Ielu svētki — labs veids, kā pa drusciņai šķetināt pilsētas vēsturi 17.09.2015
12. septembrī Sabilē kultūras pasākumu un vēstures
cienītāju pulka sestdienas vakaru bagātināja un automašīnu satiksmi
maķenīt piebremzēja Talsu ielas svētki. Ja pagājušajā gadā Eiropas
Kultūras mantojuma dienās veidot līdzīgu pasākumu Rīgas ielā bija
aicināta katra Latvijas pilsēta, kurā ir šāda iela, tad šī gada
notikums bija pašu sabilnieku iniciatīva.
«Talsu iela šodien uzdod daudz mīklu, kas vēl jāatmin,» jau svētku
sākumā baznīcas skvērā sanākušajiem cilvēkiem atzina Sabiles
kultūras nama mākslinieciskā vadītāja Iveta Sēruma. Izrādās, ielas
izskatu pamatīgi pamainījis ugunsgrēks 1921. gadā. Ja tagad Talsu
ielas nami tiek izmantoti dzīvošanai, agrāk tur dažādos laikos
bijis ļoti daudz iestāžu — pasta kantoris, ugunsdzēsēju depo,
stikla taras nodošanas punkts, dažādi veikali, autobusa gaidīšanas
vieta ar telpu pagrabā, kur pasažieriem uzkavēties, frizētava,
kokdarbnīca, viesnīca ar bufeti apakšstāvā, konditoreja un
maiznīca, ēdnīca, foto darbnīca, šūšanas ateljē, zārcinieka
kantoris un vēl, un vēl… No daudzajām iestādēm atlikusi tikai
viena: bērnu bibliotēka, kas savā vietā atrodas jau kopš 1959. gada
1. janvāra.
Ja strūklaku, kas vairs nedarbojas baznīcas skvērā, pilsētas gids
Māris Lācis mudināja iztēloties, aizverot acis, tad ainiņu no tā,
kas padomju laikos būtu varējis notikt Talsu ielā 10 (zināms, ka
turp vietējie devās svarīgās darīšanās — uz miliciju, namu pārvaldi
vai izpildkomiteju), varēja vērot atvērtām acīm. Ne jau velti seni
laikraksti vēsta par dažādiem nesmukumiem, kas notikuši Talsu ielā!
Šoreiz ar ziediem, uzkodām un pāri ceļam pārvilktu lenti tika
sagaidīts kāds jaunais pāris, bet svinīgais brīdis drīz pārauga
skandālā, kad uzradās jaunā vīra mīļākā, un abas dāmas metās sīvā
kautiņā, ko izbeigt spēja vien miliča iejaukšanās!
No šīs drāmas uz turpmāko klātesošajiem uzmanību pārslēgt palīdzēja
baznīcas zvana skaņas. Izrādās, 1941. gada 24. jūnijā no milicijas
uz zvanu torni ticis novilkts striķis, lai, zvanu raustot, varētu
ziņot par tuvojošos uzlidojumu. Laime, ka tovakar tādas briesmas
nedraudēja — devušies uz agrāko spricmāju jeb ugunsdzēsēju depo,
notikuma dalībnieki varēja vien vērot, cik efektīvi ar ugunsdzēšamo
aparātu var nodzēst uguni.
1939. gada «Talsu Vārda» numurā ticis nokritizēts Sabiles
pilskalns, pie kura pieeja esot tikai no vienas puses un to pašu
nevarot atrast, jo tā sākas mazītiņajā Rinkules ieliņā. Lai arī
mūsdienās šī nepilnība ir novērsta un pilskalnā var uziet pa katram
pamanāmām kāpnēm, M. Lācis svētku dalībniekus turp veda pa tik
stāvām takām, kas lika domāt, ka kritika bijusi pamatota! Tomēr
pārvarēt grūtības bija vērts, lai, dzerot ābolu tēju, baudītu
lielisko ainavu. Nez, vai attiecībā uz sabilniekiem un Sabiles
pilskalnu darbojas tas pats princips, kas jūras tuvumā
dzīvojošajiem ļauj vien retumis rast vēlmi aizstaigāt līdz
tai?
No pilskalna nokāpušos Talsu iela sagaidīja abās malās izvietotu
liesmiņu rotā. Ne bez iemesla! Grāmatā «Baltie vasaras mākoņi»,
kuras autora radiem Talsu ielā 4 kādreiz piederējusi viesnīca,
aprakstīts, kā grāmatas galvenais varonis 18. novembra vakarā iet
pa Talsu ielu un vēro liesmiņas, kas paceļas no parastām metāla
kārbām, kurās zāģu skaidas sajauktas ar petroleju. Un neviena kāja
nav pacēlusies, lai tās aizspertu. Sētnieki tās no rīta savākuši,
lai noglabātu šķūņos līdz nākamajam gadam…
Bet Talsu ielas svētku noslēgumā ikviens bija aicināts doties uz
nelieliem pasākumiem ļoti piemēroto iekšpagalmu Talsu ielā 6/8, lai
sniegtu arī savu artavu vēsturiskās patiesības meklējumos, stāstot
stāstus un komentējot senas fotogrāfijas. Tieši te visvairāk kļuva
skaidrs, ka ielu svētki Sabilē nav tikai izklaide, bet daudz
lielākā mērā iespēja uzzināt jaunus faktus par pilsētas vēsturi un
celt tos priekšā jaunajai paaudzei. «Balto plankumu ir daudz, bet
nav vairs palicis daudz to, kam varētu kaut ko pajautāt,»
konstatēja I. Sēruma.
Tagad, pēc veiksmīgi noritējuša pasākuma, viņa atzīst, ka jau
pagājušajā gadā, rīkojot Rīgas ielas svētkus, vēlmes sakritušas ar
nepieciešamību. Iveta gādājusi vēsturiskos faktus, kultūras nama
vadītājai Gerdai Zeberiņai bijušas idejas, kā tos atspoguļot, un,
piesaistot citus vietējos, izdevies iespaidīgs pasākums, par kuru
vēlāk runāts kā par lielāko Kurzemē. Gan rīkotāji, gan Sabiles
iedzīvotāji šādu svētku formu atzinuši par labu esam, tāpēc jau
pagājušā gada oktobrī kopā ar Māri Lāci, Anitu Dindendorfu, Larisu
Dembovsku un Dainu Dauģi — vienādi lielā mērā Sabiles pagātnes
pētīšanas un tagadnes veidošanas entuziastiem — sākusies
gatavošanās nākamajam pasākumam, veltītam Talsu ielai.
I. Sēruma secina, ka viņi gluži kā detektīvi pa kripatiņai
vācot vēsturiskos faktus par savu pilsētu. «Tam ir dziļa saistība
ar vārdu «patriotisms». Cilvēkiem rodas iemesli nededzināt dzimtas
foto albumus — varbūt, ka tajos ir tomēr kaut kas vērtīgs? Jaunākie
uzzina par savu vietu. Atrodas vēl kādi, kam tas šķiet svarīgi, kas
grib pastāstīt, parādīt bildes. Šis faktu vākšanas, izpētes, pa
fragmentiņam kopā lipināšanas process ir ļoti interesants! Gribam
šo darbu turpināt,» neslēpj Iveta, bet ieceres nākamajam gadam vēl
neatklāj, jo esot vismaz divi iespējamie varianti.
Nojumes un teltis pasākumiem, festivāliem, tirdzniecībai, svētkiem privātiem un pilsētu svētkiem, kā arī kāzām un citiem svētkiem, kas Jums ir svarīgi. Ienāc un atrodi sev noderīgu nojumi vai telti www.averto.lv
Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņotsLai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: