«Iekrist šādā bedrē ir tāpat kā iekrist cepeškrāsnī». Izdegusī teritorija ir bīstama dzīvībai 30.07.2018
Trešdien, 25. jūlijā, Talsu novada pašvaldības
administratīvajā centrā uz tikšanos ar dienestu pārstāvjiem un
civilās aizsardzības komisijas locekļiem bija ieradies ekonomikas
ministrs Arvils Ašeradens. Iesaistītie stāstīja par aktualitātēm un
sprieda par turpmāko rīcību. Par ugunsgrēka lokalizēšanu esot
pāragri runāt, tika piesaukta pat ziemas iestāšanās.
Ministra vizītes mērķis bija saprast operācijas gaitu un attīstību
un noskaidrot, vai ir nepieciešams papildu valdības atbalsts.
Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības
virsmežzinis Uldis Frīdenbergs sacīja, ka trešdienas rītā
ugunsgrēka vietā bijusi viscerīgākā situācija kopš notikuma sākuma.
«Perimetrā netika konstatēta degšana. Var domāt par ugunsgrēka
tālāku ierobežošanu. Tomēr purvā ir ļoti bīstami. Šajā teritorijā
nedrīkst un vēl ilgu laiku nedrīkstēs uzturēties. Purva ugunsgrēkā
tā apakšējā slānī izdeg kūdra, veidojot dziļas bedres. Iekrist šādā
bedrē ir tāpat kā iekrist cepeškrāsnī. Turklāt kokiem izdegušas
saknes, tāpēc tie krīt — bez skaņas. Notiekošo saproti pēdējā
brīdī, kad ir jau par vēlu,» par dzīvībai bīstamajiem aspektiem
stāstīja U. Frīdenbergs.
Valsts meža dienesta pārstāvis sacīja, ka ugunsgrēks dabiski var
nodzist, vien mainoties klimatiskajiem apstākļiem. Konsultējoties
ar Baltkrieviju, kur kūdras purvu ugunsgrēki notiekot salīdzinoši
bieži, ieteikta teritorijas appludināšana. Latvijā šāda prakse nav
bijusi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes
reģiona brigādes komandieris majors Vilnis Bents pauda, ka tas nav
iespējams plašās teritorijas un nepietiekamo resursu dēļ. «Varētu
palīdzēt lietains rudens. Šis ugunsgrēks būs ilgstošs un
neprognozējams, jo situācija mainās ne tikai pa stundām, bet arī pa
minūtēm,» skaidroja V. Bents.
Spriežot par teritorijas ierobežošanu, neielaižot nepiederīgas
personas, tika secināts, ka nepieciešams uzstādīt brīdinājuma
zīmes, lai tam nebūtu jātērē Valsts policijas (VP) resursi. Tika
pārrunāta iespējamā sodu piemērošana par zīmju neievērošanu.
Diemžēl arī pašlaik esot ogotāji, kuri dodas ugunsgrēka perimetra
zonā, viņus nākas izraidīt.
Cīnīsies līdz ziemai?
Cik ilgi ugunsgrēks nebūs lokalizēts? Šādu jautājumu, vaicājot
sliktāko notikuma attīstības variantu, uzdeva ministrs.
U. Frīdenbergs atbildēja, ka sliktākā prognoze izsakāma ar
humora piedevu: «Varam sagādāt neapdegušu egli, to izpušķot un
sagaidīt Ziemassvētkus.» Proti, līdz ziemai. Valsts meža dienesta
pārstāvis minēja, ka pirms diviem gadiem kāds kūdras ugunsgrēks
dzēsts janvārī ar sniegu.
V. Bents pārliecinoši teica, ka ir pāragri spriest par
ugunsgrēka lokalizāciju, jo degšana atjaunojas arī iepriekš
nodzēstajās vietās. «Vējš nav bijis mūsu sabiedrotais. Tiklīdz tas
paliek stiprāks, uguni ir grūti kontrolēt. Attālumi ir ļoti lieli,
tāpēc tagad svarīgi ir noturēt perimetru. To veiksmīgi noturējām,
kad uguns tika līdz stigai. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti VUGD
darbinieki no Latvijas, strādājam diennaktīm. Sākumā bija
ēdināšanas problēmas. Ir jāsaprot, ka nevaram vienkārši sapulcināt
darbiniekus un visus reizē paēdināt. Ēdienu pievedam,» stāstīja
V. Bents.
VUGD Talsu daļas komandieris Andis Auziņš piebilda, ka nemitīgi
tiek meklēti risinājumi, kā vislabāk nodrošināt ēdināšanu, tāpēc
tagad darbiniekiem papildu ēdiens tiekot dots līdzi. Ūdeni pievedot
regulāri.
Uzņēmums turpinās strādāt
Kūdras pārstrādes uzņēmuma «Pindstrup Latvia» pārstāvis Edijs
Ločmelis «Talsu Vēstīm» sacīja, ka ugunsgrēkā izdegusi aptuveni
trešā daļa — nepilni 200 hektāri — no kopējās 600 hektāru
kūdras ieguves platības. Sadedzis aptuveni 90 000 kvadrātmetru
gatavās produkcijas. Grāvji, kas ieskauj izdegušo teritoriju,
piepildīti ar ūdeni, ko ņem no ezera. Ugunsgrēks attiecīgajā
teritorijā apdzēsts un lokalizēts. Izdegušajā teritorijā atrodas
arī gatavās kūdras kaudzes, kas tiek pamazām jauktas un dzēstas.
Darbos iesaistīti gan uzņēmuma darbinieki no vairākām filiālēm, gan
visa pieejamā tehnika. «Pašlaik nepastāv risks, ka no uzņēmuma
teritorijas uguns varētu izplatīties mežā,» pauda E. Ločmelis.
Tā kā aptuveni 400 hektāru ieguves lauku uguns nav skārusi, tiklīdz
būs iespējams, darbs uzņēmumā turpināsies.
Uz tikšanos bija ieradies arī Ventspils novada domes priekšsēdētājs
Aivars Mucenieks, kurš uzsvēra, ka, lai arī lielākoties deg Talsu
novadā, «lielākais smagums jānes mums». «Ventspils novada apdzīvotā
vieta Stikli bija vistuvāk ugunsgrēka vietai. Tikai aptuveni 100
metrus no dzīvojamajām ēkām glābējiem izdevās apstādināt
uguni.
Izveidojām štābu, kur koordinējam glābšanas dienestus. Neviļus
uzņēmāmies ēdināšanas un citu sadzīves jautājumu organizēšanu,
piemēram, tualetes, dušas. Šobrīd ar Valsts meža dienestu risinām
pārtikas piegādes jautājumu. Tā kā glābēju skaits mainās, ir grūti
saprast nepieciešamo ēdiena daudzumu. Piemēram, no tālienes atbrauc
maiņa, kas grib ēst, bet mēs esam rēķinājušies gatavot tikai tiem,
kuri atrodas purvā un mežā. Protams, cilvēki lielākoties strādā
entuziasma dēļ, bet gan jau atlīdzināsim par ieguldīto darbu. Man
ir lūgums valdībai neaizmirst par zemniekiem, kuri pieved ūdeni un
iegulda ļoti daudz laika, sniedzot palīdzību.
Visvairāk uztrauc, ka 1. septemb-ris nav tālu, tad darbs
jāatsāk Stiklu internātpamatskolai. Arī Stiklu bērnunama iemītnieki
ir evakuēti, tuvākajā laikā negrasāmies viņus vest atpakaļ. Tur
nebūtu droši,» vērtēja A. Mucenieks.
Ļaunprātīga dedzināšana apkārtnē
VP Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kriminālpolicijas
priekšnieks Ansis Zanders sacīja, ka pašlaik turpinās ugunsgrēka
cēloņu izmeklēšana, lai izslēgtu iespējamās spekulācijas. Sākotnējā
izmeklēšana liecina, ka tā nav bijusi ļaunprātīga
dedzināšana.
«Runājot par atsevišķajiem uzliesmojumiem apkārt ugunsgrēka
teritorijai, sākotnējā izmeklēšana liecina, ka tā ir bijusi
ļaunprātīga dedzināšana. Degšanas gadījumi bija ļoti izkliedēti,
pat ar vairāku kilometru atstarpi,» komentēja A. Zanders.
Valsts meža dienesta pārstāvis sacīja, ka degšanas gadījumi bijuši
pat atsevišķos pagastos, piemēram, Ances un Puzes. «Tie nevarēja
rasties no tehnikas,» ir pārliecināts U. Frīdenbergs. Kopējā
izdegusī platība šajās vietās — 0,9 hektāri. Tā kā degšana
bijusi izkliedēta, tās likvidēšana prasījusi daudz resursu.
Izrādās, par gadījumiem ziņojusi Valsts robežsardze, kas degšanu
pamanījusi, veicot izlūkošanu. A. Ašeradens pauda cerību, ka
šādi gadījumi vairs neatkārtosies. VP apliecināja, ka darīs visu
iespējamo, lai noskaidrotu vainīgās personas.
Ja iedzīvotājiem ir bažas par ugunsgrēka dūmu negatīvo ietekmi uz veselību, konsultēties var Veselības inspekcijā pa tālruni 67081600. Veselības sūdzību gadījumā konsultējieties ar mediķiem, sazinoties ar savu ģimenes ārstu vai zvanot uz konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00 — 8.00 un brīvdienās visu diennakti). Ja nepieciešama mediķu palīdzība, zvaniet uz ārkārtas tālruni 113!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: