Iemeslu tik straujam samazinājumam neizprot 17.01.2018
Publiskajā telpā izskanējis, ka lielie piena pārstrādes
uzņēmumi par vairākiem eiro centiem samazinājuši piena iepirkumu
cenas. Mūsu puses zemnieki tam iemeslu neizprot. Viņuprāt,
situāciju tirgū un cenas diktē lielie koncerni Eiropā, kuru vēlmēm
Latvijā esošajiem piena pārstrādātājiem un piena lopkopjiem atliek
vien pielāgoties.
Zemnieku saimniecības «Mugas» īpašniece Dagmāra Bērziņa no
Laucienes pagasta teic, ka piena iepirkumu cena no 1. janvāra
samazināta arī kooperatīvā «Nadziņi 1», kur saimniecība nodod
pienu. Ja agrāk tā bijusi 32 centi litrā, tagad 26 centi.
«Sāpīgs un pēkšņs samazinājums,» saka Dagmāra. Viņa neizprot, kāpēc
pirms tam par cenu samazinājumu tikpat kā nekas nav dzirdēts. Tas
bijis nepatīkams jaunā gada pārsteigums. Saimniecībā «Mugas» ir ap
30 piena devēju, un ar darbiem saimnieki tiek galā paši. Arī
barību sagādā. Līdz ar to arī piena pašizmaksa nav tik
augsta.
Saimniece teic: «Šo straujo cenu samazinājumu nesaprotu. Tas ir
graujošs. Lielie koncerni kaut kur pasaulē vienojas, un sekas
izjūtam arī mēs. Es to sauktu par lielo koncernu reketu. Tikai
tagad piena lopkopji ir paspējuši nomaksāt iekrājušos parādus par
iepriekšējo krīzes brīdi, kad piena cena bija zema. Un atkal ir
jauns trieciens. Kā var runāt, ka pasaulē krājumu ir daudz vai kaut
kā pietrūkst?! Vēl nesen Eiropas Savienība sniedza finansiālu
atbalstu tiem piena lopkopjiem, kuri samazināja izslaukumu,
dzīvnieku skaitu! Lasīju, ka straujš slaucamo govju skaits
samazināts daudzviet Eiropā — Francijā, Spānijā. Arī Latvijā
lauksaimnieki šo iespēju izmantoja. Tāpēc šādas runas raisa
neizpratni, jo es tam nekādu ekonomisku pamatojumu neredzu. Lai gan
kopš gada sākuma piena iepirkumu cena samazinājusies par sešiem
eiro centiem, saimniecība vēl attīstīties var, jo glābj zemā piena
pašizmaksa, kas litrā varētu būt ap 20 eiro centiem.»
Arī vandzeniece Olita Riekstiņa, kura saimniecībā «Vaivariņi»
nodarbojas ar piena lopkopību, teic, ka šādas un tik straujas piena
iepirkumu cenu svārstības nav izprotamas. Arī viņa domā, ka tās
nosaka lielie Eiropas koncerni, savstarpēji vienojoties. Eiropas
Savienības institūcijām būtu jāmeklē iespējas, kā šādas straujas
svārstības tomēr nepieļaut. «Nevaru izskaidrot notiekošo un neredzu
tam pamatu. Kā tas var būt, ka vienu brīdi piena trūkst
katastrofāli un pēc divām nedēļām to nevienam vairs nevajag? Lielie
koncerni Eiropā savstarpēji vienojas par piena iepirkumu cenu
samazinājumu, vēlēdamies lielāku peļņu. Un to var dabūt tikai uz
zemnieku rēķina. Tirgū var būt svārstības trīs līdz četru eiro
centu robežās, bet ne jau no padsmit centiem cena pieaug līdz
trīsdesmit un vairāk un tad atkal strauji samazinās. Latvija ir
maza, un mēs neko noteikt nevaram,» saka O. Riekstiņa.
«Vaivariņos» iegūto pienu Olita pārdod piensaimnieku
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai «Dundaga»,
un cenu samazinājums pagaidām nav bijis. Olita min, ka šonedēļ
gaidāma tikšanās, lai par piena iepirkumu cenām un pašlaik
notiekošo runātu. Viņasprāt, arī «Dundaga» šajā gadījumā nevar
noturēt augstu piena iepirkuma cenu, jo tad apdraudēta ir paša
uzņēmuma pastāvēšana. Samazinoties piena iepirkuma cenai, tas
nenozīmē, ka arī veikalos produkti kļūs lētāki. «Mainījušies
nodokļi, akcīzes nodoklis, tas viss ietekmē saimniekošanu.
Interesanta mums Latvijā nodokļu politika. Galvenais, cilvēkiem to
visu uzkraut. Kā viņi varēs samaksāt, tas ir cits jautājums. Par
to, kā atgriezt cilvēkus Latvijā, nedomā neviens. Aizmuks arī tie,
kas šeit vēl palikuši,» saka zemniece.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: