
jārēķinās, ka īpašniekam ir tiesības aizliegt doties viņam
piederošā teritorijā.
Koks ar diviem galiem
Labi saprotama iedzīvotāju neizpratne, jo viņiem pēkšņi aizliedz
peldēties tur, kur to darījuši jau gadiem. Turklāt — ezerā, nevis
kādas privātmājas teritorijā. Izrādās, gan zeme ap ezeru, gan ezers
pieder vairākiem īpašniekiem. Ezers — četriem īpašniekiem, savukārt
zeme ap to sadalīta desmit gabalos (pēc kadastrs.lv pieejamās
informācijas). 1996. gadā Čumalezera zemju īpašniekiem ar
Lībagu pagasta zemes komisijas atzinumiem tika atjaunotas īpašuma
tiesības, līdz ar to zemju īpašumi likumā noteiktajā kārtībā
reģistrēti zemesgrāmatā. Īpašniekiem, pamatojoties uz Civillikuma
927. pantu, ir pilnīgas varas tiesības par Čumalezera ūdens
daļu, attiecīgi tiesības to valdīt un lietot pēc saviem
ieskatiem.
Čumalezera īpašnieku pārstāve juridiskajos jautājumos, zvērināta
advokāte Iveta Bumbiere atzīst — tā ir bijusi īpašnieku nolaidība,
ka viņi nav aktualizējuši un sekojuši līdzi situācijai jau no 90.
gadiem. «Pa šiem gadiem Čumalezers, ja tā var teikt, funkcionēja
pats. Diemžēl pēdējo gadu laikā acīmredzami pasliktinājies tā
vizuālais un dabīgais stāvoklis. Nav vairs redzama kaimiņu krasta
josla, jo tā ir pārklājusies ar ezera augiem, niedrēm un krūmiem,
kas ar katru gadu aug arvien vairāk un vairāk. Uz šodienu
Čumalezers sasniedzis savas attīstības kritiskāko stadiju. Ja
īpašnieki neizrādīs interesi ezera apsaimniekošanā un tuvākajā
laikā neuzsāks tā attīrīšanu, tam draud aizaugšana un
pārpurvošanās. Tas arī bija par iemeslu sanākt šīs ūdenstilpes
īpašniekiem kopā, lai savu iespēju robežās nepieļautu ezera
bojāeju. Esam nolēmuši ierobežot to personu tiesības lietot ezera
resursus savām vajadzībām un interešu apmierināšanai, kuri
neatbalsta un nevēlas sniegt pienesumu ūdenstilpes tālākai
attīstībai. Jāatzīst, tādu ir daudz,» skaidro I. Bumbiere.
Viņa pauž, ka atpūtnieki nereti aiz sevis nesakopj, līdz ar to tas
jādara īpašniekiem. Bijuši gadījumi, kad atteikta palīdzība,
piemēram, aicinot palīdzēt sakārtot teritoriju. Situāciju
salīdzināšanai: iedomājieties, ka cilvēki no malas ierastos,
piemēram, jūsu privātmājas pagalmā, vairāku stundu garumā atpūstos,
iespējams, arī piedrazotu teritoriju un mierīgu sirdi dotos prom.
Šādas izjūtas pārņemot ezera īpašniekus.
Civillikuma 863. pantā noteikts, ka tiem, kas bauda vai vēlas
baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie
pienākumi un izdevumi. «Peldētāji un makšķerētāji Čumalezerā bauda
mūsu īpašuma labumus, bet pienākumu, kuru īpašnieki noteikuši,
uzstādot aizlieguma zīmes ienākt ezerā, pildīt neviens negrib.
Pieļauju, ka tās ir personas, kuras steigušās ar sūdzību
iesniegumiem pašvaldībā un avīzes redakcijā, lai nomelnotu
īpašnieku intereses, bet nav saskatījušas iespēju uzsākt cilvēcisku
dialogu kopēju mērķu sasniegšanā. Atgādinu, ka par privātīpašumā
uzstādītās zīmes prasību neizpildīšanu un ūdeņu pavaļīgu lietošanu
paredzēta administratīvā atbildība,» teic I. Bumbiere.
Neskatoties uz visu, Čumalezera īpašniekiem esot pozitīva
attieksme, un viņi tic, ka būs sabiedrības daļa, kura sapratīs
nekustamā īpašuma apsaimniekošanas problēmas, lai rezultātā
sasniegtu mērķi dzīvot tīrā un sakoptā vidē. Tāpat viņi ir atvērti
sadarbības piedāvājumiem, piemēram, no pašvaldības un iedzīvotāju
puses, ja vien tādi būšot.
Kur peldēt?
Pērn Talsu novada būvvalde ķērās klāt darbam, lai izstrādātu
saistošos noteikumus par Talsu novada publisko un pašvaldības
ūdenstilpju un piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās
kārtības noteikumiem. Tādu līdz šim novadā nebija.
Runājot par esošo peldvietu situāciju ar pirms dažiem mēnešiem
amatā stājušos Talsu novada pašvaldības vides pārvaldības
speciālisti Madaru Vanagu, viņa pauž, ka peldvietu jautājums ir
viens no punktiem, ko vēlas sakārtot. Kā labs pamats būs saistošo
noteikumu apstiprināšana. Speciāliste norāda, ka ļoti būtiski
publisko peldvietu ūdenstilpēs veikt ūdens analīzes. To izdarīt
viņa aicinās pagastu un pilsētu pārvaldes. M. Vanaga jau
panākusi, ka šādas analīzes veiktas Vilkmuižas ezerā.
26. jūlijā ņemtie ūdens paraugi, kam veiktas gan bioloģisko,
gan ķīmisko rādījumu pārbaudes, uzrāda negaidīti labus rezultātus.
Rādītāji ir ļoti labi, pat labāki nekā noteiktās normas, lai
attiecīgajā ūdenī drīkstētu peldēt. Analīzes pārbaudīja Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
«BIOR». Zinot, ka ūdens ir piemērots peldēšanai, speciāliste
vērsīsies pie Talsu pilsētas pārvaldes vadītāja Normunda
Strēlnieka, lai attīstītu ideju un pie Vilkmuižas ezera varētu
ierīkot peldvietu.
M. Vanaga atklāj, ka šādas ūdens analīžu pārbaudes vēlas veikt
arī Talsu ezerā, paralēli tam mudinās novada pagastu un pilsētu
pārvaldniekiem to darīt savās teritorijās. «Talsu novadā
nepieciešama arī kāda oficiāla peldvieta, jo pašlaik mums tādu nav.
Tādu būtu iespējams izveidot, piemēram, Valdemārpilī un
Mundigciemā. Vēl ir vairāki mēneši, lai šo jautājumu apspriestu ar
pārvalžu vadītājiem. Ir jāsaprot, ka tas iedzīvotājiem būs liels
ieguvums. Lai to izdarītu, nav nepieciešami lieli resursi.
Piemēram, viens no ieguvumiem būs regulāras ūdens analīzes, ko par
valsts līdzekļiem veiks Vides dienests,» pauž M. Vanaga.
Iepazīstoties ar publisko un pašvaldības ūdenstilpju sarakstu,
nākas secināt — to nav daudz (pagaidām tās ir 27, saraksts ļoti
minimāli var mainīties, kamēr saistošie noteikumi nav pieņemti),
tāpēc ķerties klāt peldvietu sakārtošanai ir pēdējais laiks, lai
iedzīvotājiem būtu, kur veldzēties, pretējā gadījumā konflikti ar
privātīpašniekiem tikai pieaugs.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: