Ielu svētki — labs veids, kā pa drusciņai šķetināt pilsētas vēsturi 17.09.2015

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

12. septembrī Sabilē kultūras pasākumu un vēstures cienītāju pulka sestdienas vakaru bagātināja un automašīnu satiksmi maķenīt piebremzēja Talsu ielas svētki. Ja pagājušajā gadā Eiropas Kultūras mantojuma dienās veidot līdzīgu pasākumu Rīgas ielā bija aicināta katra Latvijas pilsēta, kurā ir šāda iela, tad šī gada notikums bija pašu sabilnieku iniciatīva.
«Talsu iela šodien uzdod daudz mīklu, kas vēl jāatmin,» jau svētku sākumā baznīcas skvērā sanākušajiem cilvēkiem atzina Sabiles kultūras nama mākslinieciskā vadītāja Iveta Sēruma. Izrādās, ielas izskatu pamatīgi pamainījis ugunsgrēks 1921. gadā. Ja tagad Talsu ielas nami tiek izmantoti dzīvošanai, agrāk tur dažādos laikos bijis ļoti daudz iestāžu — pasta kantoris, ugunsdzēsēju depo, stikla taras nodošanas punkts, dažādi veikali, autobusa gaidīšanas vieta ar telpu pagrabā, kur pasažieriem uzkavēties, frizētava, kokdarbnīca, viesnīca ar bufeti apakšstāvā, konditoreja un maiznīca, ēdnīca, foto darbnīca, šūšanas ateljē, zārcinieka kantoris un vēl, un vēl… No daudzajām iestādēm atlikusi tikai viena: bērnu bibliotēka, kas savā vietā atrodas jau kopš 1959. gada 1. janvāra.
Ja strūklaku, kas vairs nedarbojas baznīcas skvērā, pilsētas gids Māris Lācis mudināja iztēloties, aizverot acis, tad ainiņu no tā, kas padomju laikos būtu varējis notikt Talsu ielā 10 (zināms, ka turp vietējie devās svarīgās darīšanās — uz miliciju, namu pārvaldi vai izpildkomiteju), varēja vērot atvērtām acīm. Ne jau velti seni laikraksti vēsta par dažādiem nesmukumiem, kas notikuši Talsu ielā! Šoreiz ar ziediem, uzkodām un pāri ceļam pārvilktu lenti tika sagaidīts kāds jaunais pāris, bet svinīgais brīdis drīz pārauga skandālā, kad uzradās jaunā vīra mīļākā, un abas dāmas metās sīvā kautiņā, ko izbeigt spēja vien miliča iejaukšanās!
No šīs drāmas uz turpmāko klātesošajiem uzmanību pārslēgt palīdzēja baznīcas zvana skaņas. Izrādās, 1941. gada 24. jūnijā no milicijas uz zvanu torni ticis novilkts striķis, lai, zvanu raustot, varētu ziņot par tuvojošos uzlidojumu. Laime, ka tovakar tādas briesmas nedraudēja — devušies uz agrāko spricmāju jeb ugunsdzēsēju depo, notikuma dalībnieki varēja vien vērot, cik efektīvi ar ugunsdzēšamo aparātu var nodzēst uguni.
1939. gada «Talsu Vārda» numurā ticis nokritizēts Sabiles pilskalns, pie kura pieeja esot tikai no vienas puses un to pašu nevarot atrast, jo tā sākas mazītiņajā Rinkules ieliņā. Lai arī mūsdienās šī nepilnība ir novērsta un pilskalnā var uziet pa katram pamanāmām kāpnēm, M. Lācis svētku dalībniekus turp veda pa tik stāvām takām, kas lika domāt, ka kritika bijusi pamatota! Tomēr pārvarēt grūtības bija vērts, lai, dzerot ābolu tēju, baudītu lielisko ainavu. Nez, vai attiecībā uz sabilniekiem un Sabiles pilskalnu darbojas tas pats princips, kas jūras tuvumā dzīvojošajiem ļauj vien retumis rast vēlmi aizstaigāt līdz tai?
No pilskalna nokāpušos Talsu iela sagaidīja abās malās izvietotu liesmiņu rotā. Ne bez iemesla! Grāmatā «Baltie vasaras mākoņi», kuras autora radiem Talsu ielā 4 kādreiz piederējusi viesnīca, aprakstīts, kā grāmatas galvenais varonis 18. novembra vakarā iet pa Talsu ielu un vēro liesmiņas, kas paceļas no parastām metāla kārbām, kurās zāģu skaidas sajauktas ar petroleju. Un neviena kāja nav pacēlusies, lai tās aizspertu. Sētnieki tās no rīta savākuši, lai noglabātu šķūņos līdz nākamajam gadam…
Bet Talsu ielas svētku noslēgumā ikviens bija aicināts doties uz nelieliem pasākumiem ļoti piemēroto iekšpagalmu Talsu ielā 6/8, lai sniegtu arī savu artavu vēsturiskās patiesības meklējumos, stāstot stāstus un komentējot senas fotogrāfijas. Tieši te visvairāk kļuva skaidrs, ka ielu svētki Sabilē nav tikai izklaide, bet daudz lielākā mērā iespēja uzzināt jaunus faktus par pilsētas vēsturi un celt tos priekšā jaunajai paaudzei. «Balto plankumu ir daudz, bet nav vairs palicis daudz to, kam varētu kaut ko pajautāt,» konstatēja I. Sēruma.
Tagad, pēc veiksmīgi noritējuša pasākuma, viņa atzīst, ka jau pagājušajā gadā, rīkojot Rīgas ielas svētkus, vēlmes sakritušas ar nepieciešamību. Iveta gādājusi vēsturiskos faktus, kultūras nama vadītājai Gerdai Zeberiņai bijušas idejas, kā tos atspoguļot, un, piesaistot citus vietējos, izdevies iespaidīgs pasākums, par kuru vēlāk runāts kā par lielāko Kurzemē. Gan rīkotāji, gan Sabiles iedzīvotāji šādu svētku formu atzinuši par labu esam, tāpēc jau pagājušā gada oktobrī kopā ar Māri Lāci, Anitu Dindendorfu, Larisu Dembovsku un Dainu Dauģi — vienādi lielā mērā Sabiles pagātnes pētīšanas un tagadnes veidošanas entuziastiem — sākusies gatavošanās nākamajam pasākumam, veltītam Talsu ielai.
I. Sēruma secina, ka viņi gluži kā detektīvi pa kripatiņai vācot vēsturiskos faktus par savu pilsētu. «Tam ir dziļa saistība ar vārdu «patriotisms». Cilvēkiem rodas iemesli nededzināt dzimtas foto albumus — varbūt, ka tajos ir tomēr kaut kas vērtīgs? Jaunākie uzzina par savu vietu. Atrodas vēl kādi, kam tas šķiet svarīgi, kas grib pastāstīt, parādīt bildes. Šis faktu vākšanas, izpētes, pa fragmentiņam kopā lipināšanas process ir ļoti interesants! Gribam šo darbu turpināt,» neslēpj Iveta, bet ieceres nākamajam gadam vēl neatklāj, jo esot vismaz divi iespējamie varianti.

Pievienotie attēli

Averto EU pirms 1988 dienām (20.09.2015 11:49)

Nojumes un teltis pasākumiem, festivāliem, tirdzniecībai, svētkiem privātiem un pilsētu svētkiem, kā arī kāzām un citiem svētkiem, kas Jums ir svarīgi. Ienāc un atrodi sev noderīgu nojumi vai telti www.averto.lv

Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņots

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: